Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
"Viens likums visiem" – tā jauno Civillikumu dēvēja tieslietu ministrs Hermanis Apsītis un ne viens vien Latvijas laikraksts.1 Tas patiesi bija nozīmīgs solis pretī valsts vienotības nostiprināšanai. Atskatoties uz Civillikuma pieņemšanu ar laika distanci, var teikt, ka Latvijai vienotu civiltiesību pieņemšana nozīmēja ko līdzīgu kā Code Civil (zināmu arī kā Code Napoleon) Francijai 1804. gadā vai Bürgerliches Gesetzbuch Vācijai 1896. gadā – proti, pāreju no vēsturiskā tiesību partikulārisma uz tiesību vienotību.
Vienādas civiltiesības visiem pilsoņiem
Dibinot jauno Latvijas valsti, nebija iedomājams uzreiz radīt pabeigtu un pastāvīgu savu tiesību sistēmu. Bija nepieciešami 20 gadi, lai neatkarīgajā Latvijā tiktu izstrādāts un pieņemts jauns, laikam atbilstošs un vienots civiltiesisks regulējums. Līdz tam brīdim civiltiesības noteica dažādi agrāk pieņemti normatīvie akti, kas dažādās valsts daļās atšķīrās. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē bija spēkā Baltijas jūras guberņu tiesību 3. daļa: privāttiesības jeb Baltijas privāttiesības ("Сводъ гражданскихъ узаконенiй губернiй Остзейскихь, повеленiемь государя императора Александра Николаевича составленный. Часть третiя. Законы гражданскiе" jeb "Provinzialrecht der Ostsee-Gouvernments, Teil 3. Privatrecht"), ko 1864. gadā bija izsludinājis Krievijas ķeizars Aleksandrs I. Pēc vācu jurista Filipa Švarca rakstītā, Baltijas privāttiesības daļēji saturēja tikai atsevišķām personu grupām piemērojamus noteikumus. Spēku nezaudēja tiesības, kuras bija piemērojamas tikai noteiktos apgabalos: 1861. gada Vidzemes zemnieku likums un 1817. gada Kurzemes zemnieku likums. Tikmēr Latgalē attiecībā uz civiltiesībām turpināja darboties 1832. gada Krievijas likuma kopojuma (Сводь законов Pоссийской Империи) X sēj.1.daļa, Vispārīgais (Krievijas) Zemnieku nolikums (IX sēj.), virkne pārejas laika noteikumu un lielā mērā arī paražu tiesības.2
"Līdz ar jauna Civillikuma pieņemšanu tika panākta tiesiska vienotība ar Latgali, valsts austrumu daļu."
Tādējādi līdz ar jauna Civillikuma pieņemšanu tika panākta tiesiska vienotība visā Latvijā, jo īpaši ar Latgali, valsts austrumu daļu. Senāta Civilā kasācijas departamenta priekšsēdis Osvalds Ozoliņš rakstīja: "Agrāko civiltiesisko normu dažādības vietā Latvija ir dabūjusi vienu likumu visai valstij un visiem pilsoņiem. Tādā kārtā tautas vienības ideja ir guvusi pastiprinājumu arī tiesību laukā."
Apjomīgākais Latvijas likums
Saprotams, ka civillikumu dažādība apgrūtināja tiesību zināšanu pat speciālistiem, nemaz nerunājot par vienkāršiem pilsoņiem, tāpēc vienota Civillikuma pieņemšana bija ieguvums ikvienam valsts pilsonim. Viens no lielākajiem Civillikuma ieguvumiem tolaik bija arī apjoma samazinājums. "Gandrīz puse, salīdzinot ar agrākiem civillikumiem," rakstīja Latvijas Universitātes profesors Vasīlijs Sinaiskis.3 Neskatoties uz to, Civillikums joprojām ir apjomīgākais Latvijas likums un sastāv no 2400 pantiem. Tas uzbūvēts pēc romiešu tiesību parauga un sastāv no ievada un četrām daļām: ģimenes tiesības, mantojuma tiesības, lietu tiesības un saistību tiesības. Tiek uzskatīts, ka Civillikums tā pieņemšanas laikā bija viens no modernākajiem kodifikācijas aktiem Eiropā privāttiesību jomā. Apjomīgais teksts ir arīdzan unikāls tā laika latviešu valodas piemineklis, un tas arvien vēl tiek pielietots tiesību zinātnē.
Civillikuma neparastais stāsts
Līdzīgi kā Code Napoleon, 1937. gada Civillikums (daļēji) oficiāli tika saukts par "Prezidenta Ulmaņa Civīllikumu". Lai uzsvērtu likuma tapšanas procesa ciešo saistību ar vadoņa personību, nav bijis nejaušs arī izvēlētais pieņemšanas datums – 28. janvāris, kas ir Kārļu, tostarp arī Kārļa Ulmaņa, vārdadiena.4 Taču šim periodam nebija lemts būt ilgam, jo 1937. gada Civillikums bija spēkā tikai nepilnus trīs gadus, līdz Latvija 1940. gadā tika vardarbīgi iekļauta Padomju Savienībā un tika noteikts, ka civiltiesības regulē1922. gada Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas Civilkodekss. Gadu vēlāk, kad Baltijas valstis iekaroja Vācijas karaspēks, jaunā okupācijas vara atjaunoja 1937. gada Civillikumu, bet kara beigās Baltijas valstis atkal nonāca padomju varas rokās, kā rezultātā atkal tika piemērotas padomju tiesības. Pēc tam, kad Latvija 1991.gadā atjaunoja savu neatkarību, neskatoties uz to, ka 1937. gada Civillikuma piemērošanas prakse līdz Latvijas okupācijai bija ļoti īsa, tika izlemts neveidot jaunu Civillikumu, bet atjaunot 1937. gada likuma darbību.
"Latvijas Civillikumam ir bijis pārmaiņām bagāts liktenis: tas divas reizes zaudēja spēku un trīs reizes atkal stājās spēkā."
Tādējādi 1937. gada Latvijas Civillikumam ir bijis pārmaiņām bagāts liktenis: tas divas reizes zaudēja spēku un trīs reizes atkal stājās spēkā. Savukārt, "kad [1992.–1993. gadā] likums atkal atguva spēku, tiesnešiem un advokātiem, kam tas turpmāk bija jāievēro, Civillikums pat nebija ietverts juridiskās izglītības programmā. Gandrīz neviens no viņiem studiju laikā nebija iepazinies ar [Civillikuma] tekstu vai pat to redzējis. Vienam Civillikumam tas ir diezgan neparasts stāsts".5 Šī iemesla dēļ un nolūkā saglabāt nepārtrauktību ar starpkaru posma Latvijas tiesību zinātni liela nozīme Civillikuma normu interpretācijas un piemērošanas metožu apguvē bija tiesību zinātnei, tai skaitā starpkaru posma Latvijas tiesību zinātnieku darbiem.
Civillikums pieejams tīmekļa vietnē Likumi.lv
Mūsdienās, 80 gadus pēc Latvijas Civillikuma pieņemšanas, ir pašsaprotami, ka civilās tiesības regulē viens likums. Spēkā esošais Civillikums pilnā apjomā ir brīvi pieejams oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" uzturētajā tīmekļa vietnē Likumi.lv.
Lietotāja ērtībai interneta vidē iespējams atvērt katru Civillikuma daļu atsevišķi:
Savukārt "Latvijas Vēstneša" grāmatu apgādā sērijā "Latvijas Vēstneša bibliotēka" ir nācis klajā jau vienpadsmitais Civillikuma izdevums. Jaunajā izdevumā ietverta likuma aktuālā redakcija ar grozījumiem un papildinājumiem, kas izsludināti līdz 2015. gada 19. novembrim ieskaitot. Grāmatā iekļauta arī Civillikuma trešās daļas trešā A nodaļa "Apbūves tiesība", kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī.
Civillikums ir tulkots arī svešvalodās. 2006. gadā apgāds "Latvijas Vēstnesis" laida klajā Latvijas Republikas Civillikumu latviešu un paralēli vācu valodā ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2006. gada 1. martam (Lettisches Zivilgesetzbuch deutsch/lettische Ausgabe, auf dem Stand vom 1. Marz 2006).
Apgāda "Latvijas Vēstnesis" izdevumus ir iespējams pasūtīt internetā "Latvijas Vēstneša" mājaslapas sadaļā "Grāmatas".
Citi "Likumi - jubilāri":
1Pēc tieslietu ministra H. Apsīša ierosinājuma Tieslietu ministrija sāka izdot populāru rakstu sēriju "Viens likums visiem". Publikācijas ar šādu nosaukumu parādījās arī presē gan pirms, gan pēc Civillikuma pieņemšanas. Piemēram, skat.: Viens likums visiem. Rakstu sērija par Prezidenta Ulmaņa Civīllikumu - Rīts. 1939, Nr.191.; Munters V. Viens likums visiem. – Lāčplēsis. 1937, Nr.5 u.c.
2Švarcs Filips. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011. 36.-40.lpp.
3V.Sinaiskis. Civīllikuma principi un ģimenes tiesības // Tieslietu ministrijas vēstnesis. – 1938, Nr.1.
4Švarcs F. atsaucas uz H. Apsīša rakstu "28. janvāris latviešu tiesību vēsturē" 1938. g. izdevumā "Students", 208. lpp.
5Švarcs Filips. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture, 3.lpp.* Grām.: Hofmann M.Kupper (ed.). Kontinuitat und Neubeginn, Staat und Recht in Europa zu Beginn des 21. Jahrhunderts: Festschrift fur Georg Brunner aus Anlass seines 65. Geburtstages, S. 492.
