APRAKSTS

Valsts kontrole: Pašvaldībām publiskie pakalpojumi jāsniedz ekonomiskāk un produktīvāk

Linda Balode, LV portāls06.04.2017
"ĪSUMĀ"
  • Valsts kontrole veica revīziju 11 novadu pašvaldībās par laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 30. jūnijam
  • Revīzijas mērķis bija pievērst pašvaldību uzmanību funkciju izpildei un samērīgu pakalpojumu sniegšanas izdevumu nepieciešamībai.
  • Veiksmīga pašvaldību attīstība notiks, ja ievēros loģisku ķēdes principu – vajadzības, mērķi, aktivitātes, rādītāji un budžets.
  • Normatīvie akti pašvaldībām paredz izmaksu uzskaitīšanu un izvērtēšanu tikai maksas pakalpojumiem. VK rosina aprēķināt arī pašvaldību bezmaksas pakalpojumu izmaksas.
  • VK ir pārliecināta, ka pašvaldībām ir jāveicina attīstība un budžeta plānošanas sasaiste, kas ļautu nodrošināt ekonomiskāku un produktīvāku publisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
Pašvaldībām ir jāpilda ar likumu noteiktās funkcijas un jānodrošina sabiedrībai attiecīgie pakalpojumi. Valsts kontrole (VK) ir veikusi revīziju, kuras laikā vērtēja pašvaldības pārvaldes funkcijām nepieciešamo resursu izmantošanu un vērsa pašvaldību uzmanību uz nepieciešamību funkciju izpildei un pakalpojumu sniegšanai paredzēt samērīgus izdevumus. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gan piekrita VK secinājumiem, bet norādīja, ka katrai pašvaldībai ir tiesības organizēt pakalpojumus patstāvīgi.

VK veica revīziju 11 novadu pašvaldībās (Beverīnas, Daugavpils, Gulbenes, Jaunpiebalgas, Madonas, Mazsalacas, Naukšēnu, Rēzeknes, Rucavas, Varakļānu un Zilupes novada pašvaldībās) par laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 30. jūnijam, izvērtējot 11 no 76 pakalpojumu grupām, kas ir apmēram 15% no visiem pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem.

Pašvaldību mērķi nav skaidri

Revīzijas mērķis bija pašvaldību uzmanības akcentēšana uz funkciju izpildes un pakalpojumu sniegšanas samērīgo izdevumu nepieciešamību. Tās laikā iepriekš minētajās pašvaldībās VK pētīja trīs virzienus:

  • kā pašvaldības plāno savas darbības pilnveidošanu;
  • kā pašvaldības organizē pakalpojumus;
  • kā pašvaldības organizē iekšējos procesus pakalpojumu nodrošināšanā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins Publisko izdevumu un revīzijas komisijā skaidroja, ka pašvaldības ir noteikušas virkni mērķu attiecībā uz publiskās pārvaldes un pakalpojumu nodrošināšanas pilnveidošanu savā teritorijā, taču bieži nav saprotams, kādas iedzīvotāju vajadzības vai vēlmes ir kalpojušas šo mērķu izvirzīšanai.

Pašvaldības ir noteikušas mērķus publiskās pārvaldes un pakalpojumu nodrošināšanas efektivitātes paaugstināšanai, piemēram, pakalpojumu pieejamības pilnveidošanu un pakalpojumu elektronizāciju. Ņemot vērā, ka šobrīd pašvaldību mājaslapās sev interesējošu un vajadzīgu informāciju ir samērā grūti atrast, mērķi nav peļami, taču nav saprotams, vai tā ir aktuāla problēma un iedzīvotāju vajadzības, kādi ir uzdevumu izpildes termiņi un rezultātu raksturojoši rādītāji, kā arī kādas ir konkrētas darbības un kurai institūcijai konkrētajā gadā tās ir jāpaveic.

Efektīva administratīvo resursu izmantošana

Katrai pašvaldībai ir jāplāno savas teritorijas attīstība. Veiksmīga pašvaldību attīstība noritēs, ja ievēros loģisku ķēdes principu – vajadzības, mērķi, aktivitātes, rādītāji un budžets. E. Korčagins informēja: "Revīziju laikā vienmēr cenšamies ieraudzīt pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos šo loģisko ķēdi. Tā ir svarīga pašvaldību administratīvo resursu izmantošanā."

Iedzīvotāju vajadzību ņemšana vērā sekmēs pašvaldību attīstību – tas ir ķēdes principa sākuma punkts. Balstoties tieši uz iedzīvotāju vajadzībām, jānosaka mērķi un to īstenošanas aktivitātes. Nākamais solis ir iepriekšējo darbību rādītāji šo aktivitāšu sasniegšanai un izvērtēšanai, un tikai pēc tam katrai aktivitātei pašvaldība var pakārtot budžetu – plānot, kādā veidā to finansēs un kurā posmā to īstenos.

"Šobrīd pašvaldību izveidotā pakalpojumu sniegšanas sistēma tikai veicina to sniegšanu klātienē, taču šis veids resursu ziņā ir dārgākais gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem."

No vienas puses, var secināt, ka šis princips vairumā pašvaldību nedarbojas, jo vismaz viens no ķēdes posmiem darba organizēšanā pazūd. No otras puses, kā uzsvēra E. Korčagins, "vairākās pašvaldībās sasaistē starp attīstību un budžeta plānošanu ir būtiski uzlabojumi". Lielāko pašvaldību grupā uzslavu ir pelnījušas Daugavpils, Gulbenes un Rēzeknes novada pašvaldības. Savukārt ļoti labs piemērs mazajām pašvaldībām ir Varakļānu novads. Minētajās pašvaldībās dokumenti teritorijas attīstības un budžeta sasaistē bija sakārtoti un pārskatāmi.

Neorganizēta bezmaksas pakalpojumu sniegšana

Normatīvie akti pašvaldībām paredz izmaksu uzskaitīšanu un izvērtēšanu tikai maksas pakalpojumiem. VK ir pārliecināta, ka arī pašvaldību sniegtajiem bezmaksas pakalpojumiem ir jārēķina izmaksas. To nedarot, nav iespējams vērtēt ne pakalpojuma nepieciešamību, ne tā sniegšanas veidu un kanālu, ne centralizēšanas un sadarbības iespējas ar citām pašvaldībām, kā arī jaunu nodarbinātības formu ieviešanu.

Pakalpojumu organizēšanā VARAM jau 2013. gadā projekta ietvaros sagatavoja pašvaldībām virkni vadlīniju un metodoloģiju, kā efektīvāk nodrošināt pakalpojumu un samazināt administratīvos resursus. Līdz šim pašvaldības nav izmantojušas VARAM sniegto palīdzību.

Šobrīd pašvaldību izveidotā pakalpojumu sniegšanas sistēma tikai veicina pakalpojumu sniegšanu klātienē, taču šis veids resursu ziņā ir dārgākais gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Nepieciešams aktualizēt attālinātu pakalpojuma saņemšanu, taču to neveicina sarežģītās pašvaldību mājaslapas un nepietiekamā informācija par pakalpojumiem. Lai taupītu laiku un naudu, jāsāk vismaz ar pirmo soli, proti, jāizveido par katru pakalpojumu strukturizēta un viegli uztverama informācija.

Pakalpojumu centralizēšana ietaupītu naudu

Pateicoties pašvaldību darbinieku atbalstam, VK, kur tas bija iespējams, revīzijā aprēķināja pakalpojumu izmaksas, lai varētu spriest par to pilnveidi. Rezultāti ir rosinoši, jo atklājies, ka, veicot organizēšanas uzskaiti arī bezmaksas pakalpojumiem, atsevišķas pašvaldības varētu ieekonomēt ievērojamu summu, palielinot budžetu, kuru savukārt varētu novirzīt citu nepieciešamo pienākumu izpildei.

Viens no rezultātiem, kurus revīzijā ieguva VK, bija saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) administrēšanu. Piemēram, Rēzeknē šis pakalpojums ir centralizēts atšķirībā no citām lielajām pašvaldībām, līdz ar to tur viena īpašuma konta apkalpošanas izmaksas ir daudz zemākas. Proti, Rēzeknes novadā NĪN administrē divi darbinieki, savukārt Gulbenes un Madonas novadā – katrā 14 darbinieki, Daugavpils novadā – pat 20 darbinieki.

VK dati liecina, ka, centralizējot NĪN administrēšanu, vidējais ietaupījums par vienu NĪN darījumu būtu 0,54 eiro. Revīzijas laikā Daugavpils, Gulbenes un Madonas novada pašvaldības kopā veica 138 140 kontu apstrādes darījumus. Ja šīs pašvaldības centralizētu pakalpojuma administrēšanu, izmaksas varētu samazināt par nepilniem 75 000 eiro. Tātad var spriest, ka daudzās pašvaldībās pakalpojumu sniegšanas izdevumi nav samērīgi.

Liekas darbības

Pēc revīzijas VK pašvaldībām iesaka pārskatīt procesu, jo tas būtiski samazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem, elektronizētu pašvaldības pakalpojumus un samazinātu papīra dokumentu apriti. Līdzšinējā pašvaldību darbā ir konstatētas neproduktīvas darbības, kas nerada pievienoto vērtību, tāpat tiek sagatavoti lieki dokumenti – drukāti, pavairoti, nodoti apritē un uzglabāti, nepilnvērtīgi tiek izmantotas arī pašvaldības rīcībā esošās informācijas sistēmas.

Analizējot NĪN parādu piedziņu, var secināt, ka vairākums pašvaldību veic vidēji astoņus liekus soļus.

Pašvaldību iniciatīva

VK ir pārliecināta, ka pašvaldībām ir jāveicina attīstība un budžeta plānošanas sasaiste, kas ļautu nodrošināt iedzīvotājiem ekonomiskāku un produktīvāku publisko pakalpojumu sniegšanu. Visa pamatā ir gan maksas, gan bezmaksas pakalpojumu uzskaite un analīze. Tāpat ir jāveicina arī klientu izpratne par pakalpojumu sniegšanas procesu. Lai to paveiktu, pašvaldībām ir skaidri jāapraksta savi pakalpojumi un jāievieto mājaslapās tā, lai varētu iegūt precīzu un salīdzināmu informāciju.

E. Korčagins pastāstīja, ka pašvaldības ir piekritušas pēc savas izvēles aprēķināt 10 bezmaksas sniegto pakalpojumu izmaksas, lai varētu spriest par pamatotu nepieciešamību, piemēram, centralizēt pakalpojuma sniegšanas veidu, sadarboties ar citām pašvaldībām, kā arī veikt informācijas elektronizāciju. Turpretī LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš Saeimas komisijas sēdē pauda viedokli, ka VK atzinumiem vajadzētu būt kompetentākiem un vērstiem uz rezultātu, nevis šauru nozares ietvaru. Proti, ja par piemēru ņem NĪN administrēšanu, nav jārēķina tikai izmaksas, bet viss rezultāts kopumā.

"VK rekomendācijas nedrīkst pārvērst par normatīvismu."

A. Salmiņš ar pārliecību apgalvoja, ka "VK rekomendācijas nedrīkst pārvērst par normatīvismu". Katrai pašvaldībai ir tiesības organizēt pakalpojumus patstāvīgi, savukārt VK konstatētie fakti nav viennozīmīgi. Ja runā par pakalpojumu pieejamību ilgtermiņā, tad pašvaldības grib iedzīvotājiem to nodrošināt, nevis komersantu gadījumā gūt peļņu. Taču A. Salmiņš atzina, ka VK ieteikumi par kvalitatīvu pakalpojumu aprakstu un izmaksu analīzi gan ir vēlami.

VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš Saeimas komisijas sēdē izteica gandarījumu par VK paveikto un izstrādātajiem secinājumiem. Esot apsveicami, ka revīzijas ieteikumus pašvaldības jau pielieto savā darbā. Pašvaldības savu funkciju pildīšanā ir visai autonomas, tāpēc to salīdzinājums savā starpā ir tikai ieguvums. R. Muciņš domā, ka tā ir motivācija pilnveidoties un savu darbu darīt vēl labāk. Šobrīd VARAM strādā pie risinājumiem, kā pilnveidot pašvaldību sadarbības iespējas. Sadarbība arī ir viens no veidiem, kā, balstoties uz citu pašvaldību pieredzi,  efektīvi izmantot administratīvos resursus.

Taču R. Muciņš nespēja atbildēt uz Saeimas deputātes Ingunas Sudrabas uzdoto jautājumu, vai viņa pārstāvētajā ministrijā pašiem darbs ir organizēts vai ir procesu apraksti. Varētu teikt, ka uz jautājumu atbildēja pati deputāte: "Jūs nesaprotat, par ko es runāju." I. Sudraba vēlējās pārliecināties, jo nemanīja VARAM reakciju, vai tā ir sapratusi VK revīzijas laikā iegūtos būtiskākos secinājumus. Deputāte skaidroja, ka procesu apraksti (cik soļi paredzēti funkcijas izpildei, cik ir iesaistīto, kā vērtēt izmaksas u.c.) ļoti palīdzētu pašvaldībām ikdienas darbā un pēc revīzijas tām ir iespēja pārņemt ļoti progresīvu darba organizācijas pieeju.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE

Odze baznīcas azotē

Viņi sāka ar prasību pēc pārmaiņām baznīcā un nonāca līdz garīgai līderībai Atmodas ...

Norises/Apraksts 3
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv