SAEIMĀ

Noraidītos Vispārējā izglītības likuma grozījumus varētu skatīt valdībā

Laura Studente, LV portāls16.06.2017
"ĪSUMĀ"
  • Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi Vispārējās izglītības likumā sniedz Ministru kabinetam tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu, lai atvērtu vispārējās vidējās izglītības klasi.
  • Jau šobrīd minimālo skolēnu skaitu nosaka MK noteikumi, taču šādi noteikumi nav izdoti, balstoties uz likumu, tāpēc par to ierosināta arī lieta Satversmes tiesā.
  • Situācija, kurā pašvaldības tur ķīlā skolēnus un nevar pieņemt nepopulārus lēmumus, veģetējot uz bērnu likteņa rēķina, nav pieņemama.
Lai gan jau kopš 2015. gada Ministru kabineta (MK) noteikumi nosaka minimālo skolēnu skaitu, no kura var atvērt 10. klasi, Saeima 15. jūnijā noraidīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz šo tiesību nostiprināt Vispārējās izglītības likumā. Tomēr Izglītības, kultūras un zinātnes komisija no šī likumprojekta nav atteikusies un to, iespējams, skatīs valdībā, lai pēcāk atkal nodotu izskatīšanai Saeimā. Tam gan traucēt varētu asā pretreakcija pret ministrijas stilu svarīgus likumprojektus iesniegt pēdējā brīdī.

Grozījumi palīdzētu pašvaldībām pieņemt nepopulārus lēmumus

Grozījumi izstrādāti, balstoties uz Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam ietvertajiem principiem efektīvi pārvaldīt finanšu resursus izglītībā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja IZM departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne. Tam pakārtota gan jaunā pedagogu algu modeļa izstrāde un ieviešana, gan izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, kā arī tas, ka vidējo vispārējo izglītību (10.–12. klasē) var iegūt reģionālas nozīmes pilsētu centros. "Jau 2014. gadā, kad sākās darbs pie jaunā pedagogu algu modeļa, tika akcentēts, ka skolēnu skaitam klasē ir ietekme gan uz pedagogu darba samaksu, gan izglītības kvalitāti. Šāds apstiprinājums tika gūts arī IZM pasūtītajā pētījumā par optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā. Grozījumi palīdzētu pašvaldībām pieņemt nepopulārus lēmumus par skolu tīklu," norādīja I. Īvāne.

Uz skolu tīkla sakārtošanas nepieciešamību norāda arī OECD pētījumu rezultāti laika periodā no 2003. līdz 2012. gadam, kur secināts: lauku reģionos vidēji piecpadsmitgadīgu skolēnu rezultāti mācību pamatkompetencēs (matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā) atpaliek no viņu vienaudžu rezultātiem pilsētu skolās. Līdz ar to vidusskolēni, kas mācās noteiktās skolās reģionos, ir pakļauti riskam saņemt mazāk kvalitatīvu izglītību nekā tie, kas mācas reģionu centros – pilsētās, kur sapulcēti labākie skolotāji, pieejama labāka materiāli tehniskā bāze.

Konkrētu skolēnu skaitu klases atvēršanai regulē MK noteikumi

Lai gan iepriekš likumā valstij nebija sniegtas tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu, lai atvērtu klasi vidusskolā, MK noteikumus Nr. 591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi", kas nosaka minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai, Ministru kabinets apstiprināja jau 2015. gadā.

Atbilstoši tiem 2017./2018. mācību gadā 10. klasē minimālajam skolēnu skaitam jābūt ne mazākam par 10 skolēniem 10. klasē vai vismaz 27 skolēniem 10.–12. klasē kopā. Savukārt no 2018. gada 1. septembra novadu vidusskolās 10. klases atvēršanai nepieciešamais minimālais skolēnu skaits būs 12 skolēni 10. klasē vai vismaz 32 skolēni 10.–12. klasē.

"Jums, protams, vajag mūsu pedagogiem sagādāt kārtējo pārsteigumu, lai viņiem būtu, par ko padomāt vasarā: kā izskatīsies tā klase, kurā viņi atgriezīsies rudenī? "

Uzņemot skolēnus vispārējās vidējās izglītības programmās, novada pilsētās – Aizkrauklē, Alūksnē, Balvos, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Ludzā, Madonā, Ogrē, Preiļos, Saldū, Siguldā, Smiltenē, Talsos, Tukumā, Valkā – ir jābūt ne mazāk kā 18 skolēniem 10. klasē vai vismaz 48 skolēniem 10.–12. klasē kopā. Tādi paši nosacījumi attiecas uz izglītības iestādēm Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Lielvārdes, Mārupes, Olaines, Ozolnieku, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novadā.

Lielāks skolēnu skaits ir jānodrošina izglītības iestādēs republikas pilsētās, kur 10. klasē kopumā jābūt ne mazāk kā 22 skolēniem vai vidusskolas posmā – vismaz 58 skolēniem.

Šobrīd Satversmes tiesa vēl nav lēmusi strīdā starp pašvaldību un valsti

Šodien, 16. jūnijā, Satversmes tiesa skata lietu pēc Jaunjelgavas novada pieteikuma saistībā ar Ministru kabinetā pieņemto kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs. Par to, ka nav vērts likumu mainīt līdz lietas izskatīšanai, jo tiesa var lemt par labu pašvaldībai, brīdināja Latvijas Pašvaldības savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks arī kritizēja to, ka valsts iejaucas lietās, ar kurām galā var tikt arī pati pašvaldība, tā valstij pārkāpjot tās ekskluzīvās tiesības. Tāpat viņš aizrādīja, ka ierobežojums attiecas tikai uz pašvaldību un valsts skolām, bet ne privātajām.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele akcentēja, ka situācija, kurā pašvaldības tur ķīlā skolēnus un nevar pieņemt nepopulārus lēmumus, veģetējot uz bērnu likteņa rēķina, nav pieņemama.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone norādīja, ka lieta Satversmes tiesā izskatīta, jo Ministru kabineta noteikumi izdoti bez norādes likumā. Savukārt grozījumi Vispārējās izglītības likumā šo problēmu risinās. Vienlaikus viņa aicināja rast skaidrību jautājumā par to, vai tad, ja valstij ir tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu klases atvēršanai, pašvaldībām ir arī tiesības pašām iesaistīties. Piemēram, ja pašvaldība redz, ka nākamajos gados klasē nebūs pietiekams skolēnu skaits, tomēr pēc trim gadiem klasi atvērt varēs, vai tai ir tiesības ar savu finansējumu šo robu aizpildīt un iesaistīties kā vidutājam? Likumā skaidrības par to, kādas tiesības pašvaldībām ir šajā periodā, nav.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija no likuma nav atteikusies

Iepriekš likumprojektu bija plānots pieņemt steidzamības kārtībā. Tā steidzamību IZM skaidroja ar to, ka skolu vadītājiem nepieciešams savlaicīgi plānot 2017./2018. mācību gada izglītības procesa organizāciju savās skolās. Jānorāda, ka grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredzēja arī ne vairāk kā vienu gadu ilgu pārejas periodu minēto noteikumu regulējuma ieviešanai Ministru kabineta noteiktos novados. Vienlaikus Saeimas komisijā tika diskutēts, ka pārejas periodu varētu noteikt ne mazāku kā viens, bet ne ilgāku kā divi gadi.

Saeima 1. lasījumā gan likumprojektu noraidīja. Deputāte Ingūna Sudraba savu viedokli "Pret" pamatoja ar šī likumprojekta pēkšņumu: "Jums, protams, vajag mūsu pedagogiem sagādāt kārtējo pārsteigumu, lai viņiem būtu, par ko padomāt vasarā: kā izskatīsies tā klase, kurā viņi atgriezīsies rudenī? Lai arī jūs nosakāt, ka ir iespējams gadu ilgs pārejas periods, tā ir atkal kārtējā necieņas izrādīšana pret skolotājiem. Es aicinu šodien nevirzīt šādā steigā jautājumus, kuri ir normālā veidā diskutējami un skatāmi daudz plašākā kontekstā."

Vienlaikus, kā LV portālam norādīja I. Viņķele, neapmierinātība ar šo likumprojektu saistāma ar faktu, ka ministrija vairākus nozīmīgus likumprojektus mēdz iesniegt pēdējā brīdī. Tādējādi tiek mazinātas diskusiju iespējas, radot neapmierinātību par šādu likuma virzības stilu. Tas gan nenozīmē, ka likumprojekts netiks virzīts vispār. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija no šī likumprojekta nav atteikusies un to, iespējams, skatīs Ministru kabinetā, lai pēcāk atkal nodotu izskatīšanai Saeimā. Vienlaikus, kā skaidro I. Viņķele, nav zināms, vai šis likumprojekts neradīs asu pretreakciju.

SAISTĪTIE RESURSI
Tiesību akti
KOMENTĀRI

Kam traucē Latvijas Radio?

Šāds jautājums atkal un atkal nāk prātā, vērtējot pēdējo mēnešu aktivitātes, kur ...

Atklātā vēstule
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv