Kopbraukšanas pakalpojumi. Kā tos regulēt?

Pašlaik aktuālo Satiksmes ministrijas iecerēto Autopārvadājumu likuma grozījumu pamatā ir Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums "Pasažieru pārvadājumu ar taksometriem jomas tiesiskais regulējums un priekšlikumi tās pilnveidošanai". Tā izveides gaitā konstatētas vairākas problēmas, kuras saistītas ar taksometru licencēšanu, ēnu ekonomiku nozarē un taksometru pakalpojumu kvalitāti.

Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajai informācijai taksometru joma visvairāk pakļauta ēnu ekonomikai. Tajā netiek samaksāti līdz pat 80% no nodokļiem - atskaitēs oficiāli uzrādītais darba stundu skaits un atalgojums ir neatbilstoši mazs, un, vērtējot pēc nomaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nobrauktā kilometru skaita, vidējā alga nozarē ir tikai 80 eiro mēnesī. Līdz ar to jomā nodarbinātie cilvēki ir sociāli neaizsargāti.

Papildu diskusijas taksometru nozarē radījušas arī Saeimā izskatīšanai ierosinātais kopbraukšanas pakalpojumu regulējums, kas ļautu pasažieru pārvadājumus ar vieglo transportu veikt arī vadītājiem, kuriem nav taksometra pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās atļaujas.

Kopbraukšana problemātiska arī citur Eiropā

Kopbraukšanas pakalpojumi piedāvā autotransporta nolīgšanu ar mobilo aplikāciju starpniecību. Pasaulē šādus pakalpojumus, kuri balstās uz dalīšanās ekonomikas principiem, sniedz tādi uzņēmumi kā "Taxify", "Uber", "Wisemile", "Lift" un citi. Satiksmes ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā ierosināts šo vietņu sniegto servisu pielīdzināt taksometru pārvadājumu jomai, attiecīgi regulējot arī to darbību.

"Taxify" vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš norāda, ka uzņēmums jau pašlaik Latvijā strādā esošā likumā noteiktajā kārtībā: "Citās valstīs, kur darbojas "Taxify", mūsu klienti ar platformas palīdzību var izvēlēties gan licencēto taksometru pārvadājumus, gan kopbraukšanas pakalpojumu atbilstoši savām vēlmēm un vajadzībām." Viņš norāda, ka kopbraukšana ieguvusi plašu popularitāti pasaulē, jo sniedz papildu peļņas iespējas iedzīvotājiem un ļauj efektīvi izmantot sabiedrības resursus.

"Ar taksometru pakalpojumu rezervēšanas problēmām interneta vidē saskaras ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs. Riski galvenokārt ir saistīti ar to, ka taksometra pakalpojumus var pieteikties sniegt privātpersonas bez atbilstošas taksometru vadītājiem nepieciešamās kvalifikācijas ar saviem privātajiem automobiļiem, kuri nav aprīkoti atbilstoši taksometriem noteiktajām prasībām. Arī nodokļu nomaksa šiem pakalpojumu sniedzējiem ir neskaidra. Tā kā šie ir samērā jauni produkti tirgū, novērojams, ka valstīm nav vienota risinājuma, kā ar tiem cīnīties," teikts Satiksmes ministrijas izplatītajā paziņojumā. Ministrijas apkopotā Eiropas valstu pieredze apliecina bažas par iepriekš minētajiem riskiem - Beļģijas, Vācijas un Itālijas tiesas aizliegušas kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēja "UberPop" darbību, jo to veikuši vadītāji bez profesionālās licences.

Risinājums – tiesisks regulējums

"Regulējuma izstrāde ir loģisks solis, kas iezīmē konsekventu valsts politiku ar mērķi iekļaut Latvijas transporta pakalpojumu tirgū kopbraukšanas pakalpojumus. Inovatīviem un pieprasītiem risinājumiem ir jārod vieta Latvijas ekonomikā, ievērojot skaidrus uzņēmējdarbības un nodokļu politikas principus," norāda Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena. Pēc nozares datiem vadošo kopbraukšanas platformu aplikāciju lejupielāžu skaits Latvijā pārsniedzot 50 tūkstošus. Sadarbībā ar ministriju atbilstošus Autopārvadājumu likuma grozījumus Saeimā iesnieguši pieci deputāti: Edvards Smiltēns, Ingmārs Līdaka, Rihards Kols, Inese Lībiņa-Egnere un Vilnis Ķirsis.

Iesniegtais likumprojekts rosina kopbraukšanas pakalpojumus izvirzīt kā atsevišķu autopārvadājumu formu, kurā darbojoties pārvadātājiem nav nepieciešams saņemt licenci. Likumprojekta ierosinātāji norāda, ka ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību īstenojamās kopbraukšanas pilnvērtīgu izmantošanu ierobežo tieši tiesiskā regulējuma trūkums, jo šim pakalpojumam, kuram atbilst dalīšanās ekonomikas principi, nevar piemērot taksometru pakalpojumu tiesisko regulējumu.

Likumprojekts kopbraukšanu definē "kā pasažieru pārvadājumu pakalpojumu, ko sniedz pārvadātājs, kas izmanto transporta tīkla platformu un kas nav reģistrējies kā taksometru pakalpojumu sniedzējs". "Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem, juridiskā persona (šajā gadījumā, piemēram, "Taxify") rūpējas par to, lai pakalpojuma sniegšana notiek saskaņā ar normatīvo aktu prasībām," norāda Juris Krūmiņš. "Pakalpojumu sniedzējam ir jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam vai saimnieciskās darbības veicējam un jānomaksā nodokļi par sniegto pakalpojumu."

Ierosinātie grozījumi paredz, ka kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanu būs iespēja uzraudzīt ar tiešsaistes platformu palīdzību, kas ar GPS funkciju reģistrētu informāciju par sniegto pakalpojumu, fiksējot pakalpojuma laikā veikto maršrutu un automātiski aprēķinot cenu, balstoties uz noteikto tarifu. Samaksu par sniegto pakalpojumu būs iespēja sniegt tikai elektroniski - veicot bankas pārskaitījumu vai norēķinoties ar maksājumu karti. Savukārt par to, vai pakalpojuma sniedzēju darbība atbilst likumā noteiktajām prasībām, būs atbildīgs transporta tīkla operators, kuram būs jāgādā arī par to, lai dati par sniegtajiem pakalpojumiem tiek saglabāti un nodoti Valsts ieņēmumu dienestam. Likumprojekta ierosinātāji uzskata, ka bezskaidras naudas norēķini nodrošinās caurskatāmu finanšu plūsmu starp pakalpojumu saņēmēju un sniedzēju, atvieglojot nodokļu iekasēšanu valsts budžetā, kā arī palīdzot mazināt pelēkās ekonomikas īpatsvaru.

Vadītājus uzrauga stingri

Satiksmes ministrijas paustās bažas par kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēju kvalifikāciju Juris Krūmiņš noraida, atzīmējot, ka "Taxify" izvirzītās prasības vadītājiem ir augstākas nekā pašlaik Autopārvadājumu likumā noteiktās. "Vadītājiem būs jāiesniedz izziņa par sodāmību, kas nepieļauj iepriekšējas sodāmības par miesas bojājumiem, braukšanu dzērumā un citus būtiskus pārkāpumus. Šoferiem jābūt tiesībām vismaz trīs gadus, viņa automašīnai jābūt gan KASKO, gan OCTA apdrošināšanai, kā arī auto nedrīkst būt vecāks par 10 gadiem." Pirms pakalpojuma sniegšanas autovadītājiem esot jāiziet arī īpaša apmācība. "Turklāt mēs visu laiku sekojam līdzi klientu atsauksmēm, kuras aplikācijā atstāj katrs trešais lietotājs, un pārbaudām ikvienu sūdzību un komentāru. Ja sūdzības ir pamatotas, ar vadītāju tiek operatīvi veiktas pārrunas vai arī viņš tiek bloķēts."

Satiksmes ministrija gan pret šiem ierosinājumiem izturas piesardzīgi. Tās pārstāvis Aivis Freidenfelds norāda, ka sadarbībā ar darba devēju, darba ņēmēju un nozares administrējošām valsts un pašvaldību institūcijām padziļināti jāizvērtē kopbraukšanas pakalpojumu regulējuma ietekme uz taksometru pārvadājumu un sabiedriskā transporta pārvadājumu tirgu, kā arī darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu. Savukārt viens no Saeimā iesniegtā likumprojekta autoriem Rihards Kols uzskata: "Tieši regulējuma trūkums, nevis tā ieviešana rada potenciāli vēl lielākus draudus par darbošanos pelēkajā sektorā."

Ierosinātais kopbraukšanas jomas regulējums 28. septembrī pirmo reizi tiks izskatīts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Savukārt līdz 15. oktobrim Satiksmes ministrijai izskatīšanai Ministru kabinetā jāiesniedz informatīvajā ziņojumā paredzētie grozījumi Autopārvadājumu likumā. Tie skars taksometru licencēšanu un vadītāju sertificēšanas jautājumus.

Taksometru vadītājus plāno sertificēt

Autopārvadājumu likuma 35. pants nosaka, ka pasažieru pārvadājumus ar taksometriem var veikt tikai tad, ja pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci). Pašlaik par tās izsniegšanu ir atbildīga pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā plānots veikt pasažieru pārvadājumus. Satiksmes ministrijas rosinātie grozījumi paredz, ka licencēšana tiks deleģēta deviņām republikas pilsētām un pieciem plānošanas reģioniem. Līdz 2017. gada 30. jūnijam plānots Ministru kabinetā iesniegt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem", tajos nosakot minimālās prasības licences saņemšanai un kārtību, kādā veicama pasažieru pārvadāšana ar taksometriem. Iecerēts, ka speciālās atļaujas tiks izsniegtas, ņemot vērā komersanta nodokļu nomaksu konkrētā laikā, darba ņēmēju skaitu attiecībā pret izsniegtajām licencēm, algas apmērus, noslogotību un nepieciešamo licences kartīšu skaitu.

Savukārt, lai uzlabotu taksometru vadītāju kvalifikāciju, normatīvajos aktos plānots ieviest arī taksometru vadītāju sertificēšanu vai tai līdzvērtīgu pasākumu, piemēram, paredzot aizliegt pasažieru pārvadājumu veikšanu, ja personai nav noņemta vai dzēsta sodāmība. Pašlaik Autopārvadājumu likuma 35. panta piektā daļa nosaka, ka pasažieru pārvadājumus ar vieglo taksometru drīkst veikt personas, kuru B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz trīs gadi. Par taksometru vadītāju sertificēšanu, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, atbildīga varētu būt VSIA "Autotransporta direkcija", kuras rīcībā būtu dati no Sodu un Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra. Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā iezīmēta arī ideja par vienotu datu sistēmu, kurā būtu informācija par taksometru vadītāju sertifikātiem, taksometru pakalpojumu sniegšanai izsniegtajām licencēm un vadītāju izdarītajiem pārkāpumiem. Lai veiktu stingrāku nodokļu apmaksas uzraudzību, sistēmā paredzams uzkrāt arī taksometru skaitītāja identifikācijas datus un informāciju par skaitītāja rādītājiem. Plānots, ka informāciju sistēmā ievadītu sertifikāta izsniedzējs un tai būtu divas daļas – ierobežotas pieejamības un publiskā daļa, kurā atrodamā informācija būtu pieejama arī taksometru klientiem.

Ministru kabineta noteikumu projektu, kas skar taksometru vadītāju sertificēšanu, Satiksmes ministrijai uzdots sagatavot līdz 2017. gada 30. jūnijam.