APRAKSTS

Valsts pārvaldes iekārtas likumam 15

Edīte Brikmane, LV portāls06.06.2017
"ĪSUMĀ"
  • Ja amatpersonu priekšstatos nav nostiprinājušies un normatīvie akti neregulē valsts iestāžu sadarbības principus, praksē izpaužas "resorisms" – iestāžu nesaskaņota rīcība.
  • Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka valsts pārvaldes institucionālās un hierarhiskās sistēmas uzbūvi. Valsts pārvalde ir vienota. 
  • Būtisks jaunievedums Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir VI nodaļa par sabiedrības līdzdalību, kas paredz iesaistīt iestāžu darbībā sabiedrības pārstāvjus.
  • Valsts pārvaldes iekārtas likums ir labs piemērs tam, ka tad, ja likuma pamatā ir koncepcija (attīstības plānošanas dokuments), likums ir ar garu un ideju, ar mērķi.
Šodien ir grūti iedomāties, kā funkcionētu valsts bez vienotas pārvaldes struktūras un juridiskās organizācijas. Taču ir pagājuši tikai 15 gadi, kopš 2002. gada 6. jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma vienu no valsts pārvaldes jumta likumiem – Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kurā pirmo reizi neatkarīgās Latvijas valsts vēsturē tika skaidri noteikta valsts pārvaldes institucionālā sistēma un tās darbības pamatprincipi kā privāto, tā publisko tiesību jomā. Likums stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī, un tā mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi.

Līdz likuma pieņemšanai valsts pārvaldes darbs balstījās uz Ministru kabineta 1995. gada 28. martā akceptēto Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepciju, uz kā pamata bija izdoti vairāki valsts pārvaldes uzbūvi regulējoši normatīvie akti – Ministru kabineta iekārtas likums, likums "Par valsts civildienestu", atsevišķu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu nolikumi. Taču praktiskajā darba organizācijā starp valsts pārvaldes iestādēm arvien valdīja atšķirīga izpratne par valsts funkcijām un valsts pārvaldes funkcijām, valsts iestāžu un to vadītāju kompetencēm, nebija skaidri noteikti kritēriji valsts iestāžu veida izvēlei un vienota mehānisma ministriju pārraudzībā esošo iestāžu darbības kontrolei.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcijas autors dr. iur. Egils Levits to raksturoja kā "administratīvo vājumu", kas izpaužas kā "skaidru priekšstatu trūkums par demokrātiskai valsts iekārtai atbilstošu Satversmes noteikto konstitucionālo ietvaru, valsts pārvaldes vietu tajā un no tā izrietošajiem valsts pārvaldes organizatoriskajiem un darbības pamatprincipiem". Izpratnes trūkuma "par iestāžu hierarhiskās sistēmas kā pilsoņu demokrātiskās kontroles pār valsts pārvaldi centrālo sastāvdaļu" rezultātā tiek "pieļautas situācijas, ka publiskas varas izmantošana netiek pietiekami efektīvi kontrolēta". Savukārt, ja amatpersonu priekšstatos nav nostiprinājušies  un normatīvie akti neregulē valsts iestāžu sadarbības principus, praksē izpaužas "resorisms" – "iestāžu nesaskaņota rīcība uz ārpusi un "savu" (!) interešu aizstāvēšana lēmumu pieņemšanas procesā".1

Šie un daudzi citi "baltie plankumi" spēkā esošo normatīvo aktu līmenī ir "vājas valsts" problēma, kas izpaužas arīdzan kā "vāja likumdošana", "vāja tiesu vara", "vāja pilsoniska sabiedrība", ko bieži vien pavada sabiedrībā valdošā neapmierinātība, bezcerība un cinisms.

Valsts pārvaldes vienotība un sabiedrības līdzdalība

Valsts pārvaldes iekārtas likums pirms 15 gadiem noteica valsts pārvaldes institucionālās un hierarhiskās sistēmas uzbūvi un vairākos līmeņos kontrolētu lēmumu pieņemšanas procedūru. Likums paredz, ka valsts pārvalde ir vienota – "neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas". Tā ir pakļauta likumam un tiesībām. Ikviena valsts pārvaldes iestāde un amatpersona darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros, ievērojot vienotus demokrātiskos un labas pārvaldības principus. 

"Valsts pārvalde ir vienota – neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas."

"Likums vispusīgi skaidro valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un darbības pamatelementus:  sabiedrības intereses izsakoša politiskā vadība, kompetenti un motivēti valsts pārvaldes darbinieki, pareiza pārvaldes institucionālā sistēma, pareizas pārvaldes lēmumu pieņemšanas procedūras," skaidro Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītājas vietniece Dita Erna Sīle.

Būtisks jaunievedums Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir VI nodaļa par sabiedrības līdzdalību, kas paredz iesaistīt iestāžu darbībā sabiedrības pārstāvjus – sabiedriskās organizācijas un atsevišķas kompetentas personas, iekļaujot viņas darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus, bez kā šodien ir grūti pat iedomāties likumdošanas procesu.

Vadmotīvs valsts pārvaldes attīstībai

Jebkura demokrātija un valsts pārvalde nepārtraukti attīstās. Arī tā sauktais administratīvais vājums nav likvidējams uzreiz, Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcijā uzsvēris jurists E. Levits.  Viņaprāt, "tas varētu būt rezultāts saskaņotai, konsekventai un pietiekoši ilgstošai rīcībai, kas pārsniedz vienas Saeimas darbības periodu". Valsts pārvaldes iekārtas likuma pieņemšana un spēkā stāšanās ir viens no tādiem valsts pārvaldes attīstības stūrakmeņiem, kas nodrošina nepieciešamo regulējumu, lai varētu sekmīgāk attīstīt efektīvu valsts pārvaldi. Tālākais lielā mērā ir atkarīgs no likuma izpratnes un piemērošanas.

Šajā ziņā "Valsts pārvaldes iekārtas likums ir labs piemērs tam, ka tad, ja likuma pamatā ir koncepcija (attīstības plānošanas dokuments), likums ir ar garu un ideju, ar mērķi. Jurista E. Levita izstrādātā Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija ir dokuments, kurā gan Valsts kanceleja, gan citas institūcijas rod skaidrojumu par likumā noteikto normu konkrētajām formām," pārliecināta ir D. E. Sīle.

"Strādājot pie atsevišķām reformām valsts pārvaldē, Valsts pārvaldes iekārtas likums ņemts kā vadmotīvs."

Komentējot likuma nozīmi, Valsts kanceleja neslēpj, ka, strādājot pie atsevišķām reformām valsts pārvaldē, Valsts pārvaldes iekārtas likums ņemts kā vadmotīvs. "Valsts pārvalde ietekmē visas valsts politikas jomas, nacionālās attīstības plānošanu un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Tāpēc ikdienā uzmanība tiek pievērsta likumā uzskaitīto valsts pārvaldes principu uzlabošanai, īpaši attiecībā uz publisko pakalpojumu uzlabošanu un e-pakalpojumu attīstību, iedzīvotāju apkalpošanas kvalitātes pastāvīgu pilnveidi un klientu apmierinātības mērīšanu, valsts pārvaldes kā vienota darba devēja koncepta stiprināšanu, iekļaujošas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu lēmumu pieņemšanā un jēgpilnas sadarbības starp valsts pārvaldes iestādēm veicināšanu," LV portālam klāsta D. E. Sīle.

"Protams, likums kopš tā stāšanās spēkā ir grozīts [sešas reizes, red. piezīme], taču grozījumi nodrošinājuši valsts pārvaldes sistēmas atbilstību mūsdienu prasībām un attīstības tendencēm. Uzskatām, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums ir paraugs arī citām valstīm."

Citi "Likumi – jubilāri":

 


1Egils Levits. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija. Latvijas Vēstnesis, 2002, Nr.95, 26.6.2002.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv