APRAKSTS

Diaspora kā iespēja, nevis zaudējums

Edīte Brikmane, LV portāls18.05.2015
Eiropai ir gadsimtiem sena iedzīvotāju pārceļošanas pieredze gan kontinenta mērogā, gan braucot pāri okeānam uz „jauno pasauli”, kas īpaši lielus apmērus sasniegusi pēdējās desmitgadēs, nostiprinoties personas brīvas pārvietošanās tiesībām. Miljoniem eiropiešu ir pametuši savu dzimteni, lai dotos dzīvot un strādāt uz kādu citu valsti. Viņu vidū ir vismaz 220 tūkstoši latviešu. Neskatoties uz to, Eiropas Savienībai nav kopējas politikas diasporas jautājumos.

Latvija kā Eiropas Padomes prezidējošā valsts un sabiedrība, kura piedzīvo līdz šim nebijušu liela skaita pilsoņu brīvprātīgu emigrāciju, ir aktualizējusi problēmu, organizējot konferenci par diasporas un migrācijas jautājumiem, kas noritēja 11.-12.maijā.

Konferenci noslēdza paneļdiskusija "Kā uzlabot Eiropas iekšējo un cirkulāro migrāciju? Diasporas iesaistes sekmēšana", kuras laikā savas valsts pieredzē, risinot diasporas vajadzības un problēmas, dalījās Latvijas, Lietuvas, Francijas un Maltas speciālisti, kā arī tika prezentētas konferences dalībnieku rekomendācijas, kas būtu darāms situācijas uzlabošanai.

Pieaugoša migrācija skar visas Eiropas valstis

Latvija nebūt nav vienīgā valsts, kas saskaras ar līdzīgām grūtībām, gan zaudējot cilvēkresursus, gan risinot problēmas, kādas piemeklē izbraukušos pilsoņus, kuri pēc emigrācijā pavadītiem gadiem izsaka vēlmi atgriezties dzimtenē. Rumāņi mēdz teikt, ka brīvprātīgās emigrācijas sekas ir pielīdzināmas Otrā pasaules kara radītajiem zaudējumiem – kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ap trīs miljoniem Rumānijas iedzīvotāju ir devušies labākas dzīves meklējumos uz citu Eiropas valsti. Lietuva pēc neoficiāliem datiem lēš, ka ārzemēs dzīvojošo lietuviešu skaits varētu sasniegt 1,3 miljonus. Savukārt ārpus Maltas valsts robežām dzīvojošo maltiešu skaits pat pārsniedz (!) pastāvīgo iedzīvotāju skaitu iekšzemē.

"Eiropas Savienībai nav kopējas politikas diasporas jautājumos."

Arī latviešu diaspora turpina pieaugt. "Pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas ir izbraukuši aptuveni 220 tūkstoši iedzīvotāju. Turklāt vērojama tendence, ka arvien vairāk cilvēku izbrauc kopā ar savām ģimenēm uz pastāvīgu dzīvi citā valstī," emigrācijas apmērus ieskicē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Dr. Inta Mieriņa.

Tas neizbēgami ir pamats bažām, vai izceļojošie tautieši ir neatgriezeniski zaudēti un kā efektīvi aizstāvēt diasporas locekļu intereses, kā saglabāt valodas un kultūras tradīcijas pieaugošas iedzīvotāju migrācijas apstākļos.

Uzturēt saikni palīdz tehnoloģijas un interese par pagātni

Saiknes ar senču zemi saglabāšanai noder modernās tehnoloģijas un idejas. Spilgts piemērs tam ir Malta. Līdzīgi kā latviešiem, lai sargātu un saglabātu savu senatnīgo valodu, pūles jāpieliek arī maltiešiem, kas ir skaitliski neliela tauta. Mazākās Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotāju skaits pat nesasniedz pusmiljonu. 

"Par laimi, Maltas diaspora ir ļoti ieinteresēta saglabāt savu dzimto valodu un mums ir 45 skolas visā pasaulē," stāsta Maltas Ārlietu ministrijas Ārzemēs dzīvojošo maltiešu direktorāta direktors un organizācijas "Eiropieši pasaulē" viceprezidents Dr. Raimonds Č. Šerri. Tā kā mazā Malta nevar nodrošināt skolotājus visur, tā nekavējas izmantot moderno tehnoloģiju iespējas. Ikvienam ir iespēja apgūt maltiešu valodas kursus ar interneta palīdzību, turklāt īpaši šim mērķim izveidots zvanu centrs nodrošina diennakts konsultācijas par iespējām apgūt maltiešu valodu un palīdz risināt praktiskus gramatikas un valodas lietošanas uzdevumus.

Lai saglabātu saikni ar savulaik emigrējošo maltiešu pēctečiem, Malta ir izstrādājusi īpašu atbalsta programmu tautiešiem, kuri vēlas apmeklēt senču dzimteni un izpētīt ģimenes vēsturi. "Maltā pieejami unikāli arhīvi, kas ļauj izpētīt dzimtas saknes, aizsniedzoties pat līdz 27.paaudzei. Pārsteidzoši, bet daudzi jauni cilvēki pēc šāda ceļojuma vēsturē izlemj savu nākotni ciešāk saistīt ar savu senču zemi," gandarījumu neslēpj R.Č.Šerri.

Diasporas iesaiste likumdošanas procesos

Saikne ar diasporu Maltā nostiprināta arī juridiski. 2010.gadā Maltas parlaments atcēlis ierobežojumus dubultpilsonībai. Ar īpašu aktu 2011.gadā izveidots Ārzemēs dzīvojošo maltiešu direktorāts – tā galvenais uzdevums ir pārstāvēt maltiešu diasporas intereses Maltas valsts institūcijās. Politiski atbildīgs par šo uzdevumu ir ārlietu ministrs, kurš ex officio ir ārvalstīs dzīvojošo maltiešu padomes priekšsēdētājs.

Līdzīgas institūcijas tiek veidotas arī citviet. Daudzu valstu diasporu organizācijas aktīvi iesaistās dzimtenes politikas veidošanas procesos, lobējot emigrācijā esošo tautiešu intereses, un pat tiek pārstāvētas nacionālās likumdošanas institūcijās.

Tomēr, iztrūkstot Eiropas politikai diasporu jautājumā, šādām organizācijām nereti ir grūtības rast finansējumu un atbalstu.

Diaspora – nenovērtējama pieredze un zināšanas

Diskusija parāda, ka atšķirībā no Latvijas un Lietuvas tām valstīm, kuras saskaras ar nebijuša apmēra iedzīvotāju brīvprātīgu emigrāciju salīdzinoši nesen un saskata šajā procesā apdraudējumu un zaudējumus, t.s. vecās Eiropas valstis tiecas diasporu uztvert kā nebijušu iespēju veicināt starpkultūras un biznesa sakarus, unikālas pieredzes un zināšanu apmaiņu, kas lieti noder valsts attīstības veicināšanā un interešu aizstāvēšanā.

"Migrācija un kultūru dažādība ir sociāla realitāte, un uz to var skatīties arī, meklējot atbildi uz jautājumu, kā to pozitīvi izmantot?" norāda  Pjērs Īvs Le Bjorns, Francijas diasporas pārstāvis Francijas Nacionālajā asamblejā un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ziņotājs. Viņaprāt, ārzemēs dzīvojošie tautieši ne vienmēr ir zaudējums valstij. Gluži otrādi,  kontakti, zināšanas un pieredze ir nenovērtējams ieguvums! Turklāt ciešas saiknes ar diasporu var veicināt starpvalstu attiecības gan kultūrā, gan politikā un ekonomikā. 

"Diaspora var iedvesmot uz pozitīvām pārmaiņām dzimtenē. Šie cilvēki ir ieguvuši starptautisku izglītību un darba pieredzi, kādu nevar iegūt Latvijā. Tas ir svaigs redzējums uz to, kā iespējams strādāt, atrisināt problēmas," uzskata Dr. Mieriņa, kas pati pieredzējusi, kā ilgstoša uzturēšanās ārvalstīs veido citādu skatījumu uz iespējām Latvijā un ko varētu darīt citādāk.

Mobilitātes radītās sociālās un juridiskās problēmas

Tomēr iedzīvotāju mobilitāte neizbēgami rada arī dažādas grūtības un problēmas, ar kādām saskaras visas valstis, ne tikai Latvija vai Lietuva.  Neskatoties uz to, ka pārvietošanās brīvība un tiesības dzīvot un strādāt jebkurā ES dalībvalstī ir iestrādātas gan ES, gan nacionāla līmeņa  normatīvos aktos, starp teorētisko regulējumu un praktisko realitāti pastāv ievērojama plaisa.  "Lielākā daļa no dzimtenes emigrējošie ES pilsoņi, pārceļoties uz citu ES dalībvalsti, zaudē ievērojamu daļu svarīgāko demokrātisko tiesību," norādīts konferences noslēguma rekomendācijās.

Francijas diasporas pārstāvis Le Bjorns vērš uzmanību tikai uz dažām problēmām, ar ko saskaras cilvēks, kas vēlas atgriezties mājās,  – izglītības dokumentu, profesionālās kvalifikācijas un darba pieredzes atzīšana, atšķirības ģimenes tiesību regulējumā. Nevar apiet jautājumu par sociālās drošības un veselības aprūpes garantijām personām, kas pārcēlušās uz citu valsti, īpaši, ja tās ilgstoši dzīvojušas ārpus ES un vēlas atgriezties.   

Savstarpēja neizpratne un naidīgums

Raksturīgi, ka visbiežāk piesauktie šķēršļi, kas attur dzimtenē atgriezties latviešu un lietuviešu emigrantiem, ir ikdienas problēmas arī pastāvīgajiem valsts iedzīvotājiem - sākot ar labi apmaksātu darbavietu un izaugsmes iespēju trūkumu, mājokļu un sociāla atbalsta trūkumu un beidzot ar nespēju nodrošināt bērnudārzu visiem pirmsskolas vecuma bērniem. Tomēr pāri visam ir vilšanās savā valstī un neticība stabilai un pozitīvai attīstībai. Kā norāda pētniece I.Mieriņa, aptuveni 41% no Latvijas izbraukušajiem iedzīvotājiem pieļauj iespēju atgriezties, ja Latvijā būtu tam labvēlīgi apstākļi.

"Eiropas valstis tiecas diasporu uztvert kā iespēju veicināt starpkultūras un biznesa sakarus, unikālas pieredzes un zināšanu apmaiņu."

Ar līdzīgām problēmām saskaras arī Lietuvas Ārlietu ministrijas Ārvalstīs dzīvojošo lietuviešu departamenta direktore Ginte Damušis – gadu no gada aptaujātie Lietuvas diasporas pārstāvji vērš uzmanību psiholoģiskajam klimatam Lietuvā, kas neraisa vēlēšanos atgriezties.

Jebkurā sabiedrībā jautājums, kāpēc izbraukušajiem pilsoņiem būtu jāpalīdz vairāk, lai gan problēmu pietiek tāpat, ir aktuāls un rada negatīvu attieksmi pret aizbraucējiem. Tāpēc konferences dalībnieki atzīst, ka būtu nepieciešams aktīvāk informēt sabiedrību par iedzīvotāju mobilitātes iespējamiem ieguvumiem.

Saikne ar diasporu – abpusējs ieguvums

Jau pieminētā Malta apkopo informāciju par ārpus valsts dzīvojošiem maltiešiem, kā arī ir izveidojusi prominentu ārzemēs dzīvojošo maltiešu reģistru. Stāsta Maltas Ārlietu ministrijas pārstāvis R.Č. Šerri: "Reģistrā iekļauti cilvēki, kas daudz sasnieguši profesionālajā jomā un ir eksperti savā nozarē. Vienmēr, kad valdībai nepieciešams eksperta viedoklis vai padoms kādā specifiskā un sarežģītā jautājumā, mēs cenšamies izmantot šo nenovērtējamo intelektuālo resursu. Nevajag dzīvot ilūzijās - lielākā daļa cilvēku, kas sasnieguši savas karjeras virsotnes starptautiskā līmenī, neatgriezīsies dzimtenē. Līdz ar to mēs necenšamies par katru cenu pārliecināt šos cilvēkus atgriezties, bet mēģinām no šīs situācijas gūt maksimālu labumu – ieguvēji esam gan mēs, gan viņi, jo iemanto dzimtās zemes atzinību un cieņu."

Dažkārt maltiešu pieeja ļauj valstij ietaupīt miljoniem eiro, ne bez pamata lepojas Maltas pārstāvis. Viens no efektīvākajiem piemēriem ir sadarbība ar maltiešu izcelsmes pasaules klases ķirurgiem ārvalstīs, kas sniedz iespēju veikt sarežģītas operācijas Maltas iedzīvotājiem par daudzkārt zemākām izmaksām, nekā tas būtu iespējams, ja pastāvīgu pakalpojuma pieejamību nodrošinātu Maltas veselības aprūpes sistēma uz vietas.

Konferences rekomendācijas

Kā pirmais darbības virziens konferences rekomendācijās izcelta nepieciešamība nodrošināt kvalitatīvu statistiku par Eiropas iekšējo migrāciju – bez informācijas par migrācijas patiesajiem mērogiem un virzienu nav iespējams novērtēt tās patieso ietekmi un nepieciešamajiem soļiem situācijas uzlabošanai. Kā otrs darbības virziens izcelta nepieciešamība mazināt bailes no brīvas pārvietošanās un migrācijas – daudzās ES dalībvalstīs Eiropas pilsoņu mobilitāte tiek vērtēta negatīvi, ignorējot ieguvumus, kas var atsvērt zaudējumus.

Vienlaikus konferences dalībnieki uzsver, ka nevar apiet "smadzeņu aizplūšanas" no noteiktām ES daļām radītās lokāla rakstura ekonomikas attīstības problēmas. ES nabadzīgākās un mazākās dalībvalstis nevar atļauties ilgstoši nodrošināt bagātākās valstis ar kvalificētu darbaspēku. Nepieciešams veicināt lielāku solidaritāti ES dalībvalstu vidū un tāpēc vērts apdomāt iniciatīvu par Eiropas brīvas pārvietošanās solidaritātes fondu, kas sniegtu praktisku palīdzību neaizsargātākajiem ES pilsoņiem valodu apguves, sociālo un veselības aprūpes, kā arī mājokļa jautājumu risināšanā, atgriežoties dzimtenē.  

Eiropa ir pārāk ilgi ignorējusi iedzīvotāju mobilitātes radītās problēmas, tāpēc Maltas ārlietu ministrijas pārstāvis R.Č. Šerri diskusijas noslēgumā pauž cerību, ka "Rīgas rekomendācijas" par Eiropas migrācijas un diasporas jautājumiem būs pamatakmens turpmākas Eiropas politikas attīstībai. Maltiešu kolēģi papildina Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Pēteris Elferts, norādot, ka konferences dalībnieki aicināti rekomendācijas nodot tālāk politikas veidotājiem savās nacionālajās valstīs, kā arī attiecīgajām likumdošanas institūcijām Eiropas Savienības līmenī. Lai pievērstu lielāku iedzīvotāju un politikas veidotāju uzmanību pieaugošajai iedzīvotāju migrācijai, tiks rosināts 2017.gadu  Eiropas Savienībā pasludināt par Eiropas pilsoņu mobilitātes gadu.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv