NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
06. jūlijā, 2017
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Darba tiesības
2
4
2
4

Ne klasiskais ģimenes ārstu streiks

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Kopš 3. jūlija, kad vairāk nekā 600 ģimenes ārstu uzsāka beztermiņa streiku un pārtrauca sniegt valsts apmaksātos primārās veselības aprūpes pakalpojumus, ir pagājušas vairākas dienas. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) ir norādījusi, ka streiks tiks turpināts līdz brīdim, kad izdosies panākt vienošanos ar Veselības ministriju un valdību par streika prasību izpildi. Tikmēr pagaidām izskatās, ka puses nespēj vienoties par pieņemamāko strīda risināšanas ceļu, jo nav vienotas izpratnes, kuras likuma normas būtu šajā gadījumā jāpiemēro. Kamēr ģimenes ārsti nelokāmi uzstāj, ka komunikācijai streika laikā jānotiek saskaņā ar Streiku likumu, Valsts darba inspekcija norāda, ka domstarpības starp Veselības ministriju un LĢĀA nav darba tiesisko attiecību strīds un uz tām nav attiecināmas nedz Streiku likuma, nedz Darba strīdu likuma normas.
īsumā
  • Streiks ir kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmuma, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu nolūkā panākt prasību izpildi. 
  • Valsts darba inspekcija uzskata, ka domstarpības starp Veselības ministriju un LĢĀA vispār nav darba tiesisko attiecību strīds un uz tām nav attiecināmas nedz Streiku likuma, nedz Darba strīdu likuma normas.
  • LĢĀA uzskata, ka ģimenes ārsts ir streika tiesību subjekts. Ja Streiku likumā ir precīzi noteiktas šāda subjekta tiesības, tad šis likums pēc analoģijas ir piemērojams arī ģimenes ārstu streika gadījumā.
  • Strādājošie varot izmantot Satversmes 108. pantā garantētās tiesības streikot, lai izlīdzinātu spēku samēru un piespiestu darba devēju ievērot darbinieku pamatotās un aizsargājamās intereses.

Kas ir streiks?

Streiku likuma 1. panta trešais punkts nosaka, ka streiks ir kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmuma, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu nolūkā panākt prasību izpildi.  

Tātad tiesības streikot ir viens no līdzekļiem, ko darba ņēmēji var izmantot, lai veicinātu un aizsargātu savas ekonomiskās un sociālās intereses. Šīs tiesības izriet no Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļas "Cilvēka pamattiesības" 108. panta, kurā noteikts: "Strādājošiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību." Tāpat tiesības streikot ir nostiprinātas starptautiskajos normatīvajos aktos, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā. Tiesības streikot ir vienas no svarīgākajām tiesībām ekonomisko un sociālo tiesību jomā, kas paredzētas ANO 1966. gada starptautiskā pakta "Par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām" 8. pantā un Eiropas Sociālās hartas 6. pantā.

Skaidrojot Satversmes 108. pantā iekļauto normu, likumdevējs – Latvijas Republikas Saeima – Satversmes tiesai ir paudis viedokli1, ka, tā kā darbinieki ir ekonomiski atkarīgi no darba devēja, starp viņiem un darba devēju pastāv objektīva nevienlīdzība un tāpēc darba devējs, izmantojot savas iespējas, dažkārt var mēģināt neņemt vērā darbinieku intereses, "darbinieki varot izmantot Satversmes 108. pantā garantētās tiesības streikot, lai izlīdzinātu spēku samēru un piespiestu darba devēju ievērot darbinieku pamatotās un aizsargājamās intereses".

Tomēr streiks nav pašmērķis, lai darbinieki panāktu savu interešu ievērošanu attiecībās ar darba devēju. Streiks ir līdzeklis, lai piespiestu darba devēju sēsties pie sarunu galda tad, kad darbinieku pūles panākt kompromisu bijušas veltīgas.2 Streiks ir pēdējais un galējais darba tiesisko konfliktu risināšanas līdzeklis, un tā norises kārtību, darbinieku un darba devēju tiesības un pienākumus Latvijā nosaka atsevišķs likums - Streiku likums.

Streiks vai protesta akcija?

Tikmēr Veselības ministrija pašreizējā konfliktsituācijā starp ģimenes ārstiem un ministriju izvairās lietot terminu "streiks" un izveidojušos situāciju konsekventi sauc par "protesta akciju". Arī Valsts darba inspekcija ir norādījusi, ka izveidojusies situācija neesot "klasisks streiks". Situāciju sarežģī apstāklis, ka ģimenes ārsti ir reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātas personas vai komersanti, kas attiecīgi katru gadu noslēdz līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

"Ģimenes ārstu, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, darbību regulē normatīvie akti un līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas ir publisko tiesību līgums starp ģimenes ārstu un Nacionālo veselības dienestu. Neatkarīgi no ģimenes ārsta darbības juridiskās formas (pašnodarbināta persona, komercsabiedrība, darba ņēmējs) minētais līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nenodibina ģimenes ārstam darba tiesiskās attiecības," uzskata Valsts darba inspekcija.

"Streiku tradīcija Latvijā ir tik neattīstīta, ka runāt par "klasisku streiku" vispār ir problemātiski. "

Tā kā ģimenes ārsti nav nedz ministrijas, nedz kādas citas valsts iestādes darbinieki un ģimenes ārstu iebildumi un streika iemesli tieši izriet no līguma par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nosacījumiem, nevis darba tiesiskajām attiecībām, Valsts darba inspekcijas ieskatā attiecībā uz ģimenes ārstu "protesta akciju" nemaz nav attiecināmas Streiku likuma normas. Vēl vairāk, VDI uzskata, ka domstarpības starp Veselības ministriju un LĢĀA vispār nav darba tiesisko attiecību strīds un uz tām nav attiecināmas arī Darba strīdu likuma normas, "jo starp iesaistītajām pusēm iztrūkst darba tiesisko attiecību elementa".

Šādu viedokli paudis arī Ministru prezidents Māris Kučinskis, uz sarunām 6. jūlijā aicinot Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Sarmīti Veidi, nevis īpaši šim nolūkam asociācijas izveidoto Streika komiteju, kā to paredz Streiku likums. "Faktiski ģimenes ārstu streiks netiek atzīts," uzskata LĢĀA Streika komitejas pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Solvita Olsena.

Likumam ir nozīme

Apstāklim, kurš likums tiek piemērots, ir liela nozīme. Streiku likums ir speciāls normatīvais akts, kas nosaka ne tikai streika pieteikšanas kārtību un norisi, bet arī paredz noteiktas kolektīvā interešu strīda pušu tiesības un pienākumus streika norises laikā, tostarp streikošanas tiesību ierobežojumus, atbildību par šā likuma pārkāpšanu un uzraudzību, ko būtu jāveic Valsts darba inspekcijai.

Piemēram, Streiku likuma 17. pants paredz darba devēja un Streika komitejas pienākumu streika laikā nodrošināt, lai minimālā apjomā tiktu turpināts darbs sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, uzņēmumos, kura pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai. LĢĀA pārstāve zvērināta advokāte S. Olsena uzsver, ka ģimenes ārsti šo normu uztver ļoti nopietni: "Nevienu brīdi ģimenes ārsti nav teikuši, ka neatliekamās situācijās palīdzība pacientiem netiks nodrošināta. Tāpat pacientiem tiks sniegta informācija par streika norisi. Visbeidzot, pacientiem arī streika laikā ir iespēja saņemt ģimenes ārsta pakalpojumus par maksu." Jā, pacientiem tas var nepatikt, taču tāpēc jau tas ir streiks – galējs līdzeklis, lai "izlīdzinātu spēku samēru". "Tāpat Streiku likums paredz procedūru, kā tiek risinātas sarunas starp pusēm, ja, piemēram, Veselības ministrijai šāda veida minimālo prasību izpilde nešķiet pietiekama," norāda S. Olsena.

Ne mazāk svarīgi ir darba devēja pienākumi streika laikā. Piemēram, Streiku likuma 33. pantā ir noteikts, ka "streika laikā darba devējs nedrīkst streikojošo darbinieku vietā pieņemt jaunus darbiniekus nolūkā novērst vai apturēt streiku vai izvairīties no streikojošo darbinieku prasību izpildes". Tādējādi tiek aizsargātas streika pieteicēju vienlīdzīgas tiesības aizstāvēt savas intereses.

Streiks ir – pakalpojums arī

Nav noliedzams, ka ģimenes ārstu "protestu akcija" vismaz šobrīd ir izvērtusies ne gluži tāda, kādu parasti iztēlojamies streiku. Sociālajos tīklos pat izskan bažas, vai tikai ģimenes ārsti paši "neiešauj sev kājā", ja streika laikā izrādīsies, ka "bez šī pakalpojuma var iztikt". Taču, iespējams, situācija var kādam izlikties tāda tāpēc, ka tiek ieguldīts ne mazums pūļu, lai iedzīvotāji, kuriem primārā medicīnas aprūpe ir vajadzīga, patiešām neizjustu būtisku apgrūtinājumu tā iemesla dēļ, ka ģimenes ārstu domstarpības ar Veselības ministriju ir nonākušas strupceļā.

Nacionālais veselības dienests neslēpj, ka aktīvi strādā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju saņemt ģimenes ārstu nenodrošinātos pakalpojumus dažādos citos veidos. Piemēram, NVD mājaslapā ir pieejama speciāli izveidota interaktīva karte ar informāciju, kur iedzīvotājiem vērsies pēc palīdzības akūtos gadījumos ģimenes ārstu "protesta akcijas" laikā. Cita starpā ir pieejama informācija par dežūrārstiem, kas streika laikā vismaz 22 vietās valstī pakalpojumus sniegs darba laikā, nevis tikai vakaros, nakts stundās un brīvdienās.

"Starptautiskajā tiesību praksē ir pieņemts, ka arī pašnodarbinātām personām jeb personām, kuras atrodas pakļautības attiecībās pret valsti (un ģimenes ārstu attiecības ar valsti tādas ir), ir tiesības uz kolektīvo interešu aizstāvību. "

Līdz ar to var diskutēt, vai tādējādi netiek ierobežotas ģimenes ārstu pamattiesības aizstāvēt savas kolektīvās intereses ar streika palīdzību. LĢĀA pilnvarotā pārstāve S. Olsena uzskata, ka šādas darbības ir pretrunā streika būtībai un jēgai. 

Kolektīvo interešu aizstāvība – arī publisko tiesību jomā

Tāpat zvērināta advokāte nepiekrīt valdības nostājai, ka Streiku likums nav piemērojams ģimenes ārstu "protesta akcijas" laikā. "Streiku likums ir izdots, pamatojoties uz Satversmi, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Līdz ar to Streiku likuma normas ir jāpiemēro, ņemot vērā augstāka spēka tiesību normas," uzsver S. Olsena.

Lai gan, nenoliedzami, starp ģimenes ārstiem un valsti pastāv publisko tiesību līgums, līguma forma šajā gadījumā, pēc S. Olsenas domām, nav izšķirošais faktors un šis neesot līguma strīda ietvaros risināms jautājums. "Kapitācijas naudas, atlīdzības apmērs par manipulācijām, e-veselības jautājumi ir noteikti Ministru kabineta noteikumos. Taču līgumisks strīds var izveidoties attiecībās, kas veidojušās uz līguma brīvības principa, kas attiecībā uz šādiem publisko tiesību līgumiem nedarbojas, jo tie ir balstīti likuma normās, kuras ģimenes ārsts līguma slēgšanas procesā nevar ietekmēt," skaidro zvērināta advokāte.  Tās ir valsts varas pozīcijas, kas ir ārpus līguma. S. Olsena atsaucas uz starptautisko tiesību praksi, kurā pieņemts, ka arī pašnodarbinātām personām jeb personām, kuras atrodas pakļautības attiecībās pret valsti (un ģimenes ārstu attiecības ar valsti tādas ir), ir tiesības uz kolektīvo interešu aizstāvību. Streiks ir viens no kolektīvo interešu aizstāvības veidiem.

Pēc viņas teiktā, šādā gadījumā izmantojama sistēmiska pieeja. "Mūsuprāt, ģimenes ārsts ir streika tiesību subjekts. Attiecīgi, ja Streiku likumā ir precīzi noteiktas šāda subjekta tiesības, tad Streiku likums pēc analoģijas ir piemērojams arī ģimenes ārstu streika gadījumā."

Klasisks streiks vai tomēr nē

Kamēr puses nevar rast kopsaucēju, vai ģimenes ārstu streiks ir streiks vai "protesta akcija" un kuras likuma normas tam būtu piemērojamas, vismaz ģimenes ārstu tiesības streikot līdz šim nav tikušas apšaubītas. "Demokrātiskā valstī tas ir iespējams," ģimenes ārstu streikam veltītā preses konferencē 30. jūnijā sacīja veselības ministre Anda Čakša. Vienlaikus, domājot par to, vai šis streiks ir "klasisks" vai nē, jāteic, ka streiku tradīcija Latvijā ir tik neattīstīta, ka runāt par "klasisku streiku" vispār ir problemātiski. Kaut kādā mērā var teikt, ka klasisks streiks Latvijas apstākļos ir nenoticis streiks. Un tādā ziņā ģimenes ārstu streiks nudien pagaidām ir izņēmums.
 


1 Satversmes tiesas 2007. gada 16. maija sprieduma lietā Nr.2006-42-01 "Par Streiku likuma 24. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 108. pantam" konstatējošās daļas 3. punkts.

2 Dipl.iur. Agris Repšs, Māris Badovskis. Par Streiku likumu – ar konkrētām piebildēm. Jurista Vārds. Nr.10 (117), 1999.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI