APRAKSTS

„Skolu karte” – palīgs vecākiem un bērniem izvēlēties skolu

Laura Studente, LV portāls12.07.2017
"ĪSUMĀ"
  • "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" izstrādājusi interaktīvu skolu karti, kur pieejama informācija par vairāk nekā 600 vispārizglītojošām skolām.
  • Platforma domāta ne tikai izglītības speciālistiem un lēmumu pieņēmējiem, bet arī vecākiem un skolēniem.
  • Platforma parāda, ka skolēni un viņu vecāki izvēlas labākās, nevis tuvākās skolas.
Latvijā tapusi unikāla ģeotelpiskās plānošanas platforma "Skolu karte". Tajā vecākiem, bērniem, izglītības politikas plānotājiem un citiem interesentiem ir iespēja iepazīties ar Latvijas skolu tīklu digitāli. Platformā pieejama pārskatāma Latvijas karte ar informāciju par skolēnu skaitu skolās, izglītības iestāžu kvalitatīvajiem rādītājiem, eksāmenu indeksiem, reģionā pieejamo sporta infrastruktūru, iedzīvotāju skaita prognozēm u. c. Platforma pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.

Interaktīvā tīmekļa vietne "Skolu karte" pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma izstrādāta "Karšu izdevniecības Jāņa sēta" paspārnē. Kartē pieejama informācija par vairāk nekā 600 vispārizglītojošajām skolām Latvijā, to kvalitātes un kvantitatīvajiem rādītājiem.

Izglītības un zinātnes ministrija cer, ka jaunā platforma kļūs par ērtu lietotni ne tikai izglītības speciālistiem un lēmumu pieņēmējiem, bet arī sniegs papildu objektīvu un detalizētu informāciju vecākiem un skolēniem, lai izvēlētos sev vispiemērotāko skolu turpmākās izglītības ieguvei, kā arī veidotu optimālos maršrutus no dzīves vietas līdz izvēlētajai skolai.

Kartē pieejama informācija par izglītības kvalitāti skolā

Jaunais rīks ļauj novērtēt gan skolu tīkla kvantitatīvos rādītājus – informāciju par skolēnu kopskaitu, kā arī skaitu atsevišķās klašu grupās, gan kvalitatīvos rādītājus – salīdzinot eksāmenu rezultātus dažādās skolās, proti, ļauj pārliecināties par obligāto, dabaszinātņu un pamatskolas eksāmenu indeksiem, prezentējot rīku, skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Tāpat skolu karte sniedz iespēju uzzināt, kur un kāda sporta infrastruktūra pieejama reģionā, kā arī citu noderīgu, ar vispārējo izglītību saistītu informāciju. Īpaša pieeja radīta arī pašvaldību izglītības plānotājiem – viņiem būs iespēja autorizēties un analizēt katra skolēna ceļu uz skolu, lai saprastu, kā notiek skolēnu migrācija uz skolām. Tādējādi tas būs labs palīgs pašvaldību vadītājiem, lai pieņemtu lēmumus un plānotu turpmāko skolu tīkla attīstību. K. Šadurskis arī aicināja pašvaldības savās mājaslapās ievietot saiti uz interaktīvo karti.

Karte ļauj sev nepieciešamo informāciju atlasīt dažādos veidos, piemēram, skatoties pēc pašvaldības, skolas tipa, valodas, klases veida, otrgadnieku skaita, eksāmenu rezultātiem u. c. rādītājiem.

Aicina pārskatīt mazākumtautību skolu tīklu

Izvēloties skolu savam bērnam, īpašu uzmanību var pievērst dabaszinātņu eksāmenu kārtotāju indeksam, jo Latvijā ir 72 skolas, kurās nevienu no dabaszinātņu eksāmeniem nav kārtojis neviens skolēns. Piemēram, Rēzeknes apkārtnē tāda ir virkne mazo skolu. Savukārt pozitīvs indekss ir tādā gadījumā, ja dabaszinātņu eksāmenu ir kārtojuši vairāk nekā 8% skolēnu. Tas ir nozīmīgs informācijas avots vecākiem, izvēloties savam bērnam skolu, jo pieprasījums pēc dabaszinātņu speciālistiem nākotnē kļūs arvien lielāks, norādīja ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Jau iepriekš LV portāls vēstīja, ka IZM veiktais pētījums parāda: gan vecāki, gan bērni daudz lielāku uzmanību pievērš izglītības kvalitātei, nevis skolas tuvumam. Tāpēc skolēna ceļš ved nevis uz tuvāko, bet labāko skolu. Šāda tendence vērojama ne tikai reģionu, bet arī pilsētu skolās, tostarp Rīgā, kur daudzi mikrorajonu bērni dodas mācīties uz pilsētas centra skolām.

Piemēram, 63% no Bolderājā deklarētajiem skolēniem mācās nevis kādā no trim Bolderājas vidusskolām, bet gan brauc uz Rīgas centru, skaidroja Jānis Turlajs. Līdz ar to mikrorajona skolas stāv pustukšas, vienlaikus arī izglītības kvalitāte pieklibo – Bolderājas skolās eksāmenu indekss ir 35%, kas norāda uz zemāku izglītības kvalitāti, kas arī rosina vecākus pieņemt lēmumu par to, ka bērnam labāk mācīties kādā no centra skolām.

"Protams, būtu bēdīgi, ka Bolderājas apkaimē nāktos slēgt vienīgo latviešu vidusskolu. Tomēr tikai 12% no Bolderājas vidusskolas vecuma bērniem mācās latviešu skolā. Rīgā šobrīd ir 28 mazākumtautības un 19 latviešu skolas, kuras neizpilda nepieciešamos skolēnu skaita kritērijus. Ir nepieņemami, ka Rīgas dome apsver tikai latviešu skolu slēgšanu, bet nedomā par mazākumtautību skolām. Piemēram, šogad konstatēts incidents, kur Daugavgrīvas vidusskolā matemātikas eksāmenam skaidrojumi sniegti krievu valodā," norādīja J. Turlajs.

Iespējas skolu tīklam pielāgot arī ceļu tīklu

Papildus izglītības kvalitātei karte ļauj pārliecināties arī par mazo skolēnu/skolotāju attiecību Latvijā. Ja citās Eiropas valstīs tā vidēji ir ap 15 bērniem uz skolotāju, tad Latvijas laukos tie teju visur ir ap pieciem skolēniem uz skolotāju. Ja Latvijā augstākā attiecība ir 1:9,8, tad Igaunijā tā ir 1:12,5. Tas nozīmē – jo tukšāka skola, jo lielāka cīņa par skolēniem. Tāpēc ir skolas, kur skolēniem tiek noteiktas daudz vājākas prasības, pievērtas acis uz kārtības neievērošanu, kas rezultātā atsaucas uz sliktākiem rezultātiem eksāmenos, skaidroja J. Turlajs.

Autorizētiem lietotājiem pieejamajā sadaļā būs pieejams maršrutētājs, kas ļauj saprast, cik laika skolēns pavada, dodoties no savām mājām uz skolu. Šī sadaļa būs sensitīva un pieejama tikai atbildīgajiem pašvaldību darbiniekiem. Plānojot skolu tīklu, speciālisti skatīsies, kuras ir skolas, kur skolēni varētu doties, ja viņu dzīvesvietas tuvumā tiks slēgta vidusskola. Tomēr, kā paskaidroja J. Turlajs, šī izvēle ne vienmēr ir par labu nākamai tuvākajai skolai, bet iemesli, kāpēc skolēni no vienas apdzīvotas vietas izvēlas vienas vai otras pilsētas skolu, var būt arī tradīcijās u. c. balstīti. Tādējādi, plānojot paredzamo skolēnu migrāciju, valsts varēs jau iepriekš sagatavoties, pielāgojot sabiedrisko transportu un uzlabojot ceļus.

Varētu centralizēt pamatskolas eksāmenus

Šobrīd kartē pieejami dati par pagājušo mācību gadu. Savukārt šī gada septembrī, sākoties jaunajam mācību gadam, karte tiks atjaunota un dinamika mainīsies. Pagaidām karte izglītības kvalitātes ziņā sniedz daudz aktuālāku informāciju tieši par vidusskolas datiem. Tas tāpēc, ka vidusskolā kārto centralizētos eksāmenus un nav iespējams subjektīvisms vērtēšanā. Līdz ar to IZM neizslēdz iespēju, ka tuvākajā nākotnē divi no pamatskolas eksāmeniem varētu tikt centralizēti, nosakot arī minimālo sasniedzamo rezultātu, lai varētu secīgi mācīties vidusskolā.

Pašlaik IZM veic visaptverošu pētījumu, kura mērķis ir nodrošināt objektīvus datus, balstoties uz kuriem pašvaldībām būs iespēja veidot optimālu skolu tīklu. Pētījums palīdzēs risināt izglītības politikā noteikto virsmērķu īstenošanu, paaugstināt izglītības kvalitāti, izveidot efektīvu pārvaldības un finansēšanas sistēmu, līdztekus kompleksi risinot arī skolu tīkla attīstības un pieejamības, kā arī modernas mācību vides izveides un nodrošināšanas jautājumus. Pētījuma gala ziņojums plānots šā gada oktobrī. IZM skaidro, ka skolu tīkla plānošanu, izmantojot ģeotelpiskās plānošanas platformu, veiksmīgi jau ir izmantojušas Smiltenes un Bauskas novada pašvaldības. "Atbilstoši iecerei skolu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platformai jākalpo gan kā optimālā skolu tīkla modeļa izstrādes rīkam, gan ikdienā lietojamam instrumentam lēmumu pieņēmējiem, diskutējot par optimālajiem risinājumiem katrā Latvijas pilsētā vai novadā," norāda IZM.
KOMENTĀRI

Kam traucē Latvijas Radio?

Šāds jautājums atkal un atkal nāk prātā, vērtējot pēdējo mēnešu aktivitātes, kur ...

Atklātā vēstule
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv