Šis rīks vienuviet apkopo gan specifiskās VID zināšanas nodokļu jomā, gan UR kompetenci uzņēmumu reģistrēšanas ziņā. UR galvenās valsts notāres vietniece Inga Zustrupa akcentēja, ka šāds instruments Latvijā ieviests pirmoreiz, bet "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons solīja, ka visas likumdošanas izmaiņas tiks operatīvi aktualizētas. Jaunais rīks pieejams mājaslapā www.businessnetwork.lv, sadaļā "Saimnieciskās darbības formas izvēlas palīgs".
"Liela daļa Latvijas iedzīvotāju papildus savai pamata darbavietai meklē iespējas realizēt savus hobijus un prasmes, lai gūtu papildu ienākumus, vai arī jau ir izauklējuši savu biznesa ideju un vēlas to pārvērst dzīvotspējīgā uzņēmumā. Tomēr redzam, ka pastāv vairākas barjeras, kas iedzīvotājus kavē no sava biznesa aktivitātēm. Kā viens no šķēršļiem iedzīvotājiem, kuri papildus pamatdarbam piepelnās, ir saprast, kā jāreģistrē sava aktivitāte un kādi nodokļi attiecīgi būtu jāmaksā, un vēl būtiskāk - kura no likumā paredzētajām saimnieciskās darbības formām ir visvairāk piemērota. Tāpēc "Swedbank" Finanšu institūts sadarbībā ar VID un UR ir izstrādājis saimnieciskās darbības formas un nodokļu režīma rīku, kas, aizpildot būtiskākos aktivitātes parametrus, noteiks iespējami piemērotāko saimnieciskās aktivitātes formu un nodokļu režīmu. Rīks ļaus topošajam uzņēmējam ērti novērtēt, kādas aktivitātes būs jāveic, lai veiksmīgi darbotos atbilstoši normatīvo aktu prasībām," prezentācijā stāstīja R. Jansons.
Kas ieteicamāks sēņotājam?
Kā piemēru R. Jansons izvēlējās plānoto darbības jomu – sēņošana, ogošana un citu savvaļas augu pārdošana, kurai gada apgrozījums ir 2000 eiro, pamatkapitāla nav, nav arī neviena cita darbinieka bez īpašnieka. Šajā gadījumā rīks parādīja, ka saimnieciskā darbība VID nav jāreģistrē – nav jābūt ne individuālam komersantam, ne uzņēmumam, kā arī paskaidroja, ka saimnieciskā darbība jāreģistrē tikai tad, ja ienākumi (peļņa) no piemājas saimniecības vai dabas velšu vākšanas pārsniedz 3000 eiro gadā. Šādā situācijā nav jāmaksā ienākuma nodoklis, bet ir jāpārliecinās, ka iecerētā nodarbe neprasa, piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta vai citu institūciju prasību ievērošanu. Ja iepriekšējie parametri paliek nemainīgi, taču ir lielāks gada apgrozījums – 4000 eiro, tad jau ir jāreģistrē saimnieciskā darbība.
Savukārt kā optimālākais gan fiziskām, gan juridiskām personām tiek ieteikts mikrouzņēmuma nodokļa režīms. Nodoklis tiek ieturēts no visa apgrozījuma (ieņēmumiem), līdz ar to nepastāv iespēja no ieņēmumiem atskaitīt izdevumus. Nodokļa likme ir 5 procenti. Sākot no ceturtā darbības gada apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 7000 eiro, piemēro 8% likmi.
Tipiskākais klients – mazkapitāla SIA
UR galvenās valsts notāres vietniece I. Zustrupa prezentācijā uzsvēra, ka, vērtējot UR statistiku, var secināt, ka jaunuzņēmumu reģistrācijai ir viļņveida raksturs. Lai gan reģistrācijas tendence ir lejupejoša, labā ziņa ir tā, ka tiek likvidēts mazāk uzņēmumu, nekā reģistrēts no jauna.
"Tipiskākais UR klients - jaunais uzņēmējs ir viena dibinātāja, mazkapitāla SIA," klāstīja I. Zustrupa. "Jaunā uzņēmēja dzīves sākumposmā reti ir situācija, kad visu var atrisināt vienas institūcijas kompetences ietvaros, tāpēc ir būtiski nodrošināt ar visu nepieciešamo informāciju tos, kuri ir izvēlējušies uzsākt uzņēmējdarbību, un palīdzēt spert pirmos soļus biznesa idejas realizēšanā. Ar "Swedbank" Finanšu institūta radīto rīku, kas tapis, sadarbojoties vairākām organizācijām, jaunajiem uzņēmējiem radīta nebijusi iespēja, balstoties uz savu biznesa ideju - uz saviem datiem, iegūt atbildes uz jautājumiem, kas ir divu iestāžu, proti, UR un VID, kompetencē."
Uzņēmumu skaits aug
VID Nodokļu pārvaldes direktors Juris Gaiķis stāstīja, ka VID uzskaitē esošo nodokļu maksātāju skaits pastāvīgi pieaug. Visbiežāk pēdējos gados ir palielinājies tieši to nodokļu maksātāju skaits, kas reģistrējas un izvēlas mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu, kā arī būtiski ir palielinājies jaunreģistrēto patentmaksātāju skaits. Šāda izvēle norāda uz to, ka vairumā gadījumu saimniecisko darbību uzsāk skaitliski nelieli uzņēmumi vai pat cilvēks viens pats. "Mēs apzināmies, ka pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, kad parasti sākotnējais ieņēmumu apjoms ir neliels, cilvēkiem ļoti aktuāli ir jautājumi par to, kādu juridisko formu reģistrēt, kura būs vispiemērotākā tieši viņa plānotajam uzņēmējdarbības veidam. Lai izdarītu pareizo izvēli, ir būtiski izprast katras juridiskās formas maksājamos nodokļus un citas prasības, kas būs jāievēro," uzsvēra J. Gaiķis.
Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni un informētību par uzņēmējdarbības uzsākšanu, VID mājaslapā tika radīta īpaša sadaļa jaunajiem uzņēmējiem, kurā vienuviet pieejama svarīgākā informācija, kas nepieciešama, lai uzņēmējdarbību uzsāktu sekmīgi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām; regulāri notiek VID bezmaksas semināri visā Latvijā, mājaslapā pieejami arī VID informatīvie un metodiskie palīgmateriāli. Taču J. Gaiķis arī atzīst, ka "likumdošanas labirinti jaunajiem uzņēmējiem iesākumā var šķist pietiekami sarežģīti un tādēļ ir nepieciešama palīdzīga roka, lai tajos neapmaldītos".
Biznesa aktivitāte aug
"Swedbank" Finanšu institūts šogad oktobrī sadarbībā ar "Snapshots" veica pētījumu, aptaujājot 716 iedzīvotājus Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās, kurā secināts, ka, neskatoties uz arvien mainīgo biznesa vidi un spēles noteikumiem uzņēmējiem, pēdējo četru gadu laikā ir audzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas uzsākt savu biznesu. Šogad jau ceturtdaļa (25%) iedzīvotāju norāda, ka tuvākajā laikā plāno uzsākt savu biznesu, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2012. gadā un par trijiem procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Tomēr pastāv arī vairāki šķēršļi, kas iedzīvotājus joprojām attur no rīcības, to vidū tieši birokrātija un likumdošanas labirinti. Tā, piemēram, to cilvēku vidū, kuri tuvākajā nākotnē plāno uzsākt savu uzņēmējdarbību, kā viens no biežāk minētajiem šķēršļiem tiek norādīts sarežģītais uzņēmuma reģistrācijas process. Salīdzinājumam – 2012. gadā šādi uzskatīja vien katrs desmitais iedzīvotājs. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri līdzās ikdienas darbam ar savu hobiju vai prasmēm vēlētos gūt papildu ienākumus, atzīst, ka likumdošanas, nodokļu un birokrātijas radītie šķēršļi šo nodomu kavē (29%).
Par uzņēmējiem biežāk vēlas kļūt vīrieši
Savu biznesu pārredzamā nākotnē visbiežāk plāno uzsākt vīrieši (36% pretstatā 18% sieviešu), iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem (37%), turklāt vienlīdz bieži kā Rīgā, tā laukos dzīvojošie (attiecīgi 28%). Iedzīvotāji visbiežāk vēlētos uzsākt uzņēmējdarbību tirdzniecības (19%), pakalpojumu (14%), ražošanas (11%), lauksaimniecības (10%) un tūrisma vai ēdināšanas (9%) jomā. Zīmīgi, ka šogad salīdzinājumā ar 2015. gadu uz pusi ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas vēlas biznesu uzsākt ražošanas industrijā (2014. gadā vien 5%). Savukārt būtiski sarucis to iedzīvotāju īpatsvars, kas vēlas uzsākt biznesu transporta jomā (tikai 3% šogad, salīdzinājumā ar 8% pērn), kā arī kultūras un mākslas jomā (3% šogad, pretstatā 14% 2012. gadā).
R. Jansons piezīmēja, ka, iespējams, biznesa iesācējiem ir nedaudz par maz globālā skatījuma, jo vairāk tiek domāts strādāt lokāli – iekšējā tirgū.
Kas iedzīvotājus kavē uzsākt biznesu?
Starp pieciem būtiskākajiem šķēršļiem, kas iedzīvotājus kavē uzsākt savu biznesu, iedzīvotāji min nepietiekami lielu kapitālu biznesa uzsākšanai (64%), nepiemērotu ekonomisko situāciju (44%), dzīvotspējīgu biznesa ideju trūkumu (26%), kā arī sarežģītu uzņēmuma reģistrācijas procesu (17%) un zināšanu trūkumu (17%). Zīmīgi, ka šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu iedzīvotāji ir daudz bažīgāki par ekonomisko situāciju (pieaugums par 6 procentpunktiem), kā arī negatīvāk novērtē uzņēmumu reģistrācijas procesu (pieaugums par 8 procentpunktiem). Savukārt interesanti, ka aspektos, kas saistīti ar personisko novērtējumu, piemēram, zināšanu, drosmes un motivācijas trūkumu, iedzīvotāju vērtējums būtiski uzlabojies. Proti, šogad zināšanu trūkumu kā šķērsli atzīmē 17% iedzīvotāju, kamēr pērn ceturtdaļa jeb 25% norādīja uz to kā būtisku barjeru. Tāpat iedzīvotāji kļuvuši drosmīgāki – šogad vien 14% nav drosmes uzsākt savu biznesu, turpretī pērn – 24%. Līdzīgi ar motivācijas trūkumu – pērn to kā problēmu saskatīja 15% iedzīvotāju, bet šogad vien katrs desmitais (10%).
Zīmīgi, ka arī tie iedzīvotāji, kuri vēlētos ikdienā gūt papildu ienākumus, reģistrējot oficiāli savus hobijus, vienlīdz bieži norāda, ka viņus aizkavē gan laika trūkumus (29%), gan likumdošanas un birokrātiskie šķēršļi (29%).
