PROBLĒMA

Ādas vēzis – solāriju iedeguma skarbās sekas

Edīte Brikmane, LV portāls07.07.2017
"ĪSUMĀ"
  • Cilvēkiem, kas izmantojuši solāriju kaut reizi dzīvē, melanomas attīstības risks pieaug par 20%. Katra solārija izmantošanas reize palielina saslimstības risku par 1,8 procentiem.
  • 2009. gadā Brazīlija kļuva par pirmo valsti, kas izšķīrās par mākslīgā iedeguma iekārtu lietošanas un pārdošanas aizliegumu.
  • 2016. gadā melanoma Latvijā tika atklāta 196 pacientiem, tai skaitā diviem bērniem vecumā no 10 līdz 17 gadiem. Pirmreizēji uzskaitē ar cita veida ļaundabīgu ādas audzēju pērn uzņemti 1235 pacienti.
  • Dažādu aizliegumu un prasību integrēšana normatīvajos aktos nav efektīva, ja tai neseko adekvāta uzraudzība un sabiedrības izpratne par to nepieciešamību.
Katrs trešais diagnosticētais ļaundabīgais audzējs pasaulē ir ādas vēzis, liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati. Galvenais saslimstības faktors ir ādas pakļaušana ultravioletajam (UV) starojumam, tradicionāli ar to saprotot atrašanos saulē, bet pēdējās desmitgadēs arvien lielākas bažas raisa mākslīgā iedeguma jeb solāriju ietekme. Kopš 2009. gada, kad PVO Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra klasificēja mākslīgās sauļošanās iekārtas kā I kategorijas kancerogēnu cilvēkam, arvien vairāk valstu ievieš dažādus solāriju izmantošanas ierobežojumus un pat aizliegumus. “Latvijā šīs jomas sakārtošana rit gausi, tikmēr mirstība no ādas vēža pie mums ir viena no augstākajām Eiropā,” secina biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls.

2017. gadā, pēc 14 gadus ilga pārtraukuma, PVO publicēja vadlīnijas veselības politikas veidotājiem par iespējamiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem,1 kas balstītas jaunākajos datos un pētījumos par UV iekārtu ietekmi uz cilvēku veselību un dažādu valstu veselības politikas veidotāju pieredzē, sakārtojot kosmētiskā iedeguma pakalpojuma nozari.

Zinātne pret mītiem

PVO ziņojumā rodamas atsauces uz pētījumiem, kuros secināts – cilvēkiem, kas izmantojuši solāriju kaut reizi dzīvē, melanomas attīstības risks pieaug par 20%. Katra solārija izmantošanas reize palielina risku par 1,8 procentiem. Organizācija uzsver: nav droša solārija izmantošanas limita. Ja sauļošanās solārijā pirmo reizi uzsākta pirms 25 gadu vecuma, plakanšūnu karcinomas attīstības risks pieaug par 105%, bet bazālās šūnu karcinomas risks – par 40%. Solārija izmantošana pusaudža vecumā un agrāk risku palielina vēl vairāk. Turklāt nav zinātnisku pierādījumu, ka, pieaugot vecumam, UV iekārtas kļūtu veselībai draudzīgākas.

Tāpat PVO vērš uzmanību, ka solārija izmantošana palielina okulārās (acs dobuma) melanomas un citu redzes bojājumu attīstības iespēju, piemēram, iekaisumu, sniega aklumu, agrīnu kataraktas attīstību u. tml. Ilgtermiņā solārijs var nopietni iedragāt cilvēka imunitāti, nemaz nerunājot par tik nevēlamu efektu kā priekšlaicīga ādas novecošanās.  

"Pasaules Veselības organizācija uzsver:  nav droša solārija izmantošanas limita."

Cita starpā ziņojumā kliedēti vairāki ar solāriju izmantošanu saistīti mīti. Nepieciešamība sintezēt D vitamīnu un/vai pozitīva ietekme, mazinot nomāktību, – tikai daži no tiem. Ņemot vērā solārija kancerogenitāti, būtiska D vitamīna trūkuma gadījumā daudz efektīvāk ir to uzņemt ar zālēm (uzmanība vērsta uz to, ka D vitamīna ietekme uz veselību arvien nav precīzi zināma). Savukārt, ja mākslīgais iedegums kādam liek justies izskatīgākam, līdz ar to mazāk nomāktam, – solārijam nav tiešas ietekmes uz depresiju, gluži otrādi, tas rada atkarības risku.

Aizliegt vai ierobežot

PVO ziņojumā norādīti divi iespējamie rīcības virzieni, kādos veselības politikas veidotāji var strādāt, lai mazinātu kosmētiskā iedeguma popularitāti un postošo ietekmi uz sabiedrības veselību.

Pirmais no tiem ir visai radikāls, jo paredz pilnīgu solārija pakalpojuma aizliegumu, tostarp aizliedzot izīrēt vai pārdot solārija gultas izmantošanai mājas apstākļos. 2009. gadā Brazīlijas valdība kļuva par pirmo, kas izšķīrās par šādu risinājumu. UV iekārtu izmantošana šajā Dienvidamerikas valstī ir atļauta tikai medicīniskiem mērķiem. Kopš 2016. gada komerciāla UV iekārtu izmantošana ir aizliegta arīdzan Austrālijā. Savukārt Francijā, Itālijā un Spānijā ir spēkā aizliegums pārdot solārija iekārtas lietošanai mājas apstākļos, kur nav iespējama to uzraudzība.

Otrs darbības virziens paredz kompleksāku pieeju, kas apvieno pakalpojuma ierobežošanu, pārvaldīšanu, tostarp uzraudzību, un iedzīvotāju informēšanu par mākslīgā iedeguma riskiem.

"Nē!" solārijam līdz 18 gadiem

Lielākā daļa valstu pašlaik ir izvēlējušās komplekso pieeju – ierobežot, bet pilnībā neaizliegt mākslīgā iedeguma pakalpojuma saņemšanas iespējas. Vairākās valstīs solāriju izmantošana tiek vairāk vai mazāk formāli uzraudzīta. Piemēram, aizliegts izmantot UV iekārtas, neziņojot par to uzraudzības iestādei, ir Austrijā, Beļģijā, Čīlē, Somijā, Slovākijā un arī pie mums. Kopš 2016. gada 1. janvāra visām fiziskām un juridiskām personām, kas sniedz solārija pakalpojumu Latvijā, ir pienākums par šādu saimniecisko darbību informēt Veselības inspekciju.2

Taču tas ir tikai viens no iespējamiem pārvaldības pasākumiem, kas, ieviests viens pats, vēlamo efektu nevar sasniegt. PVO vadlīnijās minēta virkne citu pasākumu, kas, kompleksi īstenoti, var palīdzēt mazināt mākslīgā iedeguma nodarīto postu. Lūk, daži no tiem:

  • Vecuma ierobežojums. Jo agrākā vecumā pirmo reizi tiek izmēģināta UV iekārta, jo lielāka ir iespēja saslimt ar melanomu vai kādu citu ļaundabīgu ādas audzēju. Tāpēc virknē valstu, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Islandē, Īrijā, Itālijā, Izraēlā, Norvēģijā, Portugālē un Spānijā, izmantot solāriju līdz 18 gadu vecumam ir aizliegts.
  • Ierobežojumi augsta riska personām. Tā kā sauļošanās solārijā ir īpaši bīstama noteiktām riska grupām, piemēram, cilvēkiem ar gaišu un jutīgu ādu, Itālijā ir ieviesta pakalpojuma sniedzēja tiesiska atbildība, ja ticis pieļauts, ka UV iekārtu izmantojis klients, kam ir pirmā fototipa āda, vai grūtniece.
  • Pakalpojuma sniedzēju uzraudzība un licencēšana. Vairākās valstīs, piemēram, Francijā un dažos ASV štatos, pirms mākslīgā iedeguma pakalpojuma sniegšanas ir jāsaņem licence, kas nodrošina uzraudzības iestādēm pārskatu par izmantotajām UV iekārtām. Vācijā pirms licences saņemšanas tiek pārbaudītas ne tikai iekārtas, bet arī apkalpojošā personāla zināšanas. 
  • UV iekārtu atbilstības kontrole.
  • Prasība lietot aizsargbrilles. Valstīs, kurās ir ieviesta mākslīgā iedeguma pakalpojuma uzraudzība, parasti ir noteikts pakalpojuma sniedzēja obligāts pienākums pārliecināties, ka klients izmanto aizsargbrilles.
  • Apkalpojošā personāla apmācība. Solārija darbinieka uzdevums ir novērtēt klienta ādas tipu un stāvokli, konstatēt individuālus riska faktorus, kontrolēt UV iekārtas atbilstību un pareizu lietošanu. Francijā, Vācijā un Norvēģijā ir normatīvos aktos noteikta prasība, ka mākslīgā iedeguma pakalpojumus var sniegt persona, kura ieguvusi attiecīgu sertifikātu.
  • Papildu nodoklis sauļošanās pakalpojumiem. Līdzīgi kā tiek uzlikts akcīzes nodoklis alkoholam un tabakai, PVO vadlīnijas paredz iespēju uzlikt papildu nodokli solāriju pakalpojumam. Šādu nodokli 10% apmērā kopš 2010.gada paredz  ASV Pacientu aizsardzības un pieejamas aprūpes akts (Patient Protection and Affordable Care Act).
  • Prasība izvietot informatīvus brīdinošus uzrakstus par UV iekārtu ietekmi uz veselību.
  • Solāriju reklāmas un mārketinga pasākumu ierobežošana. Virknē valstu, piemēram, Kanādā, Čīlē, Kolumbijā, Slovēnijā un ASV, pakalpojuma sniedzējiem ir aizliegts popularizēt solāriju, izmantojot nepamatotus apgalvojumus par mākslīgā iedeguma pozitīvu ietekmi  uz veselību. Savukārt Īrijā ir aizliegts veicināt solāriju izmantošanu, piedāvājot bezmaksas sauļošanās seansus, "laimīgās stundas" un izmantojot citus mārketinga paņēmienus.

Solārijs Latvijā

PVO ziņojumā norādīts, ka līdzīga pieredze, ierobežojot alkohola un tabakas izstrādājumu patēriņu, apliecina, ka dažādu aizliegumu un prasību integrēšana normatīvajos aktos nav efektīva, ja tai neseko adekvāta uzraudzība un sabiedrības izpratne par to nepieciešamību.

Daži no ierobežojumiem ir ieviesti arī Latvijā, taču tikai daļēji pilda savu uzdevumu. Piemēram, spēkā esošie noteikumi par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzības kārtību3 aizliedz solāriju apmeklēt personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, taču ar atrunu – pakalpojumu tomēr drīkst sniegt, ja persona uzrāda ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu, ka tās veselības stāvoklis ir atbilstošs pakalpojuma saņemšanai. Praksē šādu atļauju saņemt nav īpaši grūti. Turklāt, kā LV portālam norāda dermatologs Raimonds Karls, ne visos solārijos šādu atļauju lūdz uzrādīt.

Pērn, 25. februārī, valsts sekretāru sapulcē tika izsludināts jauns likumprojekts – MK noteikumi, kas paredz pilnībā aizliegt solārija pakalpojuma sniegšanu nepilngadīgām personām un precizēt citas prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniedzējiem. Taču šobrīd, pēc pusotra gada, to nav izdevies saskaņot. Kā LV portālam norādīja Veselības ministrija, pirms likumprojekta virzības tālāk vispirms esot jānovērš neatbilstība Epidemioloģiskās drošības likumā (likumprojekts iesniegts izskatīšanai šī gada 29. jūnijā), kas ļauj prognozēt, ka atgriešanās pie jauna regulējuma apstiprināšanas varētu notikt, ātrākais, 2018. gadā.

Mirstība – viena no augstākajām Eiropā

Tikmēr "saslimstība ar melanomu un citiem ļaundabīgiem ādas audzējiem pieaug, piepildot visdrūmākās prognozes", ikdienas darbā novērojis Dr. Karls. Desmit gadu laikā pacientu skaits, kam pirmreizēji diagnosticēta melanoma vai cits ļaundabīgs ādas audzējs, ir pieaudzis par 30 procentiem. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2016. gadā melanoma tika atklāta 196 pacientiem (84 vīriešiem un 112 sievietēm), tai skaitā diviem bērniem vecumā no 10 līdz 17 gadiem. Pirmreizēji uzskaitē ar cita veida ļaundabīgu ādas audzēju pērn uzņemti 1235 pacienti. Lai gan uz citu Rietumu valstu fona saslimstība ar ādas vēzi Latvijā pagaidām vēl ir zemāka, mirstības ziņā ieņemam līdera pozīcijas. Pērn melanoma kļuva par nāves iemeslu 59 cilvēkiem, savukārt cita ādas vēža forma prasīja 56 cilvēku dzīvības.

Pēc Dr. Karla teiktā, situāciju dramatisku padara ne tikai sauļošanās solārijos un ilgstoša uzturēšanās saulē, bet arī novēlota diagnostika un mūsdienīgu ārstēšanas metožu nepieejamība.


1 World Health Organization. Artificial tanning devices. Public Health Interventions to manage sunbeds. 2017.

2 To paredz Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumi Nr. 693 "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu".

3 Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumi Nr. 834 "Noteikumi par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzības kārtību"

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv