Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Ekonomikas ministrija
Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojekts tiks iesniegts Saeimā valsts 2017. gada budžeta likumprojekta paketē.
Lai Latvija kļūtu par pirmo izvēli Baltijā
Karstas diskusijas valdībā 27. septembrī izsauca Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālais ziņojums par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem. Tomēr valdība atbalstīja vienu no konceptuālajā ziņojumā piedāvātajiem risinājumiem attiecībā uz strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumiem. Abās valdības sēdēs gan labklājības ministrs Jānis Reirs, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Katrīna Zariņa vērsa uzmanību uz būtiskiem atvieglojumiem darbaspēka nodokļa atlaidēs. Tomēr EM uzsvēra, ka apjomīgas nodokļu atlaides tiks piešķirtas ļoti nelielam uzņēmumu skaitam. Arī premjerministrs Māris Kučinskis izteica repliku, ka laikam šajā gadījumā virpu un takšu uzņēmumus par "start-up" kompānijām pārveidot nevarēs.
Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, aizstāvot jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojektu, uzsvēra, ka "strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem jeb "start-up" ir būtiska nozīme Latvijas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovācijas sekmēšanā. Jaunuzņēmumu likums būs pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai, kā rezultātā ceram, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 20 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 120 augsti kvalificētus darbiniekus. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par "start-up" jeb strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli numur 1 Baltijas valstīs".
Palīdzēs nozarei attīstīties
Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojekts tapis ciešā sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām un Latvijas "start-up" asociāciju. "Jaunais regulējums veicinās jaunu, strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izveidi, bet vēl jo svarīgāk - jaunuzņēmumu spēju attīstīties un izdzīvot, kamēr atrod investorus," ir pārliecināts asociācijas pārstāvis Andris K. Bērziņš. Vai tieši nodokļu likumdošana bija tā, kas nozari visu laiku kavēja? "Likumdošana nav vienīgais kavēklis – trūkst arī kapitāla un pieredzes. Bet jaunais likumprojekts var stipri palīdzēt."
Vai tagad jauni "start-up" radīsies kā sēnes pēc lietus? "Jā, tā var būt. Bet pieredze uzņēmējdarbībā firmām vēl ir salīdzinoši vāja, tāpēc jāpaiet ilgākam laikam, kamēr idejas nobriest," vērtēja Andris K. Bērziņš.
Latvijas jaunuzņēmumi līdz šim ir publiski paziņojuši par saņemtām investīcijām 110 miljonu eiro apjomā, informēja Latvijas "start-up" asociācija. Svarīgākie jaunuzņēmumu pārdošanas darījumi bija "iPhone" kontaktu saraksta risinājuma "CoBook" pārdošana ASV kompānijai "FullContact" 2014. gada janvārī, sociālā tīkla "Ask.fm" pārdošana ASV "Ask.com" 2014. gada augustā un virsmu nanopārklājumu jaunuzņēmuma "Naco" pārdošana Vācijas "Scaeffler Group" 2015. gada decembrī. Visi šie uzņēmumi savu pamatdarbību un pētniecības un attīstības departamentus saglabāja Latvijā arī pēc pārdošanas.
Riska kapitāla fondi investē uzmanīgi
No Latvijas ekonomikas attīstības skatupunkta, kā arī no riska kapitāla nozares viedokļa jaunais regulējums būtiski uzlabo "start-up" vidi Latvijā, vērtēja riska kapitāla fonda "Livonia Partners" līdzīpašniece Kristīne Bērziņa. "Nosakot, ka riska kapitāla investīcija ir viens no priekšnosacījumiem jaunuzņēmuma statusa iegūšanai, tiks veicināta gan jaunuzņēmumu, gan riska kapitāla fondu aktivitāte Latvijā. Riska kapitāla fondi investīcijām pieiet ļoti profesionāli un kapitālu izvieto efektīvi. Tas motivēs jaunuzņēmumus strādāt profesionāli, ar mērķi pastāvīgi augt, lai katru gadu piesaistītu investīcijas un saglabātu savu īpašo statusu. Jaunuzņēmumiem ir tipiski, ka to vērtība galvenokārt ir cilvēku zināšanas, tādēļ, atvieglojot darbinieku izmaksas, valdība dod tiem iespēju radīt vairāk darba vietu un paātrināt savu tehnoloģisko produktu izstrādi. Tajā pašā laikā tiek sekmēta izaugsme tieši tehnoloģiju un inovāciju sektorā, kas uzlabo tehnoloģiju biznesu ekosistēmu Latvijā un ceļ mūsu konkurētspēju. Zīmīgi, ka ne Lietuvā, ne Igaunijā nav līdzīgu atbalsta mehānismu, kas noteiktu īpašu statusu jaunuzņēmumiem. Tas ļauj Latvijai izcelties gan investoru, gan jaunuzņēmumu dibinātāju priekšā, kas tos varētu mudināt reģistrēt uzņēmumus Latvijā."
Galvenā pazīme – riska kapitāla investoru piesaiste
Likumprojektā noteikta jaunuzņēmuma definīcija un tā pazīmes, atbalsta programmas, jaunuzņēmumu pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori, jaunuzņēmumu atbalsta programmu uzraudzības kārtība, kā arī jaunuzņēmuma pienākumi.
Likumprojektā jaunuzņēmums definēts kā kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar inovatīvu biznesa modeļu, produktu izstrādi, ražošanu un attīstību, kas veic saimniecisko darbību pirmajos piecos savas saimnieciskās darbības gados, ražojot, attīstot inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību. Galvenā pazīme jaunuzņēmumam noteikta kvalificēta riska kapitāla investoru vismaz 30 000 eiro ieguldījums tā pamatkapitālā katrā atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadā, tādējādi apliecinot pieteiktās biznesa idejas dzīvotspēju.
Vairākas atbalsta programmas
Paredzēts, ka jaunuzņēmumiem būs pieejamas vairākas atbalsta programmas:
Lai risinātu augstā nodokļu sloga radītos sarežģījumus, jaunuzņēmumiem to darbības sākumposmā tiks radīta iespēja par katru nodarbināto veikt minimālo fiksēto mēneša maksājumu – divu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā, kas šobrīd ir 252 eiro. Gadījumā ja nodarbinātā alga pārsniedz 4050 eiro mēnesī, papildus tiks maksāts solidaritātes nodoklis. Fiksētais maksājums aizstās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli par konkrēto darba ņēmēju, norādīts likumprojekta anotācijā.
Savukārt atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei paredzēta gadījumos, kad darba ņēmējs nepiekrīt, ka par viņu tiek veikts fiksēts maksājums. Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie jaunas atbalsta programmas izstrādes augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, kuru plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 11. oktobrim. Grantu programmas plānotais apmērs ir trīs miljoni eiro.
Atbalstu (fiksēto maksājumu programmu un nodokļu atlaides) jaunuzņēmumiem plānots piemērot uz vienu taksācijas gadu, pēc kura lēmums ir atkārtoti pārskatāms.
Komisija LIAA paspārnē
Likumprojekts nosaka, ka jaunuzņēmums, kas vēlas izmantot tiesības piedalīties atbalsta programmās, iesniedz pieteikumu speciāli veidotai komisijai, kas, izvērtējot jaunuzņēmuma pazīmes un iesniegto informāciju, pieņem lēmumu par tā dalību attiecīgajā atbalsta programmā.
Savukārt likumprojekta anotācijā teikts, ka komisijas darbība norit Ekonomikas ministrijas resora ietvaros – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), kas pildīs gan sekretariāta funkciju, gan ar komisijas lēmuma starpniecību būs atbalsta sniedzējs un atbalsta apmēra noteicējs.
Ar likumprojektu tiek noteikts, ka atbildīgā iestāde par komisijas sastāva un tās darbības nolikuma apstiprināšanu ir Ekonomikas ministrija. Attiecīgi precīzu kārtību, kā komisija pārliecinās par jaunuzņēmuma pazīmēm un likumā izpildāmajiem nosacījumiem, plānots noteikt ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem vai iekšējiem normatīvajiem aktiem.
Komisijas galvenie pienākumi būs šādi:
Komisijas lēmumi būs pārsūdzami Ekonomikas ministrijā.
Atbalstu dzīvesstila uzņēmumiem turpinās vērtēt
Savukārt, lai nodrošinātu atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) īstenošanu, līdz 2017. gada 1. jūnijam Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām turpinās izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem iekļautos risinājumus un sagatavos normatīvo regulējumu izskatīšanai MK. Iespējams, tā sauktajiem dzīvesstila uzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniegs noteiktu robežu, tiks ieviests ikmēneša patentmaksājums.
Plānots, ka šie atbalsta stimuli būs spēkā ar 2018. gada 1. janvāri.
Mikrouzņēmumiem nebūs nozaru ierobežojumi
Ņemot vērā to, ka šobrīd EM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām izstrādā alternatīvus nodokļu maksāšanas režīmus uzņēmējdarbības uzsācējiem, nav efektīvi uz vienu gadu ieviest ierobežojumus attiecībā uz nozarēm (tādas tika noteiktas 37), kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums nav tiesīgs kļūt un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, uzskata FM. Tāpēc MK sēdē 27. septembrī atbalstīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz, ka no 2017. gada netiks ieviesti ierobežojumi attiecībā uz nozarēm, kurās mikrouzņēmums ir tiesīgs būt par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju.
Tā kā tiks izstrādāti alternatīvi nodokļu maksāšanas režīmi uzņēmējdarbības uzsācējiem, grozījumi likumā paredz, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem līdz 2018. gada 15. decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem, ja tie vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018. gada 31. decembra, jo MK akceptētie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu ar 2019. gada 1. janvāri.
Jauni mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji varēs reģistrēties tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam.
Uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas jau pašlaik, 2017. gadā vairs nevarēs iesniegt pieteikumu, lai par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju kļūtu 2018. gadā (plānots, ka 2018. gadā būs stājies spēkā jaunais nodokļu režīms uzņēmējdarbības uzsācējiem, kuru pašlaik izstrādā Ekonomikas ministrija).
Vieglāka likvidācija
Vienlaikus Tieslietu ministrija ar nozares ekspertiem līdz šā gada 31. decembrim Komerclikuma darba grupā izskatīs iespēju veikt grozījumus Komerclikumā, nosakot kārtību, kādā darbinieki sabiedrībās ar ierobežotu atbildību var realizēt kapitāla daļu opcijas un personāla daļas. Tāpat plānots izvērtēt iespēju atvieglot uzņēmumu, kas atbilst strauji augošu uzņēmumu pazīmēm, likvidēšanas procedūru (t.i., precizēt normas attiecībā uz kreditoru informēšanu, likvidācijas sākuma finanšu pārskata sastādīšanu un sabiedrības atlikušās mantas sadali). Nepieciešamības gadījumā grozījumi Komerclikumā tiks iesniegti izskatīšanai MK līdz 2017. gada 1. maijam.
