PROBLĒMA

Kā mazināt lielos zvanu rēķinus uz citu operatoru tīkliem

Inese Helmane, LV portāls17.04.2017
"ĪSUMĀ"
  • Regulators ir saņēmis vairāk nekā desmit sūdzības par augstiem telekomunikāciju operatoru rēķiniem, kas radušies, klientiem zvanot par paaugstinātas maksas tarifu.
  • Operatoriem būs izvēle – samazināt tarifu zem šī sliekšņa vai investēt brīdinājuma sistēmas izveidē.
  • Izmaiņas plānots ieviest, sākot no 2018. gada 1. janvāra.
  • SM konceptuāli piekrīt Regulatora publicētajā dokumentā izteiktajai problemātikai, kas galvenokārt attiecas uz mazo operatoru gala tarifiem. 
Zvanot uz poliklīniku, slimnīcu vai jebkuru citu institūciju, nereti izmantojam cita telekomunikāciju operatora tīklu, tā neviļus samaksājot par paaugstināta tarifa zvanu. Bieži par to pat nezinām un tikai vēlāk saņemam krietni lielāku rēķinu, nekā ierasts. Lai iedzīvotāji šādās situācijās būtu aizsargātāki, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) iecerējusi sistēmu mainīt.

Regulators ir iecerējis grozīt 2016. gada 14. jūlija lēmumu Nr. 1/41 "Galalietotāju informēšanas par paaugstinātu tarifu izsaukumiem noteikumi" un likt sakaru operatoriem obligāti bez maksas brīdināt klientus, ja viņi piezvanījuši uz telefona numuru, par kuru var tikt iekasēta augstāka maksa. Šāds brīdinājums būtu jāsniedz gadījumos, kad zvana tarifs pārsniedz augšējo robežu – 2,1 centu minūtē.

Operatoriem būs izvēle – samazināt tarifu zem šī sliekšņa vai investēt brīdinājuma sistēmas izveidē. Arī galalietotājam būs izvēle – saņemt brīdinājuma signālu vai nē.

Elektronisko sakaru operatori, kam piešķirta fiksētā numerācija jeb kuri sniedz fiksētos telefonijas pakalpojumus, ir aptuveni 70, no tiem aktīva ir apmēram puse. Savukārt mobilo sakaru operatori Latvijā ir trīs.

Regulators 7. aprīlī izsludināja noteikumu publisko konsultāciju līdz 15. maijam. Izmaiņas plānots ieviest, sākot no 2018. gada 1. janvāra.

Satiksmes ministrija atbalsta

Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds LV portālam atgādināja, ka minētajā jautājumā Regulators pagājušā gada jūnijā bija izsludinājis publisko konsultāciju un SM sniedza savu viedokli, kas lielā mērā ir iestrādāts šobrīd sabiedriskajai apspriešanai nodotajā konsultāciju dokumentā par galalietotāju informēšanas par paaugstinātu tarifu izsaukumiem noteikumiem.

SM konceptuāli piekrīt Regulatora publicētajā dokumentā izteiktajai problemātikai, kas galvenokārt attiecas uz mazo operatoru gala tarifiem.  SM atbalsta piedāvāto risinājuma veidu, kas paredz  informēt zvanītāju, ja tarifs pārsniedz zināmu vērtību. 

Vienlaikus SM uzsver, ka sadarbībā ar elektronisko sakaru nozari vēl nepieciešams rūpīgi izvērtēt, kādos gadījumos zvanītāja informēšana būtu obligāta un kādā veidā tā veicama vislabāk,  kā arī vērtējams ir elektronisko sakaru komersanta un klienta administratīvais slogs, piesakoties vai atsakoties no informēšanas pakalpojuma.

Rēķins augstāks, nekā zvanot uz ASV

Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Andris Virtmanis preses konferencē skaidroja, ka problēma, kas nav jauna, šogad ir samilzusi atkārtoti – Regulators ir saņēmis vairāk nekā desmit sūdzības par augstiem telekomunikāciju operatoru rēķiniem, kas radušies, klientiem zvanot par paaugstinātas maksas tarifiem. Šīs summas, kā piebilda departamenta direktora vietnieks Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks, var būt vairāki desmiti eiro, zvanīšana var izrādīties dārgāka, nekā sarunājoties ar ASV.

"Cilvēki uz poliklīnikām, valsts iestādēm pārsvarā zvana no fiksētajām līnijām,  arī mobilajām, un, saņemot rēķinu, ir pārsteigti par summu," sacīja A. Virtmanis.

Brīdina sunītis

Patlaban pakalpojumu sniedzējam ir izvēles tiesības nodrošināt savam galalietotājam brīdinājuma signālu izsaukumam, kuram komersants noteicis paaugstinātu tarifu, bet nav pienākuma sniegt šādu pakalpojumu. Savukārt galalietotājs var izvēlēties tādu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju, kurš nodrošina savam galalietotājam brīdinājuma signālu izsaukumiem, kuriem komersants noteicis paaugstinātu tarifu.

"Zvanīšana var izrādīties dārgāka, nekā sarunājoties ar ASV."

Tikai viens mobilais operators – "Bite Latvija" – jau piecus gadus brīdina par zvanu uz paaugstinātas maksas numuru, ierejoties kā sunītis. "Bites Latvija" Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Oksana Stankeviča LV portālam skaidroja, ka šis skaņas signāls ir guvis lielu atpazīstamību un izpelnījies labas klientu atsauksmes. Ik mēnesi šis serviss tiek izmantots aptuveni 500 000 reižu.

Pirmajā reizē, zvanot uz paaugstinātas maksas numuru, balss ieraksts paskaidro tā darbību, sakot, ka turpmāk tiks atskaņots īpašais signāls un, ja zvans tiek pārtraukts, saņemta īsziņa ar informāciju par zvana izmaksām.

Nerunā par tarifiem uz citiem tīkliem

"Tarifus lietotājiem operatori nosaka brīvi. Arī lietotāji var brīvi izvēlēties operatoru un pat vairākus vienlaicīgi, ja izvēlētā operatora pakalpojumi ir pieejami lietotāja dzīvesvietā. Vairāk nekā 10 gadus ir arī iespēja pāriet ar savu numuru gan pie mobilajiem, gan fiksētajiem operatoriem," norāda A. Virtmanis.

Taču, lai gan Latvijā ir zemi telekomunikāciju tarifi, tādi tie parasti ir pašu operatoru tīklos, nevis izsaukumiem uz citiem tīkliem. Taču par to parasti telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji klusē, piebilda A. Virtmanis.

Kā liecina Regulatora informācija, ja, piemēram, "Lattelecom" klients zvana uz cita operatora tīklu, viņam var tikt piemērots maksimālais tarifs, pat 0,60 eiro minūtē.  Ja to dara "Bite Latvija" vai "Latvijas Mobilā telefona" (LMT)  klients, maksimālais tarifs ir attiecīgi 0,26 eiro un 0,12 eiro minūtē.

"Tarifs, ko viens operators maksā otram, ir ļoti zems. Šobrīd starpsavienojuma maksa starp operatoriem mobilajā tīklā ir 1,05 centi, bet fiksētajā – 0,076 centi. Ja operators pieprasa kaut vai 20 centus, veidojas milzīga virspeļņa," atzīst A. Virtmanis.

Iepirkumos ņem vērā zemāko cenu

A. Čerņakovs-Neimarks norādīja, ka iestādes, izvēloties zvanu pakalpojuma nodrošinātāju, iepirkumos ņem vērā zemāko cenu. Iepirkumi tiek rīkoti ik pa laikam, un klients ne reti nav informēts, kurš telekomunikāciju operators sniedz pakalpojumu konkrētai iestādei.

A. Čerņakovs-Neimarks minēja, ka jau tagad iestādes var zvanu centru darbību padarīt efektīvāku. Pirmkārt, prognozējot noslodzi, var noteiktā laikā palielināt darbvietu skaitu. Otra iespēja – galalietotāja pārliecināšanās par izsaukuma numura piederību un tarifiem. Kādam tīklam pieder konkrētais numurs, var noskaidrot vietnē "numuri.lv".

Trešā iespēja – iegādāties bezmaksas (800. numura) pakalpojumus. 800. sērijas numuri būtu tie, uz kuriem varētu zvanīt bez maksas no jebkura operatora tīkla visā Latvijā.  

"Ja pieprasa kaut vai 20 centus, veidojas milzīga virspeļņa."

Arī Veselības ministrija varētu iegādāties bezmaksas numurus, tā klientus pasargājot no paaugstinātiem tarifiem, norādīja departamenta direktora vietnieks. Taču Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Agnese Zarāne LV portālam skaidroja, ka "šobrīd bezmaksas numuru iegāde no valsts budžeta līdzekļiem ārstniecības iestādēm, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nav iespējama, jo šādam mērķim nav piešķirts finansējums".

Ministrija vērsa uzmanību, ka Latvijā publiskais finansējums veselības aprūpes nozarei ir zemāks nekā citās ES valstīs, līdz ar to iedzīvotājiem ir nepietiekama veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un augsti tiešie līdzmaksājumi, bet nozarē novērojams cilvēkresursu trūkums. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām nozares publiskajam finansējumam būtu jāsasniedz vismaz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, kamēr šobrīd tas ir zem 10%, kas arī ir iemesls, kāpēc patlaban nav iespējams apmierināt visas veselības aprūpes vajadzības. Līdz ar to ministrijas prioritāte ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un cilvēkresursu nodrošinājuma jautājumu risināšana.

Ko par priekšlikumu saka operatori?

""Bite Latvija" piekrīt, ka ir svarīgi klientus informēt, ka zvans maksās dārgāk, taču risinājums varētu saglabāties tāds, kāds tas ir mums šobrīd – īss signāls, kas liecina par paaugstinātas maksas zvanu, un, ja tas tiek pārtraukts, klients saņem SMS ar informāciju par izmaksām," teica Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja O. Stankeviča. "Mūsuprāt, nav nepieciešams katru reizi atskaņot balss paziņojumu, jo tas gan palielinās savienojuma laiku, gan būs traucējošs klientiem, kam regulāri jāzvana uz zināmiem paaugstinātas maksas numuriem, gan arī tas prasīs papildu resursus mūsu pusē. "

Savukārt LMT preses sekretāre Elīna Lidere teica, ka "kopš tarifu plāna "Brīvība" ieviešanas LMT jau piedāvā klientiem brīvi zvanīt uz visiem tīkliem Latvijā bez papildu maksas. Turklāt tagad to var darīt arī visās citās Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. Atšķirībā no citiem tirgus dalībniekiem LMT pakalpojumos nav atsevišķi izdalīti tikai populārākie tīkli, bet zvanus un īsziņas par vienu maksu var veikt uz visiem tīkliem Latvijā. Tādēļ LMT klientiem nav jādomā, kurš numurs ir populārajā un kurš nepopulārajā tīklā".

Jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar citiem LMT tarifu plāniem plāna "Brīvība" abonēšana ir dārgāka.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv