Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sociālā uzņēmējdarbība ir komercdarbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, iegulda peļņu noteiktu mērķu sasniegšanai – lai sekmētu sociāli mazaizsargātu personu grupu dzīves kvalitātes uzlabošanu, - tāds iecerēts šī jēdziena paskaidrojums likumprojekta uzmetumā.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Normatīvā regulējuma izstrādei Saeimā ir izveidota darba grupa, kurā piedalās gan valsts iestāžu, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji. Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē iepazīstinot ar Sociālās uzņēmējdarbības likumprojekta uzmetumu, darba grupas vadītājs deputāts Einārs Cilinskis norādīja arī uz virkni topošajā regulējumā ietveramo jautājumu, kuros viedokļi pašreiz ir atšķirīgi.
Sociālā uzņēmējdarbība – cita labums galvenais
Sociālā uzņēmējdarbība radās pagājušā gadsimta beigās un bija saistīta ne tikai ar sociālām, bet arī ar vides problēmām, atsevišķu personu grupu problēmām iesaistei darba tirgū, ko valsts viena pati nevarēja atrisināt. Deviņdesmito gadu vidū Itālijā, Portugālē, Spānijā tika radītas īpašas juridiskās formas uzņēmumiem, kuru mērķis nav gūt maksimālu peļņu saviem īpašniekiem, bet risināt problēmu pēc būtības, izklāstīts E.Cilinska un "Providus" pārstāves Agneses Lešinskas prezentācijā priekšstatam par sociālo uzņēmējdarbību.
Eiropas Savienības valstīs sociālās uzņēmējdarbības regulējums ir atšķirīgs, taču tas paredz, kā nošķirt sociālos no parastiem uzņēmumiem un no nevalstiskām organizācijām. Šo darbības formu kā īpašu atzinusi arī Eiropas Komisija.
Sociālais uzņēmums nereti strādā ar cilvēkiem ar īpašām problēmām, piemēram, bijušajiem narkomāniem, kuri rehabilitējas, cilvēkiem ar invaliditāti, jaunajām vientuļajām māmiņām un citām sociālajām grupām.
Sekmīgākie sociālās darbības uzņēmumi piedāvā produktus, kas var konkurēt ar parasto uzņēmumu pakalpojumiem un produktiem, taču, lai tas tā notiktu, bieži vien ir nepieciešams atbalsts. Jo, ja strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām, produktivitāte var būt ierobežota, kā piemēru min E.Cilinskis.
Sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā pagaidām nav juridiska ietvara un nav efektīva valsts atbalsta mehānisma. Ir identificēti apmēram 80 dažādi veidojumi, ko varētu uzskatīt par sociāliem uzņēmumiem, kas ir dibināti gan kā NVO, gan kā komersanti. Pārsvarā tie ir nelieli. Kā viens no sekmīgākajiem šajā jomā tiek minēta biedrība "Latvijas Samariešu apvienība", kas nodarbina vairāk nekā 600 darbinieku.
Latvijā ir apstiprināta koncepcija "Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā", un 2016.gadā Labklājības ministrija (LM) plāno sākt pilotprojektus sociālās uzņēmējdarbības atbalstam. Tajā ir ieinteresētas arī pašvaldības.
Likuma mērķis un būtība
Likumprojekta sagatavē definēts, ka tā mērķis ir risināt sabiedrības sociālās problēmas, veicinot uzņēmējdarbības attīstību jomās, kur to nepietiekami nodrošina citas uzņēmējdarbības formas, stimulējot sociāli mazaizsargāto personu iesaisti darba tirgū vai integrāciju sabiedrībā.
E.Cilinskis vērtē, ka pašreiz definīcija ir vērsta uz sociālo sadaļu, taču mērķi, viņaprāt, būtu paplašināmi.
Sociālās uzņēmējdarbības jomas Latvijā varētu būt vides saglabāšana; darba vietu radīšana noteiktām personu grupām (pensionāri, jaunieši ar īpašām vajadzībām); sociālo pakalpojumu sniegšana (to veiksmīgi dara samarieši, kuri dodas pie vientuļiem pensionāriem un sniedz specifiskus pakalpojumus, kas ļauj šiem cilvēkiem turpināt dzīvot mājās, nevis aprūpes institūcijā); preču ražošana īpašām personu grupām; dzīves kvalitātes uzlabošana, piemēram, kultūras pasākumu nodrošināšana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Sociālā uzņēmuma tiesiskais pamats ir reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Uzņēmuma dibināšanas, darbības, reorganizācijas un likvidācijas kārtību noteiktu gan jaunveidojamais konkrētais likums, gan Komerclikums, citi SIA darbību reglamentējošie normatīvie akti, kā arī sociālā uzņēmuma statūti.
Likumprojekta izstrādātāji paredzējuši, ka sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt esoša vai jaundibināma SIA. Atbildīgā institūcija (LM vai tās pilnvarota institūcija) lems par sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu vai atteikumu, pamatojoties uz sociālās uzņēmējdarbības izvērtēšanas komisijas lēmumu. Likumprojekta iecere neparedz, ka nevalstiskā organizācija var pārveidoties par sociālo uzņēmumu. NVO tādu uzņēmumu dibināt varēs, taču tai nebūs iespējams pārveidoties citā formā - uzņēmumā.
"Sociālais uzņēmums jāveido, lai gūto labumu virzītu sabiedrības sociālo problēmu risināšanā."
Pašreiz likumprojektā iekļautie atbalsta mehānismi paredz, ka sociālais uzņēmums tiktu atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas, varētu saņemt valsts vai pašvaldības dāvinājumu un grantus atbilstoši ES fondu programmai, tam varētu būt priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos, pašvaldības varētu piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi.
Katras šīs pozīcijas lietderība un nosacījumi vēl likumprojekta izskatīšanas gaitā tiks vērtēti, jo, ja paredz pašvaldību dāvinājumus, vienlaikus jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma noteikumi. Savukārt priekšrocību noteikšana valsts un pašvaldības iepirkumos visdrīzāk nebūs Sociālās uzņēmējdarbības likuma regulējums, bet tas varētu tikt skatīts Publisko iepirkumu likumā. Taču šāda priekšrocība arī nebūtu kā ekskluzīva, drīzāk viens no papildu kritērijiem, līdzīgi kā zaļais iepirkums.
Viens no sociālā uzņēmuma darbības kritērijiem būtu darba vietu radīšana, tam nepieciešama metodoloģija. Jo, pārveidojoties sociālajā uzņēmumā un turpinot darīt to pašu ar tiem pašiem darbiniekiem, saprotams, ka nekādas jaunas darba vietas nebūs radītas.
Pašreiz likumprojekta sagatavē paredzētas sociālā uzņēmuma tiesības reģistrēties kā sabiedriskā labuma organizācijai. Tas ir diskutabls jautājums, jo pret šādu tiesību iebilst Finanšu ministrija. Savukārt, ja tādas tiesības nebūs, tad pašreizējās organizācijas (kā piemērs atkal tiek minēti samarieši) būs spiestas savu darbību sadalīt divās daļās – kā nevalstiskai organizācijai un kā uzņēmumam, kas ir iespējams, bet tas apgrūtinātu grāmatvedību un situācijas skaidrību.
Vēl viena diskutējama norma ir atļaut sociālajam uzņēmumam savā darbībā iesaistīt brīvprātīgā darba veicējus.
Diskusijas turpināsies
Deputāts Andris Bērziņš, apakškomisijas vadītājs, arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs, īpaši piekodināja, ka ar likumā paredzamo regulējumu tiks strādāts ļoti rūpīgi, jo runa ir arī par naudu: "Tā ir iespēja kādam veikt labu darbu, bet kādam arī iespēja izmantot likuma priekšrocības ļoti negodīgi Kontroles mehānismam jābūt ļoti spēcīgam, gan piešķirot, gan kontrolējot, gan atņemot statusu."
Piemēram, pagaidām nav paredzēts noteikums, kāds ir sabiedriskajām organizācijām: ja sabiedriskā organizācija likvidējas, tad visa tās manta (nauda, kustamais, nekustamais īpašums) pāriet valstij.
Lai vērtīgo ideju nesagrautu, laikus jāvērtē arī iespējamā problemātika. Velkot paralēles ar mikrouzņēmumiem un to nodokli, deputāts norādīja, ka arī šo uzņēmumu veidošanas ideja bija laba. Bet rezultātā lielie uzņēmumi sadalījās mikrouzņēmumos, lai nemaksātu nodokļus.
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis atzina, ka riskus saskata arī paredzamajā kontrolē, kurā būs jāiegulda daudz darba. Taču detalizētam regulējumam vēl būs nepieciešami arī Ministru kabineta noteikumi - kritēriju definēšanai, uzraudzības, kontroles mehānismiem.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Irita Lukšo salīdzināšanai minēja sabiedriskā labuma organizācijas (SLO), kurām saimnieciskā darbība ir viens no finansējuma avotiem. Taču SLO pašlaik nereti darbojoties kā uz naža asmens, lai ievērotu Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Tam, ka sociālajam uzņēmumam varētu tikt piešķirts SLO statuss, nepiekrīt FM, jo juridiskā forma ir pilnīgi atšķirīga, uzņēmējdarbību būšot grūti salāgot ar sabiedriskā labuma organizāciju statusu. Turklāt nevalstiskajām organizācijām ir arī daudz vienkāršākas uzskaites un pārskatu formas. Un praksē nereti ir gadījumi, ka SLO un biedrības, kas ir aizrāvušās ar saimniecisko darbību, kad Valsts ieņēmumu dienests pārbaudē lūdz uzrakstīt, ko jūs pagājušajā gadā darījāt sava statūtos ierakstītā mērķa sasniegšanai, to nespēj uzrakstīt, jo uzņēmējdarbība ir bijusi primārā.
I.Lukšo vērtē, ka SLO forma radītu nevienlīdzību uzņēmējdarbības vidē. Sociālajam uzņēmumam būs skaidri definēti spēles noteikumi, kritēriji, kas ļaus normāli attīstīties, izmantojot peļņu savu sociālo mērķu realizēšanai. Turklāt nav arī šķēršļu NVO radīt savu kapitālsabiedrību un nodarboties ar sociālo uzņēmējdarbību vienā vai vairākās jomās.
"Ņemot vērā to, ka sociālo uzņēmējdarbību vēlas būvēt uz daudz un dažādiem atvieglojumiem, esam piesardzīgi. Sabiedrībai jāgūst adekvāts labums: jo nemaksājot nodokļus kaut kādā apmērā vai izmantojot brīvprātīgo darbu, slogs tomēr gulsies uz citiem nodokļu maksātājiem, jo valstij savas funkcijas ir jārealizē," piebilst FM pārstāve. "Finanšu ministrija piekrīt, ka nebūtu jāmaksā UIN. Savukārt, kas attiecas uz ziedojumiem, brīvprātīgo darbu, esam piesardzīgi. Naudas ir tik, cik ir, un pārdale notiek starp esošajiem subjektiem."
Deputāte Inguna Sudraba ieteica līdztekus mērķu un obligāto nosacījumu noteikšanai vērtēt arī "cenu", kuru sabiedrība ir gatava maksāt sociālās uzņēmējdarbības atbalstam. Jo ieguvumam ir jābūt lielākam nekā zaudējumam.
Kā iespējamo Labklājības ministrijas iestādi, kuras pārziņā būtu sociālie uzņēmumi, reģistrēšana, statusa piešķiršana, kontrole, statusa atņemšana, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča iesaka Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), no šīs iestādes nosaukuma uzsverot vārdu "nodarbinātība", par ko jārūpējas NVA.
Deputāte Lolita Čigāne savukārt pauda, ka tomēr būtu vērtīgi atrast veidu, kā sociālais uzņēmums varētu iegūt sabiedriskā labuma statusu, lai varētu saņemt ziedojumus no uzņēmumiem un privātpersonām.
A.Bērziņš ieteica nepiemirst situācijas, kad ir bijuši daudzi ar Eiropas naudu saistīti projekti, kas finālā nogrimuši, lai gan ēkas uzceltas, lielas naudas ieguldītas - tie ir bijuši miljonu projekti. Kolīdz izsīkst ES fondu nauda, finansējuma vairs nav, pašvaldībai vairs arī intereses nav, un viss beidzas. Uz iespējamām pretenzijām, ka, lūk, netiek ievērotas kādas tiesības, slāpēta iniciatīva, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs atbildēja īsi: "Cienītais, ja tu ņem naudu, lielu naudu, tad esi tik laipns un atbildi par šīs naudas izlietojumu un par to, kur tu to gribi ieguldīt."
E.Cilinskis uzsvēra, ka tā pagaidām ir tikai likumprojekta sagatave. Darbs pie likumprojekta turpinās, un tiek gaidīti arī jauni priekšlikumi. Likumā ir noteikti jāparedz detalizētāki noteikumi vairākās situācijās, tostarp - vai un kādā veidā uzņēmums var turpināt darboties, ja pārtrauc savu "sociālo" statusu. Vai var darboties tālāk kā parasts SIA, vai jālikvidējas, un kas notiek ar tiem labumiem, ko tas ir saņēmis, būdams sociālā uzņēmuma statusā.
"Sociālajā uzņēmējdarbībā galvenais ir nevis tas, ka varu veidot uzņēmumu ar atvieglojumiem, bet gan lai es varētu piesaistīt to sociālo grupu, kam ir problēmas, un lai viņiem dotu darbu. Ja kāds grib taisīt savu uzņēmumu, to var darīt parastajā kārtībā tāpat kā to dara visi pārējie," uzsver likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs.
Pašreiz tiek lēsts, ka likums stātos spēkā ar 2017.gada 1.janvāri, tas ir – optimistiskajā variantā.
