SAEIMĀ

Pašvaldību informatīvie izdevumi un reģionālie mediji. Strupceļš

Linda Balode, LV portāls17.05.2017
"ĪSUMĀ"
  • Ir jānodala divas lietas – valsts un pašvaldību sabiedrisko attiecību darbs, proti, informēt un skaidrot iedzīvotājiem savus lēmumus, un mediju darbs, jo tās ir divas atšķirīgas lietas.
  • Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" komisijas sēdē atkārtoti jāizskata priekšlikums, ka pašvaldības informatīvo izdevumu nedrīkst reģistrēt kā masu mediju.
  • Ir nepieciešams noteikt tiesisko regulējumu par to, kas ir reklāma, kas ir sludinājums, kas ir trešās personas informācija un ko pašvaldību informatīvais izdevums drīkst vai nedrīkst publicēt.
  • Jebkāda informācija, kas informē patērētāju, ir reklāma.
  • Šobrīd vienīgais līdzeklis reģionālo mediju saglabāšanai ir valsts vai pašvaldību finansējums.
  • Pašvaldību iejaukšanās mediju un plašsaziņas līdzekļu tirgū jebkurā gadījumā ir vērtējama kā apdraudējums.
Valstī nav noteikts pašvaldības informatīvā izdevuma statuss, taču to drīkst reģistrēt kā masu mediju. Konkurences padome (KP) pašvaldību iejaukšanos mediju un plašsaziņas līdzekļu tirgū vērtē kā apdraudējumu reģionālajiem laikrakstiem. Mērķis ir nodalīt valsts un pašvaldību sabiedrisko attiecību un mediju darbu, bet nav skaidrs, kā to izdarīt.

Vismaz pusotru gadu gan deputāti, gan pieaicinātie eksperti Saeimas komisijas sēdēs runā par to, ka pašvaldību informatīvie izdevumi apdraud reģionālos laikrakstus. Tieši tik ilgi tiek spriests, vai un kādi ir nepieciešami grozījumi gan likumā "Par pašvaldībām", gan likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", proti, kas tad īsti ir reklāma, ko pašvaldības ir un ko nav tiesīgas publicēt, lai pašvaldību izdevumi netraucētu mediju tirgum un pastāvētu godīga konkurence.

Saeimas komisijas sēdē maija sākumā deputāte Lolita Čigāne ironiski jautāja: "Kāds ir mūsu, deputātu, mērķis šodienas sanāksmei? Mēs taču negribam noteikt statusu pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, mēs negribam pateikt, ka pašvaldības nevarēs publicēt komercreklāmas, tikai kāpēc tad mēs tērējam uzaicināto cilvēku laiku?" Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas (CSLK) priekšsēdētāja Inese Laizāne atzīst, ka CSLK pie šī jautājuma strādā jau ilgstoši, ik pa brīdim nonākot strupceļā, un ka nevar atrast risinājumu, kas apmierinātu gan iedzīvotājus, saņemot informāciju, gan pašvaldības ar iespēju informēt, gan nodrošinātu neatkarīgu žurnālistiku un godīgu konkurenci.

Pašvaldībām jāinformē iedzīvotāji

Pašvaldību 21 autonomā funkcija paredz, ka attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem ir jābūt informētiem ne tikai par funkciju saturisko daļu, bet arī par tiem mehānismiem, metodēm un vietām, kur notiek šo funkciju realizēšana. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas (VPPK) priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs norāda: "Līdz ar to tas prasa diezgan lielu informatīvo darbu ar iedzīvotājiem. Šo darbu nevar realizēt, tikai translējot domes un komitejas sēdes, ko jau tagad paredz likums, darbs jāveic plašāk un labāk. Daudzi iedzīvotāji nevar atļauties nopirkt komercizdevumus, tāpēc pēc informatīvajiem izdevumiem ir liels pieprasījums."

Informatīvo izdevumu iejaukšanās mediju tirgū

Ilgajā sarunu procesā ir bijuši gan priekšlikumi, gan pretrunas. Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas juriskonsulte Aiga Grišāne stāsta, ka saasinātais jautājums ir principiāls, tas ir jautājums par vārda brīvības, demokrātijas un mediju lomas izpratni.

Tādējādi ir jānodala divas lietas – valsts un pašvaldību sabiedrisko attiecību darbs, proti, informēt un skaidrot iedzīvotājiem savus lēmumus, un mediju darbs, jo tās ir divas atšķirīgas lietas. A. Grišāne informē, ka šobrīd mērķis ir saprast, kādā veidā šīs lietas precīzi nodalīt, jo abas ir vienlīdzīgi nozīmīgas. "Jau 2014. gadā viens no problēmjautājumiem bija pašvaldību informatīvo izdevumu komercreklāmu un sludinājumu publicēšana, kas traucē privātajiem medijiem un rada konkurenci," atzīst KM pārstāve.

Kādi ir risinājumi?

KM pagājušajā gadā pabeidza mediju politikas pamatnostādņu plānu, kā arī izveidoja darba grupu, kurā skatīja ne tikai jautājumu par informatīvo izdevumu iejaukšanos mediju tirgū, bet arī citus ar tiem saistītus jautājumus. Gala ziņojumā tika noteiktas trīs turpmākās darbības:

  • izstrādāt regulējumu, kas pašvaldību informatīvajos izdevumos nepieļautu komercreklāmu;
  • izstrādāt labās prakses vadlīnijas pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanā (noteikt robežsituācijas);
  • veikt grozījumus likumā "Par pašvaldībām" – jāprecizē pašvaldību informatīvo izdevumu robežas, ko var, ko nevar publicēt, kādā valodā un cik bieži publicēt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš skaidro, ka problēmas risinājums ir piedāvātie grozījumi likumā "Par pašvaldībām", proti, papildināt šī likuma 49. pantu redakcijā, kas daļēji vai pilnībā izslēgtu iespēju publicēt reklāmas un pašvaldībām iesaistīties komercdarbībā.

"Saasinātais jautājums ir principiāls, tas ir jautājums par vārda brīvības, demokrātijas un mediju lomas izpratni."

Papildinot minēto pantu, tas ir jādefinē skaidrāk. VARAM piedāvā šādu redakciju – pašvaldība informatīvajā izdevumā publicē informāciju – skaidrojumus tikai par domes pieņemtajiem lēmumiem un saistošajiem noteikumiem, citiem jautājumiem, kas šī likuma 6. pantā ir noteikti kā pašvaldību kompetence, kā arī pašvaldības informatīvajā izdevumā ir aizliegts publicēt komerciālu reklāmu, sludinājumus un citu trešo personu sagatavotu informāciju.

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētājs Ivo Leitāns norāda, ka likumprojekta "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" komisijas sēdē atkārtoti jāizskata priekšlikums, ka pašvaldības informatīvo izdevumu nedrīkst reģistrēt kā masu mediju. "Tas būtu pirmais solis, ar ko jāsāk," pārliecināts ir I. Leitāns. Iepriekš Saeimas vairākums šo priekšlikumu noraidīja.

Pašvaldību izdevumā nedrīkst publicēt reklāmu

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Jana Bunkus apgalvo, ka "pašvaldības un reģionālie laikraksti vienmēr ir ļoti labi sadarbojušies". LPS atzīst, ka ir bijuši izņēmumi un tikai šīs neveiksmīgās sadarbības dēļ ir radies šis precedents, proti, ka pašvaldību informatīvie izdevumu traucē reģionālo laikrakstu pastāvēšanai.

Pašvaldības piekrīt, ka informatīvajos izdevumos nevajag ievietot komercreklāmas. Taču J. Bunkus norāda, ka "ir nepieciešamas atrunāt tiesisko regulējumu par to, kas ir reklāma, kas ir sludinājums, kas ir trešās personas informācija un ko pašvaldību informatīvais izdevums drīkst vai nedrīkst publicēt". Līdzīgi uzskata arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāve Ventspils pilsētas domes Juridiskās nodaļas vadītāja Ineta Vašuka, skaidrojot, ka ir jāsaprot, kas tad īsti ir pašvaldību informatīvie izdevumi, kādam jābūt to saturam un formātam. Viņa uzskata: "Ja mēs sapratīsim robežas, tad arī būs viegli vienoties par kopējiem principiem un sapratni."

I. Vašuka turpina, ka lielās pilsētas nekad nav atbalstījušas komercreklāmas ievietošanu pašvaldību izdevumos, bet ir jāņem vērā, ka ir pašvaldību kapitālsabiedrības, piemēram, ūdens apgādes uzņēmumi, kas maina tarifu, kā arī sporta un kultūras pasākumi, piemēram, teātra izrādes. Šīs lietas ir cieši saistītas ar pašvaldības darbību. LPS dati liecina, ka no 116 pašvaldību informatīvajiem izdevumiem tikai divos tika ievietotas komercreklāmas.

Kas ir reklāma?

Reklāmas likumā tiek skaidrots, ka reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa skaidro, ka jebkāda informācija, kas informē patērētāju, ir reklāma.

Tas nozīmē, ka arī sludinājums ir reklāma.

Bez maksas grib visi

Šobrīd pašvaldības drīkst reģistrēt informatīvo izdevumu kā valsts informācijas līdzekli. LPS neatbalsta, ka turpmāk likums to neļaus. "Pašvaldības vēlas, lai informatīvie izdevumi būtu pēc iespējas oficiālāki, lai tās nebūtu lapeles, bet būtu izdevumi ar tiesisku pamatojumu," skaidro J. Bunkus.

Tāpat LPS ir pasūtījusi pētījumu tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrā SKDS, kas veica neatkarīgu aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem. J. Bunkus stāsta: "Rezultāts mūs pārsteidza tikai tāpēc, ka iedzīvotāji šajos izdevumos no pašvaldībām grib saņemt vēl vairāk un plašāku informāciju."

LŽA biedre Ivonna Plaude nepiekrīt LPS minētā pētījuma rezultātiem, jo ir redzējusi, kā pētījums tika veikts dažos novados, un tas noteikti neatbalstīja cilvēku mediju pratību. "Protams, ka sabiedrība vēlas vēl vairāk informācijas, taču kurš reģions, laikraksts, radio vai televīzija varēs attīstīties, ja blakus darbosies identisks tirgus dalībnieks, tikai bez maksas?"

Cita pētījuma dati krasi atšķiras

B. Liepiņa norāda, ka jau ir zināma daļa no Rīgas Stradiņa universitātes asociētās profesores Andas Rožukalnes pētījuma (konkrētais pašvaldību izdevumu pētījums ir daļa no EKOSOC_LV projekta "Refleksija par vērtībām un rīcības modeļi sociālo un ekonomisko pārmaiņu laikā" apakšprojekta Nr. 9.5.), kurā profesore ir izpētījusi visus pašvaldību izdotos informatīvos izdevumus.

Pētījuma secinājumi nav iepriecinoši – tikai 5 pašvaldību informatīvajos izdevumos ir informācija par pašvaldību lēmumiem un skaidrojumi, kas veido 50% no visa satura, 36 izdevumos tie ir 20–25%, apmēram 40 izdevumos < 18%, bet 9 izdevumos informācija, kas ir nepieciešama iedzīvotājiem, netika iekļauta vispār. "Šajos izdevumos tiek imitēta žurnālistikas forma," uzskata B. Liepiņa, norādot, ka pētījuma secinājumi ir skarbi:

  • pašvaldību informatīvie izdevumi ietekmē neatkarīgo mediju saturu;
  • politiķi uzrauga pašvaldību informatīvo izdevumu redakcijas;
  • kopumā pašvaldību informatīvie izdevumi ietekmē mediju sistēmu;
  • rakstiem ir viens informācijas avots;
  • tie veicina propagandu vai veic izklaides funkciju, nevis skaidro pašvaldību darbu.

Strādā bez peļņas

Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis  pauž bažas, ka ir grūti visu laiku atkārtoties, runāt par to, kas būtu svarīgi medijiem un kāda ir to situācija šobrīd valstī. Viņš uzskata, ka pašvaldību pārstāvju paustie viedokļi rada priekšstatu, ka problēmu nav. Ir jāsaprot, ka lielākā daļa naudas, kas grozās reklāmas tirgū, ir tieši no pašvaldību uzņēmumiem.

Pēdējā gada laikā savu darbību ir beidzis tikai viens reģionālais medijs, taču liels skaits ir to mediju, kuri strādā bez peļņas. LPIA pārstāvis atklāj, ka "lielākā daļa reģionālo mediju šobrīd darbojas entuziasma līmenī, jo darbs tiek veikts uz izdzīvošanas robežas". Šobrīd vienīgais līdzeklis reģionālo mediju saglabāšanai ir valsts vai pašvaldību finansējums.

"Tas nozīmē, ka arī sludinājums ir reklāma."

I. Plaude informē, ka ir veikts arī pētījums par to, cik pašvaldības iegulda informatīvajos izdevumos, un var tikai secināt, ka reģionālo laikrakstu izdošana izmaksā daudz mazāk. Jāvērš uzmanība, ka pašvaldību izdevumus veido sabiedrisko attiecību speciālisti, kuri iedomājas, ka ir žurnālisti, un veido attiecīga stila darbus. Taču par problēmām pašvaldības nerunā. I. Plaude turpina: "Ja pašvaldība informē un pilda savu funkciju, tad kāpēc ir novērojams, ka par daudzām cilvēkiem svarīgām lietām informatīvie izdevumi klusē?"

Ir vajadzīgi jauni tirgus dalībnieki

Pašvaldību iejaukšanās mediju un plašsaziņas līdzekļu tirgū jebkurā gadījumā ir vērtējama kā apdraudējums. KP Juridiskā departamenta direktora vietniece Dita Dzērvniece skaidro, ka "bankrota robeža un zaudējumi, šīs tirgus nepilnības, par kurām mēs te visi runājam, rodas arī tāpēc, ka tirgū neienāk jauni dalībnieki".

Nevienam nebūs vēlmes ienākt tirgū, kurā jau ir laikraksts, kas izmanto visas iespējas, tostarp iespēju nopelnīt. KP iesaka izveidot stingrāku normatīvo regulējumu gan attiecībā uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, gan uz to tīmekļa vietnēm, kā arī reklāmu un informācijas saturu, lai netiktu apdraudēts jau pastāvošais tirgus un tā paplašināšanās. D. Dzērvniece uzsver, ka "nepilnības nav iespējams novērst, ja tirgū neienāk jauni dalībnieki".

Kāpēc deputāti vilcinās?

Brīdī, kad ir jānosaka pašvaldības izdevuma statuss un kad jau notiek plenārsēde, vairākums atkal balso pret. L. Čigāne uzskata: "Deputāti visus māna, jo tas ir fakts, ka reģionālā prese ir apdraudēta, bet mēs neko nedarām. Saeimā neviens negrib aizliegt informatīvos izdevumus, bet būtībā ir jādefinē vienīgi informatīvo izdevumu statuss, ka pašvaldībām ir tiesības informēt iedzīvotājus, izdodot informatīvos izdevumus, bet pašvaldībām saskaņā ar Satversmi kā juridiskām personām nav tiesību uz vārda brīvību, jo tās pieder tikai indivīdiem."

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām", kuri definētu pašvaldības informatīvo izdevumu, VPPK jau ir pusotru gadu, bet rezultāta joprojām nav. S. Dolgopolovs skaidro, ka "VPPK ir vienojusies, ka jebkurš jautājums, kas skar pašvaldības darbu un ir iesniegts pusotru gadu pirms pašvaldību vēlēšanām, netiks laists uz 3. lasījumu, kamēr nenoslēgsies pašvaldību vēlēšanas".

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv