APRAKSTS

Baltijas valstu prezidentu sociālās un citas garantijas

Linda Balode, LV portāls08.03.2017
"ĪSUMĀ"
  • Latvijā Valsts prezidenta mēnešalga neto ir 3143,21 eiro, Igaunijā – 4180,10 eiro, Lietuvā – 5454 eiro.
  • Visiem Baltijas valstu prezidentiem valsts nodrošina dzīvesvietu, automašīnu un apsardzi prezidentūras laikā.
  • Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas valsts prezidentiem Lietuvas prezidentam valsts nodrošina divas automašīnas un arī privāto lidmašīnu.
  • Beidzoties amata pilnvarām, Latvijas Valsts prezidents saņem pensiju 85% apmērā no iepriekš noteiktās mēnešalgas, Igaunijā – 75% apmērā, Lietuvā – 50% apmērā.
  • Igaunijā arī bijušā prezidenta laulātajam pienākas ikmēneša pensija 20% apmērā, kuru aprēķina no prezidenta amata pilnvaru laikā saņemtās mēnešalgas.
Kādas ir Baltijas valstu prezidentu sociālās un citas garantijas prezidentūras laikā? Kā valsts viņus nodrošina pēc pilnvaru termiņa beigām? Kāds no viņiem ārvalstu vizītēs dodas ar privāto lidmašīnu, kādam laulātais, tāpat kā prezidents, saņem reprezentācijai nepieciešamos līdzekļus, bet kādam, beidzoties amata pilnvarām, vairs nepiešķir iespēju uz valsts rēķina īrēt vai iegādāties dzīvokli.

Šobrīd vismazāko algu saņem Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, lielāko – Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Šo divu valstu prezidentu mēneša atalgojuma starpība ir lielāka nekā 2000 eiro. Savukārt, beidzoties amata pilnvarām, procentuāli lielāko pensiju, kuru aprēķina no tā brīža mēneša algas, saņemtu tieši Latvijas Valsts prezidents. Visi Baltijas valstu prezidenti ir nodrošināti gan ar mašīnu, gan ar dzīvokli, taču Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida no dzīvokļa ir atteikusies. Sociālās un citas garantijas prezidentu starpā pamatā ir līdzīgas, bet ir dažas nianses, kas atšķiras.

Algas nevar nosaukt par līdzīgām

Latvijas Republikas likuma "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" 1. pants nosaka, ka Valsts prezidenta atalgojumu un reprezentācijas izdevumus nosaka Saeima, pieņemot ikgadējo valsts budžetu, kurš prezidentam neparedz citas izmaksas naudā no valsts. Šobrīd Latvijas Valsts prezidenta atalgojums bruto ir 4561,00 eiro, neto – 3143,21 eiro mēnesī, kā arī viņam tiek piešķirti līdzekļi 20% apmērā no mēneša atalgojuma reprezentācijas izdevumiem. Tie vēl ir 912,20 eiro.

Kaidi Ahers, Igaunijas Republikas prezidenta biroja preses padomnieks, informē, ka šobrīd prezidentes mēneša atalgojums bruto ir 5288,40 eiro, neto – 4180,10 eiro. Tāpat kā Latvijā, Igaunijas prezidentei piešķir līdzekļus reprezentācijas izdevumiem, kuri mēnesī ir 1057,68 eiro, arī 20% no algas. K. Ahers vērsa uzmanību, ka 2017. gada 1. aprīlī notiks indeksācija un prezidenta algu, iespējams, koriģēs.

Savukārt Lietuvas prezidenta preses dienests paziņoja, ka šī brīža prezidentes alga neto ir 5454,00 eiro mēnesī. Taču preses dienests vērsa uzmanību, ka ekonomiskās krīzes dēļ, kas Lietuvā bija no 2009. līdz 2012. gadam, prezidente D. Grībauskaite pusi no savas mēnešalgas katru mēnesi ieskaita valsts budžetā, tādā veidā izrādot solidaritāti Lietuvas pilsoņiem. Tāpat kā abu iepriekš minēto valstu prezidenti, Lietuvas prezidente saņem līdzekļus reprezentācijas izdevumiem, taču tie ir 25% no prezidenta mēneša atalgojuma, kas varētu būt apmēram papildu 1600 eiro mēnesī.

Kādas ir sociālās un citas garantijas prezidenta amata pilnvaru laikā?

Latvija

Visiem Baltijas valstu prezidentiem valsts nodrošina dzīvesvietu, automašīnu un apsardzi prezidentūras laikā.

Latvijas prezidenta dzīvesvietas amata pilnvaru laikā ir Rīgas pils un vasaras rezidence Jūrmalā. Prezidenta pilnvaru sākumā R. Vējonis dzīvoja savā privātajā dzīvoklī Ogrē, taču šobrīd kā dzīvesvietu ir izvēlējies Jūrmalas rezidenci. To gandrīz piecus gadus regulāri neviens neizmantoja, tāpēc Jūrmalas rezidenci uzlaboja, lai tā būtu atbilstošāka dzīvošanai.

Sava ikgadējā atvaļinājuma laiku prezidents saskaņo ar Saeimas priekšsēdētāju. Tas ilgst četras kalendārās nedēļas. Kā iepriekš minēts, Latvijas valsts prezidentu nodrošina arī ar automašīnu un apmaksā pakalpojumus, kas saistīti ar tās uzturēšanu.

Igaunija

Igaunijā valsts prezidentam amata pilnvaru laikā valsts piešķir dienesta dzīvokli, dienesta automašīnu un vadītāju. Visus izdevumus, kas saitīti ar piešķirtajām telpām un transportlīdzekli, arī sedz valsts. Taču K. Kaljulaida nav izmantojusi visas materiālās garantijas, ko valsts piedāvā. Proti, pašlaik viņa dzīvo savā personīgajā mājā Tallinas Nemmes rajonā, bet strādā Kadriorgas pilī. Lai arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess amata pilnvaru laikā bija iecerējis par 4,4 miljoniem eiro restaurēt muižu "Liberty" Tallinas priekšpilsētā, tuvu jūrai, un izmantot to kā valsts prezidenta vasaras rezidenci, K. Kaljulaida no tā ir atteikusies. Viņa pēc tās neredz vajadzību. Savukārt nelielai viesu uzņemšanai varot izmantot Kadriorgas pili, lielākiem pasākumiem – Igaunijas Mākslas muzeju, kas atrodas turpat blakus.

Atvaļinājuma laiks Igaunijas prezidentam ir 35 dienas. Kad un cik dienas no 35 dienām vēlas izmantot, viņš nosaka pats.

Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Igaunijas prezidenta pilnvaru laikā viņa laulātajam arī ir tiesības uz sociālajām un citām garantijām, proti, prezidenta otrai pusei piešķir sekretāru, valsts apmaksātu automašīnu, kā arī pakalpojumus tās uzturēšanai un izmantošanai. Tāpat laulātais saņem līdzekļus reprezentācijas izdevumiem, kas ir lielāki nekā pašam prezidentam, proti, tie ir 30% no Igaunijas prezidenta mēnešalgas – 1586 eiro.

Lietuva

Lietuvā valsts prezidentu nodrošina ar dzīvesvietu un transportu. Dzīvesvieta un oficiālā darbavieta ir Prezidenta pils, kas atrodas Viļņas vecpilsētā. Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas valstu prezidentiem Lietuvas prezidentam valsts nodrošina divas automašīnas un arī privāto lidmašīnu.

Lietuvas Republikas likumos sīki un smalki ir noteikta arī kompensācija slimības, traumas, invaliditātes un nāves gadījumā, ja minētie apstākļi ir notikuši amata pilnvaru izpildes dēļ. Prezidenta pilnvaru laikā viņa nāves gadījumā apgādībā esošā persona vai personas saņem vienreizēju kompensāciju, kas ir vienlīdzīga 120 prezidenta mēneša algām – apmēram 654 480 eiro. Ja Lietuvas prezidents ir guvis smagu traumu vai invaliditāti, izmaksā vienreizējo kompensāciju, taču tās apmērs ir atkarīgs no darbaspējas, piemēram, ja ir zaudēti 85–100% darbaspēju, tad šī kompensācija ir 60 mēnešalgu apmērā, ja ir zaudēti 65–80% darbaspēju, tad kompensācija ir 48 mēnešalgu apjomā, savukārt, ja ir zaudēti 45–65% darbaspēju, tad kompensācija ir 36 mēnešalgu apjomā. Ja ir smagi, mazāk nopietni vai nelieli veselības traucējumi, Valsts prezidents attiecīgi saņem vienreizēju kompensāciju 24, 18 vai 12 mēnešalgu apmērā.

"D. Grībauskaite pusi no savas mēnešalgas katru mēnesi ieskaita valsts budžetā, tādā veidā izrādot solidaritāti Lietuvas pilsoņiem."

Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas prezidentiem Lietuvas prezidentam nepienākas atvaļinājums, jo likumā tas nav paredzēts.

Lietuvas Veselības ministrija, vienojoties ar Lietuvas prezidentu, izvēlas un norīko prezidentam divus personīgos ārstus. Visas veselības pakalpojumu izmaksas sedz Lietuvas Republikas valsts prezidenta birojs. Latvijā un Igaunijā likums nenosaka šādu privilēģiju, proti, šo valstu prezidenti iztiek ar veselības apdrošināšanu, kuru amatpersonai piešķir darbavieta.

Ko no valsts saņem bijušie Baltijas valstu prezidenti?

Latvijā

Latvijā par sociālo un citu garantiju nodrošināšanu personai, kas ieņēma prezidenta amatu, atbildīga ir Valsts prezidenta kanceleja (VPK). Latvijas Valsts prezidenta preses dienests skaidro, ka VPK budžets tiek veidots pēc tādiem pašiem principiem kā tiešās valsts pārvaldes iestādes budžets, ievērojot likumā "Par budžetu un finanšu vadību" un gadskārtējā valsts budžetā noteiktās prasības.

Eksprezidents Andris Bērziņš  savas prezidentūras laikā likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" rosināja grozījumus, kuros paaugstināja ikmēneša pensiju, personai atstājot prezidenta amata vietu, ar mērķi, lai no pensijas palielināšanas starpības bijušais prezidents pats varētu apmaksāt, piemēram, dzīvokļa īri. Pirms tam sociālās garantijas visiem iepriekšējiem prezidentiem nodrošināja arī dzīvokļa iegādi vai nomu. Minētajā likumā kopš 2013. gada beigām 10. panta 2. punkts par dzīvokļa iegādi ir izslēgts. Taču Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 442 "Kārtība, kādā personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, tiek nodrošinātas sociālās un citas garantijas" 3. punkts vēl arvien nosaka kārtību, kādā izvēlas šo dzīvokli. Valsts prezidenta preses dienesta vadītāja Ilze Salna skaidro, ka "spēkā esošais tiesiskais regulējums šobrīd vairs neparedz personai, kura ieņēma prezidenta amatu, saņemt dzīvokli, savukārt MK noteikumos nav veikti grozījumi. MK noteikumos noteiktais attiecas uz bijušajiem valsts prezidentiem, kuriem dzīvokļi tika piešķirti atbilstoši tobrīd spēkā bijušajam normatīvajam regulējumam".

"Iepriekš Latvijā sociālās garantijas visiem eksprezidentiem paredzēja arī dzīvokļa iegādi vai nomu."

Latvijā pašreizējam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, atstājot amatu, piešķirs ikmēneša pensiju 85% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Tātad pensija būs nedaudz mazāka nekā pašreizējā mēnešalga, proti, tie būs 2670,70 eiro. Ja eksprezidents pildīs Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra pienākumus, tad viņš aprēķināto pensiju šajā periodā nesaņems.

Latvijā bijušais prezidents no valsts saņem arī automašīnu. Tās iegādei vai nomai ir naudas līdzekļu ierobežojumi, proti, tās vērtība nedrīkst pārsniegt divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai. Balstoties uz Ministru kabineta instrukcijas Nr. 12 "Dienesta vieglo automobiļu iegādes un nomas kārtība" 2.3. punktu, nomas maksa nedrīkst pārsniegt 1090 eiro robežu, savukārt iegādes cena nedrīkst būt augstāka par 36 000 eiro.

Bijušajam prezidentam piešķir arī sekretāru, nodrošina aizsardzību uz četriem gadiem (termiņš atsevišķos gadījumos var būt pagarināts) un reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē, kā arī viņš turpina būt diplomātiskās pases turētājs. Diplomātiskā pase apliecina, ka tās uzrādītājs ir oficiāls Latvijas Republikas pārstāvis ārvalstīs. Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus arī sedz valsts. Tāpat likumā ir noteikts, ka, atstājot prezidenta amata vietu, no visām minētajām sociālajām garantijām var atteikties pilnībā vai daļēji.

Igaunijā

Igaunijā pašreizējai prezidentei, atstājot amatu, piešķirs ikmēneša pensiju, kas būs 75% apmērā no prezidenta mēneša atalgojuma. Ņemot vērā šī brīža algu, tie būs apmēram 3135 eiro. Ja Igaunijas prezidentam pēc pilnvaru laika konstatēs ierobežotas spējas strādāt vai nespēju strādāt, viņa pensiju palielinās par 25%, tas nozīmē, ka pensija būs tikpat liela, cik bija prezidenta mēnešalga.

Arī bijušā prezidenta laulātajam pienākas ikmēneša pensija 20% apmērā, kuru aprēķina no prezidenta amata pilnvaru laikā saņemtās mēnešalgas. Savukārt, ja eksprezidents nomirst, tad kāds vai pat vairāki ģimenes locekļi, kuri ir nespējīgi strādāt, saņems apgādnieka zaudējuma pensiju. Ja saņēmējs būs viens, tad tā būs puse no mirušā prezidenta pensijas, savukārt, ja tie būs vairāki ģimenes locekļi, tad viņi saņems sadalītu summu, kura nedrīkst pārsniegt paša prezidenta pensijas apmēru.

"Igaunijas prezidenta laulātajam reprezentācijas izdevumi ir lielāki nekā pašam prezidentam, proti, tie ir 30% no Igaunijas prezidenta mēnešalgas – 1586 eiro."

Valsts bijušajam prezidentam piešķir arī dienesta dzīvokli un dienesta darba telpas. Visus izdevumus, kas saitīti ar piešķirtajām telpām, sedz vai daļēji kompensē valsts. Vēl eksprezidents saņem vienreizēju kompensāciju, kuras apmērs ir pielīdzināms viena gada saņemtajai algai strādājot, apmēram 50 160 eiro. Igaunijā eksprezidentam piešķir dienesta automašīnu un apmaksā visus pakalpojumus, kas saistīti ar tās uzturēšanu.

Tāpat bijušajam prezidentam piešķir gan konsultantu, gan sekretāru un nepieciešamības gadījumā arī apsardzi. Eksprezidenta nāves gadījumā valsts apmaksā svinīgu bēru ceremoniju.

Lietuvā

Lietuvā prezidenta tituls personai saglabājas uz mūžu. Atstājot amatu, bijušais Lietuvas prezidents saņem ikmēneša pensiju, kas ir 50% algas apmērā. Pēc šī brīža datiem, pensija būtu 2727 eiro.

Lietuvas eksprezidentiem atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm apsardzi uzreiz nodrošina uz mūžu. Tāpat, beidzoties prezidenta amata pilnvarām, personai piešķir atbalsta darbiniekus un transportu. Gan atbalsta darbinieku, gan mašīnu skaitu apstiprina Lietuvas Republikas valdība, balstoties uz prezidenta biroja iesniegtajām rekomendācijām. Ja eksprezidents izsaka vēlmi par dzīvokļa nepieciešamību, tad valsts nodrošina arī to. Lietuvas prezidenta Preses serviss vērš uzmanību, ka D. Grībauskaite pēc pilnvaru beigām neplāno izmantot valsts piedāvāto dzīvokļa iegādi. Tāpat kā Igaunijā un Latvijā, ja bijušais prezidents aiziet mūžībā, bēru izdevumus apmaksā valsts.

KOMENTĀRI
6
JAUNĀKIE

Kā aizsargāt demokrātiju

Globalizācija, tehnoloģiju attīstība un informācijas vides izmaiņas rosinājušas politikas ...

Norises/Apraksts
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv