SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
26. jūlijā, 2016
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Atkritumi
2
2

Valsts un ES nauda Baltijas jūras vides atveseļošanai

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika; Avots: VARAM

Lai uzlabotu Baltijas jūras vides stāvokli, valdība pirmoreiz apstiprinājusi pasākumu programmu 2016.–2020. gadam, kurā kā galvenās problēmas ir nosauktas trīs – eitrofikācija1, invazīvās sugas un piesārņojošie atkritumi. Tomēr dokumentā arī atzīmēts, ka sasniegt Eiropas Savienības direktīvā nosprausto ambiciozo mērķi – labu jūras vides stāvokli līdz 2020. gadam – eitrofikācijas jomā nebūs iespējams, jo jūras ekosistēma spēj atveseļoties tikai vairāku gadu desmitu laikā.

īsumā
  • MK pirmoreiz apstiprināta pasākumu programma Baltijas jūras vides atveseļošanai 2016.–2020. gadam.
  • Galvenās problēmas ir nosauktas trīs – eitrofikācija, invazīvās sugas un piesārņojošie atkritumi.
  • Nozīmīgākie pasākumi paredzēti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos.
  • Izvēlētā pilotteritorijā Kurzemē pārbaudīs mākslīgo molusku audzēšanas ietekmi uz piesārņojuma mazināšanu.
  • Eitrofikācijas gadījumā ir noteikts, ka 2020. gadā labs vides stāvoklis Latvijas jūras ūdeņos netiks sasniegts Baltijas jūras dabīgo apstākļu dēļ.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto plānu "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2016.–2020. gadā" valdība apstiprināja 12. jūlijā. Tas veidots, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, kuras prasības ir pārņemtas Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā.

Jūras vides stāvokļa novērtējums

Atbilstoši ES direktīvai un likuma prasībām bija jāveic tā saucamā jūras stratēģijas izstrāde – pirmkārt, jānovērtē jūras vides stāvoklis. To 2012. gadā veica Latvijas Hidroekoloģijas institūts, akcentē VARAM Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja Tatjana Jansone.

Institūts novērtējumā izmantoja tobrīd pieejamos jūras monitoringa datus, starptautiskos un reģionālos novērtējumus, tika veikts sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējums, izanalizējot visas tautsaimniecības nozares, kas ietekmē jūras vidi – zvejniecība, kuģniecība, lauksaimniecība, tūrisms u.c., skaidro VARAM Ūdens resursu nodaļas vecākā eksperte Baiba Zasa.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts jūras novērtējumā tostarp secināja, ka par daudziem jūras vidi raksturojošiem rādītājiem trūkst informācijas, jo nepietiekamā finansējuma dēļ monitoringu nebija iespējams veikt vajadzīgajā apjomā. Kā galvenā problēma jūras vides stāvoklī tika norādīta eitrofikācija, piesārņojums ar bīstamām vielām un piesārņojums, ko rada kuģošana, kā arī svešās jeb invazīvās sugas2. Tādēļ nepilnīgās informācijas dēļ, lai sagatavotu programmu, 2014.–2015. gadā tika veikti papildus pētījumi. 

Svarīgākie veicamie pasākumi

Programmas izstrādes gaitā tika izvērtēts, kādi pasākumi izriet no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, ES un Latvijas tiesību aktiem gan vides aizsardzības, gan citās jomās, kādus uzlabojumus jūras vides stāvoklī šie esošie pasākumi spēj nodrošināt līdz 2020. gadam.

Tika noteiktas svarīgākās veicamo pasākumu grupas:

  • monitorings jūrā un upēs piesārņojuma un tā izmaiņu tendenču apzināšanai;
  • riska mazināšanas un ekosistēmas atveseļošanas pasākumi;
  • telpiskās aizsardzības un jūras izmantošanas pārraudzības pasākumi;
  • sabiedrības līdzdalība un informēšana;
  • pētījumi zināšanu bāzes uzlabošanai;
  • reģionā kopīgi veicamie pasākumi.

Spēkā esošo pasākumu, kas izriet no citu ES direktīvu un konvenciju vides aizsardzības un nozaru politiku jomās, pilnīga īstenošana kopumā varētu uzlabot jūras vides stāvokli. Tomēr ir secināts, ka ar tiem vien nav pietiekami, lai panāktu labu jūras vides stāvokli. Tāpēc ir identificēti un programmā iekļauti jauni papildu pasākumi eitrofikācijas, invazīvo sugu un jūru piesārņojošo atkritumu mazināšanai, kā arī telpiskās aizsardzības pasākumi attiecībā uz aizsargājamām jūras teritorijām un jūras telpiskā plānošana kā efektīvs instruments jūras resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Turklāt programmā paredzēti arī izpētes pasākumi zināšanu un informācijas bāzes uzlabošanai (zinātniskās pētniecības projekti).  

Nozīmīgākais – upju baseinu apsaimniekošana

Jūras vides stāvokļa uzlabošanai un piesārņojuma slodzes samazināšanai no sauszemes avotiem šobrīd nozīmīgākie pasākumi paredzēti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos 2016.–2021. gadam, jo lielākā daļa piesārņojuma jūrā nāk no sauszemes. Lai uzlabotu virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, paredzēta stingrāka notekūdeņu attīrīšanas kontrole, kanalizācijas sistēmu paplašināšana, lai nepieļautu neattīrītu notekūdeņu aizplūšanu vidē, pasākumi mēslu krātuves izbūvei u.c.

"Vienreiz lietojamie maisiņi drīzumā nebūs bez maksas. Un tad padomāsim, vai veikalā likt vienu tomātu atsevišķā plastmasas maisiņā."

Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos – ūdeņu stāvokļa uzlabošanai iekļauto pamata pasākumu, kuri ir obligāti visām ES dalībvalstīm, realizācijai līdz 2021. gadam visos četros upju baseinu apgabalos kopā plānotas investīcijas 2,573 miljonu eiro apmērā. Papildus pasākumu realizācijai nepieciešams piesaistīt finansējumu 212,2 miljonu eiro apmērā.

Liels piesārņojums Daugavā

Nav noliedzams, ka jūras piesārņojumu lielā mērā ietekmē četru lielu upju, īpaši Daugavas, ieplūšana jūrā. Turklāt lielā mērā tas ir pārrobežu piesārņojums, ko izraisa rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumu nepietiekami attīrītie notekūdeņi valstīs, kas robežas ar Latviju – Krievijā un Baltkrievijā.

Ja Ventas, Lielupes un Gaujas piesārņojuma mazināšanas risinājumos Latvija sastrādājas ar citām ES valstīm, kurām ir saistošas ES direktīvas, tad Daugavas piesārņojuma mazināšanā sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju tik laba neveidojas. Lai gan Baltkrievijā tiek īstenoti vairāki starptautiski projekti, lai uzlabotu notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti, trūkst pilnīgas informācijas, kāds ūdens no šīm valstīm pa Daugavu plūst uz Latviju. 50% no kopējā visu upju noteces jūrā veidojas ārpus Latvijas – tas ir ārkārtīgi liels daudzums, atzīst T. Jansone. "Tomēr, ja uzlabosim ūdens piesārņojuma līmeni Latvijas pusē, tad kopējā slodze uz jūru būs mazāka."

Audzēs mākslīgos moluskus

Kā viens no pasākumiem programmā ir paredzēts pilotpētījums, lai izvērtētu zaļo buferjoslu efektivitāti ap lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un ūdenstecēm. Patlaban Aizsargjoslu likums nosaka vairākus ierobežojumus virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās, un to desmit metrus platā joslā no upēm un ezeriem nedrīkst lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, bet drīkst apstrādāt zemi. Ņemot vērā, ka Zemkopības ministrijai (ZM) ES fondu pieejamais finansējums nosaka dažādus maksājumus buferjoslas ierīkošanai, VARAM ar ZM apspriež buferjoslas izveides ierīkošanu ne mazāk kā divus metrus no ūdens objektiem. 

Paredzēts vērtēt arī mežizstrādes radītās slodzes, jo fosfora radītais piesārņojums nāk ne tikai no lauksaimniecības, bet arī no koku izciršanas.

Kā viens no inovatīviem pasākumiem, lai mazinātu eitrofikāciju piekrastes ūdeņos, projekta ietvaros izvēlētā pilotteritorijā Kurzemē pārbaudīs mākslīgo molusku audzēšanas ietekmi uz piesārņojuma mazināšanu. Zinātniski ir pierādīts, ka Baltijas jūrā sastopamā ēdamgliemene, kuras izmērs ir 3–3,5 centimetri, ir spējīga izfiltrēt stundā divus – divarpus litrus ūdens, 100 tonnas (t) gliemeņu spēj akumulēt 1000 kilogramus (kg) slāpekļa un 100 kg fosfora. No 100 t gliemeņu var iegūt vienu tonnu gliemeņu čaulu miltu, ko var izmantot dzīvnieku barībai.

Izlietotais iepakojums

Kā viens no būtiskiem ūdens piesārņojuma veidiem ir vienreizlietojamie plastmasas iesaiņojumi, kas ienāk jūrā pa upēm vai ko pludmalē ir atstājuši atpūtnieki. Eiropas Komisija ir izstrādājusi vienotu prasību kopumu attiecībā uz vieglās plastmasas maisiņiem, kura prasības jāievieš 2018. gadā.

"Tirgotājiem par vienreizlietojamiem maisiņiem būs jāmaksā vairāk, droši vien tuvākajā nākotnē tie pircējiem nebūs vairs bez maksas. Tas daudziem liks padomāt, vai veikalā likt vienu tomātu atsevišķā plastmasas maisiņā," secina B. Zasa.

"50% no kopējā visu upju noteces jūrā veidojas ārpus Latvijas – tas ir ārkārtīgi liels daudzums."

Piekrastes sauszemes teritorija atrodas Rīgas un Kurzemes plānošanas reģionos un ietver 17 vietējās pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūru. Visas 17 piekrastes pašvaldības kā vienu no savām attīstības prioritātēm ir noteikušas tūrismu, fokusējoties uz tūrisma produktu un pakalpojumu attīstību pludmalē un jūras krastam tuvējā joslā.

Piekrastes pašvaldību attīstību ietekmēs tādi programmā paredzētie pasākumi kā regulāra atkritumu monitoringa veikšana piekrastē (pludmalē), sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi, lai mazinātu cieto atkritumu nevēlamo ietekmi uz jūras ekosistēmu.

Svarīgs ir monitorings

Būtisks pasākums ir monitoringa veikšana, informatīvās bāzes iegūšana, lai līdz 2020. gadam skaidrība par jūras vides stāvokli būtu lielāka. "Tika konstatēts, ka datu ir stipri, stipri par maz. Veicot jūras vides stāvokļa novērtējumu, datu trūkuma dēļ netika vērtēti visi faktori, piemēram, direktīvas obligātā prasība par zemūdens troksni, atsevišķām jūras dzīvotnēm un sugām, kas dzīvo jūrā. Tādēļ programmā ir paredzēti vairāki pasākumi, lai iegūtu papildus datus, izpētītu patieso ainu, savāktu papildu informāciju. Iespējams, tad varēsim pierādīt, kāds stāvoklis ir īstenībā un ka mūsu ūdeņi nemaz nav tik slikti, un kāda ietekme ir visbūtiskākā. Varbūt ar troksni viss ir kārtībā, tikai neesam to pētījuši?" stāsta T. Jansone.

Telpiskās aizsardzības pasākumi

B. Zasa uzsver telpiskās aizsardzības un jūras izmantošanas pārraudzības pasākumu nozīmi, kas saistīti ar izpēti, lai noteiktu potenciāli iespējamās teritorijas jūrā, kuras būtu aizsargājamas. Paredzēti pasākumi saistībā ar jūras telpisko plānošanu – plānots izveidot vienotu jūras datu sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu datu informācijas apmaiņu. Jāvērtē dažādu jūras izmantošanas veidu savstarpējā ietekme, jo palielinās interese par jūras izmantošanu, piemēram, vēja parki, akvakultūra.

Ar laiku būtu jāizstrādā metodika, kā vērtēt savstarpējo ietekmi un izmantot to ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā.

Izņēmums attiecībā uz eitrofikāciju

Pētījumu rezultāti liecina, ka visu esošo un papildu pasākumu īstenošana būtiski samazinātu antropogēno slodzi uz jūras vidi un uzlabotu jūras vides stāvokli. Vienlaikus ir zinātniski pierādīts, ka labu jūras vides stāvokli nebūs iespējams panākt līdz 2020. gadam, jo jūras ekosistēma spēj atveseļoties tikai vairāku gadu desmitu laikā, turklāt plānoto pasākumu efekts parādīsies krietni ilgākā laikā. Tāpēc programma paredz izņēmuma gadījumu attiecībā uz eitrofikāciju.

Baltijas jūrai, kā daļēji noslēgtam lielam ūdens baseinam, lēnās ūdens apmaiņas rezultātā ir ļoti raksturīga eitrofikācija – ūdenstilpju aizaugšana, kad pastiprināti savairojas aļģes un ūdens augi, kas traucē ekosistēmas funkcionēšanu pat līdz tādam līmenim, ka samazinās skābekļa apjoms dziļākajos ūdens slāņos.

Zinātniskie pētījumi pierāda, ka izmaiņas Baltijas jūrā notiek ar lielu laika nobīdi, ko nosaka Baltijas jūras iekšējie bioģeoķīmiskie procesi. Saskaņā ar kopējo izpratni par Baltijas jūrā notiekošo procesu laika skalu, ir atzīts, ka, īstenojot pasākumus jūras vides stāvokļa uzlabošanai, var paiet vismaz 30 līdz 50 gadi, līdz tiek sasniegts vēlamais stāvoklis. Eitrofikācijas gadījumā ir pamatoti noteikt, ka 2020. gadā labs vides stāvoklis Latvijas jūras ūdeņos netiks sasniegts Baltijas jūras dabīgo apstākļu dēļ.

Finansējums

Programmas īstenošanai plānots izmantot finanšu resursus galvenokārt no valsts budžeta, tai skaitā no Latvijas Vides aizsardzības fonda, kā arī no ES fondiem. Svarīgi, ka ES finansējums 2014.–2020. gada plānošanas periodā paredzēts tikai atsevišķu direktīvu ieviešanai, piemēram, notekūdeņu direktīvas un atkritumu apsaimniekošanas direktīvas ieviešanai, pārējais finansējums jāmeklē pašiem, tostarp, dažādu projektu ietvaros, skaidro VARAM pārstāves.

Pētījumu veikšanai zināšanu un informācijas bāzes uzlabošanai par jūras vides stāvokli no ES Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fonda plānoti 3,3 miljoni eiro.


 

1Eitrofikācija – ūdenstilpju piesātināšanās ar augu barības vielām, kas veicina ūdensorganismu pārmērīgu savairošanos un ūdenstilpju aizaugšanu.

2Invazīva suga ir tāda suga, kas, nonākot svešā (jaunā) biotopā, tur kļuvusi dominanta vai agresīva un izspiež citas (vietējās) sugas, kā arī pārveido dabiskos biotopus.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI