APRAKSTS

Pretplūdu infrastruktūras izveidei – 34 miljoni

Linda Balode, LV portāls14.03.2017
"ĪSUMĀ"
  • Finansējumu var izmantot jaunu pretplūdu aizsargbūvju, virszemes noteces, lietus ūdeņu novadīšanas un "zaļās" (dabiskas teritorijas) infrastruktūras būvdarbiem.
  • Pretplūdu projektus grib īstenot Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rīgā, Ventspilī un Ādažos.
  • Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā (2007.–2013. gads) īstenoja 10 projektus plūdu risku mazināšanai, izbūvējot un rekonstruējot hidrotehniskas būves dažādās applūšanas riskam pakļautās Latvijas vietās – Jēkabpilī, Pļaviņās, Carnikavā, Ādažos, Salas novadā, Babītes novadā, Jelgavā, kā arī Lubānas ezeram un Rīgas HES pieguļošajās teritorijās.
  • Plūdi var radīt draudus gan cilvēku veselībai, gan videi, kultūras mantojumam un saimnieciskajai darbībai, gan nodarīt ievērojamus materiālos zaudējumus apkārtējiem iedzīvotājiem.
Pavasara plūdi Latvijā lielākās vai mazākās platībās ir ierasta dabas stihija. Šoziem sala periodi mijās ar atkušņiem un stabila ledus sega izveidojās tikai janvārī. Arī sniega kušana rada salīdzinoši nelielu ūdens pieplūdumu upēm. Tāpēc šī pavasara maksimālais palu ūdens līmenis un caurplūdumi būs atkarīgi no pavasara atnākšanas straujuma un nokrišņu daudzuma martā. Lai novērstu plūdu draudus, Latvijai no Eiropas Savienības (ES) fonda līdzekļiem 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir paredzēts finansējums plūdu riskus mazinošu projektu īstenošanai.

Projektu iesniedzēji var būt pašvaldības, kā arī iestādes vai komersanti, kuriem, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, ir jānodrošina pretplūdu pasākumi un kuru saimnieciskā darbība nav izraisījusi plūdu draudus. Savukārt finansējumu var izmantot jaunu pretplūdu aizsargbūvju, virszemes noteces, lietus ūdeņu novadīšanas un "zaļās" (dabiskas teritorijas) infrastruktūras būvdarbiem.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums plūdu novēršanai Latvijā

Viens no Ūdens apsaimniekošanas likuma mērķiem ir izveidot plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības sistēmu, lai mazinātu ar plūdiem saistītu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību. Šī likuma 7.1 pants nosaka, kādi ir plūdu draudu novēršanai izstrādājamie ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi.

Pretplūdu infrastruktūru veido tādas inženierbūves kā aizsargdambji, būnas, krastu nostiprinājumi, aizsprosti, aizsargbarjeras. Lai tās sekmīgi darbotos, var būt nepieciešams izbūvēt tādus specifiskus elementus kā caurtekas, rievsienas, ūdens izlaides, slūžas, sūkņu stacijas, grāvji vai kanāli, kuru izbūves izmaksas ir augstas. Tāpēc pretplūdu investīciju apjoms, lai nodrošinātu plānotos rezultātus, ir ļoti būtisks, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

"Pretplūdu infrastruktūras izmaksas ir augstas, tāpēc ļoti būtisks ir investīciju apjoms."

Kopējais plānotais finansējums visu projektu īstenošanai ir 34 miljoni eiro, no tiem 28,9 miljoni eiro ir ERAF finansējums. Projektus plānots īstenot Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rīgā, Ventspilī un Ādažos.

2015. gada beigās būvnieki pabeidza pirmo pretplūdu aizsardzības projektu 2014.–2020. gada plānošanas periodā. To īstenoja Ogres novada pašvaldība, kura veica Ogres upes aizsargdambja rekonstrukciju par 1,4 miljoniem eiro, no tiem 785 tūkstošus finansēja ERAF. Otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektu iesniegumi jāiesniedz līdz 2017. gada oktobrim, savukārt īstenot tos vajadzēs līdz 2022. gada 31. decembrim.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons stāsta, ka Rīgas pašvaldība iespēju ir izmantojusi un pieteikusies 2015. gada beigās VARAM izsludinātajai projekta priekšatlasei. Rīgas pašvaldība vēlas piesaistīt ES fondu finansējumu, jo šī gada 18. janvārī tā atbalstīja 335 000 eiro piešķiršanu no infrastruktūras fonda Bolderājas pretplūdu pasākumu būvprojekta izstrādei un būvprojekta izstrādei infrastruktūras izbūvei un rekonstrukcijai dabas parkā "Piejūra". Projektu īstenošanai plānots izlietot nepilnus 5 miljonus eiro, ieskaitot ES fondu finansējumu, un īstenot to četru gadu laikā. Būvdarbu projektēšanai nepieciešami 295 tūkstoši eiro.

Iepriekšējā ES fonda plānošanas periodā īstenotie projekti

Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā (2007.–2013. gads) īstenoja 10 projektus plūdu risku samazināšanai, izbūvējot un rekonstruējot hidrotehniskas būves dažādās applūšanas riskam pakļautās Latvijas vietās – Jēkabpilī, Pļaviņās, Carnikavā, Ādažos, Salas novadā, Babītes novadā, Jelgavas pilsētā, kā arī Lubānas ezeram un Rīgas HES pieguļošajās teritorijās. Šo projektu izmaksas sasniedza 16,38 miljonus eiro, no kuriem ERAF finansējums bija 15,36 miljoni eiro. Ieguldījumi samazināja plūdu risku apdraudējumu apmēram 68 tūkstošiem iedzīvotāju.

Visapjomīgākos projektus īstenoja Jēkabpilī un Carnikavā, lai novērstu riskus grūti prognozējamu vižņu un ledus gadījumā. Jēkabpilī par 3,47 miljoniem eiro (2,94 miljoni eiro ERAF finansējums) rekonstruēja un paaugstināja abu Daugavas krastu aizsargdambi. Savukārt Carnikavā par 4,3 miljoniem eiro (pašvaldība ieguldīja 4,37 tūkstošus eiro, pārējo - ERAF) rekonstruēja aizsargdambjus, izbūvēja jaunus aizsargdambjus un straumes virzītājbūnas un nostiprināja Gaujas krastus.

Hidrotehnisko būvju rekonstrukcijā ar mērķi novērst vai samazināt plūdu draudus dārgākos projektus īstenoja Rīgas HES ūdenskrātuvei pieguļošo teritoriju un būvju aizsardzības palielināšanai – 1,63 miljoni eiro (Zemkopības ministrija ieguldīja 344 eiro, pārējo - ERAF), Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja rekonstrukcijai – 1,62 miljoni eiro (visu finansēja ERAF) un Jāņa kolektora rekonstrukcijai Jelgavā – 1,31 miljons eiro (pašvaldība finansēja 138 tūkstošus eiro, pārējo - ERAF).

Kādu ļaunumu nodara plūdi

Plūdi var radīt draudus gan cilvēku veselībai, gan videi, kultūras mantojumam un saimnieciskajai darbībai, gan nodarīt ievērojamus materiālos zaudējumus apkārtējiem iedzīvotājiem.

Kā izrādās, plūdu ietekmē mazinās ūdens kvalitāte, tādēļ var uzliesmot tādu infekcijas slimību risks kā zarnu infekcijas, hepatīts A, leptospiroze, enterovīrusu infekcijas un citas. Tāpēc pēc plūdu likvidēšanas ir nepieciešami vides atveseļošanas pasākumi, piemēram, aku, pagrabu un citu piesārņotu vietu attīrīšana un dezinfekcija.

Nedraugs videi ir arī ūdens izskalojumi. Tie bojā aizsargājamās dabas teritorijas un kultūras pieminekļus, kā arī laukus, kas bija iesēti jau ziemā. Līdz ar to zemnieki zaudē graudu ražu. Plūdu dēļ bojājas arī notekūdeņu novadīšanas sistēmas. Tās ir projektētas noteiktam ūdens novadīšanas daudzumam, taču, ja šis daudzums ļoti intensīvi sāk palielināties, notekūdeņu sistēmas vairs nespēj to novadīt. Tādā gadījumā zem ceļiem izskalojas caurtekas, kas tos bojā.

"Platību applūšanu var izraisīt bojātas, slikti uzturētas un nepietiekamas meliorācijas sistēmas."

Problēma rodas arī tad, ja upju lēzenajiem posmiem pieguļošās teritorijas sāk apbūvēt, pārvēršot dabīgās palu ūdeņus uztverošās platības par dzīvojamiem rajoniem. Plūdu laikā applūst arī palienes, kā arī vietējās un reģionālās nozīmes ielas un ceļi. Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests (VUGD) informē, ka atbildīgajām institūcijām savlaicīgi jāidentificē nepieciešamie pasākumi, piemēram, ceļu stiprināšana un paaugstināšana, kas būtu veicami, lai plūdu laikā varētu saglabāt transporta kustību un uzlabot piekļuvi plūdu skartajām vietām.

VARAM vērš uzmanību, ka Aizsargjoslu likuma 37. panta 4. daļa aizliedz applūstošajās teritorijās veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus. Likumā aizliegumiem ir noteikti atsevišķi izņēmumi. Nokrišņi var kļūt intensīvāki arī klimata pārmaiņu ietekmē, tāpēc pilsētu attīstības plānojumos jāparedz īpaši risinājumi lietus ūdeņu iesūcināšanai un savākšanai – zaļās zonas, ūdens caurlaidīgas virsmas, īpaši veidoti dīķi vai mitrāji u.tml.

Platību applūšanu var izraisīt arī bojātas, slikti uzturētas un nepietiekamas meliorācijas sistēmas. 2014.–2020. gada periodā Zemkopības ministrijas (ZM) pārziņā ir ES fondu finansējums plūdu risku mazināšanai lauku apvidos, kas paredzēts meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvei un atjaunošanai.

UZZIŅAI

Pļaviņu HES ar ūdenskrātuves tilpumu 603 miljoni m3 dambja pārrāvuma gadījumā applūdīs Jaunjelgavas, Ķeguma, Lielvārdes pilsētas un daļēji Ķeguma, Lielvārdes, Aizkraukles novada teritorijas.

Ķeguma HES ar ūdenskrātuves tilpumu 160 miljoni m3 dambja pārrāvuma gadījumā daļēji applūdīs Ogre un Ikšķile.

Rīgas HES ar ūdenskrātuves tilpumu 339 miljoni m3 dambja pārrāvuma gadījumā var applūst 41,9 km2 zemākās Rīgas teritorijas.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE

Odze baznīcas azotē

Viņi sāka ar prasību pēc pārmaiņām baznīcā un nonāca līdz garīgai līderībai Atmodas ...

Norises/Apraksts 2
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv