PROBLĒMA

Kūla nav jādedzina - laikus jāsakopj teritorija

Linda Balode, LV portāls20.03.2017
"ĪSUMĀ"
  • Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks notika jau 3. februārī Smiltenes novada Blomes pagastā.
  • 2016. gadā Latvijā bija reģistrēti 2730 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2650 gadījumos dega sausā zāle un 80 gadījumos – arī ēkas, transportlīdzekļi, kā arī cietuši cilvēki.
  • Kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma.
  • VUGD iesaka pašvaldībām savos saistošajos noteikumos iekļaut vienotas minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, lai novērstu kūlas veidošanos un ugunsgrēka izcelšanās iespējamību.
  • Informāciju par sakoptas teritorijas nepieciešamību, kā arī kūlas dedzināšanas sekām pašvaldības ievieto gan savā mājaslapā un sociālajos tīklos, gan informatīvajos izdevumos un video sižetos, kā arī infografikās.
Tiklīdz uzlabojas laikapstākļi, sāk kust sniegs un paliek sausāks, aizvien biežāk notiek kūlas ugunsgrēki. Šogad kūlas dedzināšanas sezona sākās jau februārī. Dedzinot pērno zāli, zeme nepaliek auglīgāka, neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas tādā veidā uzlabot nevar, un tas nav veids, kā cīnīties ar ērcēm. Tie ir sabiedrībā izplatīti nepatiesi mīti! Sev piederošās teritorijas ir jākopj un zāle ir jāpļauj savlaicīgi, citādi pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām, ko izraisa vienaldzība un nesakopta vide.

Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks notika jau 3. februārī Smiltenes novada Blomes pagastā, kur pērnā zāle dega 2 m2 platībā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītāja Inta Šaboha informē, ka 2017. gadā reģistrēti jau 88 kūlas ugunsgrēki. Pagājušogad februārī konstatēja tikai 4 kūlas ugunsgrēkus, bet martā tie jau bija 1016, aprīlī – 1298. Pašlaik lielākais kūlas ugunsgrēks reģistrēts Ventspils novada Užavas pagastā, kur pērnā zāle dega četru hektāru platībā.

Katru gadu izdeg vairāki tūkstoši hektāru

VUGD dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā bija reģistrēti 2730 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2650 gadījumos dega tikai sausā zāle un 80 gadījumos - arī ēkas, transportlīdzekļi, kā arī cietuši cilvēki. Salīdzinot ar 2015. gadu, pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies par 2,21%.

Tomēr kūlas ugunsgrēku skaits ir nepiedodami liels. To rezultātā 2016. gadā izdega 3232 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 0,7% mazāk nekā 2015. gadā, kad izdega 3256 hektāri. Vislielākās izdegušo teritoriju platības bija Daugavpils novadā (407 hektāri), Rēzeknes novadā (370 hektāri) un Ķeguma novadā (42 hektāri). 2016. gadā kūlas dedzināšanas dēļ gāja bojā viens cilvēks, bija septiņi cietušie un nodegušas 39 ēkas.

Iemesli, kas izraisa kūlas ugunsgrēkus

Kūlas ugunsgrēku skaitu un degšanas platības ietekmē laikapstākļi. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un kūlas ugunsgrēku sezona nav ilga. Ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts, pērnā zāle kļūst aizvien sausāka, līdz ar to kūlas ugunsgrēku skaits un platība pieaug.

VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, taču reģistrēto pērnās zāles ugunsgrēku skaits ik gadu ir liels. Biežākie iemesli, kāpēc deg kūla:

  • iedzīvotāji cenšas "sakopt" savu teritoriju, jo laikus to nav izdarījuši;
  • neapkoptās platības dedzina ļaunprātīgi;
  • bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzina pērno zāli;
  • nepieskatīti ugunskuri;
  • nevērīgi izmesti izsmēķi.

"Izvērtējot kūlas ugunsgrēku gadījumus, var secināt, ka kūlas dedzinātāji visbiežāk ir vidēja vecuma cilvēki un pensionāri, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir "apkopuši" savu īpašumu," stāsta I. Šaboha. Šie iedzīvotāji neapzinās, cik bīstama ir kūlas dedzināšana, ka tā ir nekontrolējama. Liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām, tās nodara arī būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, dzīvnieku mazuļus un putnu ligzdas.

Kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma

Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" nosaka ugunsdrošības prasības, kas jāievēro fiziskām un juridiskām personām, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas. Šo noteikumu 28. punkts paredz, ka atbildīgā persona veic pasākumus, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.

"2017. gadā reģistrēti jau 28 kūlas ugunsgrēki."

Tas nozīmē, ka savas teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski. Tajā regulāri ir jāpļauj zāle un jānovāc atkritumi, jānovāc arī kultūraugu atliekas un nolūzušie zari, tostarp arī teritorija ap ēkām 10 metrus platā joslā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 179. panta 4. daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši Latvijas APK 51. panta 2. daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, var uzlikt naudas sodu fiziskām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskām personām – no 700 līdz 2900 eiro.

Vairāk jāiesaistās pašvaldībām

Pēdējā laikā ļoti bieži dzirdēts, ka jāmaina sabiedrības uzvedība un domāšana. Daļa patiesības tur ir. Ja kāda persona izdomā sadedzināt pērno zāli, jāapzinās šādas rīcības iespējamās traģiskās sekas. VUGD uzsver, ka ir nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, lai mazinātos kūlas ugunsgrēku skaits. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apgalvo to pašu: "Ir jāveicina īpašumu sakopšana, jāizmanto pašvaldību pieņemtie saistošie noteikumi un jāīsteno to kontrole."

LV portāls jautāja Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), kā praksē veicas ar personu sodīšanu par kūlas dedzināšanu un nesakoptajām teritorijām, kāpēc joprojām Latvijā katru gadu ir tik milzīgs skaits ar kūlas ugunsgrēkiem, kā arī kam vajadzētu vairāk pievērst uzmanību, lai to skaits mazinātos. Jo, iespējams, ja likums darbotos arī praksē un tiešām kūlas dedzinātājus sodītu, tad kūlas ugunsgrēku skaits ievērojami mazinātos. Taču LPS atbildēja, ka viņiem nav informācijas par kūlas dedzināšanas izplatību pašvaldībās.

Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele uzskata, ka "Latvijā ir milzīgs skaits ar kūlas ugunsgrēkiem tādēļ, ka nav sakārtots jautājums vietējo pašvaldību līmenī par zāles pļaušanu un nav ieviests efektīvs kontroles mehānisms". Lai tos mazinātu vietējām pašvaldībām, kurām normatīvie akti nenosaka teritoriju sakopšanu, tie ir jāizveido. Ir jābūt stingri noteiktiem pasākumiem teritoriju sakopšanai un patvaļīgai uguns kurināšanas ierobežošanai sabiedriskās vietās, kā arī stingrai kontrolei par pieņemto normatīvo aktu ievērošanu un izpildi.

Savukārt VUGD iesaka pašvaldībām saistošajos noteikumos iekļaut vienotas minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, lai novērstu kūlas veidošanos un ugunsgrēka izcelšanās iespējamību. Pašlaik pašvaldībās atšķiras gan atļautais zāles garums, gan ieteiktais zāles pļaušanas biežums. Pēc VUGD domām, prasībām vajadzētu būt šādām:

  • zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, apsaimniekotājiem un lietotājiem būtu nepieciešams nodrošināt savlaicīgu zāles pļaušanu. Zāles garums pilsētu teritorijās nedrīkstētu pārsniegt 15 cm;
  • lauku teritorijās zāles platības būtu vēlams pļaut ne retāk kā divas reizes pļaušanas sezonā – līdz 23. jūnijam un līdz 31. augustam;
  • ēku un būvju īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, apsaimniekotājiem un lietotājiem būtu nepieciešams ap ēkām un būvēm 10 m platu joslu sistemātiski attīrīt no degtspējīgiem atkritumiem, sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.

Pašlaik vidējais pieļaujamais zāles garums, kas noteikts pilsētu saistošajos noteikumos, ir no 5 līdz 20 cm (piemēram, Rēzeknē 5–10 cm, Ventspilī, Liepājā un Jelgavā 15 cm, Alūksnē un Madonā 20 cm). Taču ugunsnedrošā laikposmā, ko izsludina pašvaldības, zāles garums pilsētu teritorijās nedrīkstētu pārsniegt 5 cm. Zāles pļaušana ir nepieciešama divas reizes jau vasarā, lai rudenī būtu vieglāk sakopt zemes platības un pavasarī samazinātos kūlas ugunsgrēku skaits.

Pašvaldību darbība kūlas dedzināšanas novēršanai

Katrai pašvaldībai ir saistošie noteikumi, kuri paredz vai nu aizliegumu dedzināt kūlu, vai nu kārtību, kādā kopjama pašvaldības teritorija un uzturamas tajā esošās būves. Informāciju par nepieciešamību sakopt teritoriju, kā arī kūlas dedzināšanas sekām pašvaldības ievieto gan savā mājaslapā un sociālajos tīklos, gan informatīvajos izdevumos un video sižetos, kā arī infografikās. Pašvaldību saistošo noteikumu ievērošanu kūlas dedzināšanas sezonā pastiprināti uzrauga pašvaldības policija.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Āboliņa informē, ka Rīgā saistošo noteikumu ievērošanu kontrolē arī Rīgas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonas. Savukārt Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa uzsver, ka Valmieras informatīvo izdevumu ar izsmeļošu informāciju vides jautājumos saņem 11 500 pašvaldības mājsaimniecības.

"Kūlas dedzinātāji visbiežāk ir vidēja vecuma cilvēki un pensionāri."

Rēzeknes novada pašvaldība informatīvi atbalsta katru VUGD vai kādas citas iestādes kampaņu pret kūlas dedzināšanu. Rēzeknes domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs stāsta, ka "Rēzeknes novada pašvaldība augstu novērtē gan ieviestās likuma normas, gan lēmumu par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu aizaugušām zemes platībām, gan Lauku atbalsta dienesta platībmaksājuma atņemšanu, ja zemes gabalā ir bijis kūlas ugunsgrēks". Taču viņš nevar atbildēt, kāpēc joprojām ir tik liels kūlas ugunsgrēku skaits, jo dienesti un iestādes ļoti aktīvi cīnās un iesaistās dažādās kampaņās pret kūlas dedzināšanu. Savukārt Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele vērš uzmanību, ka jārīko vairāk pašvaldības policistu reidu un jāsoda bezatbildīgie kūlas dedzinātāji, kā arī visiem dienestiem un masu medijiem atkal un atkal jāstāsta par kūlas dedzināšanas negatīvajiem aspektiem un bīstamību.

Valmieras pilsētas pašvaldība ir atradusi interesantu veidu, kā atbalstīt iedzīvotājus saistošo noteikumu ievērošanā. L. Bieziņa pastāstīja, ka "Valmieras pilsētas pašvaldība ik rudeni organizē rudens lapu akciju. Tās laikā valmieriešiem bez maksas iespējams pilsētas EKO laukumos nodot savāktās rudens lapas un dārza atkritumus. Savukārt pavasara sakopšanas mēneša laikā ik gadu tiek rīkota zaru šķeldošanas akcija. Tās laikā, valmieriešiem uzkopjot savus īpašumus un apzāģējot koku un krūmu zarus, iespējams pieteikt to bezmaksas sasmalcināšanu. Sasmalcinātie zari pēc iedzīvotāja lūguma tiek vai nu atstāti izmantošanai īpašumā, vai arī aizvesti nodošanai pilsētas EKO laukumos".

KOMENTĀRI
2


drošības attēls
Diks
Iesaka:  +0 -0
Vai tā ir drukas kļūda 2kvadrātmetri Kūlas ugunsgrēks? Tāds nemēdz būt,tāda ir ugunskura vieta. Jau smieklīgi sāk palikt uz muldēšanu. Un kādas putnu ligzdas un dzīvnieku mazuļi agri pavasarī? ES kūlu nededzinu un netbalstu,savu zemi kopju,iegadājos visu aizlaistu. Man sakārtotas spec ugunskura vietas,piemērotos laikapstākļos tas deg,bet tā tukšā vāvuļošana jau aknās. Dziļos laukos nav tā kā Saeimas pagalmos.
09.07.2017 06:20:25
Nepatīk
Patīk
Ieva
Iesaka:  +3 -0
Ne jau no laba prāta nenopļauj zāli, bet tādēļ, ka laukos katastrofāli trūkst naudas. Tuvējā apkārtnē neviens vairs netur lopus, jo vetārsta pakalpojumi ir neadekvāti dārgi, līdz ar to personīgā gotiņa ir luksuss. Siens nevienam nav vajadzīgs. Ja vienīgie ienākumi ir pensija vai minimālā alga, nav naudas, ko samaksāt traktoristam, lai kaut vienu reizi gadā nopļauj. Un nelieli zemes gabali nevienam lielsaimniekam neinteresē, lai uz turieni dzītu tehniku.
20.03.2017 13:19:13
Nepatīk
Patīk
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv