NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Elīna Gulbe
LV portāls
04. aprīlī, 2017
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Valsts pārvalde
1
1
1
1

Valsts pārvaldes lielais autoparks bieži ir dīkstāvē

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

“Kā rāda skaitļi, dažas institūcijas auto izmanto reti vai nelieliem pārbraucieniem. Šajā gadījumā būtu izdevīgāk izmantot tādu iestāžu mašīnas, kuru kapacitāte pieļauj papildpakalpojumu sniegšanu, piemēram, Saeimas autobāzi, kur ir vērojama iespēja sniegt papildu pakalpojumus,” uzskata Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vecākais konsultants Māris Zelčs.

LV portāla infografika

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā prezentētajā analīzē, kurā izvērtēts Saeimas autobāzes un valsts pārvaldes autoparka izmantojums, secināts, ka valsts pārvaldes institūcijās pieejamie transportlīdzekļi samērā bieži ir dīkstāvē. Komisijas deputāti sagatavojuši vairākus ierosinājumus, kā uzlabot situāciju. Viens no tiem – valsts pārvaldes iestādēm rūpīgāk jāizvērtē vajadzība īrēt vai iegādāties jaunas automašīnas, kā arī jāpārdomā, vai nebūtu izdevīgāk izmantot, piemēram, Saeimas autobāzes pakalpojumus.
īsumā
  • 2015. gadā Saeimas autobāzes īpašumā bija 75 transportlīdzekļi: 63 vieglās automašīnas, seši mikroautobusi un seši saimnieciskie transportlīdzekļi.
  • Viena Saeimas autobāzes automašīna gadā nobrauc vidēji 18 tūkstošus kilometru.
  • 140 valsts pārvaldes iestādēs 2015. gadā nomā bijušas 780 automašīnas, īpašumā – 2357, bet patapinājumā – 197 automašīnas.
  • Valsts pārvaldes autoparkā 53% gadījumu jeb 74 institūcijās viena mašīna vidēji gada laikā nenobrauc pat 15 tūkstošus kilometru, 39% gadījumu jeb 54 institūcijās nobraukums ir no 15 līdz 30 tūkstošiem, tikai 12 institūcijās – augstāks par 30 tūkstošiem.
  • Ministru kabinetam ieteikts atteikties no autoparka (nomā vai īpašumā esošām automašīnām) vismaz 14 institūcijās.

Saeimas autobāze

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vecākā konsultanta Māra Zelča veiktā analīze par 2015. gadu liecina –  Saeimas autobāzei īpašumā bijuši 75 transportlīdzekļi: 63 vieglās automašīnas, seši mikroautobusi un seši saimnieciskie transportlīdzekļi. No visām vieglajām automašīnām 59 apkalpojušas Saeimu un četras – Valsts prezidenta kanceleju. Saeimā piecas no izmantotajām automašīnām bijušas piesaistītas Prezidijam, 20 – frakcijām un 14 – komisijām. Pārējās 20 apkalpojušas Saeimas administrāciju un ārvalstu delegācijas vai veikušas ārpakalpojumus pēc izsaukuma. Tāpat Saeimas autobāze sniegusi pakalpojumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Valsts prezidenta kancelejai, apkalpojot to īpašumā esošos transportlīdzekļus – deviņas ministrijas un vienu Prezidenta kancelejas īpašumā esošu automašīnu.

Kopumā 2015. gadā ar Saeimai piederošajiem transportlīdzekļiem nobraukts vairāk nekā miljons kilometru. No nobraukuma apmēram 40% veidojuši ārpakalpojumi pēc izsaukuma, 20% – transportlīdzekļu izmantojums frakciju vajadzībām, 16% – komisiju, 14% – Saeimas administrācijas, 8% – Prezidija vajadzībām.

"Vidēji viena automašīna nobrauc 18 tūkstošus kilometru gadā," komisijas sēdē stāstīja M. Zelčs. "Ja skatāmies mēneša griezumā, tad autotransportlīdzekļu izmantošanas intensitāte ir līdzīga, varbūt tā nedaudz krītas vasaras mēnešos." Vienai komisijas vai frakcijas lietošanā nodotai automašīnai nobraukuma limits mēnesī ir 3000 kilometri, Prezidija biroja auto – 5000 kilometri mēnesī. Saeimas autobāzes darbības analīze rāda – limiti, kas noteikti Saeimas Prezidija lēmumā, netiek pārkāpti.

Valsts pārvaldes autoparks

Autotransportu, kas tiek izmantots valsts pārvaldē, var iedalīt trīs lielās daļās:

  1. operatīvie transportlīdzekļi;
  2. automobiļi, kuri tiek izmantoti diplomātisko un konsulāro funkciju veikšanai;
  3. automobiļi valsts pārvaldes iestāžu funkciju veikšanai, dienesta vajadzībām.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā prezentētajā analīzē apkopota informācija par 140 valsts pārvaldes iestādēm, kurās 2015. gadā nomā bijušas 780 automašīnas, īpašumā – 2357, bet patapinājumā – 197 automašīnas. Laika periodā no 2012. līdz 2015. gadam kopumā iegādātas 74 automašīnas, iztērējot apmēram 11 miljonus eiro.

M. Zelčs sēdē skaidroja: "Tendence, kuru var novērot, – palielinās īpašumā esošo automašīnu skaits, samazinās nomas automašīnas. Tas nedaudz korelē ar autoparka uzturēšanas izmaksām. Autoparks ir pieaudzis, bet izdevumi ir samazinājušies. Domāju, tas ir saistīts ar to, ka iestādes vairāk automašīnas iegādājušās, nevis īrējušas."

Pamatojoties uz informāciju par degvielas izdevumiem, aprēķināti autoparka transportlīdzekļu aptuveni nobrauktie kilometri. Apkopotie dati liecina par dīkstāvēm. "Faktiski 53% gadījumu jeb 74 institūcijās viena mašīna vidēji gada laikā nenobrauc pat 15 tūkstošus kilometru, 39% gadījumu jeb 54 institūcijās nobraukums ir no 15 līdz 30 tūkstošiem, tikai 12 institūcijās – augstāks par 30 tūkstošiem," norādīja M. Zelčs, bilstot, ka, viņaprāt, par efektīvu varētu tikt uzskatīts 30 tūkstošu kilometru nobraukums gadā, ar kuru jauna automašīna sasniedz savu darba mūža nobraukumu (apmēram 200 tūkstošus kilometru) sešu gadu laikā, kas atbilst mūsdienu automašīnu garantijas laikam.

Valsts kancelejas Pārmaiņu vadības nodaļas konsultants Jānis Hermanis norādīja, ka nobraukums ir ļoti dažāds ne tikai starp valsts pārvaldes iestādēm, bet arī to ietvaros. Tiesa, viņa piesauktie vidējie un vēlamie nobraukuma apjomi stipri atšķiras no M. Zelča minētajiem un iegūti, Valsts kancelejai konsultējusies ar privāto sektoru. "Mēs ņēmām tādus uzņēmumus, kuros ir dienesta automašīnas, piemēram, "Lattelecom", VAS "Latvijas Valsts meži". Viņu prakse ir tāda, ka orientējoši nobraukums ir 500 līdz 700 kilometri mēnesī, bet gadā – seši līdz astoņi tūkstoši kilometru. Tas varētu būt slieksnis, pie kura mēs nosakām, vai mašīnas tiek lietotas pietiekoši daudz vai nē."

Iesaka autoparku samazināt

Balstoties uz saņemto informāciju, M. Zelčs sēdē ieteica Ministru kabinetam atteikties no autoparka (nomā vai īpašumā esošām automašīnām) vismaz 14 institūcijās. "Kā rāda skaitļi, dažas institūcijas auto izmanto reti vai nelieliem pārbraucieniem. Šajā gadījumā būtu izdevīgāk izmantot tādu iestāžu mašīnas, kuru kapacitāte pieļauj papildpakalpojumu sniegšanu, piemēram, Saeimas autobāzi, kur ir vērojama iespēja sniegt papildu pakalpojumus. Savukārt 51 institūcijai, kurā nobraukums ir no 15 līdz 30 tūkstošiem kilometru, būtu jāizvērtē, vai jāuztur tik liels autoparks kā šobrīd." M. Zelča viedokli sēdē atbalstīja arī klātesošie deputāti.

Šobrīd valsts iestādēm ir pienākums, pirms nomāt vai iegādāties automašīnu, izvērtēt, kurš no darījumiem ir izdevīgāks. M. Zelčs norādīja, ka dažādās institūcijās šie lēmumi atšķiras. Tas rada jautājumu – kā vienā un tajā pašā tirgū, veicot ekonomisko izvērtējumu, var nonākt pie dažādiem secinājumiem? Analīzē apkopotie dati liecinot – automašīnas pērkot, sešos gados iespējams ietaupīt pat līdz astoņiem tūkstošiem eiro, bet, ja iestādes atteiktos no nomas un pārietu uz iegādi, ietaupīt varētu aptuveni miljonu eiro gadā. Tāpat sēdē izskanēja ieteikums, ka ietaupījumu dotu centralizēta mašīnu iegāde, jo iepirkumi būtu lielāki un piegādātāji būtu ieinteresēti piedāvāt ievērojamas atlaides.

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītājas vietniece Dita Erna Sīle atklāja: "Mūsu sākotnējais piedāvājums bija Ministru kabinetam regulējumā noteikt minimālo automašīnām nepieciešamo nobraukuma apjomu valsts pārvaldē, lai tikai pēc šī noteiktā apjoma varētu iegādāties jaunu mašīnu." Tāpat Valsts kancelejas pārstāvji solīja, ka tiks izvērtēts piedāvājums izmantot Saeimas autoparka pakalpojumus.

GPS kontrole un dispečeru sistēma

Komisijas deputāts Imants Parādnieks sēdē norādīja, ka, viņaprāt, problēmu saistībā ar to, ka autoparks netiek pilnvērtīgi izmantots, samazinātu arī GPS kontroles iekārtu ieviešana, jo tas ļautu kontrolēt nobraukumu un degvielas patēriņu. Viņa viedoklim pievienojās arī citi deputāti. Tāpat tika atbalstīta iniciatīva veidot dispečeru sistēmu, kurā automašīnas būtu piesaistītas nevis konkrētām komisijām vai frakcijām, bet izmantotas uz izsaukumu.

Spriežot par Saeimas autobāzi, aktualizēts arī jautājums par tās finansējumu, un deputāti vienojās, ka nepieciešams Prezidijam lūgt vērtējumu par bāzē sniegto servisa pakalpojumu cenu pamatotību. Tam par iemeslu ir fakts, ka Saeimas autobāzes sniegtie pakalpojumi pieejami ikvienam, bet tās darbība tiek dotēta no valsts līdzekļiem. Komisijas deputāte Ingūna Sudraba uzsvēra – nepieciešams saprast, cik resursu autobāzes uzturēšanai sedz valsts līdzekļi un cik tiek piepelnīts klāt, sniedzot pakalpojumus.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI