APRAKSTS

Mazajiem uzņēmumiem plāno mazāku gada apgrozījumu un vienotu kontu

Inese Helmane, LV portāls04.04.2017
"ĪSUMĀ"
  • MUN režīmu izveidoja 2010. gadā, lai rosinātu iedzīvotājus sākt uzņēmējdarbību un veicinātu nodokļu nomaksu.
  • Īpašā nodokļu režīma uzdevumi būtu aktīvo uzņēmumu skaita kāpināšana, vienkāršība nodokļu nomaksā un sociālās garantijas.
  • Problemātiskas vienmēr ir bijušas MUN režīmā strādājošo sociālās garantijas un negodīga konkurence.
  • Priekšlikumi grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā tiks iesniegti izskatīšanai valdībā kopā ar citu nodokļu grozījumu paketi, kuru patlaban gatavo FM.
Ekonomikas ministrija, ņemot vērā ekspertu un uzņēmēju viedokli, piedāvā kopējā nodokļu paketē mazajiem uzņēmumiem, kas strādā mikrouzņēmuma nodokļa režīmā, saglabāt 15% nodokli no gada apgrozījuma, kas nepārsniegtu 50 000 eiro, valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās (VSOAI) novirzīt 95% no samaksātās summas un norēķiniem ar nodokļu administrāciju izmantot vienotu bankas kontu.

Lai gan pērn tika pat spriests par MUN režīma likvidēšanu, to ieteica arī Pasaules Banka, taču Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka šāds nodokļu režīms ir un paliek labākais mehānisms uzņēmējdarbības uzsācējiem, uzņēmumiem ar neregulāriem ienākumiem un dzīvesstila kompānijām.  

Īpašā nodokļu režīma uzdevumi būtu aktīvo uzņēmumu skaita kāpināšana, vienkāršība nodokļu nomaksā, sociālās garantijas un negodīgas konkurences ierobežošana, prezentācijā medijiem uzsvēra EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. Šim režīmam jābūt gan godīgam, gan vienkāršam.

EM priekšlikumus atbalsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas apvieno ap 2000 biedru. Organizācijas vadītājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka EM piedāvātais risinājums mikrouzņēmumiem ir samērīgs un vienotā konta risinājums pat būtu "know-how" Baltijā.

51 000 uzņēmumu MUN režīmā

MUN režīmu izveidoja 2010. gadā, lai rosinātu iedzīvotājus sākt uzņēmējdarbību un veicinātu nodokļu nomaksu. Ja 2013.gadā šādā režīmā strādājošo bija 27 385, tad pērn – jau 51 000 uzņēmumu. EM rīcībā esošie dati liecina, ka MUN režīms mazinājis bezdarbu – 2015. gadā nodarbināti 94 000 strādājošo, algās izmaksāti 34 miljoni eiro. Savukārt valsts budžeta ieņēmumi no šajā režīmā strādājošiem uzņēmumiem 2015. gadā bija 58,9 miljoni eiro, bet pērn – 63,5 miljoni eiro.

Nodokļu maksātājs ir mikrouzņēmums, ja tā saimnieciskās darbības ieņēmumi – apgrozījums – kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro. EM piedāvājumā šī summa ir 50 000 eiro, kas pielīdzināta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrēšanās slieksnim.

"Šāds nodokļu režīms ir un paliek labākais mehānisms uzņēmējdarbības uzsācējiem, uzņēmumiem ar neregulāriem ienākumiem un dzīvesstila kompānijām."

Sākot ar 2017. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000 eiro ir 15 procenti. Likuma pārejas noteikumos ir noteikts, ka 2017. gadā mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 12 procenti.

Mikrouzņēmumā darbinieku  alga patlaban nedrīkst pārsniegt 720 eiro mēnesī. EM piedāvājumā šī summa ir 900 eiro.

Algu piedāvā ap 1100 eiro

Publikācijā "FM nodokļu reformas pieteikums: mazāks IIN un vienāda 20% likme ienākumiem no kapitāla" LV portāls jau rakstīja, ka Finanšu ministrija (FM) piedāvā saglabāt mikrouzņēmumu nodokli, taču samazināt mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā. Sadalot peļņu dividendēm, piemērotu 20% likmi.

Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ziņu aģentūrai LETA izteikusies, ka mikrouzņēmuma darbinieka atalgojuma slieksni mēnesī varētu noteikt virs 1000 eiro. Tie varētu būt aptuveni 1100 eiro, taču FM kopā ar Labklājības ministriju vēl meklē risinājumu jautājumā par mikrouzņēmuma darbinieka atalgojuma līmeni.

Kopējais konts

EM piedāvā arī ieviest kopēju konta nodokli, t.i., nodokļus Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieturētu automātiski no bankas konta. "Valsts varētu sagatavot rēķinu, nevis uzņēmumam būtu jāalgo grāmatvedis, kas aprēķinātu nodokļus, pēc tam sniegtu atskaiti un pēc tam samaksātu nodokļus," klāstīja R. Aleksejenko. "Tas ir viens no šķēršļiem, kas traucē vai nemotivē maksāt nodokļus."

Tiesa, redzējums par vienotu kontu, caur kuru tiek veikti visi darījumi un VID automātiski novelk noteiktu nodokļu summu, pastāv jau vismaz gadus trīs.

Negatīvie aspekti

Taču MUN režīmam ir arī negatīvie aspekti, pret kuriem daudzreiz ir iebilduši vispārējā režīmā strādājošie. Viens no tiem ir negodīga konkurence – ne reti lieli uzņēmumi savus darbiniekus noformē kā MUN režīmā strādājošos un pērk no viņiem pakalpojumus. R. Aleksejenko stāsta, ka, virzot grozījumu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā,  darbinieku īre vai noma tiks ierobežota.

Problemātiskas vienmēr ir bijušas MUN režīmā strādājošo sociālās garantijas. Mikrouzņēmumā darbinieku iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek maksātas kā daļa no MUN un aprēķinātas no mikrouzņēmuma apgrozījuma, nevis darbinieka algas apmēra. Šogad 70,4% no šā nodokļa aiziet valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Plānots, ka VSOAI varētu pieaugt līdz 95%.

Priekšlikumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā tiks iesniegti izskatīšanai valdībā kopā ar citu nodokļu grozījumu paketi, kuru patlaban gatavo FM. R. Aleksejenko pieļāva, ka nosacījumi varētu stāties spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Uzņēmēju aptauja

EM prezentētajam MUN modelim atbalsts ir arī uzņēmēju aprindās. Par to liecina EM un LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā 46 000 mazo uzņēmumu aptauja.  Kopumā aptaujas anketas aizpildīja 3986 uzņēmumi, kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 100 000 eiro. Nedaudz vairāk kā puse aptaujāto strādā vispārējā nodokļu režīmā, 46,6% – MUN režīmā.

"Mazā uzņēmuma portrets – visbiežāk pilsētnieks, konkrēti – rīdzinieks, kas strādā pakalpojumu jomā."

73,9% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem uzskata, ka Latvijā ir jāsaglabā īpašs nodokļu režīms mazajiem uzņēmumiem, aptaujas prezentācijā akcentēja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. No izvērtēšanai piedāvātajiem variantiem lielāko atbalstu – 40,9% – guvis EM patlaban piedāvātais modelis.

"Mazā uzņēmuma portrets ir tāds – visbiežāk pilsētnieks, konkrēti – rīdzinieks (63,5%), strādā pakalpojumu jomā (73,5%). Vispopulārākais uzņēmuma pastāvēšanas mērķis ir palīdzēt uzturēt tā īpašnieku un ģimeni. Lielākoties (33,6%) nodarbina vienu cilvēku. Teju tikpat daudz (34,9%) ir tādu uzņēmumu, kuru īpašniekam ir paralēli arī citi stabili, garantēti ienākumi. Ieņēmumi, starp citu, teju 78% gadījumu, tiek saņemti bezskaidrā naudā," stāstīja A. Kaktiņš. "Interesants šķiet fakts, ka uz jautājumu, kas tiek darīts ar uzņēmuma peļņu, visvairāk uzņēmēju – 31% – atbildējuši, ka uzņēmumam peļņas nav bijis. Vienlaikus teju tikpat ir tādu mazo uzņēmumu, kuri peļņu iegulda attīstībā, kā arī tādu, kuri peļņu lieto īpašnieku un citiem ar uzņēmumu nesaistītiem mērķiem. Cits pozitīvs fakts ir tas, ka 12,7% aptaujāto uzņēmumu dibināti nesen un tiem ir ambīcijas strauji augt. Tātad no valsts perspektīvas atbalsts šiem uzņēmumiem ir ar lielāko pievienoto vērtību."

Īpašs režīms "start-up"

Ekonomikas ministrija darbu pie nodokļu modeļa izstrādes uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstam un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmas sakārtošanai sāka 2016. gadā. EM sagatavotais konceptuālais ziņojums "Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem" tika skatīts Ministru kabineta sēdē, kurā tika nolemts jau no 2017. gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem ("start-up") jeb jaunuzņēmumiem.

Taču, lai nodrošinātu atbalsta pasākumu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu (ieņēmumiem) īstenošanu, EM sadarbībā ar citām ministrijām un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām tika uzdots līdz 2017. gada 1. jūnijam turpināt izvērtēt pārējos Konceptuālajā ziņojumā iekļautos risinājumus un sagatavot normatīvo regulējumu, plānojot, ka šie atbalsta stimuli stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

LV portāls publikācijā "Sāk darboties Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums" jau rakstīja, ka īpašs atbalsta režīms no 1. janvāra ir spēkā iesācējuzņēmumiem jeb "start-up" kompānijām. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums paredz veicināt strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot inovatīvas komercdarbības attīstību un pētniecību privātajā sektorā, kā arī pētniecības komercializāciju. Projekts paredz divas atbalsta programmas – nodokļu nomaksai un augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei.

KOMENTĀRI

Ar Rāmkalnu auru

Rāmkalni uzņēmējam, “Rāmkalni Nordeco” īpašniekam VIKTORAM GRŪTUPAM ir gan biznesa ...

Intervija
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv