PROBLĒMA

Turpinās diskusijas par Sabiedrisko mediju padomi

Elīna Gulbe, LV portāls10.04.2017
"ĪSUMĀ"
  • Sabiedrisko mediju regulējums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir novecojis, un nepieciešams izstrādāt jaunu tiesību normu.
  • Iecerēts izveidot Sabiedrisko mediju padomi, savukārt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) saglabāt kā regulatoru un kompetento institūciju komerciālo elektronisko mediju attīstības jautājumos.
  • Sabiedrisko mediju padomē būtu deviņi locekļi, kurus izvirzītu Saeima, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un nevalstiskās organizācijas.
  • Padomes pienākumi būs sabiedriskā pasūtījuma izstrāde, ģenerāldirektora, galvenā redaktora un ombuda iecelšana, ētikas kodeksu pieņemšana.
Saeimā notikusī diskusija „Latvijas sabiedriskie mediji – stabili demokrātijas pīlāri”, kurā piedalījās deputāti, žurnālisti un nozares eksperti, izgaismoja vairākus izaicinājumus, kas radušies, strādājot pie jauna sabiedrisko mediju – Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) – pārvaldības regulējuma. Apspriestie temati liecina – lielāko nevienprātību radījuši ar Sabiedrisko mediju padomes izveidi un sabiedriskā pasūtījuma noteikšanu saistītie jautājumi.

Iepriekš notikušajās nozares diskusijās un darbā pie Mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam secināts, ka pašreizējais sabiedrisko mediju regulējums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir novecojis un nepieciešams izstrādāt jaunu tiesību normu. Tāpat iezīmējusies ideja izveidot jaunu neatkarīgu institūciju sabiedrisko mediju pārvaldībai – Sabiedrisko mediju padomi. Reforma paredz saglabāt pašreizējo Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), kura turpmāk darbosies kā regulators un kompetentā institūcija komerciālo elektronisko mediju attīstības jautājumos. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne Saeimā notikušajā diskusijā prezentēja vienu no Sabiedrisko mediju padomes iespējamiem modeļiem.

Padome ar deviņiem locekļiem

Iepazīstinot diskusijas dalībniekus ar pašlaik izstrādāto reformu plānu, Inese Laizāne skaidroja – iecerēts, ka Sabiedrisko mediju padomē būs deviņi locekļi, no kuriem četrus iecels Saeima, vienu – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un vienu – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Savukārt trīs sabiedrības pārstāvjus izvirzītu nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda dalīborganizācijas.

Tieši iecerētais padomes sastāvs starp nozares pārstāvjiem raisīja vislielākās diskusijas. Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja asociētā profesore Anda Rožukalne norādīja, ka, viņasprāt, šāda iecere ved prom no pašlaik funkcionējošās, modernās padomes uz atsevišķu interešu lauku pārstāvniecību. Viņa aicināja nedot iespēju Saeimas frakcijām un pārējām izvirzītajām organizācijām tiešā veidā bez citu institūciju starpniecības izvirzīt padomes locekļus. A. Rožukalnes viedoklim piebiedrojās arī bijušais NEPLP vadītājs Ainārs Dimants ar aicinājumu saglabāt vismaz tos profesionālos kritērijus, kuri pašlaik jau noteikti likumā. Savukārt "SSE Rīga" Mediju centra pārstāve Sabīne Sīle-Eglīte pauda viedokli, ka padomē nepieciešams kāds Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāvis. Viņa arī rosināja meklēt radošāku pieeju tam, kā atlasīt kandidātus, – meklēt ekspertus radošajās industrijās, tādus, kuri saprot sabiedrības attīstības procesus vai kuri strādājuši kopienās.

Prezentētajā plānā padomes locekļiem iecerēti dažādi pilnvaru termiņi, lai nodrošinātu pēctecību:

  • Saeimas pārstāvjiem – sasaukuma periods;
  • LDDK un LABS pārstāvjiem – 3 gadi;
  • NVO pārstāvjiem – 5 gadi.

Turklāt iecerēts, ka izvēlētie padomes locekļi nebūs atsaucami, tomēr ētikas un profesionālie pārkāpumi varētu kalpot par pamatu locekļu atcelšanai. Uz pretrunu šajā formulējumā norādīja Ainārs Dimants, akcentējot, ka būtu nepieciešams precīzi definēt, par kādiem pārkāpumiem padomes locekļus tomēr iespējams atcelt.

Iecels ģenerāldirektoru, galveno redaktoru un ombudu

Jaunizveidotās Sabiedrisko mediju padomes pienākumos būs:

  • sabiedriskā pasūtījuma izstrāde un tā izpildes kontrole, kā arī budžeta kompetence;
  • ģenerāldirektora iecelšana un atsaukšana;
  • galvenā redaktora iecelšana pēc ģenerāldirektora priekšlikuma;
  • ombuda iecelšana un atcelšana;
  • ētikas kodeksu pieņemšana.

Līdz ar to jaunais sabiedrisko mediju pārvaldības modelis paredz atgriešanos pie viena valdes locekļa – ģenerāldirektora – katrā no sabiedriskajiem medijiem. Tomēr, ņemot vērā diskusijas dalībnieku lielo interesi par valdes locekļu skaita izmaiņām, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis norādīja, ka jautājums par kolektīvās valdes vai viena ģenerāldirektora iecelšanu vēl joprojām ir atvērts, turklāt arī pašlaik valdē iespējams iecelt tikai vienu cilvēku.

Kā hibrīdforma starp pašreizējiem attiecīgo mediju redaktoru amatiem un, piemēram, LTV gadījumā, valdes locekli programmu jautājumos plānots galvenā redaktora postenis. Roberts Putnis skaidroja: "Galvenā redaktora amata pamatfunkcija ir nodrošināt skaidru atbildību par sabiedrisko raidorganizāciju redakcionālo saturu un nodrošināt redakcionālo izvēļu neatkarību no ārējām ietekmēm." Attiecīgais pārvaldes modelis arī paredz, ka valdes un galvenā redaktora domstarpību gadījumos šķīrējtiesnesis būtu Sabiedrisko mediju padome.

Kā jauns institūts satura kvalitātes un atbildīguma veicināšanai iecerēts ombuds – viena persona, kuras pienākumos būtu satura uzraudzīšana ex-post un individuālu sūdzību izskatīšana. Iecerēts, ka jebkurš no sabiedrības locekļiem varēs vērsties pie ombuda, ja uzskatīs, ka noticis pārkāpums. Savukārt ombuda lēmums būs rekomendējošs, balstīts ētikas kodeksā un redakcionālajās vadlīnijās, ar mērķi novērst vai labot medija nodarīto kaitējumu un atjaunot sabiedrības uzticēšanos.

Jādefinē sabiedriskais pasūtījums

Būtiska loma sabiedrisko mediju darbībā ir sabiedriskajam pasūtījumam, kura uzdevums ir sabiedriskā labuma radīšana. Pašlaik Plašsaziņas līdzekļu likumā sabiedriskais pasūtījums definēts kā programmu kopums, bet NEPLP locekle Ieva Beitika norādīja, ka šī izpratne varētu tikt paplašināta līdz īstermiņa un vidēja termiņa stratēģijai. Skaidrojot ar sabiedrisko pasūtījumu saistītos problēmjautājumus, I. Beitika uzsvēra, ka diskusijās par sabiedriskajiem medijiem ir divas galvenās perspektīvas:

  • tirgus perspektīva – sabiedriskie mediji dara to, ko nedara vai nespēj komerciālie mediji;
  • demokrātiskā perspektīva – sabiedriskie mediji ir informatīvās vides veidotāji, sabiedrības pārstāvji, kuru galvenais atskaites punkts ir sabiedrības attīstība, intereses, vajadzības, ņemot vērā valsts nacionālās intereses, informācijas vides attīstību, mediju vides attīstību, demokrātiskās vides ilgtspējības kritērijus.

Otrajā gadījumā sabiedriskais pasūtījums tiek veidots atbilstoši sabiedrības interesēm, un I. Beitika uzsvēra: "Lai izstrādātu sabiedrisko pasūtījumu, ir vajadzīgi pētījumi. Šobrīd redzam, ka ir izstrādāts sabiedriskais pasūtījums bez datiem par sabiedrības attīstību, kas liek uzdot jautājumu – vai tiešām sabiedriskais pasūtījums ir sabiedrības interesēs?" LR valdes locekle Sigita Roķe skaidroja, ka pašos sabiedriskajos medijos ir neskaidrības par sabiedriskā pasūtījuma būtību: "Mums jānonāk līdz konkrētai metodoloģijai, kā sabiedriskais medijs šo pasūtījumu realizē. Mēs gribam to darīt kvalitatīvi, radoši un mūsdienīgi, tikai vienojamies par to, kas tas ir."

Piedāvātajā pārvaldības modelī paredzēts, ka sabiedrisko pasūtījumu definē Sabiedrisko mediju padome, nosakot vispārējos mērķus, definējot misiju, vīziju un vērtības, kā arī izstrādājot vispārējās attīstības prognozi un stratēģijas. Padomes ziņā arī izlemt, ar kādām metodēm pasūtījuma veidošanā iesaistāma sabiedrība. Ieva Beitika un arī citi diskusijas dalībnieki norādīja, ka šajā gadījumā būtiska loma ir konsultatīvajai padomei, kura jaunajā iecerē nav ietverta. Tomēr vēlāk, atbildot uz jautājumiem, Inese Laizāne paustās bažas atspēkoja, atzīmējot, ka padomei būs jāizlemj, kā rast sadarbību ar sabiedrību, un nepieciešamības gadījumā tā varēs veidot arī konsultatīvo padomi.

Diskusijā izskanēja trīs būtiskākie nosacījumi, lai radītu sabiedrisko pasūtījumu:

  1. stratēģija;
  2. modelis, kādā veidot sabiedrības un iesaistīto pušu uzticēšanos un atbalstu;
  3. rīcībspēja, izstrādājot tāda veida dokumentu, kura īstenošanai ir pamatoti resursi – finansējums, zināšanas, cilvēki.

Sabiedrisko mediju pārvaldības modeļa un sabiedriskajā pasūtījumā iekļauto ieceru finansējums vēl joprojām ir neskaidrs, tāpat kā jautājums par sabiedrisko mediju dalību reklāmas tirgū, kas pašlaik atkarīgs no jautājuma virzības Ministru kabinetā. Pašlaik Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir gatava sākt strādāt pie Sabiedrisko mediju likuma izveides, un Saeimas deputāte Lolita Čigāne pauda cerību, ka jaunais regulējums varētu tikt pieņemts līdz Latvijas simtgadei.

Diskusijas par to, kāda būtu vēlamā sabiedrisko mediju pārvaldes forma un saturs, aizsākušās jau pirms diviem gadiem, strādājot pie Mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam. Šajā laikā apkopota labākā starptautiskā prakse, sabiedriski apspriesti četri pārvaldības modeļi, notikušas konferences ar starptautisku ekspertu līdzdalību, kā arī kompetentās starptautiskās institūcijas (UNESCO, EDSO, partneru valdības) un organizācijas (EBU, ONO) aicinātas komentēt priekšlikumus.

KOMENTĀRI

Par ko medijiem nerakstīt

Laiku pa laikam gan publiskās diskusijās, gan sociālajos medijos parādās pārmetumi ...

Komentārs 1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv