Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pārsvarā koledžās tiek uzņemti studenti ar vidējo vispārējo izglītību. Tikai nelielai daļai studējošo – 12% – jau ir augstākā izglītība.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Koledžas pamatā piedāvā pirmā līmeņa jeb īsā cikla profesionālo augstāko izglītību ar mērķi, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām, īsā laika posmā sagatavot augsti kvalificētus vidēja līmeņa speciālistus, kā arī nodrošināt tālākās studiju iespējas bakalaura studiju programmās. Īsā cikla studiju programmas Latvijā tiek īstenotas kopš 2000. gada.
Izglītības un zinātnes ministrijas iepriekš sniegtā informācija gan vēsta, ka jaunieši pēc skolas beigšanas nesteidz mācīties koledžā. 2015./2016. akadēmiskajā gadā tikai 15% studentu mācības sāka vecuma posmā līdz 20 gadiem. Katrs trešais students bija vecumā virs 29 gadiem, turklāt gandrīz puse izvēlējās nepilna laika studijas. Pārsvarā koledžās stājas studenti ar vidējo vispārējo izglītību, tikai nelielai daļai jeb 12% jau ir augstākā izglītība.
Izstrādāta koledžu attīstības koncepcija
Lai attīstītu koledžu izglītību, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi koledžu un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības attīstības koncepciju, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Tā paredz līdz 2018. gadam izvērtēt augstākās izglītības sistēmas teritoriālās konsolidācijas iespējas un valsts koledžu integrāciju augstskolās vai ciešāku integrāciju profesionālās izglītības iestādēs.
Mērķis – mobilizēt profesionālās un augstākās izglītības resursus, lai veicinātu augstākās profesionālās izglītības orientāciju uz inovāciju kompetenču veidošanu un tādējādi nodrošinātu Latvijas ekonomikas attīstībai nepieciešamā cilvēkkapitāla attīstīšanu.
IZM jau iepriekš ir norādījusi, ka turpmākā studiju programmu konsolidācija skars atsevišķas valsts dibinātās koledžas. Tiks izvērtēta iespēja atsevišķas koledžas integrēt augstskolās kā aģentūras. Kā atzīst ministrija, Latvijas koledžu pluss ir tas, ka tās veidojušās uz spēcīgu tehnikumu un medicīnas skolu bāzes. Šīm koledžām ir arī vērā ņemama vēsture un loma, piemēram, pazīstamas izglītības iestādes ir Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta koledža un Rīgas 1. medicīnas koledža, kuras pirmsākumi meklējami pat senākā pagātnē nekā Latvijas Universitātei.
Tāpēc koledžu un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības attīstības koncepcija paredz individualizētus, institūcijas specifikai atbilstošus risinājumus, skatot to nākotni nozaru izglītības attīstības kontekstā, kā arī ņemot vērā nozaru ekspertu padomju redzējumu. Risinājuma izvēli var ietekmēt arī STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) programmu modernizācija koledžās un profesionālās izglītības pārvaldības institūciju nostiprināšana augstskolās.
Eiropas Savienības līdzekļus ieguldīs STEM koledžās
Jau šogad tiks veikti nozīmīgi Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieguldījumi augstskolu, koledžu un zinātnisko institūciju infrastruktūrā, stiprinot arī to iekšējo pārvaldību un resursu vadību. Plānots modernizēt STEM, tostarp medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu, uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību vidi koledžās. Finansējums tiks piešķirts darbības programmas SAM 8.1.4 "Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās" ietvaros. Kopumā finansējums paredzēts 14 185 198 eiro apmērā.
Līdz ar apjomīgām finanšu investīcijām plānots panākt, lai līdz 61% no kopējā koledžu skaita, kas īsteno prioritārās 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM studiju programmas, mācību vide būtu pilnībā modernizēta.
Vislielākais finansējums paredzēts profesionālās izglītības kompetences centram "Rīgas Tehniskā koledža" 7 miljonu eiro apmērā. Savukārt otra lielākā summa – 4 489 826 eiro – tiks ieguldīta Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā. Agrita Kiopa skaidro, ka lielais finansējums sasaistāms ar to, ka šim izglītības līmenim ir ciešākā sasaiste ar nozarēm, kurās trūkst speciālistu, tāpēc tā ir stratēģiska izvēle.
Koledžām jāsāk tirgot savu intelektuālo potenciālu
Šobrīd koledžas (kuras pretendē uz finansējumu STEM studijām) strādā pie iestādes attīstības stratēģijas, kas jāiesniedz līdz 1. martam. Studiju programmas tiks vērtētas pēc vairākiem kritērijiem. Piemēram, programmu pieprasījums un tas, vai uzņēmumiem Latvijā ir nepieciešami šīs programmas absolventi darba tirgū. Tiks izvērtēta arī iekšzemes un starptautiskā konkurētspēja, sasaiste ar darba vidi, pētniecība, studiju programmas savietojamība ar augstāka līmeņa studiju programmām u.c. kritēriji.
Papildus tam tiek domāts arī par to, lai koledžas diversificētu savas iespējas un piedāvājumu pieaugušo izglītībai, kā arī par resursu koplietošanu ar citām augstākās izglītības iestādēm un industriju. Šobrīd koledžas papildus studiju darbam tirgo savus resursus, piemēram, piedāvājot uzņēmumiem izīrēt savas telpas. Taču, kā norāda A. Kiopa, koledžām būtu jāmaina sava domāšana, resursu piedāvājumu nomainot pret intelektuālā potenciāla tirgošanu, piemēram, piedāvājot tālākizglītības u.c. kursus.
Kāda ir koledžu loma nākotnē?
Koledžu potenciāls ir liels, taču kopumā Latvijā vēl līdz galam neapgūts. To pierāda vidējā līmeņa speciālistu, kurus sagatavo koledžas, trūkums darba tirgū. Savukārt Augstākas izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra Saeimas komisijas sēdē akcentēja, ka koledžas ir veiksmīgākais veids, kā Latvijas novados piedāvāt 1. līmeņa augstāko izglītību. Tas ir vienkāršāk, nekā izveidot augstskolu, un labāk nekā filiāles, kuras ne vienmēr darbojas vienlīdzīgā kvalitātē kā to pārvaldošās augstskolas.
Arī IZM sniegtā informācija rāda, ka koledžu reflektanti pamatā dod priekšroku tuvākajām mācību iestādēm, izņemot Vidzemi, kur nav koledžu, un jaunieši galvenokārt dodas studēt uz Rīgu tur piedāvātajās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās.
Jānorāda, ka Latvijā ir gan valsts, gan privātas koledžas. Valsts padotībā šobrīd ir 12 koledžas, piecas koledžas ir augstskolu aģentūru statusā, bet deviņas koledžas ir juridisko personu dibinātas. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore A. Kiopa norādīja, ka privātās koledžas saredz kā līdzvērtīgas valsts koledžām.
Pagaidām gan vairums privāto koledžu sagatavo sociālo zinātņu studentus – reaģējot gan uz to, ka šādas studijas ir populāras, gan uz to, ka tas ir lētāk, nekā sagatavot STEM studentus. Tāpat atsevišķas privātās koledžas iekuļas dažādos krāpšanās skandālos, kas savukārt met ēnu uz koledžām kopumā. To var izskaidrot arī ar līdz galam nesakārtotu tiesisko regulējumu – Augstskolu likumā nav skaidri definēts, kuri panti attiecas un kuri neattiecas uz koledžām.
Latvijas normatīvie akti nosaka vienotas prasības koledžām neatkarīgi no to dibinātāja. Augstskolu likums un Profesionālās izglītības likums nosaka koledžu tiesisko pamatu un statusu, pārvaldību, personālu, akreditāciju, studiju procesa īstenošanu u.c. ar koledžu darbību saistītus jautājumus. Studiju programmu mērķi, saturu, ilgumu, formu un vērtēšanu regulē 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības standarts. Tāpat profesiju standarti nosaka, kādas zināšanas, prasmes un kompetences jānodrošina attiecīgajai studiju programmai. Savukārt akreditācijas un licencēšanas noteikumi izstrādāti, lai studijas atbilstu kvalitātes prasībām.
