APRAKSTS

Aug gan biznesa, gan mājsaimniecību kreditēšana

Lidija Dārziņa, LV portāls06.04.2017
"ĪSUMĀ"
  • Banku optimisms: Ja pieprasījums pēc finansējuma saglabās tikpat pozitīvu dinamiku kā pērn, tas būtiski sekmēs ekonomikas izaugsmi.
  • Privātpersonu kreditēšanā ievērojami palielinājies pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, to sekmējusi arī valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem.
Pagājušajā gadā vairāk nekā par trešdaļu, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieauguši gan uzņēmumu, gan privātpersonu kreditēšanas apjomi. Bankas to uztver kā labu zīmi ekonomiskajai izaugsmei arī turpmāk.

2016. gadā uzņēmumi kreditēti par 34% vairāk nekā 2015. gadā, no jauna izsniegts 1,8 miljardi eiro. Savukārt privātpersonu jaunās kreditēšanas apjomi palielinājušies par 37%, pagājušajā gadā no jauna izsniegti 709,6 miljoni eiro.

"Uzņēmumu kreditēšanas prognozes pērn bija piesardzīgas, jo vairāki indikatori liecināja, ka finansēšanas apjomi var pat samazināties. Lielākās bažas bija par kavēšanos Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma pieejamībā. Aktīva fondu atvēršana gan nenotika, taču kreditēšanas pieaugumu sekmēja investīciju ieplūšana veselības un pakalpojumu nozarēs. Ja pieprasījums pēc finansējuma saglabās pašreizējo dinamiku, tad 2018./2019. gadā tas varētu sasniegt divus miljardus eiro. Tas arī nebūtu maksimums, jo ar šādu pieaugumu tiktu izmantoti apmēram 40% no banku iespējamās kreditēšanas kapacitātes," vērtē Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

Apstrādes rūpniecība – galvenā eksportā un kredītņemšanā

Apstrādes rūpniecībā kreditēšanas apjomi pieauguši straujāk nekā vidēji uzņēmumiem. Apstrādes rūpniecība uz kopējā tautsaimniecības fona ir nozīmīga ar to, ka tieši tajā var redzēt ekonomikas veselību, investīcijas, tajā ģenerējas eksporta ienākumi, klāsta LKA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danēvičs, norādot uz sakarību makroekonomikā – jo labāk sokas apstrādes rūpniecībai, jo produktīvāki un konkurētspējīgāki ir šīs nozares uzņēmumi, un viņi ir arī tie, kas dabū naudas plūsmas Latvijas virzienā. Nozarē ir būtiski stiprinājies kapitāla rādītājs, sasniedzot 42%. Pasaulē bankas, kuras finansē apstrādes rūpniecības uzņēmumus, piemēram, Vācijā, Zviedrijā vai ASV, parasti sagaida, ka pašu kapitāla apjoms nozarēs, kurās ir piesaistīts daudz kapitāla, ir virs 40%. Viņaprāt, 2016. gada laikā Latvijā apstrādes rūpniecība vidēji ir izpildījusi "olimpisko standartu" kreditēšanā, pēdējos piecos gados pašu kapitāla līmenis ir būtiski izaudzis. Šie 42% nozīmē, ka uzņēmumu pašu uzkrātā nauda ir lielāka, nekā tie saņem no bankām.

Apstrādes rūpniecība veido 40% no kopējā valsts eksporta, kas ir 4,1 miljards eiro. Nozarei ir potenciāls attīstīties. Kopējā eksporta sastāvā ir būtiska koka izstrādājumu, mēbeļu ražošana. K. Danēvičs teic, ka bijušas bažas "Brexit" dēļ, jo mārciņas vērtība samazinājās, tomēr tirdzniecības apjoms ar Lielbritāniju turpināja augt. Tas arī apliecina, ka nozare spēj tikt galā arī ar globāliem satricinājumiem.

Apstrādes rūpniecība ir būtiska nodarbinātībai. Vidējais atalgojums tajā turpina pieaugt un gada laikā ir palielinājies no 725 eiro līdz 845 eiro. Protams, ja darbinieku algas pieaug, arī uzņēmumu izmaksas pieaug. Tas nozīmē, ka jāpalielina produktivitāte. Pagaidām nozares izaugsme ir stabila, tā rada arvien augstākas pievienotās vērtības produktus un kļūst arvien konkurētspējīgāka, vērtē K. Danēvičs.

SIA "Daiļrade Koks" ir viens no dažiem Latvijas uzņēmumiem, kam ir vērā ņemami pārdošanas apjomi gan eksportā, gan vietējā tirgū. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Jansons par sadarbības pieredzi ar bankām teic: "Banku kredīti jeb palīdzība uzņēmējiem veikt ilgtermiņa investīcijas ir ārkārtīgi būtiska, ja skatāmies uz attīstību nākotnē. Esam tirgū 23 gadus, un vienmēr attīstībai esam izmantojuši banku kreditēšanas pakalpojumus. Tā esam finansējuši gan iekārtu iegādes, gan piedalījušies Eiropas fondu apgūšanā."

"Jo vairāk spējam radīt pievienoto vērtību, jo labāk. Mēs strādājam, sākot ar mēbeļu projektēšanu, kas dod vislielāko pievienoto vērtību, tas ir inženieru darbs kopā ar augsti kvalificētiem speciālistiem. Mēbeļu ražošanā ir liels melnā darba īpatsvars. Tātad arī mazāk kvalificēts darbaspēks ir nepieciešams. Mēs kā tāds sūknis uzsūcam visu pieejamo darbaspēku vietās, kur ir ražotnes, mācām cilvēkus, ir daudz bijušo bezdarbnieku, cenšamies atrast cilvēkus, kas grib strādāt. Tad mēģinām apmācīt par augstākas kvalifikācijas speciālistiem. Ideālā gadījumā tie ir mēbeļu galdnieki vai programmnodrošinājuma iekārtu operatori, pakošanas iekārtu operatori, kas pelna vairāk," stāsta A. Jansons.

Iedrošina atbalsts ģimenēm pirmā mājokļa iegādei

Pagājušais gads ļoti dinamisks bijis mājokļu kreditēšanā. Jaunā kreditēšana pieaugusi par vairāk nekā 46%, sasniedzot 469,2 miljonus eiro. Galvenie faktori, kas šo dinamiku tik pozitīvi ietekmējuši, ir mājsaimniecību ienākumu pieaugums, kredītus daudz pieejamākus padara zemās kredītu procentu likmes, kā arī nozīmīga bijusi "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ģimeņu atbalsta programma, pateicoties kurai izsniegti 245 miljoni eiro.

Reālais pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem ir ievērojami lielāks – daļa iedzīvotāju vēlētos iegādāties savu mājokli, bet ne vienmēr tas ir iespējams, atzīst LKA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, "Swedbank" Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainars Balcers. Iemesli, kāpēc daudziem joprojām nav iespējas realizēt savas ieceres, ir negatīvā ēnu ekonomikas ietekme, salīdzinoši zemā pirktspēja reģionos, jo gadījumos, kad cilvēks savā maciņā redz vienu bildi, bet banka kontos – pavisam citu, diemžēl sadarbība nesanāk. Otrs iemesls, kas dominē, ir nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai. Pozitīvi to novērš "Altum" atbalsta programma, taču tā ir tikai noteiktam sabiedrības lokam, un diskusijas par iespējamu programmas padarīšanu pieejamāku pašreiz ir procesā. Trešais faktors ir negatīva kredītvēsture, taču tai ar katru gadu ir arvien mazāka negatīvā ietekmi uz mājsaimniecību kreditēšanu, piebilst A. Balcers.

Kredītspēja arī nodokļu reformas argumentos

Kā liecina banku sniegtā statistika, biežākie iemesli, kāpēc uzņēmumiem tiek atteikts kredīts, ir nepietiekama naudas plūsma plānotajām saistībām, uzņēmumu vai īpašnieku pieredze, iepriekšējā aizdevuma laikā iegūtā reputācija, augsts nozares vai biznesa risks, jo tās ir jomas, kurās ir izmantojami citi finansējuma piesaistes instrumenti. Kā iemesli norādīti arī nepietiekams nodrošinājums, ekonomiskā pamatojuma trūkums projekta idejai.

Lai arī turpmāk tikpat aktīvi varētu atbalstīt tautsaimniecības izaugsmi, bankas minējušas vairākus uzdevumus, kas daļā sakrīt arī ar Finanšu ministrijas virzītās nodokļu reformas stratēģiju: uzņēmumu kapitalizācijas uzlabošana, ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumi, lai vienādotu spēles laukumu visiem uzņēmumiem, neradītu priekšrocības no ēnu ekonomikas izmantošanas. Nepieciešams aktīvāk izmantot digitālos risinājumus. Hipotekārās kreditēšanas veicināšana būtu iespējama, pārskatot mājokļu atbalsta programmu, jāpilnveido  nekustamā īpašuma īpašumtiesību un īres tiesību regulējums.

Nodokļu reformas diskusijās kā arguments pārmaiņu nepieciešamībai tiek minēta ietekme uz biznesa kredītspēju, jo procentuāli salīdzinoši maz uzņēmumu saņem kredītus arī nepārliecinošu finanšu rādītāju dēļ.

S. Liepiņa skaidro, ka 20% uzņēmumu tiek vērtēti kā kredītspējīgi. Vērtējums izriet no aizņemšanās iespējas pret īpašu nodrošinājumu, pret pašu kapitālu un naudas plūsmu: "Nodokļu reformas kontekstā LKA ir skaidri paudusi viedokli, ka 0% reinvestētās peļņas nodoklis tieši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā varētu būt pozitīvs, veicinot tālāku kapitāla uzkrāšanos, taču mēs esam arī pauduši bažas, vai šis risinājums lielo uzņēmumu segmentā pašreiz ir racionālākais lēmums."

K. Danēvičs spriež, ka no uzņēmumu viedokļa Latvija joprojām starptautiski ir jauna valsts un te pašu uzkrātais kapitāls ir mazāks nekā Vācijā un Zviedrijā, tā ir realitāte. Diemžēl ir tā, ka "mūsu iedzīvotāji brauc strādāt pie tā kapitāla, kurš jau ir uzkrājies ārzemēs". Mūsu interesēs ir kapitālu akumulēt šeit, un bankas ir viens no veidiem, kā to var izdarīt. Apstrādes nozarē tas jau ir uzkrājies, bet ir nozares, kur tas ir salīdzinoši mazāks nekā ārzemēs. Taču no kreditēšanas viedokļa sistēmisku bažu pašreiz ne par vienu nozari nav, vērtē eksperts.

Kopējais kredītportfelis uzņēmumiem un mājsaimniecībām 2016. gada beigās bija 15,129 miljardi eiro.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE

Odze baznīcas azotē

Viņi sāka ar prasību pēc pārmaiņām baznīcā un nonāca līdz garīgai līderībai Atmodas ...

Norises/Apraksts 3
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv