APRAKSTS

Reformu plāns – deviņi soļi pretī pārmaiņām valsts pārvaldē

Edīte Brikmane, LV portāls07.03.2017
"ĪSUMĀ"
  • Nespēja īstenot darba samaksas reformu vairāk nekā 10 gadu garumā ir veicinājusi kvalificētu speciālistu aizplūšanu uz privāto sektoru un starptautiskajām organizācijām.
  • Pieaug administratīvais slogs, bailes pieļaut kļūdas un saņemt sodu, kas darbiniekiem liek maksimāli pieturēties pie birokrātijas un skrupuloza normatīvā regulējuma.
  • Mūsdienās darba tirgus ir mainījies un tā sauktā burkāna un pātagas pieeja ne vienmēr ir iedarbīga. Jaunajai paaudzei, kas patlaban ienāk darba tirgū, ir cita motivācija.
  • Reformas plāns izstrādāts, analizējot valsts pārvaldes funkcijas un procesus, cilvēkresursu problēmas un sabiedrības vajadzības no trīs dažādiem aspektiem – ekonomija, lietderība un efektivitāte.
  • Atalgojuma palielināšanas priekšnosacījums – darbinieku skaita samazināšana par aptuveni 7-10% jeb 4000–6000 amata vietām valsts tiešās pārvaldes iestādēs.
  • Liela nozīme piešķirta iestāžu vadītāju spējai atteikties no liekām darbībām un procesiem. Reforma paredz noteikt ikgadēju obligāto ietaupījumu 2% apmērā.
Valsts kanceleja ir nākusi klajā ar Valsts pārvaldes reformu plānu, kas paredz samazināt publiskajā sektorā strādājošo skaitu par 7–10 procentiem un pārskatīt līdzšinējo atalgojuma politiku. Mērķis – konkurētspējīgāka darba samaksa, kas ļautu valsts pārvaldei piesaistīt un noturēt augstas raudzes profesionāļus. Tomēr Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš uzsver, ka reformu piedāvājums nav tikai par izdevumu matemātisku samazināšanu vai palielināšanu. Lai Latvijai būtu neliela, efektīva un analītiska valsts pārvalde, pašos pamatos esot jāmaina domāšana, lai normatīvisma un "starpnozaru greizsirdības" vietā valdītu sadarbības gars, elastība un atbildīga rīcība gan individuālā, gan kolektīvā līmenī.

Kā plānots reformas īstenot, Valsts kancelejas vadītājs plašāk stāstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē 1. martā, ieskicējot arī galvenās problēmas valsts pārvaldes sektorā, kuras reformu laikā būtu jācenšas mazināt.

Zems atalgojums un nemotivējoša darba vide

Lai gan sabiedrības vērtējums par valsts pārvaldes darbinieku sniegumu pēdējos gados uzlabojas, kopumā situācija valsts sektorā, pēc M. Krieviņa teiktā, brīžiem atgādina "bēdu ieleju". 

Nespēja īstenot darba samaksas reformu vairāk nekā 10 gadu garumā ir veicinājusi kvalificētu speciālistu aizplūšanu uz privāto sektoru un starptautiskajām organizācijām. 90 procenti no valsts pārvaldē strādājošajiem nopelna mazāk par 75-80% no atalgojuma, kādu  līdzvērtīga darba veicējiem piedāvā privātais sektors. Atlīdzība vadošo amatu grupās valsts pārvaldē nesasniedz pat 40% no atalgojuma, kādu varētu saņemt, esot līdzvērtīgā amatā privātā uzņēmumā.

Tikmēr gan Eiropas Savienības, gan Saeimas un Ministru kabineta pieņemto lēmumu rezultātā valsts pārvaldei pieaug darba apjoms. Jaunām funkcijām bieži vien neseko līdzvērtīgi ieguldījumi, kas ļautu tās pilnvērtīgi izpildīt. Tā vietā pieaug administratīvais slogs un bailes pieļaut kļūdas un saņemt sodu, kas darbiniekiem liek maksimāli pieturēties pie birokrātijas un skrupuloza normatīvā regulējuma, nevis uzņemties lielāku individuālo iniciatīvu un atbildību.

Tāpēc aizvien vairāk cilvēku valsts pārvaldē "pārdeg" un aiziet, līdzi paņemot uzkrāto institucionālo atmiņu (pieredzi). Viņu vietā nāk jauni, nepieredzējuši darbinieki, kuri bieži vien neveselīgās darba vides dēļ izlemj savu turpmāko dzīvi ar valsts pārvaldi tomēr nesaistīt.

Valsts pārvaldes rezultāti – viduvēji

Neizbēgami, biežā kadru mainība un nestabilitāte atstāj iespaidu uz valsts pārvaldes darba kvalitāti un rezultātiem, kurus pats M. Krieviņš vērtē kā viduvējus. Lai gan valsts pārvaldes efektivitātes rādītāji Latvijā ir sasnieguši Eiropas Savienības dalībvalstu vidējos, tie arvien atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Sliktāk klājas likumdošanas kvalitātes ziņā, kur Latvijas sniegums ievērojami atpaliek no ES vidējā līmeņa.

"Atlīdzība vadošo amatu grupās valsts pārvaldē nesasniedz pat 40% no atalgojuma, kādu varētu saņemt, esot līdzvērtīgā amatā privātā uzņēmumā."

Kā vienu no iemesliem M. Krieviņš min mērķtiecīgu kaimiņvalstu ieguldījumu valsts pārvaldes sektorā. Viņš īpaši izceļ Polijas valdības sasniegto. "Jo profesionālāka un elastīgāka valsts pārvalde, jo lielāka iespēja aizstāvēt savas intereses ES darba grupās," viņš secina. "Polijā ieklausās ne tikai tādēļ, ka tā ir liela valsts. Polijas kolēģi visaktīvāk strādā pie sākotnējās ietekmes (ex ante) un beigu ietekmes (ex-post) novērtējuma ziņojumiem, runājot par dažādām likumdošanas iniciatīvām. Diskutējot Briselē, poļi liek galdā pētījumu rezultātus un saka – mēs nevaram to atbalstīt, jo mums ir argumenti. Diemžēl ne visos gadījumos Latvijai ir šāda iespēja pamatot savu nostāju, jo mums pietrūkst zinošu cilvēku un resursu. Ja izvēlamies lētāko ceļu, maksimāli samazinot nodarbināto skaitu, izdevumus un neieguldām viņu attīstībā, tad nevaram sagaidīt labu rezultātu."

"Burkāns un pātaga" vairs nedarbojas

Vai palielināts atalgojums būs tā burvju nūjiņa, kas atrisinās valsts pārvaldes problēmas? Valsts kancelejas vadītājs atzīst, ka mūsdienās darba tirgus ir mainījies un tā sauktā burkāna un pātagas pieeja ne vienmēr ir iedarbīga. "It īpaši jaunajai paaudzei, kas patlaban ienāk darba tirgū, ir cita motivācija. Papildus atalgojumam arvien lielāku nozīmi iegūst tādi faktori kā elastīgs darba laiks, darba saturs un jēga, izaugsmes iespējas, vadības stils un sadarbība komandā. Jauniem cilvēkiem ir svarīgi, lai vadītājs būtu demokrātisks un atvērts jaunām idejām, nevis stagnātisks, iesūnojis, uz hierarhisku padotību vērsts, kam bieži vien līdzi nāk mobinga un bosinga metodes," stāsta M. Krieviņš. Ne mazāk svarīga valsts pārvaldē strādājošajiem ir apziņa, ka viņi veic jēgpilnu darbu, nevis nodarbojas ar atrakstīšanos, kā tas bieži notiek pārlieku lielā normatīvisma dēļ.

Tāpēc ļoti svarīgas ir investīcijas tieši valsts pārvaldes iestāžu vadītājos, ar to domājot ne tikai konkurētspējīgu atalgojumu, bet spēju strādāt komandā, būt gataviem pārmaiņām un motivēt darbiniekus – par spīti ierobežotiem finanšu resursiem un konkurencei ar privāto un nevalstisko sektoru.

Ko paredz deviņi reformas virzieni

Kā redzams, problēmas valsts pārvaldē ir kompleksas un prasa daudzpusīgus risinājumus. Reformu plāns izstrādāts, analizējot valsts pārvaldes funkcijas un procesus, cilvēkresursu problēmas un sabiedrības vajadzības no trīs dažādiem aspektiem – ekonomija, lietderība un efektivitāte. Rezultātā nonākts pie deviņiem konkrētiem soļiem, kurus, pēc Valsts kancelejas vadītāja domām, ir iespējams spert noliktajā divu trīs gadu laikā.

Katru no deviņiem reformu virzieniem plānots īstenot sazobē vienam ar otru. Īsumā tie ir šādi:

I. Ekonomija

1.      Nodarbināto skaita samazināšana un uzraudzība.

Reformas mērķis ir nodrošināt darbinieku skaita samazināšanu par aptuveni 7–10% jeb 4000–6000 amata vietām valsts tiešās pārvaldes iestādēs trīs gadu laikā, tostarp likvidējot lielāko daļu vakanto amatu vietu, kā arī iesaldējot jaunu amata vietu veidošanu.  "Tas ir pirmais solis – pieņemt skaidru politisku lēmumu, ka valsts pārvaldē nodarbināto skaits nepieaugs, bet tiks pakāpeniski samazināts," uzsver M. Krieviņš. Tas ir priekšnosacījums atlīdzības paaugstināšanai un iespējai piesaistīt augsta līmeņa ekspertus.

2.      Obligātais ikgadējais ietaupījums.

Lai uzlabotu procesus un piespiestu iestāžu vadītājus domāt administratīvā sloga mazināšanas virzienā, atteikties no liekām darbībām un procesiem, tiek noteikts mērķis ik gadu panākt ietaupījumu 2% apmērā no katras iestādes uzturēšanas izdevumiem. Puse ietaupījuma tiek atstāta iestādes rīcībā, piemēram, resorā nodarbināto atalgojuma paaugstināšanai, politisko iniciatīvu finansēšanai, bet otra – novirzīta īpašam fondam visai valsts pārvaldei nozīmīgu informācijas sistēmu uzturēšanai un pilnveidei.

3.      Lietderības un efektivitātes audita stiprināšana.

Iekšējo auditu stiprināšana, pārejot uz lietderības un efektivitātes auditiem, tostarp fokusējoties uz priekšlikumiem administratīvo procedūru vienkāršošanai un atskaišu mazināšanai.  Pēc M. Krieviņa domām, tas ir nepilnvērtīgi izmantots resurss, jo tiek pārsvarā orientēts uz atbilstības auditiem, proti, pārbaudēm, vai viss atbilst normatīvo aktu prasībām.

II. Lietderība

4.      Atlīdzības politikas pārskatīšana valsts un pašvaldības institūcijās.

Mērķis ir pakāpeniski ieviest darba sniegumā balstītu atlīdzības politiku un celt atlīdzības līmeni līdz 80% no darba samaksas privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatiem. "Jāapzinās, ka atlīdzības pārskatīšana var tikt īstenota tikai pašreizējo budžeta līdzekļu ietvaros. Daļa nepieciešamā finansējuma tiks gūta, izlīdzinot atlīdzības fondus starp valsts pārvaldes iestādēm, daļa, realizējot plānā piedāvāto nodarbināto skaita samazinājumu un īstenojot obligāto ikgadējo efektivitātes ietaupījumu," uzsver Valsts kancelejas vadītājs.

5.      Atbalsta funkciju centralizēšana un mazo iestāžu lietderības izvērtēšana.

Mērķis ir nodrošināt lētāku un profesionālāku pakalpojumu sniegšanu. Sākotnēji ir veicami procesu mērījumi un to standartizēšana, atsakoties no liekajām darbībām. "Piemēram, būtisku ietaupījumu vidējā termiņā varētu gūt, centralizējot grāmatvedību un personāllietvedību," spriež M. Krieviņš. Citu valstu pieredze rāda, ka izdevumus samazināt ļauj IKT infrastruktūras, vienotas valsts iestāžu mājaslapas ieviešana – šai virzienā Latvijai ir vēl daudz iespēju.

6.      Valsts pārvaldes pakalpojumu vērtības celšana.

Mērķis palielināt publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un lietderību, samazinot publiskās pārvaldes izmaksas un administratīvo slogu. "Valsts pārvaldei ir jāiemācās analizēt pakalpojumu efektivitāti, primāri raugoties uz to, cik ērti un saprotami tie ir iedzīvotājiem un uzņēmējiem, nevis uztaisīt pakalpojumu, kuru neviens neizmanto," kritisks ir Valsts kancelejas vadītājs.

III. Efektivitāte

7.      Uz rezultātu orientēta darba snieguma vadība.

Reformas plānā paredzēts izveidot visiem iestāžu vadītājiem definētus vienotus snieguma rādītājus, kas tiek regulāri mērīti un publicēti  iestāžu tīmekļa vietnēs. Piemēram, vai notikušas kādas pozitīvas pārmaiņas attiecīgajā nozarē, samazināts aizpildāmo veidlapu skaits. "Nevar būt tā, ka nodrošinām iestāžu vadītājiem iespēju būt elastīgākiem, neizvērtējot sasniegtos rezultātus," skaidro M. Krieviņš. Darba sniegumu rādītāju ieviešana būtu atskaites punkts sistemātiskai attīstības vajadzību izvērtēšanai, nevis prēmēšanas vai sodīšanas sistēmai.

8.      Projekta komandu darbs vadības prioritāšu īstenošanai.

Reformu plāns paredz jau 2017. gadā realizēt izmēģinājuma projektus divām valdības prioritātēm, ieviešot projektu komandas pieeju, tādējādi stiprinot horizontālo sadarbību un fokusējoties uz rezultātu, nevis procesu. "Šis ir viens no pasākumiem, kas īpaši svarīgs sekmīgam valdības darbam. Nesadarbošanās dažādu pārvaldes iestāžu līmenī liedz veltīt nedalītu uzmanību konkrēta jautājuma risināšanai, orientēties uz kopējiem sabiedrībai svarīgiem mērķiem," rezumē M. Krieviņš.

9.      Stratēģiskā komunikācija par valdības prioritātēm un reformām.

Mērķis – izveidot valsts stratēģiskās komunikācijas sistēmu, lai sniegtu sabiedrībai saprotamu informāciju par valdības lēmumiem, plānotajām izmaiņām un to ietekmi uz ikdienas dzīvi šobrīd un ilgtermiņā.

Uzsvars uz domāšanas maiņu

Reformu plāns liek kritiski palūkoties uz savu darba stilu un rezultātiem arī Saeimas deputātiem, kuri ikdienā pieņem lēmumus par dažādu jaunu normatīvo aktu ieviešanu. "Kā gan iespējams mazināt normatīvismu, ja tiek radīti arvien jauni noteikumi gan saistībā ar Eiropas Savienības prasībām, gan jaunām politiskām iniciatīvām?" – pēc Saeimas deputātu Viktora Valaiņa un Jura Šulca domām, reformu plāns nesniedz viennozīmīgu atbildi, kā tas paveicams. Savukārt deputāte Nellija Kleinberga secina, ka komandas darbs valsts pārvaldē daudzējādā ziņā atkarīgs no spējas sadarboties Saeimas koalīcijas partijām ar opozīciju sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā, kas, viņasprāt, līdz šim nav bijusi sekmīga.

"Papildus atalgojumam arvien lielāku nozīmi iegūst tādi faktori kā elastīgs darba laiks, darba saturs un jēga, izaugsmes iespējas, vadības stils un sadarbība komandā."

Valsts kancelejas vadītājs gan ir pārliecināts, ka, sperot reformas plānā iezīmētos deviņus soļus, valsts pārvaldē varētu iekustēties daudzi procesi, kas dažādu iemeslu dēļ līdz šim ir iestrēguši. Kā viens no galvenajiem ieguvumiem būtu ne tikai atalgojuma pārskatīšana un birokrātiskā sloga mazināšana, bet valsts pārvaldības un juridiskās kultūras maiņa kopumā, virzoties prom no skrupuloza normatīvisma uz vispārīgākiem tiesību principiem, no uzraudzības un kontroles funkcijas uz lielāku individuālo atbildību un jēgpilnu darbu sabiedrības labā. Tas attiecas tiklab uz ierēdņiem kā Saeimas deputātiem, bez kuru atbalsta reformu pilnvērtīgi nebūs iespējams īstenot.

KOMENTĀRI
1

Miljardu administratore

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore ANITA KRŪMIŅA no pārrobežu ...

Personība
JAUNĀKIE

Odze baznīcas azotē

Viņi sāka ar prasību pēc pārmaiņām baznīcā un nonāca līdz garīgai līderībai Atmodas ...

Norises/Apraksts 2
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv