PROBLĒMA

Ārvalstu investori kritiski par uzņēmējdarbības vidi Latvijā; tomēr iesaka ieguldīt

Inese Helmane, LV portāls07.12.2016
"ĪSUMĀ"
  • Pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas.
  • Investori aicina radīt valsts attīstības plānu nākamajiem 20 gadiem, sakārtot Valsts ieņēmumu dienestu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
  • Lielākos ārvalstu investorus Latvijā visvairāk uztrauc neparedzamā nodokļu politika, kvalificēta darbaspēka un mērķtiecīgas valsts attīstības stratēģijas trūkums.
  • Bažas par nodokļu sistēmas kvalitāti šī gada pētījumā ir lielākas nekā pirms gada, jo trūkst prognozējamība, ir problēmas ar nodokļu iekasējamību.
  • Puse no lielākajiem ārvalstu investoriem valstī plāno turpināt ieguldīt uzņēmējdarbībā Latvijā un palielināt investīciju apjomu.
Lai gan investīciju aktivitāte Latvijā saglabājas zemā līmenī un ārvalstu investori uzskata, ka trūkst spēcīga stimula ieguldīt Latvijā, tomēr uz jautājumu, vai ieteiktu draugiem un biznesa partneriem investēt Latvijā, nedaudz mazāk kā puse no viņiem ir atbildējuši apstiprinoši, teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) kopīgi veidotajā pētījumā "ĀIPL sentimenta indekss 2015–2016", kurā ietverts ārvalstu investoru vērtējums par Latvijas investīciju klimatu.

Pirmoreiz šāds sentimenta indeksa pētījums nāca klajā pērn septembrī, kurā tika norādīts uz virkni problēmu, pārsvarā demogrāfijas, izglītības un nodokļu jomā. Pērn tika aptaujāti 24, bet šogad - 32 ārvalstu investori Latvijā.

ĀIPL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska pētījuma prezentācijā norādīja, ka investīciju zemajai aktivitātei Latvijā ir vairāki iemesli, arī ārējie, kurus nav iespējams ietekmēt. Tomēr vajadzētu fokusēties uz tiem faktoriem, kurus var mainīt, piemēram, ieviešot atliktās strukturālās reformas, radot ilgtspējīgu nodokļu politiku, nodrošinot caurredzamu tiesu sistēmu.

Lai Latvijas uzņēmējdarbības vide uzlabotos un investīciju apjoms pieaugtu, ārvalstu investori valdību un politikas veidotājus mudina nekavējoties rast risinājumu vai vismaz spert mērķtiecīgus soļus darbaspēka pieejamības un demogrāfisko problēmu mazināšanai, uzlabot nodokļu un tiesu sistēmu, kā arī novērst būtiskākos trūkumus rīcībpolitikas plānošanas un īstenošanas procesā. Steidzami darāmo darbu sarakstā investori ierindojuši arī cīņu ar ēnu ekonomiku, ļaunprātīgu maksātnespējas procesu izmantošanu, nodokļu nemaksāšanu, korupciju, kas ilgstoši grauj Latvijas konkurētspēju.

Ārvalstu investori aicina Ministru prezidentu radīt valsts attīstības plānu nākamajiem 20 gadiem, sakārtot Valsts ieņēmumu dienestu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

Būtiski uzlabojumi nav manāmi

Pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka norāda, ka jaunākais "ĀIPL sentimenta indekss" aptver trīs būtiskākos problēmjautājumus:

  • Vai investori redz uzlabojumu attiecībā uz investīciju vidi Latvijā salīdzinājumā ar situāciju 2015. gadā;
  • Kas, pēc investoru domām, ir ticis darīts un kas vēl jāizdara, lai investīciju vide Latvijā uzlabotos, ietverot dažādu politikas iniciatīvu novērtējumu;
  • Kādi ir galvenie uzdevumi, kas jāveic īstermiņā investīciju vides Latvijā uzlabošanai.

Šī gada sentimenta indeksa aptaujā diemžēl secināts, ka, neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas. Kāda ārvalstu nekustamo īpašumu kompānija atzinusi: "Tiešām, tikai nelieli uzlabojumi. Bet visa tirgus attīstība kopumā ir bijusi lēna: ekonomika ir palēninājusies vairāk nekā domājām pirms gada. Mēs esam negatīvi pārsteigti par attīstību: ražošana un eksports ir gauss."

Demogrāfija un darbaspēka pieejamība

Lielākos ārvalstu investorus Latvijā visvairāk uztrauc neparedzamā nodokļu politika, kvalificēta darbaspēka un mērķtiecīgas valsts attīstības stratēģijas trūkums, secināts pētījumā "FICIL Sentimenta Indekss 2015-2016" par investīciju klimata attīstību Latvijā 2016. gadā. Bažas par nodokļu sistēmas kvalitāti šī gada pētījumā ir lielākas nekā pirms gada, jo trūkst prognozējamības, ir problēmas ar nodokļu iekasējamību. Veicot nodokļu izmaiņas, ir vajadzīga dziļāka, analītiskāka pieeja, investoru domas atklāja A. Sauka. Joprojām sāpīgs jautājums ir arī tiesu sistēma, lietu ilga izskatīšana, tiesnešu apmācības jautājums.

A. Sauka uzsver: pētījuma rezultāti liecina, ka papildus augstākminētajiem investori atkārtoti norāda arī uz vairākiem citiem sasāpējušiem jautājumiem, kas ilgtermiņā neatrisināti negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības attīstību un Latvijas tautsaimniecību kopumā. Starp tiem ir ēnu ekonomika, korupcija, nesakārtotā sociālās drošības un veselības aprūpes sistēma, negatīvais demogrāfiskais pieaugums un ieilgusī reģionālā reforma. "Situācija kļūst sliktāka. Rīga un reģioni ir pilnīgi atšķirīgas pasaules…," spriež kāds vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmums.

Atzīstot, ka tādu atsevišķu jautājumu risināšana kā demogrāfijas rādītāju uzlabošana un labāka pieeja darbaspēkam ir ilgtermiņa izaicinājums, kur nevar gaidīt tūlītēju rezultātu, investori tomēr vēlētos redzēt vairāk iniciatīvu, kas būtu vērstas uz šo jautājumu iespējami ātru risināšanu.

Neskatoties uz to, ka ārvalstu investori kritiski novērtējuši politikas veidotāju paveikto 2016. gadā, norādīts arī uz pozitīvām pārmaiņām. Lielākā daļa pētījuma dalībnieku minējuši, ka šajā periodā būtiski uzlabojusies komunikācija ar valdību, kā arī tās sniegtais atbalsts investoriem. Tāpat augusi Latvijas konkurētspēja infrastruktūras jomā – atzinīgāk nekā pērn investori novērtējuši enerģētikas un aizsardzības jomu. Daudzi investori uzskata, ka arī izglītības un zinātnes jomā ir panākts progress, un situācija nav vairs tik slikta.

Ārvalstu investori atzinīgi vērtē to, ka palēnām tiek sakārtota maksātnespējas joma, tiek pausta vēlme apkarot ēnu ekonomiku.

Puse plāno investēt

Pētījums atklājis arī citu tendenci - puse no lielākajiem ārvalstu investoriem valstī plāno turpināt ieguldīt uzņēmējdarbībā Latvijā un palielināt investīciju apjomu. Gatavību turpināt investēt Latvijā pauduši 16 no 32 ārvalstu investoriem, savukārt desmit norādījuši, ka negrasās investēt. Seši investori vēl nav pieņēmuši  galīgo lēmumu.

Kāds pakalpojumu uzņēmums Latvijā gatavojas vēl investēt 11 miljonus eiro, jo "ir pareizie apstākļi un iemesli  - ir komfortabli strādāt Rīgā un Latvijā, un ir arī biznesa pieprasījums". Savukārt kāda mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības kompānija atzinusi, ka nākamajos divos trīs gados plāno investēt 75 miljonus eiro, bet "jautājums ir par birokrātiju, kas saistīts ar būvniecību un sadarbību starp institūcijām".

Aptaujātie investori pauduši arī citu viedokli. "Iemeslu, lai investētu Latvijā, ik gadu paliek arvien mazāk - bez jebkādiem paskaidrojumiem tiek ieviesti jauni nodokļi, un vienīgā iespēja meklēt taisnīgumu ir doties uz tiesu. Pašlaik trūkst spēcīgu stimulu, kuru dēļ būtu vērts ieguldīt uzņēmējdarbībā Latvijā, vēl jo vairāk, ja salīdzina ar aicinošo investīciju vidi kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā," pētījumā atzinis investors, kas pārstāv finanšu un banku sektoru.

Iemesli, kāpēc neplāno investēt

Savukārt tās kompānijas, ka neplāno investīcijas, kā argumentus min vairākus faktorus, piemēram, nestabilā ekonomiskā situācija, neskaidrība par attīstības iespējām, pārlieku lielā birokrātija. Kāds apstrādes rūpniecības uzņēmums pat atzinis, ka tas palēnām pametīs Latvijas tirgu lielo enerģijas izmaksu dēļ.

"Tāpat kā pērn, arī šogad liela daļa investoru ar bažām raugās uz Latvijā notiekošo un atturas pieņemt nozīmīgus lēmumus par labu ieguldījumiem uzņēmējdarbībā. Neskaidrības par to, ko nesīs jaunā nodokļu sistēmas reforma, pretrunīgas izmaiņas likumdošanā, nespēja sakārtot valsts veselības aprūpes sistēmu un rast izeju no demogrāfiskās krīzes – tie ir tikai daži iemesli, kuru dēļ atsevišķi investori ieņēmuši nogaidošu pozīciju. Visticamāk, šo iemeslu dēļ Latvijā neienāk arī jauni ārvalstu investori. Ja tuvākajā laikā netiks veiktas mērķtiecīgas un efektīvas darbības, kas varētu uzlabot Latvijas konkurētspēju, Latvijā ne tikai netiks veidoti jauni uzņēmumi, bet pastāv risks, ka arī esošie tiks pārcelti uz citām valstīm," brīdina ĀIPL izpilddirektore Marta Jaksona.

Valdības veiktie uzlabojumi

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ĀILP rīkotajā konferencē atzina, ka nereti valdības izdarīto bloķē Saeimas deputāti, kā piemēru minot grozījumus Maksātnespējas likumā, kur Juridiskās komisijas atbalstu guva deputātu Gunāra Kūtra un Ingunas Sudrabas priekšlikums izslēgt normu, ka maksātnespējas procesa administratori būtu pielīdzināmi valsts amatpersonām. Ja šādu normu Saeima 8. decembrī apstiprinās, reforma maksātnespējas jomā kopumā būs izgāzusies, jo likumprojekts, kas kardināli reformē maksātnespējas administratoru uzraudzības sistēmu tiks nodots otrreizējai caurlūkošanai, akcentēja ministrs.

Tieslietu ministrs ārvalstu investorus informēja, ka pēdējo trīs gadu laikā ir ievērojami samazinājušies tiesvedību termiņi, būtiski palielināti kriminālsodi – naudas sodi gan fiziskām, gan juridiskām personām, liela uzmanība tiek pievērsta pārrobežu kukuļdošanai, kā arī notiek cīņa pret naudas atmazgāšanu.

"Tiesiskās aizsardzības procesā piekritām ārvalstu investoru padomes priekšlikumam, ka turpmāk kreditori paši varēs izvēlēties personu, kas īsteno tiesiskās aizsardzības procesu, un šī persona varēs arī nebūt amatpersona. No 2018. gada 1. janvāra arī maksātnespējas procesā ir paredzēts, ka kreditori varēs izvēlēties maksātnespējas procesa uzraugu vai nu no auditoru, vai zvērinātu revidentu vidus, vai citas jomas speciālistu. Tiks palielinātas arī Maksātnespējas administrācijas pilnvaras, šīs iestādes ierēdņi turpmāk varēs ierasties jebkura administratora prakses vietā, lai veiktu negaidītu pārbaudi par viņu lietvedībā esošiem dokumentiem un par maksātnespējas procesa gaitu," klāstīja Dz. Rasnačs.

Vaicāts, ko Tieslietu ministrija gatavojas paveikt līdz nākamā gada maijam, kad plānota nākamā tikšanās starp ĀILP un valdību, Dz. Rasnačs minēja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas kardināli reformē maksātnespējas administratoru uzraudzības sistēmu un kas patlaban atrodas Saeimā izskatīšanai uz otro lasījumu. Taču šī procesa rezultātus viņš nesolīja maijā, bet drīzāk nākamā gada nogalē, jo vēl ir jāpieņem virkne Ministru kabineta noteikumu.

Otrs darbības virziens ir tiesu reforma, kuru plānots pabeigt līdz Latvijas simtgadei. Tā ir reforma, kur daudz mazu tiesu vietā būs vismaz uz pusi mazāks tiesu skaits, bet tās būs lielākas, kas ļaus ievērot gan specializāciju, gan nejaušības principu. Trešā darbības joma, pie kā strādā Tieslietu ministrija, ir izmaiņas Komerclikumā, kas saistās ar akciju sabiedrībām.

Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka pētījuma prezentācijā argumentēja, ka darbaspēka pieejamībā notiek darbs, lai veiktu grozījumus Imigrācijas likumā, mazinātu birokrātiju mazajam biznesam, sasaistītu izglītību ar nepieciešamajām darbaspēka prasmēm, veicinātu darba ražīgumu un lai tautsaimniecība radītu produktus ar augstāko pievienoto vērtību. Viņš arī atklāja, ka ministrija investoru piesaistei gatavojas atvērt kontaktpunktu.

Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins skaidroja, ka 2017. gada budžetā netika aiztikts neviens no pamatnodokļiem. Savukārt līdz 1. aprīlim jābūt gatavai nodokļu rīcībpolitikas stratēģijai, kas varētu skart nodokļus par kapitālu, ieviest progresivitāti darbaspēka nodokļos, kā arī varētu būt atraktīvāki nodokļi biznesam. Viņaprāt, skaidrībai par nodokļu politiku būtu jābūt vismaz piecus gadus uz priekšu. Latvijas valdība ir arī deklarējusi mērķi ilgtermiņā sasniegt nodokļu ienākumu apjomu vienas trešdaļas no iekšzemes kopprodukta apjomā (patlaban – 28% no IKP).

Kas ir ĀIPL?

ĀIPL ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies lielākie ārvalstu uzņēmumi Latvijā, kā arī ārvalstu tirdzniecības kameras un Rīgas Ekonomikas augstskola. ĀIPL biedru uzņēmumi pārstāv 30% (2,2 miljardus eiro) no tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijas uzņēmumos. ĀIPL aktīvi meklē un iesaka risinājumus, lai sadarbībā ar Latvijas valdību uzlabotu un attīstītu uzņēmējdarbības un investīciju vidi valstī. Risinājumus un priekšlikumus izstrādā darba grupas, kuru sastāvā darbojas investoru uzņēmumu un ārvalstu tirdzniecības kameru pārstāvji.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv