PROBLĒMA

Kanālos un caurtecēs makšķerēt aizliegts. Tomēr vienota vietu saraksta nav

Laura Studente, LV portāls20.06.2017
"ĪSUMĀ"
  • Aizliegums makšķerēt kanālos un caurtecēs noteikts no 1. marta līdz 30. aprīlim.
  • Aizliegums noteikts zivju resursu aizsardzībai.
  • Par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem var piemērot sodu piecpadsmit līdz trīssimt piecdesmit eiro apmērā.
  • Rīgas Pašvaldības policija protokolus noformē par makšķerēšanu kanālā, ja tā tas nosaukts kartē, bet par caurtecēm sodus nepiemērojot.
  • Tomēr makšķernieki tiek sodīti un nevar būt pārliecināti, ka konkrētā vieta nav kanāls vai caurtece.
  • Jautājums jau pusotru gadu tiek risināts konsultatīvajā padomē, tomēr pie rezultāta nonākt nevar.
Lai gan Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi paredz, ka pavasarī ir aizliegta makšķerēšana kanālos un caurtecēs, kas savieno dažādas ūdenstilpes, saraksta ar to uzskaitījumu nav. Tomēr makšķerētājus par noteikumu pārkāpumu soda, un tas, ka nav zināts, ka noteiktā ūdenstilpe ir kanāls vai caurtece, no administratīvā soda neatbrīvo.

Laika periodā no 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana kanālos un caurtecēs, kas savstarpēji savieno ezerus vai savieno upes un ezerus ar upēm, vai savieno ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci. Šādu kārtību paredz MK noteikumi Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi", kas Ministru kabinetā pieņemti jau 2015. gada decembrī. Tomēr saraksta ar vietu nosaukumiem un norādēm, kur šie kanāli un caurteces atrodas, makšķernieku rīcībā nav.

Aizlieguma pamatojums pamatā ir loģisks – makšķerēšanas liegums kanālos un caurtecēs ir noteikts zivju resursu aizsardzībai, jo migrācijas periodā zivis mēdz pulcēties caurtecēs un kanālos, kur tām ir pieejams mazāk barības, tāpēc zivis ir vieglāk noķeramas, LV portālam skaidro Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Maruta Bukleviča. Caurteces, līdzīgi kā kanāli, savieno divus tuvu vienu no otra esošus ūdensobjektus.

Savukārt Zemkopības ministrijas pārstāve Viktorija Kalniņa skaidro, ka Makšķerēšanas aizliegums pavasarī kanālos un caurtecēs mūsu valstī ir bijis noteikts jau no 1955.gada.

Nezināšana no soda neatbrīvo

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80.3 pants paredz, ka par makšķerēšanas noteikumu vai licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no piecpadsmit līdz trīssimt piecdesmit eiro apmērā, konfiscējot vai nekonfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tostarp peldošos līdzekļus ar aprīkojumu.

Pielāgojoties tam, ka nav vienota kanālu un caurteču saraksta, Rīgas Pašvaldības policija (RPP) par makšķerēšanu caurtecēs protokolus nenoformē, skaidro RPP pārstāvis Toms Sadovskis. Tomēr protokoli tiek sagatavoti par makšķerēšanu kanālos. Ja kartē minētā ūdenstilpe nosaukta par kanālu, tad arī makšķernieki tiek sodīti, noformējot administratīvo protokolu. Taču policija lēmumu par sodu nepieņem, un protokols izskatīšanai tiek sūtīts Valsts vides dienestam.

Kā skaidro M. Bukleviča, VVD kompetencē ir piemērot administratīvos sodus par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem, tostarp par makšķerēšanu kanālos un caurtecēs neatļautā laikā. Ja lietas izskatīšanas laikā tiek konstatēts, ka pašvaldības policija ir kļūdījusies un makšķerēšana tomēr nav notikusi kanālā vai caurtecē, tad administratīvā pārkāpuma lieta tiek izbeigta un sods netiek piemērots. "Jāpiezīmē gan, ka apstāklis, ka persona nezināja par aizliegumu makšķerēt caurtecē vai kanālā, neatbrīvo viņu no administratīvā soda," norāda VVD pārstāve.

Lai gan konkrēts kanālu un caurteču saraksts MK noteikumos Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" nav noteikts, par šāda saraksta izveides nepieciešamību notiek diskusijas Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvajā padomē, kuras darbu organizē Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments.

Gan VVD, gan Dabas aizsardzības pārvalde konsultatīvajai padomei ir iesniegusi savus priekšlikumus kanālu un caurteču saraksta izveidei, kur būtu nosakāms makšķerēšanas liegums attiecīgos periodos. Diskusijās par tiem izskanējuši atšķirīgi viedokļi, tomēr konkrēts lēmums līdz šim nav pieņemts.

Piedāvātais kanālu un caurteču saraksts nav aktuāls 

No neizlēmības visvairāk cieš makšķernieki, kuri pavasarī saņem sodus, lai gan nav vietas, kur viņi var pārliecināties par to, kuras vietas tik tiešām ir kanāli vai caurteces.

Makšķernieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Balodis skaidro, ka jautājums par kanāliem un caurtecēm tiek vilcināts jau pēdējo pusotru gadu. "Pirmajā padomes sēdē, kas notika vairāk nekā gadu pēc makšķerēšanas noteikumu pieņemšanas, ne viens no padomes dalībniekiem nevarēja atbildēt uz makšķernieku jautājumu, kāds ir šī aizlieguma saimnieciskais pienesums. Tikai to, ka šāds aizliegums noteikts vēsturiski, bet kāda ir tā jēga? Latvijā ir tikai divi vai trīs kanāli un caurteces, kur pavasarī notiek tirgū vērtīgo zivju migrācija. Kas ir caurtece? Ja skatāmies reāli, tad arī Gauja savieno Alaukstu ar jūru. Vai tā ir caurtece? Pierīgā sodi tiek likti arī Mīlgrāvī, Juglas upē, kas tek starp Ķīšezeru un Juglas ezeru. Tomēr tā ir upe, nevis kanāls vai caurtece. Kāpēc tad tur piemēro sodus? Viena no tādām vietām, kur pavasarī nedrīkstētu makšķerēt, ir Varkaļu kanāls. Vairumā citu vietu gan mēs kā makšķernieki nevaram saprast, kur zivju intensitāte var būt tāda, ka, makšķerējot no krasta, viņas varētu iegūt tādā rūpnieciskā apjomā, ka tas varētu nodarīt būtisku saimniecisku kaitējumu zivju resursiem. Līdz ar to bijām ierosinājuši MK noteikumos iekļaut konkrētas aktuālās vietas, kurās noteiktos termiņos nedrīkst makšķerēt, kas gan netika darīts. Jāsaka, ka arī Valsts vides dienesta ierosinātais saraksts, kas balstīts pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados noteiktos aizliegumos, sen jau nav aktuāls. Tur jau sen neviens nemakšķerē un nezvejo – runa ir par tērcītēm."

Zivsaimniecības departaments ierosina attiecināt atsevišķas ūdensteces

Uz LV portāla jautājumu par to, kā pats makšķernieks var zināt, vai minētā vieta ir kanāls vai caurtece, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments rosina balstīties uz MK noteikumu Nr.800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" 24.2.apakšpunktā minētajiem ūdeņu "veidiem", kanālu un caurteču apzīmējumu attiecinot uz vairākām atsevišķām ūdensteču grupām:

Ūdenstece – ezers – ezers

Piemēram, Klāņu–Būšnieku kanāls (Klāņezers–Būšnieku ezers), ūdenstece bez nosaukuma (Aklais ezers–Slokas ezers) u. c.

Ūdenstece – ezers – upe

Piemēram, Cietokšņa kanāls (Tosmares ezers–Ālande), Vecslocene (Slokas ezers–Lielupe), Varkaļu kanāls (Babītes ezers–Lielupe) u. c.

Ūdenstece – ezers – jūra (līcis)

Piemēram, Papes ezera kanāls (Papes ezers–jūra), Tirdzniecības kanāls (Liepājas ezers–jūra), Mērsraga kanāls (Engures ezers–līcis) u. c.

Ūdenstece – upe – upe

Piemēram, Buļļupe (Lielupe–Buļļupe), Loču kanāls (Buļļupe–Daugava), Jaunupe (kanāls Svētupe–Salaca) u. c.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv