PROBLĒMA

Kārdinājums pilotēt dronu – milzīgs. Daudzi neapzinās riskus

Elīna Gulbe, LV portāls27.06.2017
"ĪSUMĀ"
  • Dronu pilotus aicina ievērot trīs pamatprincipus – drošums, drošība, privātums.
  • Drona pilotēšanas ierīcē redzamais videoattēls var radīt maldīgu iespaidu par situācijas kontroli un drošību.
  • Praksē bijuši jau vismaz trīs gadījumi, kad neapzinīga dronu lietošana varēja beigties ar nopietnām sekām.
  • Pārkāpumu gadījumā lietas materiāli tiek nodoti izvērtēšanai Civilās aviācijas aģentūrā.
  • Pašlaik pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa piemērojamie sodi nav samērīgi izmantošanai bezpilota gaisa kuģu gadījumā, plānots izstrādāt atbilstošus.
Jautājums ir sarežģīts un tehniski komplicēts – tā par bezpilota gaisa kuģu, tostarp dronu, nozares regulēšanu Satiksmes ministrijas rīkotajā preses konferencē izteicās ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks. Kopš aizvadītā gada novembra, kad pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas ierobežo šo populāro lidaparātu izmantošanu, notikuši jau vairāki incidenti, kas liecina – dronu piloti neapzinās iespējamos drošības riskus.

Drauds aviācijai

Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs notikušajā preses konferencē minēja trīs konkrētus gadījumus, kad neapzinīga dronu lietošana varēja beigties ar nopietnām sekām. Nesenākais no tiem – Slokā notikušā atkritumu poligona ugunsgrēka iemūžināšana ar drona palīdzību. M. Gordocovs skaidroja: "Visvairāk uztrauc sižets, kurā ir nofilmēts NBS (Nacionālo bruņoto spēku) helikopters, dzēšot ugunsgrēku, un drons atrodas augstāk par to. Tā ir aerodinamiski komplicēta situācija, jo tik liela mēroga ugunsgrēks rada lielus gaisa virpuļus un kustības, kur helikopteru nav viegli novaldīt, un, ja virs tā vēl atrodas drons, kuram ir vēl grūtāk noturēties gaisā, risks ir neattaisnoti liels." Šis gadījums nu nodots CAA izvērtēšanai.

Vēl viens nopietns incidents noticis lidostā "Rīga", kur teju notikusi drona sadursme ar pasažieru laineri. Savukārt aviācijas skatē Daugavpilī drons bijis pacelts bīstami tuvu reaktīvajām lidmašīnām, kuras izpildījušas formācijas lidojumu. "Piloti ir mācīti, ka lidojumi, it īpaši ārpus kontrolējamās gaisa telpas, tiek veikti pēc vizuālo lidojumu noteikumiem, un pats nosaukums nosaka, ka jāskatās ārā pa kabīnes logu uz to, kas notiek apkārtējā telpā. Ja tiek pamanīti putni, prognozēt, ko tie tālāk darīs, nav iespējams. Tas ir ļoti liels drauds aviācijai, un, saprotams, ar tiem tiek saglabāts vizuālais kontakts, kamēr nerodas pārliecība, ka tie vairs neapdraud. Ar dronu ir tieši tas pats. Pilots visu laiku ir spiests uzraudzīt, uzminēt, kāda ir ierīces kustības trajektorija, un nodrošināt izvairīšanos," skaidroja M. Gorodcovs, norādot, ka no zemes situācija, iespējams, var neizskatīties tik bīstama, bet no pilota viedokļa tā ir gluži citāda.

Drošums, drošība, privātums

Aviācijas drošība nav vienīgais aspekts, ko skar neapdomīga dronu lietošana. Zināmi vismaz divi gadījumi, kad bezpilota lidaparāts uzkritis automašīnām un nodarīti bojājumi svešam īpašumam. "Līdzko paceļamies, ir virkne dažādu noteikumu, kuriem ir jāseko, un, kaut arī mums šķiet, ka Latvijā gaisā paceļas tikai dažas lidmašīnas un mēs tās noteikti redzam, ir Mērfija likums – ja mēs pacelsimies un neskatīsimies uz to dronu, ļoti iespējams, ka tas ar kaut ko saskriesies," uzsvēra Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas (LARPAS) pārstāvis Ilmārs Ozols, atgādinot, ka drona pilotēšanas ierīcē redzamais videoattēls var radīt maldīgu iespaidu par situācijas kontroli un drošību.

Viņš aicina dronu pilotus ievērot trīs pamatprincipus – drošums, drošība, privātums. "Drošums – nelidojam tuvāk cilvēkiem, nekā vajag, jo, ja aparātam kaut kas notiek vai mēs viņu nokontrolējam, tas var sagriezties, un, kaut arī šķiet, ka tas ir mazs un nekaitīgs lidaparāts, sekas var būt nejaukas. Drošība – zinām, ka ir visādi infrastruktūras, militārie objekti, kur nevajag lidot, piemēram, Valsts prezidenta pils. Ir zināmi noteikumi, un nevajag brīnīties, ka ar lidaparātiem pēc tam gaisā kaut kas notiek. Privātums – kaut arī pēc noteikumiem mēs varam lidot 50 metru radiusā, gan augstumā, gan 50 metru attālumā no cilvēkiem, kuri nav iesaistīti lidojumā, atceramies – ja lidojam virs mazdārziņiem vai privātmājām, cilvēkiem var rasties diskomforts, un apzināmies, vai tas ir pareizi vai nav." Tāpat I. Ozols dronu īpašniekiem rekomendē nodrošināties ar civiltiesisko apdrošināšanu, jo sadursmes gadījumā ar citu gaisa kuģi vainīgajam pilotam var nākties šķirties no ievērības cienīgas naudas summas.

Jāizstrādā samērīgi sodi

Konstatētu pārkāpumu gadījumā lietas materiāli tiek nodoti izvērtēšanai Civilās aviācijas aģentūrā, administratīvā procesa kārtībā no dronu pilotiem prasot paskaidrojumus. CAA ES lietu un starptautisko attiecību daļas vadītāja Aivita Ļubļina-Goldmane gan norādīja, ka pašlaik pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa piemērojamie sodi radīti pārkāpumiem lielajā aviācijā, tādēļ nav samērīgi izmantošanai bezpilota gaisa kuģu gadījumā: "Zemākā robeža atkarībā no panta ir 350 eiro un tad līdz pat vairāk nekā tūkstotim eiro." Lai situāciju pilnveidotu, Satiksmes ministrijā tiks izveidota darba grupa, kas, ņemot vērā pašlaik spēkā esošo bezpilota lidaparātu jomas regulējumu, izlems, par kādiem pārkāpumiem piemērojami sodi un cik lieliem tiem vajadzētu būt. Tāpat jānosaka atbildīgās iestādes un to kompetences, jo jomas uzraudzībā iesaistīta ne tikai CAA, bet arī iekšlietu sektora iestādes – policija, robežsardze un citas. Kopā ar tām šī gada nogalē plānots arī rīkot konferenci par to, kā droši un efektīvi novērst neatļautos lidojumus.

Arnis Muižnieks norādīja, ka, lai gan pastāv riski un lidojumu drošībai nevajadzētu samazināties, nebūtu vēlams likt šķēršļus bezpilotu gaisa kuģu nozares attīstībai. Savukārt CAA direktors M. Gorodcovs atzīst, ka jau pašlaik skaidrs, ka spēkā esošie MK noteikumi Nr. 737 "Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi" nav pietiekami visaptveroši un detalizēti neregulē visas jomas, kurās tiek izmantoti droni. Tie, ņemot piemēru no Ziemeļvalstīm, izstrādāti kā pagaidu risinājums līdz brīdim, kad tiks pieņemts pašlaik tapšanas stadijā esošais Eiropas Savienības līmeņa regulējums. M. Gorodcovs gan norādīja, ka gadījumā, ja Eiropas līmeņa regulas pieņemšana prasīs vairākus gadus, labojumi tiks veikti pašreizējos MK noteikumos, un viens no papildinājumiem šajā ziņā varētu būt obligātā dronu pilotu licencēšana.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv