PROBLĒMA

Legionelozes dēļ stingrākas prasības ūdens temperatūras režīmam

Linda Balode, LV portāls22.03.2017
"ĪSUMĀ"
  • Ekonomikas ministrija paziņojusi par grozījumu virzīšanu tuvākajā laikā Ministru kabineta noteikumos Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi".
  • Bieži tieši iedzīvotāji vienojas ar mājas apsaimniekotāju par ūdens temperatūras pazemināšanu naktī, lai būtu zemākas izmaksas par pakalpojumu.
  • Iedzīvotāju galvenais apsvērums bieži ir nevis kvalitāte, bet izmaksas.
  • Jebkurš savā dzīvoklī ūdens temperatūru var izmērīt ar parastu termometru.
  • Veselības ministrijas (VM) izstrādātie priekšlikumi rosina noteikt dzīvojamās mājas pārvaldītājam pienākumus nodrošināt un ievērot iekšējo ūdensvadu noteikto karstā ūdens temperatūras režīmu un temperatūras kontroles pasākumus.
  • Pārvaldnieki nespēs nodrošināt tādas prasības, ja dzīvokļu īpašnieki nedos uzdevumu un nenorādīs finansējuma avotu.
Ja pieņems normatīvos aktus par risinājumiem legionellu izplatības novēršanai, mājas pārvaldniekiem vajadzēs nodrošināt un ievērot iekšējo ūdensvadu noteikto karstā ūdens temperatūras režīmu un kontroles pasākumus, savukārt iedzīvotājiem paaugstināsies maksa par komunālajiem pakalpojumiem. Tātad vieniem celsies atbildības latiņa, otriem tas “sitīs pa kabatu”. Taču šobrīd vienīgā prasība ir dezinfekcija, ja ir jau konstatēta saslimšana ar legionelozi.

Veselības inspekcija vēl 14. martā informēja, ka vairāku gadu garumā ir bijušas gan diskusijas, gan priekšlikumi, lai novērstu legionellas baktēriju izplatību, taču nav izlemts par konkrētu rīcību. Pēdējās atziņas pat bijušas, ka nemaz nav iespējams noteikt legionellu koncentrāciju, jo tās ir ļoti mainīgas (vienā amēbā var slēpties tūkstošiem legionellu, bet laboratorijas testēšanā tās uzrādās kā viena), kā arī īsti nav atrasts tiešais sasaistes līmenis, pie kura iestājas inficēšanās risks. Taču 15. martā Ekonomikas ministrija, vienojoties ar Veselības ministriju, paziņoja par grozījumu virzīšanu tuvākajā laikā Ministru kabineta noteikumos Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi".

Ūdens temperatūras pazemināšanu pieprasa iedzīvotāji

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs informē, ka Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra eksperti ir vienojušies un rekomendē, ka aukstā ūdens temperatūra nevar būt augstāka par 20°C, jo tādā veidā legionellas pat nelielā daudzumā nesavairosies. Savukārt karstā ūdens temperatūrai jābūt pastāvīgi virs 50°C katrā dzīvoklī, jo tad baktērijas salīdzinoši ātri iet bojā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 332 par Latvijas būvnormatīviem LBN 221-15 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija" atbilst rekomendācijām. Karstā ūdens temperatūra izdales vietā, tostarp katrā dzīvoklī, nedrīkst būt zemāka par 55°C un augstāka par 70°C. Šo noteikumu ievērošana veicinātu legionelozes profilaksi. Taču bieži tieši iedzīvotāji vienojas ar mājas apsaimniekotāju par ūdens temperatūras pazemināšanu naktī, lai būtu zemākas izmaksas par pakalpojumu.

Grēkāži – māju apsaimniekotāji

LV portāls rakstā "Saslimstība ar legionelozi. Kas par to jāzina?" jau minēja, ka būtiskākais faktors, kas ietekmē legionellu izdzīvošanu apkārtējā vidē, ir temperatūra. Ūdens apgādes sistēmās ir jāuztur atbilstoša temperatūra, un tās ir jādezinficē divas reizes gadā.

Ēku apsaimniekošanā situācija ir daudz sarežģītāka. Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības uzraudzības un kontroles departamenta Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece skaidro, ka ūdens sistēmas uzturēšanas darbības nosaka mājas apsaimniekotājs. Viņš var regulēt temperatūru, lemt par dezinfekcijas nepieciešamību, kā arī lemt par cauruļvadu nomaiņas vajadzību.

"Ūdens sistēmas uzturēšanas darbības nosaka mājas apsaimniekotājs."

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis min iemeslus, kāpēc bieži karstā ūdens temperatūra nepārsniedz 50°C robežu – tā ir taupība, prevencija ūdens cauruļu neaizaugšanai (tās var aizsērēt līdzīgi kā tējkannas), kā arī tehniskas nepilnības, kuru dēļ nav nodrošināta karstā ūdens piegāde. Līdzīgu viedokli izteica arī Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskais direktors Oļegs Kukuts, proti, "dzīvojamo māju pārvaldnieki rūpējas, lai iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvus un drošus pakalpojumus". Pārvaldnieks darbojas dzīvokļu īpašnieku uzdevumā. Bieži vien iedzīvotāju galvenais apsvērums ir nevis kvalitāte, bet izmaksas. Tāpēc, mēģinot taupīt, rodas arī blaknes.

Var secināt, ka nepieciešamo karstā ūdens temperatūras režīmu mājā tomēr nosaka dzīvokļu īpašnieki. Viņi var sekot līdzi un lemt, lai netiktu pieļauta nevēlamā ūdens temperatūra.

Jābūt izpratnei un vēlmei

To, ka iedzīvotājiem ir tiesības izlemt dažādus jautājumus, apstiprina arī S. Muceniece, bet, pirmkārt, vai viņi to zina, otrkārt, vai viņiem ir izpratne un vēlme, lai temperatūra nebūtu zemāka par 50°C jebkurā diennakts laikā? Lielā daudzdzīvokļu mājā noteikti nevarēs panākt vienbalsīgu vienošanos, bet vairākumam gan būs lemšanas tiesības. Viena puse - "Ar mani jau nekas nenotiks, un vairāk maksāt negribu" pret otru pusi - "Nevajag taupīt uz veselības rēķina".

Viens no aspektiem ir infekcijas primārā sasaiste ar ūdens temperatūras režīma neievērošanu. Lai to pārbaudītu, jebkurš savā dzīvoklī ūdens temperatūru var izmērīt ar termometru. Otrs aspekts – karstā ūdens temperatūras pastāvīgā saglabāšana virs 50°C radīs papildu siltumenerģijas un ekspluatācijas izmaksas. Tā rezultātā būs jāmaksā vairāk par karsto ūdeni, aizsērējumu dēļ bieži būs jāmaina caurules (tie ir pastāvīgi remontdarbi), kā arī tajās ēkās, kur nav iespējams nodrošināt attiecīgo temperatūru, būs jāveic ūdens sistēmas pārbūves darbi.

Risinājumi legionellas baktēriju izplatības novēršanai

Veselības ministre Anda Čakša un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens panākuši vienošanos par risinājumiem legionellas baktēriju izplatības novēršanai, un tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija virzīs izskatīšanai Ministru kabineta noteikumus, kas regulē dzīvojamo māju sanitāro apkopi.

"Dzīvojamo māju pārvaldnieki ir par to, lai iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvus un drošus pakalpojumus."

Veselības ministrijas (VM) izstrādātie priekšlikumi rosina noteikt dzīvojamās mājas pārvaldītājam pienākumus nodrošināt un ievērot iekšējo ūdensvadu noteikto karstā ūdens temperatūras režīmu un temperatūras kontroles pasākumus. Lai nepieļautu inficēšanos ar legionelozi, pārvaldītājam būtu regulāri jāapseko un jānovērtē ēkas iekšējie ūdensvadi un siltummezgli, kā arī jānovērš riska faktori. "Normatīvo aktu pārskatīšana, precizējot apsaimniekotāju atbildību un rīcību, novēršot iespējamas inficēšanās gadījumus, ir risinājums, ko sadarbībā ar Ekonomikas ministriju virzīsim apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tāpat esmu uzdevusi SPKC pārskatīt iekšējās procedūras, lai ēku apsaimniekotāju un iedzīvotāju informēšana un brīdināšana notiktu iespējami operatīvākā veidā," norāda A. Čakša.

Jāmaksā būs iedzīvotājiem

"Pārvaldnieki nespēs nodrošināt tādas prasības, ja dzīvokļu īpašnieki nedos uzdevumu un nenorādīs finansējuma avotu," pārliecināts ir O. Kukuts. Pārvaldnieka darbs ir dzīvokļu īpašniekiem sniegt kvalitatīvu pakalpojumu par klienta naudu. Tātad pārvaldniekiem jaunās prasības problēmas neradīs.

"Problēmas būs tai sabiedrības daļai, kurai jau tagad ir grūtības ar maksātspēju," uzskata Ģ. Beikmanis. Turpretī citiem iedzīvotājiem būs drošības sajūta – kamēr krānā ir karstais ūdens, nav riska saslimt ar legionelozi.

Grozījumiem MK noteikumos var būt vairāki negatīvi aspekti – pieaugs parādi par komunālajiem pakalpojumiem, biežie karstā ūdens apgādes sistēmas remonti radīs neapmierinātību, tērēs māju uzkrājumus. Savukārt gadījumā, ja dzīvokļu īpašniekiem trūks līdzekļu remontam, viņi var atteikties no centralizētās karstā ūdens piegādes, kas veicinās jaunu legionelozes perēkļu rašanos, tostarp ūdens boileros, cirkulācijas traucējumus stāvvados.

Ģ. Beikmanis uzskata, ka pietiktu ar pārvaldnieku īstenotu regulāru profilaktisko darbību – īslaicīgu ūdens temperatūras paaugstināšanu uz pāris dienām –, jo nepārtraukta ūdens temperatūras paaugstināšana virs 55°C var radīt citus riskus, tostarp var veidoties jauni lokāli infekcijas perēkļi. Protams, veselības drošība ir svarīgs aspekts, bet jautājums – cik ir legionelozes gadījumu un kādas ir iespējamās izmaksas infekcijas pilnīgai novēršanai?

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv