APRAKSTS

Skolas un valsts aizsardzības mācība

Inese Helmane, LV portāls01.06.2017
"ĪSUMĀ"
  • Mūsdienu apstākļos nevaram runāt par sociālo un pilsonisko kompetenci bez zināšanām un prasmēm, kas saistās gan ar valsts, gan personas drošību un aizsardzību.
  • Skolās cilvēkdrošību jau pasniedz vairākos priekšmetos – sociālajās zinībās, sportā un dabaszinībās pamatskolā, veselības mācībā un datorikā – vidusskolā.
  • Valsts aizsardzības mācība Latvijas skolās kopš 1997. gada ir brīvas izvēles priekšmets.
  • Patlaban VISC strādā pie cilvēkdrošības mācību satura izstrādes jaunajā, kompetenču pieejā balstītajā saturā.
  • Aizsardzības ministrija strādā gan pie valsts aizsardzības mācības vidusskolā kā izvēles karjeras priekšmeta, gan pie projektu nedēļas/dienas 7.–9. klases posmā. 
  • Valsts aizsardzības mācības pasniegšanu sauc par dziļu pašdarbību, iebilst pret formu, kādā mācības tiek pasniegtas.
Cilvēkdrošība un valsts aizsardzības mācība – pēdējos gados šīm tēmām pievērsta pastiprināta uzmanība, arī skolās. Patlaban norit darbs pie kompetenču pieejā balstīta mācību satura izstrādes. Tajā sava vieta būs atvēlēta arī cilvēkdrošībai, kuru plānots integrēt atsevišķos mācību priekšmetos, savukārt kā obligāti piedāvājams izvēles mācību priekšmets vidusskolās varētu būtu valsts aizsardzības mācība.

Eiropas Sociālā fonda projekts "Kompetenču pieeja mācību saturā" ir sākts pērn rudenī, un to ir paredzēts noslēgt 2021. gada beigās. Patlaban intensīvi strādā ap 20 darba grupu, kurās ir augstskolu mācībspēki un praktizējošie pedagogi, lai izstrādātu jaunu saturu no pirmsskolas līdz 12. klasei. Šoruden 100 Latvijas skolās tiks sākta kompetenču pieejā balstītā mācību satura aprobācija.

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks stāsta, ka mūsdienu apstākļos nevaram runāt par sociālo un pilsonisko kompetenci bez zināšanām un prasmēm, kas saistās gan ar valsts, gan personas drošību un aizsardzību. "Dzīvojam pieaugoši sarežģītā laikmetā. Saskaramies ar informācijas telpas attīstību gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē, ar propagandu, ar daudziem riskiem, kuri nebija tik acīmredzami iepriekšējā satura izstrādes laikā, kas notika pirms vairāk nekā 10 gadiem – 2005. un 2006. gadā. Iepriekšējais mācību saturs tapa pirms sociālajiem tīkliem, citā ģeopolitiskajā situācijā."

Kā ir šobrīd?

Cilvēkdrošība un valsts aizsardzības mācība ir savstarpēji papildinoši mācību priekšmeti, uzsver G. Catlaks, skaidrojot, ka šobrīd skolās cilvēkdrošību jau pasniedz vairākos priekšmetos – sociālajās zinībās, sportā un dabaszinībās pamatskolā un veselības mācībā un datorikā –  vidusskolā.  "Drošas uzvedības jautājumi internetā, mediju pratība, ceļu satiksme, rīcība krīzes gadījumā u. c. Visi šie jautājumi jau tiek mācīti," atzīst VISC vadītājs.

Savukārt valsts aizsardzības mācība Latvijas skolās kopš 1997. gada ir brīvas izvēles priekšmets. Tā saturu veido ar aizsardzību, ieročiem un militāro vēsturi saistītas lietas. Patlaban kā profesionālās ievirzes mācību priekšmets, ko papildina nodarbības Jaunsardzē, valsts aizsardzības mācība tiek īstenota 18 skolās, tajā skaitā arī vienā profesionālās izglītības iestādē.

Cilvēkdrošība – atslēgas vārds

"Cilvēkdrošība ir atslēgas vārds mūsu jaunajā saturā, kas ietver dažādas lietas – personiskā, fiziskā, emocionālā drošība, spēja konstruktīvi sazināties ar cilvēkiem, saprast, kā rīkoties krīzes situācijā," saka G. Catlaks. "Taču tēmas vēlamies sistematizēt un pastiprināt – ko māca kurās vecuma grupās un kuros priekšmetos."

"Tā kā mācību saturs jau šobrīd ir pārblīvēts un priekšmetu skaitu līdz ar kompetenču pieejas ieviešanu Izglītības un zinātnes ministrija plāno samazināt, valsts aizsardzībai būtiskie jautājumi būs iekļauti jaunajā cilvēkdrošības kursā līdztekus civilās aizsardzības un ar indivīda drošību, veselību saistītiem jautājumiem un tiks integrēti sociālo zinātņu, vēstures priekšmetos, sporta nodarbībās u. c.," skaidro aizsardzības ministra preses sekretāre Līga Krapāne. Pamatskolas līmenī valsts aizsardzības mācībā skolēniem tiktu skaidrota tikai teorija bez praktiskas ieroču apguves.

Ko plāno?

Patlaban VISC strādā pie Cilvēkdrošības mācību satura izstrādes jaunajā kompetenču pieejā balstītajā saturā, savukārt Aizsardzības ministrija (AM)  – gan pie valsts aizsardzības mācības vidusskolā kā izvēles karjeras priekšmeta, gan pie projektu nedēļas/dienas 7.–9.klases posmā, kuras laikā AM pārstāvji iepazīstinātu ar militārās karjeras iespējām.  Šādas projektu nedēļas ļautu apmācības vadīt kvalificētiem speciālistiem (mobilas mācību vienības), turklāt tas pozitīvi ietekmētu slodzes sadalījumu mācību gadā, jo nodarbības šajā nedēļā būtu praktiskas, uzskata L. Krapāne, piebilstot, ka pirms projekta īstenošanas vēl jāveic detalizēti resursu aprēķini.

"Cilvēkdrošība ir atslēgas vārds jaunajā saturā, kas ietver dažādas lietas – personiskā, fiziskā, emocionālā drošība, spēja konstruktīvi sazināties ar cilvēkiem, saprast, kā rīkoties krīzes situācijā."

Papildus, tāpat kā līdz šim, pastāvēs neformālā izglītība – Jaunsardzes kustība, kas ir AM organizēta un vadīta jauniešu interešu izglītības forma, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšanā. Vienlaikus Jaunsardzes uzdevums ir ieinteresēt jauniešus par militāro dienestu, tādējādi paplašinot motivēta profesionālā dienesta personālsastāva atlases iespējas. Jaunatnes izglītošanu valsts aizsardzības jomā organizē un nodrošina AM Jaunsardzes un informācijas centrs.

Militārā apmācība nebūs obligāta

VISC vadītājs gan izslēdz iespēju, ka valsts aizsardzības mācība jeb militārā apmācība nākotnē, ieviešot jauno, kompetencēs balstīto saturu, varētu būt obligāta visiem vidusskolēniem. "Nevienā brīdī par to neesam runājuši. Latvijā ir 365 vidusskolas plus profesionāli tehniskās vidusskolas. Skaits ir liels, neredzu iespēju visās nodrošināt gan kvalitatīvus pedagogus, gan militāros pasniedzējus. Valsts aizsardzību nevar mācīt vidusskolā skolotājs tikai ar pedagoģisko izglītību. Tajā pat laikā to nevar mācīt militārists bez pedagoģiskās izglītības."

G. Catlaks valsts aizsardzības mācību redz vidusskolā kā brīvās izvēles priekšmetu, kas būtu orientēts uz karjeras tālāko perspektīvu.

Tam piekrīt arī AM. "Pašreizējā mācību priekšmeta ʺValsts aizsardzības mācībaʺ saturu nepieciešams pārskatīt, lai to varētu iekļaut  ʺierobežotās/obligāti piedāvājamās izvēlesʺ priekšmetu sarakstā un tās skolas un skolēni, kuri to vēlas, par valsts aizsardzību varētu mācīties padziļināti," saka L. Krapāne. "Šī priekšmeta ietvaros ne tikai tiktu stiprināta valstiskā apziņa, bet arī attīstīta kritiskā domāšana, drosme, disciplīna un motivācija, attīstītas līdera dotības un paplašinātas zināšanas par valsts aizsardzību. Šī priekšmeta izvēle dotu priekšrocības studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, profesionālajā dienestā un dienestā Zemessardzē. Plānots, ka mācību priekšmeta ietvaros un speciālā vasaras nometnē 18 gadu vecumu sasniegušie jaunieši būs ieguvuši zināšanas un prasmes, kas ekvivalentas militārās pamatapmācības individuālās sagatavošanas kursam, ko apgūst visi jaunie karavīri Alūksnē, tādēļ 18 gadu vecumu sasniegušie jaunieši varēs iegūt rezerves karavīra statusu."

Kad apgūs?

Jauno cilvēkdrošības mācību saturu pakāpeniski sākumskolā un pirmsskolā varētu sākt ieviest no 2018./2019. mācību gada. Pēc VISC plāna, jaunais saturs sasniegs 7.–9. klases posmu, kas ir saturiski nopietnākais, tikai 2019./2020. un 2020./2021. mācību gadā.

"Kas sāksies šajā mācību gadā? Aprobācija 100 skolās, kurās sāks ieviest kompetencēs balstītu saturu. Sāksim ar zemāko posmu – pirmsskolu un sākumposmu," vērtē G. Catlaks.

Vecākajās pamatskolas klasēs un vidusskolās cilvēkdrošības mācību kursa aprobācija sāksies aiznākamajā mācību gadā – 2020./2021. mācību gadā.

Iebilst pret mācību formu

Rīgas Valsts tehnikumā valsts aizsardzības mācība kā interešu izglītība tiek organizēta kopš 2016. gada. Tas ir divu gadu kurss, ik gadu pa 60 mācību stundām. Direktora vietnieks izglītības attīstības jomā Dr.paed. Ilgvars Forands LV portālam saka, ka valsts aizsardzības mācība ieviesta, jo tā ir vajadzīga un par to sākotnēji bijusi liela audzēkņu interese, divas audzēknes pat izvēlējušās mācīties Aizsardzības akadēmijā. Taču ar laiku interese noplakusi – tam ir vairāki iemesli.

"Valsts aizsardzības mācība vidusskolā būtu kā brīvās izvēles priekšmets, kas orientēts uz karjeras tālāko perspektīvu."

Valsts aizsardzības mācības pasniegšanu I. Forands sauc par dziļu pašdarbību, viņš iebilst pret formu, kādā mācības tiek pasniegtas. "Esam vairākkārt par to runājuši gan medijos, gan ar Aizsardzības ministriju. Visas nodarbības notiek tikai auditorijā, jauniešiem kārtējā klases nodarbība jau sen ir apnikusi. Teorētiskā daļa, protams, var sākties auditorijā, bet praktiskajai daļai būtu jānotiek dabā, piemēram, kā septiņu dienu vasaras nometnei. Tehnikumam tam ir lieliskas iespējas, jo ir filiāles arī reģionos. Otra lieta – trūkst instruktoru. Pasniedzējs, kuru piesaistījām, var būt skolā tikai no četriem pēcpusdienā, bet jauniešiem mācības beidzas divos, trijos. Trešā lieta – finansējums šai interešu izglītībai tehnikumam jāmeklē pašam. Protams, arī nākamajā mācību gadā piedāvāsim šādas apmācības, bet līdzekļus vajadzētu paredzēt centralizēti caur Aizsardzības ministriju."

Kāda sistēma ir Igaunijā?

Kā valsts aizsardzības mācību māca Igaunijā? Igaunijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Andress Sangss atklāj, ka daudzās vidusskolās Igaunijā ir iespēja apgūt nacionālās aizsardzības kursu. Tas sastāv gan no [teorētiskām] mācību stundām klasē, gan praktiskām nodarbībām ārā. Galvenais mērķis ir sniegt [vispārīgu] priekšstatu par valsts aizsardzību, kā arī praktisku izpratni par pirmo palīdzību, dzīvošanu lauka apstākļos un līdzīgām aktivitātēm. Militārā apmācība ir militārā dienesta, nevis vidusskolas izglītības [programmas] sastāvdaļa.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv