PROBLĒMA

Decembra nelāgais pārsteigums – spridzināšanas draudi ar naudas izspiešanu

Mudīte Luksa06.01.2017
"ĪSUMĀ"
  • Decembrī vairāki tirdzniecības centri un tirdzniecības tīkli saņēmuši draudus spridzināt iepirkšanās centrus nolūkā no komersantiem izspiest naudu.
  • Latvijā šāda veida draudi izplatīti pirmoreiz.
  • Par šiem faktiem ir ierosināti deviņi kriminālprocesi, pašlaik tos izmeklē Valsts policijas kibernoziegumu apkarošanas nodaļa.
Gada nogalē tieši svētku iepirkšanās drudža laikā rīdziniekus sagaidīja nelāgi pārsteigumi - tehnisku iemeslu dēļ 18. decembrī apmeklētājiem bija slēgti iepirkšanās centri “Domina Shopping” Purvciemā un “Rīga Plaza” Pārdaugavā, 21. decembrī – atkal tā pati “Rīga Plaza”, veikali "Prisma" un varbūt vēl arī kāda cita pārdotava.

Pēc "Maxima" traģēdijas esam pieraduši pie stingrākām prasībām un kontrolēm, tādēļ drošības labad pieciešam dažu neērtību, arī ārkārtas evakuāciju. Taču paliek jautājums – kas slēpjas aiz īsā paskaidrojuma "tehniski iemesli"? Vai pēkšņi tik daudziem veikaliem nedrošas konstrukcijas? Vai ugunsgrēka briesmas? Taču, ja nekādi apdraudējumi netika konstatēti un tirdzniecības centri jau pēc dažām stundām atkal publikai bija atvērti, tad jādomā, ka "tehniskie iemesli" radušies pēkšņi un bijuši ātri novēršami vai vispār bez reāla pamata. Varbūt viltus ziņa par spridzekļiem? Tuvu tam, bet ne gluži un ne visos gadījumos – šādu aptuvenu secinājumu var izdarīt no Valsts policijas un Drošības policijas skaidrojuma.

Jauns "noziedzības fenomens"

Pērnā gada nogalē Valsts policija konstatējusi jaunu "noziedzības fenomenu" – elektroniski nosūtītu informāciju par draudiem spridzināt iepirkšanās centrus nolūkā no komersantiem izspiest naudu. Kā stāsta Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, pasaulē šāds noziedzības veids nav jaunums, bet mūsu valsts tiesībsargājošās iestādes ar to saskārušās pirmo reizi.

"Decembra otrajā pusē elektroniskā veidā Valsts policija Latvijā saņēma paziņojumus par ievietotiem spridzekļiem tirdzniecības vietās, kas pieder vairākiem komersantiem," informē Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks. "Rīkojāmies tāpat kā citkārt ikdienā, saņemot līdzīgu informāciju, - ļoti nopietni izvērtējām visus iespējamos riskus, lai rūpētos gan par sabiedrības, gan arī biznesa, tirdzniecības drošību. Vēlāk arī komersanti vairākkārtīgi saņēma neatlaidīgus, uzstājīgus sūtījumus elektroniskā veidā ar pieprasījumu samaksāt izspiedējam noteiktu naudas summu, lai netiktu grauts viņu bizness, neturpinātos iespējamie apdraudējumi."

"Pērnā gada nogalē Valsts policija konstatējusi jaunu “noziedzības fenomenu”."

Par šiem faktiem ir ierosināti deviņi kriminālprocesi, pašlaik tos izmeklē Valsts policijas kibernoziegumu apkarošanas nodaļa. Vienlaikus šādi paziņojumi izplatīti arī piecās citās valstīs, ar kurām VP sadarbojas šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā.

Ir veikts milzīgs darba apjoms, lai noskaidrotu vainīgās personas, informē A. Grišins. "Vairākas kibernoziegumu apkarošanas struktūras ārvalstīs kopīgi ar Latvijas policiju aktīvi strādā, lai noskaidrotu vainīgās personas un atšķetinātu šo lietu." Viņš saka – nenoliedzami, ir arī vīzijas saistībā ar šo noziegumu, un tas ir tikai laika jautājums, kad patiešām varētu noskaidrot vainīgās personas un saukt tās pie kriminālatbildības. "Mums ir pamats uzskatīt, ka ar to nodarbojas viena vai vairākas personas ar vienotu mērķi un nodomu."

Kāda varētu būt kriminālatbildība par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem? Uz šādām darbībām attiecināms Krimināllikuma (KL) 231.1 pants, kas nosaka: par apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu kādā objektā vai tā ārpusē soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Savukārt par naudas izspiešanu iespējams brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem (KL 183. pants).

Galvenais – nepakļauties iebiedēšanai

"Lai mazinātu riskus un panāktu vienotu izpratni par rīcību šādās situācijās, ikdienā līdz šim esam strādājuši gan ar tiem komersantiem un apkalpojošiem drošības dienestiem, uz kuriem šī nelaime tieši attiecas, gan ar tiem, kurus tā, iespējams, varētu skart," informē A. Grišins. "Ir notikušas vairākas darba sanāksmes, kurās esam aplūkojuši visas iespējamās situācijas, to modelēšanu un turpmāko rīcību. Tos uzņēmējus, ar kuriem mums nav bijusi tieša sadarbība, un sabiedrību kopumā vēlamies informēt, ka tad, ja saņemts analoģisks paziņojums, ir lūgums nekavējoties par to ziņot Valsts policijai un nekādā gadījumā nepakļauties draudiem, iebiedēšanai un nemaksāt naudu, jo tas var tikai un vienīgi kaitēt gan esošajam, gan nākotnes biznesam, kā arī cilvēku drošībai."

Viņš arī uzsver - šā noziedzīgā nodarījuma ideja balstās uz pieņēmumu, ka būs kāds vājāks, kurš ļausies bailēm un panikai, un tādēļ būs gatavs maksāt. "Tad tas ir neapturams process."

"Draudus par spridzekļa ievietošanu nevar vienādot ar terorismu."

Saistībā ar šiem izspiešanas noziegumiem Valsts policijai talkā nākusi arī Drošības policija (DP). "Ir svarīgi atzīmēt, ka Drošības policija ikdienā sadarbojas ar cilvēku masveida pulcēšanās objektiem, kuros vienlaikus mēdz atrasties ievērojams skaits apmeklētāju, un to sarakstā iekļauti arī lielākie tirdzniecības centri," stāsta Ēriks Cinkus, DP priekšnieka vietnieks. "Ikdienas darbu organizējam tādējādi, ka tiek izstrādāta sēriju virkne ar rekomendācijām, norisinās sadarbība ar apsardzes komercsabiedrībām, kas sniedz apsardzes pakalpojumus tirdzniecības centros, tiek organizēti semināri un apmācības. Ja Drošības policijas rīcībā nonāktu operatīva rakstura informācija, ka draudi ir saistīti ar terorismu, tad šo lietu tālākā virzībā pārņemtu Drošības policija. Taču pašlaik šādas informācijas par izteikto draudu gadījumu saistību ar terorismu mūsu rīcībā nav."

Draudus par spridzekļa ievietošanu nevar vienādot ar terorismu, jo ir jābūt politiskajam piedraudējumam, kā noteikts KL 88. pantā, kas definē terorisma būtību, skaidro Ē. Cinkus. Iepriekš minētajos gadījumos nav pamata domāt, ka tas saistīts ar teroristiska rakstura aktivitātēm.

Viņš arī piebilst – rekomendācijas visai sabiedrībai, ja nu tas būtu nepieciešams, tiktu izplatītas, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Ne vienmēr būs evakuācija

Neko daudz vairāk abu policiju pārstāvji nepauž. A. Grišins izmeklēšanas interesēs arī neatklāj, cik daudz uzņēmēju vispār ir saņēmuši līdzīgus izspiešanas draudus, vien to, ka tie ir vairāki komersanti - tirdzniecības centri un lielveikalu tīkli. Nav arī zināms, vai noziedznieki atrodas Latvijā vai ārpus tās. "Pašlaik nevaram atbildēt uz šo jautājumu. Kad aizturēsim šos cilvēkus, tad arī varēsim pateikt, kur viņi atradās noziedzīgā nodarījuma brīdī." Netiek izpaustas arī valstis, kuras skāruši līdzīgi noziegumi, kā arī valoda, kurā izplatītas draudu vēstules.

Turklāt nav tā, ka visi evakuācijas gadījumi no tirdzniecības vietām Rīgā būtu saistīti ar izspiešanas draudiem – to iemesls patiešām dažkārt bijušas tehniskas problēmas, kā arī cita veida paziņojumi par ievietotu spridzekli.

A. Grišins stāsta, ka gada laikā VP saņem līdz 100 paziņojumu par sabiedriskās vietās iespējami ievietotiem spridzekļiem. "Šos paziņojumus sniedz dažādu motīvu vadīti cilvēki, piemēram, pusaudži vai personas alkohola reibumā. Mēs esam atstrādājuši vienotu mehānismu risku izvērtēšanai, un par katru gadījumu atsevišķi tiek pieņemts lēmums par turpmāko rīcību. Katrs gadījums patiešām ir individuāls. Evakuācija ir viens no veidiem, kā izvērtēt riskus, bet var nonākt arī pie secinājuma, ka drošības apdraudējuma nav."

Taču, ja evakuācija ir izsludināta, tad visiem tirdzniecības centra vai citas sabiedriskās iestādes apmeklētājiem telpas ir nekavējoties jāpamet.

SAISTĪTIE RESURSI
Tiesību akti
KOMENTĀRI

Kā aizsargāt demokrātiju

Globalizācija, tehnoloģiju attīstība un informācijas vides izmaiņas rosinājušas politikas ...

Apraksts
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv