PROBLĒMA

Žūpas nogādā slimnīcās, policijas telpās vai nakts patversmēs

Linda Balode, LV portāls02.03.2017
"ĪSUMĀ"
  • Šobrīd VARAM sadarbībā ar Veselības ministriju strādā pie normatīvā regulējuma, lai ieviestu uzlabojumus atskurbtuvju darbībā.
  • Atskurbtuvju izveidošana un regulēšana palīdzētu slimnīcas nenoslogot ar cilvēkiem, kuriem nav nekādu nopietnu veselības traucējumu.
  • Mediķu mašīnās nav tādu diagnostikas iekārtu, lai bez papildu izmeklējumiem turpat uz ielas varētu precīzi noteikt, ka zemē atrastais guļošais cilvēks alkohola reibumā nav guvis kādu traumu.
  • 2016. gadā piešķirtais finansējums pašvaldībām par atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" bija 198 177 eiro par 16 460 personām.
  • 2016. gadā arvien vairāk pašvaldību, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus, savstarpēji sadarbojās, slēdzot sadarbības līgumus.
Šogad Veselības ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību ir jāizstrādā normatīvo aktu projekti par veselības pārbaudes apjomu, personu ievietojot atskurbtuvē, un epidemioloģiskās drošības un higiēnas prasības, nodrošinot personu atskurbināšanas pakalpojumus. Līdz 2017. gada 30. decembrim tie jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Šobrīd nav izstrādāti un pieņemti ne normatīvie regulējumi atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanai, ne atrisināts jautājums par valsts pārvaldes uzdevuma finansēšanas kārtību.

LV portāls 2015. gada rakstā "Rosība ap atskurbtuvēm gadsimta ceturkšņa garumā" ir jau ieskatījies problēmā, kas skar atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanu. Atskurbtuvju pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanā ir iesaistītas Iekšlietu ministrija (sabiedriskās kārtības nodrošināšana),  Labklājības ministrija (vadošā valsts pārvaldes iestāde sociālās aizsardzības jomā, kas cita starpā reģistrē nevalstiskās organizācijas – sociālo pakalpojumu sniedzējas), Veselības ministrija (atskurbtuvju darbības saistība ar medicīniskām problēmām), bet decentralizēti – visas  pašvaldības, jo likumā tām noteikts pienākums cīnīties pret žūpību.  Diemžēl  gadiem ilgi  iesaistītajām pusēm atskurbtuvju pārvaldības jautājumi nav nonākuši aktuālajā dienaskārtībā un jēdzīgu risinājumu prblemātikai nav.

Kāpēc ir vajadzīgas atskurbtuves?

 "Šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Veselības ministriju strādā pie normatīvā regulējuma, lai ieviestu uzlabojumus atskurbtuvju darbībā," norāda Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Agnese Zarāne. Paturot prātā alkoholisma problemātiku Latvijā, gan atskurbtuves, gan uzlabojumi šajā jomā ir nepieciešami. Pašlaik atskurbināšanas vietu skaits Latvijā ir nepietiekošs, tāpēc bieži cilvēkus, kuri atrodas alkohola reibuma stāvoklī un nav spējīgi patstāvīgi nokļūt mājās, nogādā ārstniecības iestādēs, lai gan viņu veselība nav kritiskā stāvoklī un nav nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Atskurbtuvju izveidošana un regulēšana palīdzētu slimnīcas nenoslogot ar cilvēkiem, kuriem nav nekādu nopietnu veselības traucējumu. No vienas puses, tas nav pamatoti, ka tikai tāpēc, ka nevari paiet alkohola ietekmes dēļ, tevi pieņem slimnīcas telpās un veic nepieciešamās analīzes un procedūras, pēc kurām ērtā gultā izguli reibumu. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā joprojām katru diennakti nonāk apmēram 10 cilvēki smagā alkohola reibumā, kuriem būtu bijis jānonāk atskurbtuvē.

"Ņemot vērā alkoholisma problemātiku Latvijā, atskurbtuves un uzlabojumi šajā jomā ir nepieciešami."

No otras puses, piemēram, ja cilvēkam alkohola reibumā uz ielas ir izsaukta Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigāde un mediķiem ir kaut vai mazākās aizdomas par iespējamu traumu, viņiem ir pienākums šo cilvēku nogādāt slimnīcas uzņemšanas nodaļā izmeklējumu veikšanai. NMP dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša skaidro, ka mediķu mašīnās nav tādu diagnostikas iekārtu, lai bez papildu izmeklējumiem turpat uz ielas varētu precīzi noteikt, ka zemē atrastais guļošais cilvēks alkohola reibumā nav guvis kādu traumu. Stiprs alkohola reibums, cilvēka nespēja atbildēt uz jautājumiem, kavētā reakcija, saziņas iespēja u.c. būtiski apgrūtina iespēju bez izmeklējumiem noteikt diagnozi, tādēļ policiju NMP izsauc gadījumos, kad ir pilna pārliecība, ka cilvēks ir tikai alkohola reibumā.

Rīgas Pašvaldības policijas galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis norāda, ka personu, kura nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu un kurai ir zināma dzīvesvieta, parasti nogādā tajā. Ja dzīvesvieta nav zināma, tad personu nogādā patversmē. Savukārt, ja persona ir izdarījusi pārkāpumu, viņu nogādā policijas telpās. 2016. gadā vidēji dienā NMP nodod 6,85 personas, patversmē nogādā 4,7 personas, dzīvesvietā – 3,7 personas.

Līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas jāpalielinās

2016. gadā finansējums pašvaldībām par atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" bija 198 177 eiro par 16 460 personām. 2017. gada finansējumam vajadzētu būt lielākam, ja valsts vēlas, lai pašvaldības veiksmīgi turpina pilnveidot un paplašināt atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanu, jo iesaistīto pašvaldību skaits ir audzis un, visdrīzāk, turpinās augt. Pašvaldības joprojām saskaras ar personu atskurbināšanas pakalpojuma problēmām, kas ietver arī sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējuma risku samazināšanu, iedzīvotāju veselības, kā arī bērnu un jauniešu audzināšanas jautājumus.

Šobrīd nav izstrādāts un pieņemts normatīvais regulējums atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanai, tāpat nav atrisināts jautājums par finansēšanas kārtību. Darbojas tikai pagaidu risinājums, proti, daļēja pašvaldību finansēšana. Joprojām nav skaidrs, ar kuru valsts pārvaldes nozari  atskurbtuvju darbība pamatā būtu saistāma.

"Ja dzīvesvieta nav zināma, tad personu nogādā patversmē."

Pagaidām pašvaldības pašas izvērtē savas iespējas sniegt atskurbtuves pakalpojumus, bet VARAM ir uzdots izvērtēt pašvaldību iesniegtos valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus par iepriekšējā gada faktiskajiem izdevumiem, kas radušies atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanā, kā arī sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā (MK) rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas, lai daļēji segtu pašvaldību izdevumus līdz 15 eiro apmērā par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu, kopā ne vairāk kā 200 000 eiro apmērā.

Šī gada informatīvā ziņojuma "Par atskurbināšanas pasākumiem pašvaldībās" priekšlikums ir 2017. gadā palielināt kopējā finansējuma apjomu līdz 250 000 eiro, lai spētu saglabāt 15 eiro robežu, kas daļēji sedz pašvaldību izdevumus. Tam ir vairāki skaidrojumi – pieaug atskurbtuvēs ievietoto personu skaits, pašvaldības sāk sadarboties savā starpā, kā arī plāno atvērt jaunas atskurbtuves. Ja finansējums nepalielināsies, tad pašvaldībām vairāk naudas vajadzēs tērēt atskurbtuvju uzturēšanai, kas varētu mazināt pašvaldību interesi brīvprātīgi realizēt atskurbtuves nodrošināšanu un darbību.

Atskurbtuvju nodrošināšanu pašvaldības realizē brīvprātīgi

Pašvaldības vistiešāk saskaras ar personu atskurbināšanas problēmām, tāpēc ir nepieciešamība meklēt dažādus risinājumus, kā organizēt un sniegt šo pakalpojumu. Šobrīd atsevišķas pašvaldības, nodrošinot atskurbtuvju darbību, brīvprātīgi realizē savas iniciatīvas. VARAM pagājušā gada decembrī visām pašvaldībām nosūtīja vēstuli, lūdzot sniegt ar atskurbtuvēm saistītu informāciju. Par minētā pakalpojuma organizēšanu pašvaldībā un nākotnes iecerēm savu viedokli sniedza vairāk nekā puse iesaistīto pašvaldību.

Šobrīd ir trīs veidi, kā pašvaldības nodrošina šī pakalpojuma pieejamību:

  • atskurbināšanas pakalpojumu organizē sadarbībā ar Latvijas Sarkano Krustu (LSK) – Rīgas, Salaspils, Ikšķiles, Ķekavas, Stopiņu, Olaines, Talsu, Balvu (sadarbības līgumi ar Alūksnes un Gulbenes pašvaldībām), Preiļu (sadarbības līgums ar Līvānu pašvaldību) un Ludzas (sadarbības līgumi ar Ciblas, Zilupes un Kārsavas pašvaldību) pašvaldība;
  • atskurbtuve darbojas pašvaldības policijas telpās – Jūrmalas, Tukuma, Liepājas, Ventspils un Jelgavas pašvaldībā (sadarbības līgumi ar Dobeles, Ozolnieku un Tērvetes pašvaldību);
  • atskurbināšanas pakalpojumu organizē sadarbībā ar slimnīcu – Daugavpils (sadarbības līgumi ar Daugavpils novada un Krāslavas novada pašvaldību) un Rēzeknes pilsētas pašvaldība.

Pašvaldības slēdz sadarbības līgumus

2016. gadā arvien vairāk pašvaldību, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus, savstarpēji sadarbojās, slēdzot sadarbības līgumus. Šim pakalpojumam ir salīdzinoši augsta pašizmaksa, tāpēc katrs novads atskurbtuves telpas nevar atļauties. Pašizmaksa atšķiras no tā, cik gadā sniedz šādus pakalpojumus, tāpēc katrā pašvaldībā atskurbtuves izmaksas var atšķirties. Liepājas pilsētas pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš skaidro, ka Liepājā 2014. gadā vidējie izdevumi uz vienu personu bija 35,97 eiro, 2015. gadā – 39,18 eiro, 2016. gadā – 44,62 eiro. Jo mazāks ir atskurbināto personu skaits gada griezumā, jo dārgāk izmaksā vienas personas atskurbināšana. Jūrmalas pilsētas pašvaldība norāda, ka 2016. gadā vienas personas atskurbināšanas izmaksas bija 95,76 eiro. Daugavpils pilsētas domes preses sekretāre Līga Korsaka informē, ka 2016. gadā Daugavpils dome reģionālajai slimnīcai par vienu alkohola reibumā nogādātu personu maksāja 32,98 eiro, savukārt gada laikā par 2653 personām izlietoja 87 500 eiro. Jāpiebilst, ka 15 eiro sedz valsts par katru atskurbināšanas pakalpojuma saņēmēju. Rēzeknē šobrīd atskurbināšanas pakalpojumu organizē sadarbībā ar slimnīcu, taču šī gada martā ir plānots izveidot nakts patversmi-atskurbtuvi, kuru nodrošinās Rēzeknes pilsētas domes Sociālais dienests.

"2016. gadā vidēji dienā NMP nodod 6,85 personas, patversmē nogādā 4,7 personas, dzīvesvietā – 3,7 personas."

Lielo izmaksu dēļ pašvaldības var noteikt atskurbināšanas pakalpojuma līdzmaksājumu personām, lai varētu atgūt izlietotos finanšu līdzekļus. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Kaspars Platnieks skaidro, ka izmaksas ir tik lielas, ka personai daļēji pašai ir jāsedz atskurbšanas izmaksas telpās – 25,61 eiro. Tomēr arī tas īsti nepalīdz, jo Jūrmalas pilsētas pašvaldībā vidēji tikai 19% personu sedz savas saistības par atskurbināšanas pakalpojuma izmantošanu. Par nenomaksātu rēķinu personai sūta vai nodod atgādinājumu, taču, ja šāda procesa rezultātā parādus neatgūst, tālāku parādu piedziņu neturpina, balstoties uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantu. Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice norāda, ka Rīgā kā atskurbtuvi izmanto nakts patversmes telpas, kurās arī ir noteikts līdzmaksājums, taču tie ir tikai 0,64 eiro par vienu dienu un tas ir gadījumos, ja persona saņem pakalpojumu ilgāk par diviem mēnešiem gadā un tai nav noteikts trūcīgās personas statuss.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv