APRAKSTS

“Konsultē vispirms” - vadlīnijas domāšanas maiņai valsts pārvaldē

Edīte Brikmane, LV portāls21.06.2017
"ĪSUMĀ"
  • Princips "Konsultē vispirms" paredz būtiski mainīt līdzšinējo uzraudzības stratēģiju. Ar uzraugošajām darbībām jāveicina prasību izpilde, sniedzot normu un prasību skaidrojumus, nevis jānodrošina sodu uzlikšana.
  • Valsts pārvaldes iestādes apņemas attīstīt jaunu pieeju – padarīt uzraudzības pilnvaras par vienu no sadarbības elementiem.
  • Līdz ar mērķi nevis sodīt, sasniegt augstāku atbilstības līmeni mainās arī ikdienas darba organizācija, motivācija, kas balstīta profesionālos darbiniekos, apmācībās, klientu apmierinātības pētījumos, kļūdu un sūdzību analīzē.
Lai kopīgiem spēkiem sasniegtu mērķi “uz klientu orientēta valsts pārvalde”, pagājušajā nedēļā vairāk nekā 20 valsts uzraudzības iestāžu un uzņēmēju organizāciju pārstāvji ar Ministru prezidentu Māri Kučinski un ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu apņēmības pilni parakstīja sadarbības memorandu. Tas paredz mērķtiecīgi mainīt līdzšinējo sadarbības modeli un kopīgi virzīties uz atklātu, visiem pieejamu, saprotamu valsts pārvaldi un izcilu uzņēmējdarbības vidi.

Memoranda parakstīšana ir iniciatīvas "Konsultē vispirms" vidusposms. Ir noslēdzies Ekonomikas ministrijas, uzraudzības iestāžu un uzņēmēju kopīgs darbs pie vadlīnijām visaptverošu jaunu principu piemērošanai valsts iestāžu darbā.  "Tālāk sekos principa iedzīvināšanas darbs katrā iestādē, savukārt no Ekonomikas ministrijas puses – aktīva līdzdarbība, nodrošinot apmācības un sekojot progresam," norādīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Uzraudzība kā sadarbības elements

Valsts pārvaldes mērķis uzlabot uzņēmējdarbības vidi nenozīmē, ka tiks būtiski mazinātas kādas prasības. Tās arvien būs jāievēro arī turpmāk. Iniciatīvas mērķis ir panākt, lai normatīvo aktu prasības tiek saprastas un ievērotas daudz labāk nekā līdz šim, turklāt brīvprātīgi. Vienlaikus princips  "Konsultē vispirms" paredz būtiski mainīt līdzšinējo uzraudzības stratēģiju. Proti, ar uzraugošajām darbībām jāveicina prasību izpilde, nevis jānodrošina  sodu uzlikšana. Vienkāršiem vārdiem sakot, tā paredz atteikšanos no "policejiskām metodēm", pateicoties kurām uzņēmēji līdz šim itin bieži jutās kā "noziedznieki" un darbojās nelabprātīgi "uz baiļu un piespiedu mehānisma pamata". 

Tā vietā valsts pārvaldes iestādes apņemas attīstīt jaunu pieeju – padarīt uzraudzības pilnvaras par vienu no sadarbības elementiem. "Līdz šim dominēja uzskats, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Taču par to, lai uzņēmējs ievērotu normas, ir atbildīgs ne tikai pats uzņēmējs, bet arī uzraugošā iestāde," attieksmes maiņas virzienu iezīmēja ekonomikas ministrs. Atbilstība likuma normām ir jāpanāk, uzņēmējam un uzraudzības iestādei sadarbojoties.

Jaunā pieeja cita starpā arī paredz centienus izprast, kāpēc pārkāpumi notiek. Iespējams, cilvēki nav sapratuši, bet nav arī izslēgts, ka regulējums ir pārlieku sarežģīts vai pat aplams. "Bieži vien laika gaitā attīstījušās normas ir novecojušas un muļķīgas, tādēļ tās nav iespējams izpildīt. Uzraudzības iestādes ir institūcijas, kurām tas būtu jānoskaidro, lai situāciju varētu mainīt, nevis jākoncentrējas uz sodīšanu," secināja ekonomikas ministrs.

Domāšanas maiņa – abpusēja

It kā pašsaprotami, ka sodu uzlikšana kā rezultatīvs rādītājs gan iestādes, gan inspektora darba novērtējumā nebūtu pieļaujama, tomēr tas liek mainīt gadu desmitos iesīkstējušu domāšanu un darba kultūru. Līdz ar mērķi nevis sodīt, bet sasniegt augstāku atbilstības līmeni mainās arī ikdienas darba organizācija un motivācija. Tā ir balstīta profesionālos darbiniekos, apmācībās, klientu apmierinātības pētījumos, kļūdu un sūdzību analīzē u. tml.

 "Motivācijas veicināšanai uzraudzības politikai būtu jābalstās uz sadarbību starp iestādi un uzņēmēju normatīvo aktu prasību izpildes panākšanai, ko vienlaikus balsta barga sodu politika, kas tiek īstenota gadījumos, kad sadarbība nav sniegusi vajadzīgo rezultātu." Tas nozīmē arī sodu politikas pārskatīšanu. Sodiem nevajadzētu būt tik maziem, ka prasību neievērošana ir finansiāli izdevīgāka, vienlīdz tiem jābūt tik bargiem, lai motivētu uzņēmēju prasības ievērot, neatbilstības gadījumos sadarboties un trūkumus novērst. Tādējādi tiktu sasniegts mērķis – augstāka atbilstība prasībām, mazāk sodu, brīvprātīga pārkāpumu novēršana, ietaupīti uzraudzības iestādes administratīvie resursi.

"Atbilstība likuma normām ir jāpanāk, uzņēmējam un uzraudzības iestādei sadarbojoties."

Ja tas izdosies, "vieglāk strādāt būs ne tikai uzņēmējiem, bet arī pašām iestādēm. Izstāstīt konsultējot, izdarot preventīvo darbu, būs ātrāk un patīkamāk, nekā rakstīt garus un izsvērtus juridiskus dokumentus – administratīvos aktus, lai uzliktais sods būtu pareizs un neapstrīdams," uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka princips "Konsultē vispirms" varētu veicināt pašu uzņēmēju vēlmi sadarboties.  "Ja būs godprātīga un saprotama attieksme no uzraudzības iestāžu puses, es ticu, ka tāda būs arī no daudzu uzņēmēju puses. Šobrīd ir daudzi, kuri jūtas par kaut ko sodīti nepelnīti. Tas neveicina abpusēju izpratni un vēlmi sarunāties."

Tāpēc paralēli iniciatīvas aktivitātēm uzņēmēju organizācijas apņemas informēt savus biedrus par iniciatīvu un sekmēt pārmaiņas arī pašā uzņēmējdarbības kultūrā.

Savstarpējs izdevīgums

Vadlīnijās ir iekļauts arī princips ņemt vērā uzņēmumu vēsturisko uzvedību. Ja uzņēmums ir vērsts uz sadarbību, kontroles mehānismi tiks piemēroti retāk. Ja uzņēmumi redz, ka, ievērojot prasības un sadarbojoties, kontroles intensitāte samazinās, tas stimulē prasības godprātīgi ievērot arī turpmāk, bet neskaidrību gadījumā nekavēties un vērsties uzraudzības iestādē pēc konsultācijas.

Uzņēmēja Olga Kotova neslēpj, ka uzņēmēji ir diezgan skeptiski pret šīs jaunās iniciatīvas izdošanos. Plaisa, kas izveidojusies starp valsts pārvaldi un uzņēmējdarbību, ir diezgan liela, taču tā nav nepārvarama. Viņasprāt, uzņēmēju attieksmi pret valsts pārvaldi var salīdzināt  ar bailēm no zobārsta. "Es nepazīstu nevienu cilvēku, kurš pirms 25 gadiem ar lielu prieku, bez bailēm būtu gājis pats pie zobārsta, lai gan visiem bija zināms, ka tas ir pareizi un jādara. Tagad šis pakalpojums ir mainījies. Pateicoties jaunām tehnoloģijām un attieksmes maiņai, kas vērsta uz pacienta labsajūtu, veselību un, ja nepieciešams, izglītošanu, pie speciālista var doties bez bažām." Uzņēmēja atzīst, ka arī valsts pārvalde ir ļoti mainījusies un daudzās vietās pēdējo 5–10 gadu laikā ir panākti acīmredzami uzlabojumi. Tāpēc, viņasprāt, ar jauno tehnoloģiju palīdzību un pozitīvu attieksmi vienam pret otru iniciatīva "Konsultē vispirms" tomēr var izdoties. 

Uzsvars uz informācijas pieejamību un skaidrošanu

Tāpēc vadlīnijas paredz lielu vērību pievērst informācijas sniegšanai un konsultēšanai, kas ietver:

  • iestādes pieejamību, kas nozīmē ne tikai informācijas pieejamību par prasībām, bet arī iespējami ērtu tās saņemšanas veidu;
  • mājaslapas, kurās apkopota ātri atrodama, viegli uztverama un aktuāla informācija;
  • vadlīnijas uzņēmējiem, kas vienkāršā un viegli uztveramā tekstā skaidro attiecīgajai jomai piemērojamās prasības;
  • paškontroles rīkus – elektroniski rīki, kas sniedz uzņēmējiem iespēju regulāri veikt uzņēmuma pašnovērtējumu un atbilstību ar anketas palīdzību;
  • atgādinājumus par svarīgiem termiņiem, kas saistīti ar licenču pagarināšanu, pārskatu iesniegšanu u. tml.;
  • "iecietības laiku"– pārejas perioda paredzēšana jaunu prasību ieviešanai;
  • īpašos piedāvājumus jaunajiem uzņēmējiem – konsultēšana par izvēlētajai uzņēmējdarbības jomai piemērojamām prasībām.

Mērķtiecīgs plāns, apmācības un iestāžu reitinga izveide

Lai memorands nekļūtu par tukšiem vārdiem, kas paliek uz papīra, iesaistītajām tirgu kontrolējošajām institūcijām būs regulāri jāatskaitās par sasniegto un apņemšanās īstenošanas gaitu, norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis. Turpmākie soļi iniciatīvas  "Konsultē vispirms" ieviešanai paredz katrai uzraudzības iestādei uzdevumu izstrādāt rīcības plānu iniciatīvas ieviešanai un veikt pašnovērtējumu par iniciatīvas principu iedzīvināšanu ikdienas darbā jau šogad. Paralēli tiks veiktas iestāžu darbinieku apmācības, iestāžu vadītāju forumi, izstrādāts iestāžu reitings. Apņemšanās paredz līdz 2020. gadam izveidot tādu valsts pārvaldi, kas orientēta uz klientu – godīgu nodokļu maksātāju. 

"Iniciatīvai ir aicinātas pievienoties arī citas uzraudzības iestādes, jo īpaši – pašvaldības," savā runā uzsvēra ekonomikas ministrs A. Ašeradens.

Memorandu parakstījis un gatavību savā ikdienas darbā ieviest "Konsultēt vispirms" principus līdz šim paudis Ministru prezidents Māris Kučinskis, kā arī Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvji, kā arī 22 uzraudzības iestāžu, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienesta, Konkurences padomes, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts darba inspekcijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Datu valsts inspekcijas, Uzņēmumu reģistra, Valsts meža dienesta, Valsts valodas centra, Valsts vides dienesta, vadītāji.

Ekonomikas ministrijas izstrādātās vadlīnijas par "Konsultē vispirms" principa piemērošanu valsts iestāžu darbā ir pieejamas Ekonomikas ministrijas mājaslapas sadaļā "Uzņēmējdarbības vides uzlabošana".

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv