PROBLĒMA

Ugunsdrošības joma ir jāuzlabo. Ko VUGD plāno paveikt līdz gada beigām?

Linda Balode, LV portāls08.05.2017
"ĪSUMĀ"
  • Valstī nav izstrādāta attīstības plānošanas politika ugunsdrošības jomā.
  • Arī VUGD ugunsdrošības prasību ievērošanas kontrolē VK ir konstatējusi trūkumus.
  • Dienests patstāvīgi lemj, kādos objektos un cik bieži kāda veida un satura pārbaudes būtu jāveic.
  • Pēdējos gados VUGD iesaiste arī būvniecības procesos ir samazināta.
  • Dienests jau ir izdarījis vairākas lietas, balstoties uz VK revīzijas ziņojumu, taču dažos plānotajos pasākumos ugunsdrošības uzlabošanā nākas saskarties ar problēmām.
  • VUGD plāno līdz šī gada decembrim iesniegt Ministru kabinetā konceptuāla ziņojuma projektu, kurā būs atspoguļota pašreizējā situācija ugunsdrošības jomā, noteikti turpmākās darbības pamatprincipi, mērķi, veicamo pasākumu kopums un sasniedzamie rezultāti, lai situāciju valstī uzlabotu.
Valsts kontroles (VK) revīzijā ”Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?” ir konstatēts, ka valstī daudzās būtiskās jomās tiek ignorētas ugunsdrošības normas. Valstī nav izstrādāta attīstības plānošanas politika ugunsdrošības jomā, tāpat ir trūkumi ugunsdrošības prasību ievērošanā. Sabiedrības zināšanas ir vājas, un pārkāpumi ugunsdrošības jomā notiek regulāri. VK ir sniegusi vairākus ieteikumus Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestam (VUGD). Savukārt dienests ir ņēmis vērā katru VK ieteikumu, jau ir paveicis vairākas lietas ugunsdrošības uzlabošanā un līdz gada beigām plāno Ministru kabinetam (MK) iesniegt konceptuālu ziņojuma projektu par ugunsdrošības situāciju Latvijā.

VK revīzijas ziņojumā "Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?" (revīzija veikta 2015. gadā) VUGD norādīti septiņi būtiskākie ieteikumi ugunsdrošības uzlabošanā. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tika vērtēts VK revīzijas "Valstī īstenotās ugunsdrošības uzraudzības efektivitāte" ieteikumu ieviešanas progress. Galvenokārt VK revīzijā skatīja, vai Latvijā ir izstrādāta attīstības plānošanas politika ugunsdrošības jomā, vai ar VUGD īstenoto valsts ugunsdrošības uzraudzību uzlabojas ugunsdrošības situācija valstī un mazinās ugunsgrēku skaits un vai ar pašreiz spēkā esošo normatīvo regulējumu pietiekami nodrošina ugunsdrošības prasību ievērošanas kontroli būvniecībā.

Nav attīstības plānošanas politikas

Valstī nav izstrādāta attīstības plānošanas politika ugunsdrošības jomā, apliecina VK Otrās revīzijas departamenta direktore I. Grīnhofa. Piemēram, šobrīd citu izveidoto institūciju (brīvprātīgo ugunsdzēsēju, pašvaldību un iestāžu izveidoto ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu) iesaiste ugunsdrošības situācijas apzināšanā, ugunsgrēku dzēšanā un preventīvo pasākumu veikšanā ir minimāla, jo ierobežoto budžeta līdzekļu dēļ valstī nevar nodrošināt visu pieejamo resursu iesaisti pietiekamai ugunsdrošības līmeņa uzturēšanai.

VK dati liecina, ka 90% iedzīvotāju zināšanu līmenis par ugunsdrošības prasībām ir zems, kā arī viņiem trūkst motivācijas tās ievērot. Piemēram, iedzīvotāji joprojām lieto pašdarinātas elektroietaises un nepareizi pieslēdz apkures iekārtas, netīra dūmvadus, aizkrāmē evakuācijas ejas un demontē ugunsdrošības kāpnes daudzdzīvokļu namos.

Trūkumi ugunsdrošības prasību ievērošanas kontrolē

Arī VUGD ugunsdrošības prasību ievērošanas kontrolē VK ir konstatējusi trūkumus. I. Grīnhofa skaidro: "Mūsuprāt, dienests pārbaudes neplānoja, balstoties uz ugunsdrošības situācijas un risku analīzi attiecīgajā reģionā, valstī kopumā." VK uzskata, ka pasākumi aptvēra konkrētu nemainīgu objektu loku, kas tiek izvēlēti pēc dienesta noteiktiem kritērijiem. Jāvērš uzmanība, ka arī objektos, kuros pārbaudes notiek katru gadu, pārkāpumi tiek konstatēti regulāri.

"VK dati liecina, ka 90% iedzīvotāju zināšanu līmenis par ugunsdrošības prasībām ir zems."

Statistikas dati liecina, ka pārkāpumus atklāj 96% no pārbaudītajiem objektiem. Lielākajā daļā objektu (apmēram 58%) atklātie pārkāpumi līdz nākamajai pārbaudei netiek novērsti, bet trešdaļā objektu (apmēram 31%) īpašnieki tos nenovērš gadiem ilgi. Arī valsts un pašvaldību iestādēm prasību ievērošana nav prioritāte, proti, liela daļa izglītības, kultūras, ārstniecības, sociālās aprūpes un citu iestāžu, kā arī kultūras un sporta centru nav nodrošināti ar ugunsdzēsības aparātiem, ugunsdzēsības ūdensapgādi vai ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām.

Dienests patstāvīgi lemj, kādos objektos un cik bieži kāda veida un satura pārbaudes būtu jāveic. Turklāt kopš 2015. gada pārbaužu skaits ir mazinājies. Dzīvojamās ēkās tas ir minimāls. VK norāda, ka "VUGD pārbaužu par ugunsdrošības prasību ievērošanu apjoms ir atkarīgs no VUGD pieejamiem resursiem, kurus nevar vērtēt kā pietiekamus un efektīvus". 

Prasību kontrole būvniecībā

Pēdējos gados VUGD iesaiste arī būvniecības procesos ir samazināta. Dienesta līdzdalība ir paredzēta tikai publiski nozīmīgu ēku pieņemšanā ekspluatācijā. I. Grīnhofa norāda: "Taču arī nelielajā daļā, kurā dienests sniedz savu atzinumu, vismaz 16% gadījumu VUGD konstatē ugunsdrošības pārkāpumus, līdz ar to objektu ekspluatācijā nodot nevar." No tiem vairāk nekā pusē gadījumu neatbilstības ir saistītas ar pārkāpumiem, kas attiecināmi uz būvprojektēšanas stadiju.

VUGD ievieš ieteikumus

VK kopumā sniedza 7 ieteikumus, kurus IeM valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs atzīst par lietderīgiem. Komisijas sēdē VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons stāstīja, ka dienests jau ir izdarījis vairākas lietas, balstoties uz VK revīzijas ziņojumu, taču dažos plānotajos pasākumos ugunsdrošības uzlabošanā nākas saskarties ar problēmām. K. Eklons atzīst, ka "izaicinājumi ugunsdrošības jomas uzlabošanā vēl ir priekšā".

Līdz gada beigām jāiesniedz konceptuālais ziņojums

Balstoties uz VK ieteikumiem, VUGD plāno līdz šī gada decembrim iesniegt MK konceptuāla ziņojuma projektu, kurā būs atspoguļota pašreizējā situācija ugunsdrošības jomā, noteikti turpmākās darbības pamatprincipi, mērķi, veicamo pasākumu kopums un sasniedzamie rezultāti, lai situāciju valstī uzlabotu.

"Pasākumi aptvēra konkrētu nemainīgu objektu loku, kas tiek izvēlēti pēc dienesta noteiktiem kritērijiem."

K. Eklons precizē, ka, piemēram, ir izvērtēti ugunsdrošības uzraudzības pasākumi, proti, VUGD lielāku uzmanību pievērš dzīvojamam sektoram, ir izstrādāts un jau iesniegts IeM gan likumprojekts par ugunsdrošības pakalpojumu sniedzēju regulējumu, gan likumprojekts par centralizēto eksāmenu kārtošanu atbildīgajiem par ugunsdrošību. VUGD paredz Latvijā ieviest ugunsdrošības elektronisko deklarēšanas sistēmu un izveidot elektronisko valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanas vidi, kas uzlabotu darba plānošanu, kontroli un ugunsdrošības stāvokļa izvērtēšanu.

Jādefinē brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju darbība

VUGD gatavo arī konceptuālo ziņojumu MK par ugunsdrošību valstī, jauna tiesiskā regulējuma izstrādi, kurā norādīts, ka MK noteikumos ir nepieciešams noteikt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju (BUO) funkcijas, uzdevumus un tiesības. Tajos ir nepieciešams arī ieviest minimālo ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas daudzumu un cilvēku izglītības līmeni, kā arī LBUB personāla (biedru) sociālās garantijas. Ziņojumā tiek piedāvāta arī kārtība, kādā iestāde veic kontroli par LBUB darbību, u. c. lietderīgas izmaiņas.

VK ieteica arī būvniecībā veicināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Šajā jomā sadarbojoties IeM, Ekonomikas ministrijai (EM) un VUGD, jau ir organizēta sanāksme un runāts par iespējamiem risinājumiem. Paredzētas ir arī citas darbības, piemēram, VUGD ir noslēdzis vienošanos ar EM par Būvniecības informācijas sistēmas lietošanu.

Kādas ir problēmas?

Problēmas ir vairākas. Piemēram, šī gada martā Rīgā ir uzsākts pilotprojekts – tiek pārbaudītas dzīvojamā sektora ēkas. Šāda ideja radusies, balstoties arī uz VK ieteikumiem, kā arī šobrīd bojāgājušo skaits vislielākais ir tieši šajā sektorā. K. Eklons informē, ka "ir pārskatīta koncepcija, kā mēs pārbaudām dzīvojamo sektoru, taču jau šobrīd saskaramies ar būtiskiem šķēršļiem".

2013. gadā dienestam liedza iespēju iekļūt dzīvojamā sektorā, tāpēc šobrīd vai nu ir jāraksta vēstules katram dzīvojamā sektora pārvaldniekam, lūdzot atļauju, vai nu neplānotā kārtībā katrs iedzīvotājs jāuzrunā personīgi. K. Eklons skaidro, ka ugunsdzēsējus pārsvarā nelaiž iekšā. Piemēram, privātmāju segmentā VUGD darbinieki tiek iekšā vidēji divās mājās no desmit.

"Izaicinājumi ugunsdrošības jomas uzlabošanā vēl ir priekšā."

Komisijas sēdes beigās atkārtoti saasinājās diskusija, šoreiz starp VUGD priekšnieka vietnieku K. Eklonu un LBUB apvienības priekšsēdētāju Vijāru Griķi. Proti, abu pušu sadarbības problēma tomēr ir finanses.

Komisijas sēdē tika noskaidrots, ka pirms tam plānotā darba grupa, kurā būtu jārisina radušās problēmas, joprojām nav izveidota. V. Griķis skaidro, ka "LBUB arī ir savi priekšlikumi ugunsdrošības jomas uzlabošanā". Savukārt K. Eklons skaidro, ka "izpratne par ugunsdrošības procesu abām pusēm atšķiras".

VUGD apgalvo, ka būtībā problēmas nav, jo visi brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kuri vēlas, arī brauc uz notikuma vietām. Klupšanas akmens jeb galvenais arguments ir finansējums. VUGD uzskata, ka LBUB nav definējusi savas prasības. K. Eklons tā arī jautāja: "Pie kādiem nosacījumiem un kādas ir prasības? Par ko mēs un kam maksāsim? Šobrīd mēs neredzam ne to, kam maksāt, ne par ko maksāt!" V. Griķis skaidro, ka finansējums, vismaz neliels, ir nepieciešams automašīnu uzturēšanai un brīvprātīgo ugunsdzēsēju ekipējuma nodrošināšanai.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš norādīja, ka VUGD un LBUB ir jāsatiekas un jāvienojas un ka palīdzību sniegs arī VK.

Komisijas lēmumi

Komisija vienbalsīgi nobalsoja par darbībām līdz nākamās komisijas sēdes sasaukšanai, aicinot gan VUGD, gan LBUB, gan VK izpildīt šādus uzdevumus:

  • VUGD un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām līdz 2017. gada 19. maijam jāvienojas par savstarpējās sadarbības uzlabošanas pasākumiem, tostarp brīvprātīgo ugunsdzēsēju finansēšanas iespējām no valsts budžeta līdzekļiem un principiem, kā finansējums tiks sadalīts;
  • VUGD par panākto vienošanos līdz 2017. gada 19. maijam rakstiski jāinformē VK;
  • VK jāizvērtē VUGD sniegtā informācija un līdz 2017. gada 1. jūnijam jāiesniedz komisijai viedoklis – vai plānotie sadarbības uzlabošanas pasākumi ir optimāli ugunsdrošības situācijas uzlabošanai valstī.
KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv