APRAKSTS

Ģimenes strīdos piedāvās bezmaksas mediatoru konsultācijas

Laura Studente, LV portāls17.01.2017
"ĪSUMĀ"
  • Laika periodā no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim Tieslietu ministrija kopā ar Sertificētu mediatoru padomi piedāvā apmeklēt piecas bezmaksas mediācijas konsultācijas pie sertificēta mediatora.
  • Pilotprojekta ietvaros palīdzēts risināt ģimenes strīdus ar mērķi uzlabot savstarpējās attiecības, uzlabot konflikta skarto bērnu labklājību.
  • Strīds var būt un var nebūt nonācis līdz tiesai.
Lai popularizētu mediāciju kā labu alternatīvu, risinot ģimenes strīdus, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi ir sākusi jaunu pilotprojektu „Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos”. Sākot ar 2017. gada 1. janvāri un līdz 31. decembrim, interesentiem būs iespēja apmeklēt piecas bezmaksas sertificētu mediatoru sesijas.

Laulības šķiršana, strīdi par saskarsmes tiesību izmantošanu, uzturlīdzekļu piedziņa – tie ir biežākie strīda āboli, kas traucē vecākiem atrisināt savu konfliktu. Bieži vien tā risināšanā tiek iesaistīta tiesa, lai gan problēmu varētu risināt daudz ātrāk un efektīvāk. Ilgstošajā tiesvedībā ļoti cieš bērni. Tāpēc ir nozīmīgi, ka puses izmēģina strīdu risināt ar mediāciju, kas ir īpaša sarunu vešanas tehnika ar mērķi atrisināt konfliktu un uzlabot savstarpējās attiecības ģimenē.

Lielākā daļa ģimenes strīdu nav saistīti ar juridiskiem jautājumiem

Jāatceras, ka zem ārēja konflikta ir slēptas pušu intereses un vajadzības, kas netiek saprastas. Mediācija ir instruments, kas to palīdz noskaidrot, skaidro Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja Kristīne Dārzniece. "Konfliktā puses, atklāti sakot, nedomā par bērna interesēm. Mājās ir kara lauks. To bērns aiznes līdzi uz skolu, nonāk konfrontācijā ar sabiedrību, ģimenes ārsti norāda, ka bērni biežāk slimo," saka Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja.

"Bērnam šīs situācijas vienmēr rada ļoti lielu emocionālo slogu," apstiprina Līga Tetere, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktores vietniece. "Ne visos gadījumos tas ir vecāku šķiršanās fakts kā tāds, bet gan vecāku neatrisinātie konflikti, kuri var ilgt gadu garumā. Lēmumi par bērnu dzīvesvietu, aizgādību, saskarsmes tiesībām tiek pārsūdzēti. Rezultātā viens vecāks var pieņemt lēmumu par aizliegšanu otram vecākam piedalīties bērna aprūpē un audzināšanā. Bērns atsvešinās no otra vecāka, viņam tiek liegta iespēja saņemt rūpes un gādību no abiem vecākiem vienlīdzīgi, kas bērnam ir absolūti nepieciešams," norāda VBTAI speciāliste.

"Tiesa nevar atrisināt gadu gaitā sakrājušos aizvainojumus un pāridarījumus."

Augot šādos emocionālas spriedzes apstākļos, kad vecāku konflikts ilgst vairākus gadus, bērnam var rasties uzvedības traucējumi, agresija, mācību traucējumi, norobežošanās no apkārtējās vides, atkarības, depresijas pazīmes un suicidālas domas. Tās ir sekas, ko bērns izjūt visu atlikušo mūžu. Arī Latvijā ir bijuši tādi gadījumi, ka vecāku konflikts tik ļoti negatīvi ietekmējis bērnus, ka bāriņtiesām bijis jālemj par šo bērnu šķiršanu no ģimenes, norāda Līga Tetere.

"Tiesas dara visu iespējamo, lai strīdu izšķirtu vislabākajā veidā," norāda Augstākās tiesas tiesnese Zane Pētersone. "Tā var palīdzēt, ja nepieciešams nekavējoties risināt apdraudējumu, piemēram, novērst vardarbību. Taču šādi gadījumi ir daudz retāki, jo lielākā daļa ģimenes strīdu, ko izskata tiesa, nebūt nav saistīti ar juridiskiem jautājumiem vai kuru risināšanai nepieciešams valsts mehānisms, bet gan ar pušu konfliktu un savstarpējām attiecībām. Tiesa nevar atrisināt gadu gaitā sakrājušos aizvainojumus un pāridarījumus. Tā kā laulību var šķirt arī pie notāra, tad, ja puses var vienoties savā starpā, tiesa nemaz nav nepieciešama. Pat, ja puses šķiras, viņi paliks vecāki saviem bērniem visu mūžu – neatkarīgi no tiesas sprieduma, vecākiem būs jāsadarbojas."

"Mediācija ļauj saglabāt attiecības, kas ģimenē ir ļoti būtiski. Tā ir savstarpēja sapratne, atmosfēra mājās, miers ģimenē un bērna pārliecība par savu nākotni. Abas puses noteikti ir ieguvējas. Lai cik tiesas spriedums nebūtu labs, vienmēr ir pretēji viedokļi, pozīcijas. Vienmēr kāds ir uzvarētājs un zaudētājs. Tāpat tiek būtiski ietaupīti līdzekļi. Tā vietā, lai iztērētu daudz līdzekļu tiesājoties, līdzekļus var ieguldīt konstruktīvākā konflikta risinājumā," norāda Kristīne Dārzniece.

Pieteikties var arī tad, ja strīds nav nonācis līdz tiesai

Pilotprojektam "Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos" paredzēti 45 tūkstoši eiro, kas rasti, pateicoties Demogrāfijas lietu centra atbalstam. Atbalsts būs pieejams vecākiem savstarpējo strīdu, kas skar arī bērnus, konstruktīvai risināšanai, arī tajos gadījumos, kad tiesā jau ierosināta lieta.

Pilotprojektā plānots iesaistīt 300 pārus, lai vecāki ar bērniem varētu atrisināt jau tiesā uzsāktos, kā arī līdz tiesai vēl nenonākušos ģimenes strīdus un domstarpības, tā cenšoties saglabāt laulību vai vismaz risināt domstarpības veidā, kas ļauj saglabāt cieņas pilnas attiecības starp bērna vecākiem, un nodrošināt turpmāku spēju savstarpēji komunicēt, lai kopīgi vienotos par dažādiem ar bērna ikdienas aprūpi, audzināšanu un izglītošanu saistītiem jautājumiem.

Projekta ietvaros valsts atbalsts bez maksas nodrošina pirmās piecas mediācijas sesijas (katra 60 minūšu ilga), ko vadīs sertificēts mediators. Ja strīds netiks atrisināts piecu sesiju laikā, tālākās pakalpojuma izmaksas būs jāsedz pusēm pašām. Kā skaidro Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina, šāds apjoms ir optimāls, lai nonāktu līdz saprātīgam risinājumam. Taču tas ir mīts, ka mediācijai noteikti un vienmēr jānoved pie konflikta risinājuma, jo arī iesākta saruna var būt panākums, kas ļauj izvairīties no emociju izlādes tiesu zālē. Strīda risinājuma panākšanai nepieciešamo sesiju skaits ir atkarīgs no domstarpību rakstura – ilguma, veida un iesaistīto personu skaita. Mediācijas process ir pilnībā brīvprātīgs. Katra no pusēm jebkurā brīdī var atteikties no mediācijas turpināšanas.

Kur pieteikties?

Pakalpojumu nodrošina sertificēti mediatori. Lai izvērtētu personas iespējas saņemt pakalpojumu, jāvēršas pie sertificēta mediatora vai Sertificētu mediatoru padomē. Tiesā uzsākta strīda gadījumā informāciju var jautāt arī tiesā. Vairāk informācijas šeit. Tālrunis: 29800508, e-pasts: smp@mediacija.lv.

Kādi ir mediācijas ieguvumi – īsumā?
 

  1. Ietaupīts laiks un nauda.
  2. Process norit mierpilnā, neformālā gaisotnē, rūpējoties, lai abas puses justos ērti un droši.
  3. Atjaunota normāla komunikācija starp pusēm, nodrošinot tām iespēju patstāvīgi un konstruktīvi risināt kopīgus jautājumus, kas var rasties nākotnē (īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad pusēm ir kopīgs viens vai vairāki bērni).
  4. Puses pašas pieņem lēmumus – tas nodrošina, ka tiek pieņemti tikai tādi lēmumi, ko puses pašas ir akceptējušas un atzinušas par labiem risinājumiem.
  5. Process ir pilnībā konfidenciāls.
  6. Pusēm ir tiesības izvēlēties sev pieņemamu mediatoru, kā arī jebkurā laikā atteikties turpināt jau uzsākto mediācijas procesu.
  7. Ja strīds jau ticis risināts tiesā, panākot risinājumu mediācijas ceļā, tiek atmaksāta valsts nodeva 50% apmērā.

Vairāk lasiet LV portāla rakstā "Mediācijas process – īpaši nozīmīgs ģimenes strīdu gadījumā".

Jānorāda, ka Sertificētu mediatoru bezmaksas konsultācijas jau no 2016. gada ir pieejamas vairākās tiesās (ikvienam, kas bija nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, bija iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai) Rīgas Latgales priekšpilsētas un Rīgas rajona tiesā Jūrmalā un Siguldā, Jelgavas rajona tiesā un Valmieras rajona tiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Aizkraukles rajona tiesā. Rīgas apgabaltiesā šāds mediācijas pilotprojekts tiek sākts no 16. janvāra. 

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv