APRAKSTS

Ceļā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām

Laura Studente, LV portāls11.02.2016
"ĪSUMĀ"
  • ANO Klimata pārmaiņu konference Parīzē norisinājās no 2015.gada 29.novembra līdz 12.decembrim.
  • Tajā piedalījās 195 valstis.
  • Konferences rezultātā pieņēma Parīzes nolīgumu, kas no 2020.gada aizstās Kioto protokolu.
  • Parīzes nolīgums nosaka mērķus noturēt globālās sasilšanas līmeni zem 2°C robežām un ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5°C robežās.
  • Visām valstīm, ne tikai attīstītajām būs jāuzskaita SEG emisijas un jāveic pasākumi, lai novērstu un pielāgotos klimata pārmaiņām.
  • Tiks veidots jauns oglekļa vienību tirgus mehānisms.
Var gan priecāties par siltajām ziemām, bet reizē prieku bojā apziņa, ka to iemesls ir globālā sasilšana. Grozies, kā gribi, bet visā pasaulē, un tai skaitā arī Latvijā, ir novērojamas arvien intensīvākas klimata pārmaiņas. Līdz šim kopīgi mērķi klimata pārmaiņu mazināšanā bija tikai Eiropas Savienības valstīm, taču līdz ar Parīzes nolīgumu klimata politikā būs jāiesaistās arī pārējai pasaules daļai.

"Klimata pārmaiņas notiek, un tās var novērot arī Latvijā. Arī šī gada ziema nenorit ierasti – tik straujas temperatūras izmaiņas, kad vienā dienā ir tik liels aukstums, bet nākamajā jau +10 grādi – tas nav tipiski,"  semināru par ANO Klimata pārmaiņu konferences Parīzē rezultātiem 28.janvārī uzsākot, atzina Ilze Prūse, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore.

No 2020.gada nomainīs Kioto protokolu

Klimata politiku pasaulē regulē vairāki dokumenti. Pirmo – ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) apstiprināja 1992.gada 9.maijā. Lai gan šis dokuments nosaka aptuvenos klimata politikas ietvarus, tas nenosaka konkrētus mērķus un pasākumus, ko īstenot, lai šos mērķus sasniegtu.

Tāpēc, lai noteiktu konkrētus mērķus, kas jāsasniedz un pasākumus, kas jāīsteno, lai to sasniegšanai, 1997.gada 11.decembrī tika pieņemts Kioto protokols.

Tas noteica: laikā no 2008.gada līdz 2012.gadam attīstītajām valstīm jāsamazina kopējās SEG emisijas vismaz par 5%, salīdzinot ar to līmeni, kas bija 1990.gadā.

Tomēr Kioto protokolam ir vairāki trūkumi. Ilze Prūse skaidro: tas pasauli sadalīja divās daļas – valstīs, kurām bija pienākums samazināt emisijas (attīstītajās valstīs), un valstīs, kurām nebija pienākuma samazināt emisijas (attīstības valstīs), bet kurām no attīstītajām valstīm bija tiesības saņemt finansējumu.

Taču situācija pasaulē ir mainījusies – daudzas attīstības valstis ir kļuvušas bagātākas, piemēram, tādas valstis kā Ķīna un Indija, kas ir bagātākas un saražo vairāk emisijas kā daudzas attīstītās valstis, tostarp Latvija.

Vēl viens vērā ņemams Kioto protokola trūkums bija tas, ka to neratificēja tāda rūpnieciski attīstīta valsts kā ASV. Līdz ar to bija nepieciešams jauns dokuments, ko ievērotu visas valstis.

ANO Klimata pārmaiņu konference Parīzē jeb COP21 nebija pirmais mēģinājums panākt globāli vienotu skatījumu uz klimata politiku pēc Kioto protokola pieņemšanas (2009. gadā tika rīkota konference Kopenhāgenā), taču tas bija veiksmīgākais. Konference norisinājās no 2015.gada 29.novembra līdz 12.decembrim un bija vislielākais diplomātiskais pasākums, kas jebkad organizēts Francijā – 195 valstīm bija jāvienojas ar vienbalsības principu (28 Eiropas Savienības valstis pārstāvēja vienu viedokli).

Tomēr šis mēģinājums bija veiksmīgs un, sākot ar 2020.gadu, Parīzes nolīgums aizstās Kioto protokolu. Tomēr nolīgumam vēl jāstājas spēkā! Tas notiks, kad to būs parakstījušas un ratificējušas 55 Konvencijas Puses, kas reprezentē vismaz 55% aktuālo pasaules SEG emisiju, skaidro Ilze Prūse. Parīzes nolīgums būs atvērts parakstīšanai Ņujorkā no 2016.gada 22.aprīļa līdz 2017.gada 21.aprīlim.

Noteikti kopīgi skaidri mērķi, ko grib izmainīt nākotnē

Kādas ir svarīgākās izmaiņas, kas paredzētas līdz ar nolīgumu? Ja līdz šim klimata politika bija vērsta uz to, lai samazinātu klimata pārmaiņas (novēršot siltumnīcas gāzu (SEG) emisiju nokļūšanu atmosfērā, kā arī atmosfērā jau nokļuvušo emisiju savācot atpakaļ oglekļa dioksīda CO2 veidā fotosintēzes laikā), tad ar Parīzes nolīgumu vienlīdz liels uzsvars tiek likts arī uz pielāgošanos pārmaiņām.

VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktore I.Prūse akcentē, ka iepriekš valstīm ir pietrūcis vienotas globālās vīzijas, tāpēc arī izmaiņas klimata pārmaiņu politikā ir bijušas tikai lēnas un fragmentāras.

Taču ar Parīzes nolīgumu ir noteikti skaidri ilgtermiņa mērķi:

  1. noturēt globālās sasilšanas līmeni zem 2°C robežām, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5°C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes;
  2. uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām;
  3. sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.

Līdz šim šie mērķi bija tikai ieteikumu formā, taču Parīzes nolīgums tos ievieš kā obligātus katrai no valstīm.

Pasākumus klimata pārmaiņu ierobežošanai īsteno visas valstis

Pirms Parīzes konferences valstīm bija jāiesniedz savas apņemšanās (INDC), norādot, ko tās ir gatavas darīt klimata politikas labā. Savas apņemšanās iesniedza 187 valstis, kas kopā radījušas 98% no SEG emisijām. Dažas no valstīm šādu apņemšanos iesniedza pirmoreiz – attīstības un nabadzīgās valstis, jo līdz šim dzīvojušas savā nodabā, saņemot palīdzību no attīstītajām valstīm.

"Tā kā pasākumus klimata pārmaiņām veiks ne tikai Latvija un citas ES dalībvalstis, bet visas pasaules valstis, tad klimata pārmaiņu ierobežošana beidzot patiešām kļūs iespējama."

Lielākā Parīzes nolīguma atšķirība no Kioto protokola ir tā, ka nolīgums attiecas uz visām valstīm. No 2020.gada vairs nepastāvēs dalījums divās valstu grupās – industriālajās, kam jāsamazina emisijas, un pārējās, kas to nedara, bet saņem finansējumu no attīstītajām valstīm. Lai gan attīstītās valstis turpinās uzņemties līderības lomu SEG emisiju samazināšanā, tomēr Parīzes nolīguma ietvaros visām valstīm būs pienākums īstenot pasākumus klimata pārmaiņu ierobežošanai.

Tas nozīmē, ka visām valstīm obligāti jāsagatavo, jāiesniedz un jāsaglabā nacionāli noteikti mērķi klimata pārmaiņu mazināšanā, kā arī jāplāno pasākumi šo mērķu īstenošanā. Turklāt valstīm ir uzlikts pienākums katru nākamo mērķi piecu gadu intervālā padarīt ambiciozāku – tātad tiks nodrošināta ilglaicīga virzība uz attīstību.

Valstīm jānodrošina pārskatāma SEG emisiju uzskaite

Iepriekš SEG emisijas uzskaitīja tikai industriālās valstis, taču turpmāk, atbilstoši Parīzes nolīgumam, visām valstīm būs pienākums veikt sistemātisku un vienotu SEG emisiju un piesaistes uzskaiti. Šī informācija būs pieejama publiski.

Turklāt visām pusēm obligāti jāiesniedz nacionālie SEG inventarizācijas ziņojumi, kā arī informācija, kas nepieciešama, lai novērtētu valstu progresu pašu noteikto SEG emisiju samazināšanā.

Jauns oglekļa vienību tirgus

Līdz ar Parīzes nolīgumu tiek veidots jauns tirgus mehānisms, kas vērsts uz emisiju samazināšanu. Tajā varēs iesaistīties arī komersanti, ne tikai valstu valdības. Līdz šim šāds tirgus bija Eiropas Savienības ietvaros un arī Latvija piedalījās tirdzniecībā. Par to, cik veiksmīgi, lasiet LV portāla rakstā "Emisiju tirdzniecība. Cik gaiša rādās nākotne?".

Tādējādi paralēli ES SEG emisiju tirgus mehānismam, kas turpinās eksistēt, līdz ar Parīzes līgumu tiks izveidots jauns mehānisms, kura mērķis būs veicināt SEG emisiju samazināšanu. Iesaiste tajā būs brīvprātīga, bet daļa no ieņēmumiem, no SEG emisiju tirdzniecības būs jānovirza mehānisma darbības uzturēšanā un pret klimata pārmaiņām īpaši jūtīgo valstu pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem.

Kompensācijas attīstības valstīm nebūs, tikai atsevišķs finansējums

Globālo sasilšanu ir radījušas industriālās valstis, tāpēc vairākas valstis ir pieprasījušas kompensācijas par zaudējumiem. Parīzes nolīgums skaidri nosaka: attīstītās valstis kompensācijas neizmaksās. Tomēr noteiktam skaitam valstu būs obligāti jāpiešķir finansējums valstīm, ko globālā sasilšana skārusi visvairāk. Pārējās to varēs darīt brīvprātīgi.

Arī Latvija varēs brīvprātīgi izvēlēties, vai piešķirt finansējumu vai ne. Tāpat izvēles iespējas būs arī pašām attīstības valstīm – tādām augošām ekonomiskām sistēmām kā Ķīna un Indija, skaidro I.Prūse. Finansējumam, ko piešķirs valstīm, būs jābūt caurskatāmām - attīstības valstīm vajadzētu sniegt informāciju par to saņemto finansiālo, tehnoloģiju un kapacitātes celšanas atbalstu.

Klimata pārmaiņu departamenta direktore norāda, ka jau šobrīd valstis, ko skar globālā sasilšana, saņem finansējumu 60 miljardu apmērā. Tomēr Parīzes nolīguma pavadošais lēmums nosaka, ka attīstītās valstis ir iecerējušas turpināt mobilizēt 100 miljardus ASV dolāru ik gadu līdz 2025.gadam, bet pēc tam – vēl vairāk.

Ko Parīzes nolīgums mainīs Latvijai?

Parīzes nolīgums nemainīs Latvijas uzdevumus klimata politikas sakarā. Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tad tai joprojām saistoša ir ES vides politika, kas līdz 2050.gadam ir apņēmusies samazināt kopējās dalībvalstu SEG emisijas vismaz par 80-95%, salīdzinot ar 1990.gadu. Emisiju samazināšanai jānotiek pakāpeniski, un ir noteikti vairāki kontrolpunkti – pirmais ir 2020.gads, kad emisijas jāsamazina par 20%, savukārt līdz 2030.gadam emisijas jāsamazina vismaz par 40%. "Tas nozīmē ekonomikas pārkārtošanu," uzsver I.Prūse.

Ja jau nolīgums nemainīs Latvijas pienākumus, tad kāpēc Latvijai šis nolīgums ir svarīgs?

Atbilde ir – tā ir virzība uz kopējo ilgtermiņa labumu pasaulē. I.Prūse skaidro: tā kā pasākumus klimata pārmaiņu ierobežošanai un arī pielāgošanās nodrošināšanai veiks ne tikai Latvija un citas ES dalībvalstis, bet visas pasaules valstis, tad klimata pārmaiņu ierobežošana beidzot patiešām kļūs iespējama. "Izlīdzinoties prasībām, kas noteiktas ES iekšējā politikā un ārpus tā, izlīdzinoties tautsaimniecības attīstību ietekmējošajiem nosacījumiem, paaugstināsies ES, t.sk. Latvijas, globālā konkurētspēja.  Latvijas un citu ES valstu komersantiem un organizācijām, kam ir pieredze klimata politikas pasākumu plānošanā un ieviešanā, t.sk. energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi, vai kas ir attīstījuši šim mērķim piemērotas tehnoloģijas, būs ievērojami plašāks noieta tirgus un attīstības iespējas."

KOMENTĀRI
2
JAUNĀKIE

Farmācijas likumam - 20

1997. gada 10. aprīlī Saeima pieņēma Farmācijas likumu, kas stājās spēkā 8. maijā. 20 ...

Norises/Apraksts
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv