PROBLĒMA

Bitcoin jeb virtuālajai valūtai ne Latvijā, ne ES nav regulējuma

Lidija Dārziņa, LV portāls01.09.2014
Informācija par bitcoin jeb virtuālās valūtas klātbūtni vairs nav retums interneta resursos arī latviešu valodā. Amatpersonas, kam jāatbild par sabiedrības naudas pasargāšanu, pēdējā laikā to neaizmirst ierindot risku uzskaitījumā. Kāda ir brīdinājumu būtība? Neuzķerties uz āķa un nepazaudēt naudu. Latvijas sabiedrību, jādomā, no jaunām cerībām stāvus tikt pie turības pagaidām vēl paglābj atmiņā svaigākās – hipotēkas un ātro kredītu - parādu nogulsnes.

Pirms kāda laika LV portāla e-konsultāciju lūdza interesents ar jautājumu, kā Latvijā uzstādīt bitcoin automātu, jo "te neviena iestāde neko nezinot par šo nākotnes maksājumu veidu, kas pasaulē kļūst arvien populārāks".

Nav gan tiesa, ka Latvijā par bitcoin neviens neko nezina. Zina iestādes, deputāti, policijas pārstāvji, kas to piesauc diskusijās un apspriedēs, zina tiesībsargi, kas ir norādījuši uz riskiem, par virtuālo valūtu raksta IT profesionāļi. Un vēl – jūlijā nacionālā aviokompānija "airBaltic" paziņoja, ka sāk pieņemt digitālo valūtu bitcoin, norēķinoties par aviobiļetēm.

Pagaidām ir arī vērtēts, ka bitcoin varētu būt prece, tomēr visā šī interneta produkta neilgajā "drukāšanas" vēsturē bitcoin ir nosaukta par virtuālo valūtu, arī kriptovalūtu (salikteņu daļa kripto- latviešu valodā tiek skaidrota kā ‘apslēpts, slepens’, piem., kriptogrāfija - informācijas teorijas nozare, kas pētī ziņojumu kodēšanas un dekodēšanas metodes aizsardzībai pret nevēlamu nolasīšanu; slepena, šifrēta rakstība). Virtuālajai valūtai simpatizējošie sajūsminās par to, ka bitcoin nepakļaujas nodokļiem. Fakts?! Acumirklī ir vēlme piebilst: tas gan būtu interesanti, ja budžets būtu bitkoinos – algām pedagogiem, policistiem, arī deputātiem. Šodienas, ne iespējamās nākotnes viens "bet" – ja virtuālā nauda nepakļaujas nodokļiem, nav arī budžeta ar visu tā disciplinēto fiskālo ietvaru.

Šā gada februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) viedoklī par tā dēvētajām virtuālajām valūtām (piemēram, bitcoin un līdzīgiem instrumentiem)  informēja, ka fiziskās vai juridiskās personas, kuras veic komercdarbību, kas ir saistīta ar bitcoin uzpirkšanu un izplatīšanu, netiek licencētas vai reģistrētas Komisijā kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki. FKTK  arī norādīja, ka patlaban bitcoin pēc tā būtības drīzāk ir uztverams kā prece jeb produkts.

Tā kā interese par bitcoin tomēr parādās un ir izteikta arī interese par iespēju Latvijā uzstādīt bitcoin automātu (kādi pasaulē ir - cilvēks ieliek savu valūtu, piemēram, eiro, un saņem bitcoinus savā datorā), LV portāls lūdza FKTK viedokli, kam par bitcoin būtu jāzina, jo darbībās ar virtuālo valūtu ir jāpiedalās reālajai naudai. Piemēram, arī "airBaltic" gadījumā.

Lietotājiem visi riski jāuzņemas pašiem

Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda, ka Latvijā fiziskās vai juridiskās personas, kuras veic komercdarbību, kas ir saistīta ar bitcoin uzpirkšanu un izplatīšanu, netiek licencētas vai reģistrētas FKTK kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki. Līdz ar to FKTK neregulē un neuzrauga uzņēmumus, kas piedāvā bitcoin, un neizsniedz licenci šādas komercdarbības veikšanai vai nepiešķir atļauju bitcoin  automātu uzstādīšanai.

Uz bitcoin un līdzīgiem instrumentiem nav attiecināmi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kompetencē esošie normatīvie akti (piemēram, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, Finanšu instrumentu tirgus likums utt.). Līdz ar to komercdarbība, kas saistīta ar bitcoin un tam līdzīgu instrumentu uzpirkšanu un izplatīšanu, nav uzskatāma par finanšu instrumentu vai elektroniskās naudas emisiju, vai maksājumu pakalpojumu veikšanu.

Tā kā vērojams bitcoin popularitātes pieaugums pasaulē, FKTK kā finanšu un kapitāla tirgus uzraugs jau vairākkārt ir brīdinājusi par iespējamiem riskiem saistībā ar bitcoin. FKTK neiesaka bitcoin izmantošanu, jo tas nav drošs maksāšanas līdzeklis, šajā gadījumā patērētāju tiesības nekādi netiek aizsargātas un bitcoin lietotājiem visi riski un iespējamie zaudējumi jāuzņemas pašiem. Tāpēc, pirms pieņemt lēmumu par kāda pakalpojuma izmantošanu, FKTK aicina izprast tā būtību un izvērtēt visus riskus.

"Ir identificēti vairāk nekā 70 risku, kas saistīti ar virtuālās valūtas tirdzniecību. "

FKTK informē, ka arī Eiropas Banku iestāde (EBA) vairākkārt publicējusi brīdinājumus par riskiem, kas saistīti ar virtuālās valūtas izmantošanu, veicot darījumus. 2013.gada decembrī EBA uzsvēra, ka bitcoin  lietotāju kā patērētāju tiesības netiek aizsargātas, jo nav izstrādāti īpaši noteikumi darījumiem, kas veikti, izmantojot virtuālo valūtu kā maksāšanas līdzekli, tādējādi pastāv risks zaudēt naudu. Turklāt, kā norāda EBA, nav nekādu garantiju, ka valūtas vērtība nākotnē nemainīsies. Vairāk informācijas par minēto EBA publikāciju ir šeit.

Savukārt jūlija sākumā EBA aicināja Eiropas bankas un citus maksājumu pakalpojumu sniedzējus neveikt darījumus ar virtuālajām valūtām, līdz nav izstrādāti noteikumi, kā izvairīties no pārkāpumiem šajā tirgū. Tāpat EBA uzsvēra, ka ir identificēti vairāk nekā 70 risku, kas saistīti ar virtuālās valūtas tirdzniecību.

FKTK vēl norāda, ka uzņēmumam, kurš vēlas veikt komercdarbību, kas saistīta ar bitcoin, var rasties sarežģījumi ar norēķinu kontu atvēršanu kredītiestādēs, jo šādu uzņēmumu apkalpošana var apdraudēt pašu kredītiestāžu reputāciju. Arī Eiropas Centrālā banka ir atzinusi, ka dalība virtuālajās valūtas shēmās (piemēram, bitcoin un līdzīgu instrumentu shēmās) tās lietotājiem var radīt likviditātes, kredīta, juridiskos un operacionālos riskus (publikācija pieejama šeit).

PTAC: virtuālās naudas lietotājiem jārēķinās ar zaudējumiem

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs savukārt komersantam, kurš vēlētos Latvijā uzstādīt bitcoin automātu, pirmām kārtām ieteiktu izvērtēt paredzētās komercprakses ietekmi uz patērētāju. Ne velti līdz šim pieejamajā informācijā par bitcoin ir uzsvērti riski, ar kuriem var saskarties patērētāji. Piemēram, virtuālā valūta ir pakļauta neparedzamām un straujām valūtas kursa svārstībām, tāpēc virtuālās naudas lietotājiem jārēķinās ar potenciāliem zaudējumiem.

Šādas komercdarbības uzsākšanai nav nepieciešama valsts iestāžu atļauja, virtuālās naudas emisija un izmantošana netiek pakļauta speciālam regulējumam. Bitcoin nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa nevienā no Eiropas Savienības jurisdikcijām. Tomēr, īstenojot šādu praksi Latvijā, komersants ir pakļauts vispārīgajiem patērētāju tiesību aizsardzības normatīvajiem aktiem: Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, Informācijas sabiedrības pakalpojuma likumam, Reklāmas likumam, Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam u.c., uzsver patērētāju tiesību aizsargātāji.

Riskus zina arī Latvijas Banka un tiesībsargi

Šā gada februārī Latvijas Bankas mājaslapā publicētajā rakstā "Par bitcoin" maksājumu un finanšu tirgus analītiķis Deniss Fiļipovs norāda: "Bitcoin, ko mēdz saukt arī par virtuālu valūtu vai kriptovalūtu, nav oficiāla valūta, kuru kā likumīgu maksāšanas līdzekli emitē un garantē valstu centrālās bankas. Oficiālas valūtas emisiju un izmantošanu regulē attiecīgās valsts likumi.

Pēc būtības bitcoin ir prece jeb produkts, kuru pērk par oficiālu valūtu. To var izmantot kā maiņas līdzekli, iegādājoties citas preces vai pakalpojumus, ja abas puses par to vienojas un ir gatavas uzņemties visus ar bitcoin izmantošanu saistītos riskus.

Pērkot vai mainot bitcoin, patērētājs var saskarties ar vairākiem riskiem:

  • risks zaudēt naudu bitcoin maiņas procesā, jo maiņas platformu darbība netiek regulēta;
  • bitcoin vērtība var strauji mainīties vai pat zust, jo tā nav piesaistīta nevienas valsts oficiālajai valūtai;
  • patērētājus, kas izmanto bitcoin, lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem, neaizsargā ES tiesību aktos paredzētās tiesības atgūt līdzekļus, kas norakstīti neautorizētu darījumu rezultātā;
  • no "digitāla maka" nozagtus bitcoin praktiski nav iespējams atgūt.

Papildus patērētāji var tikt iesaistīti ar noziedzīgām darbībām saistītos darījumos, tostarp naudas atmazgāšanā, līdz ar to bitcoin lietotājiem jārēķinās ar iespējamu reputācijas risku, norāda autors.

Februārī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, uzklausot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka Viestura Burkāna pārskatu par iepriekšējā gadā paveikto, deputāti painteresējās arī par modē nākušo virtuālo valūtu bitcoin. Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājs ieteicis būt ļoti atturīgiem un piesardzīgiem pret darījumiem ar virtuālo naudu bitcoin, par ko LV portāls rakstīja publikācijā "Kā cīnīties ar naudas izkrāpšanu - gan no valsts, gan privātā maka".

Galamērķis – piramīda?

Saskaņā ar interneta resursos pieejamajā informācijā klāstīto bitcoin rada ar īpašu datorprogrammu. Bitcoin 2008.gadā izveidojis kāds programmētājs/a vai programmētāju grupa ar nosaukumu "Satoshi Nakamoto". Eiropas Centrālās bankas izdevumā "Virtual Currency Schemes" (2012.gada oktobris) ir analizēti ne tikai riski, bet arī raksturots bitcoin projekts, maiņas kursa svārstības u.c. dati.

Bitcoin maiņas vērtība ir bijusi gan pāris dolāru, gan šajā laikā ir pārsniegusi tūkstoš dolāru, taču ir arī piedzīvojusi straujas svārstības, tātad pa laikam strauji kritusies.

Virtuālā valūta nav pasargāta no hakeriem – zādzībām un viltojumiem, kā arī tiek izmantota ne tikai ikdienišķiem pirkumiem, bet krimināliem darījumiem, tostarp  narkotiku iegādei. Uz to vērš uzmanību Eiropas finanšu institūcijas.

"Ieteicams būt ļoti atturīgiem un piesardzīgiem pret darījumiem ar virtuālo naudu. "

IT uzņēmuma "Latnet Serviss" pārdošanas departamenta vadītājs Vladislavs Gurmans portālam TVNET publikācijā "Radīta ienesīga, bet ļoti riskanta valūta" (2014.gada 19.februārī) izklāstījis: ar bitcoin var pirkt un pārdot internetā, spēlēt uz kursa svārstībām un darīt daudz ko citu, ko var darīt ar citām valūtām. Viņš uzskata, ka kopumā bitcoin nav vērts izmantot. "Mans viedoklis ir - nē, vienīgi, ja neesat kaislīgs spēlmanis ar lielu brīvās naudas summu un jums patīk riskēt. Bitcoin ir kā spēļu automāts, kurā var labi vinnēt uz kursa svārstībām, bet var arī pamatīgi zaudēt, jo nav tādu likumu, kas apraksta bitcoin kursu, bet skatīties uz bitcoin kā uz stabilu maksāšanas līdzekli vai drošu valūtu pagaidām nevajag. Protams, bitcoin attīstās, bet pašlaik tas vairāk atgādina bēdīgi slaveno MMM afēru deviņdesmitajos gados Krievijā."

Bitcoin ir spēcīgi politiskie pretinieki, vājš tiesiskais statuss, nesakārtots kurss. Teorētiski eksperti var saskatīt bitcoin maksāšanas līdzekļa priekšrocības - maksājumi notiek bez komisijas, bitcoin lietošana palīdz apiet kapitāla transrobežu pārvietošanas ierobežojumus, valstis un bankas pagaidām neiejaucas bitcoin un līdzīgu kriptovalūtu norēķinos. Bet tas viss ir tikai ar nosacījumu, ka cilvēkam patīk riskēt. Patlaban Baltijā šī valūta vēl nav tik populāra, bet var prognozēt, ka, uzņemot apgriezienus Eiropā, arī Latvija nepaliks neskarta, prognozēts publikācijā.

Kas ir virtuālā valūta, un kā tā darbojas?

Eiropas Banku iestāde (EBA) 2013.gada 12.decembrī izplatītajā brīdinājumā patērētājiem par virtuālās valūtas riskiem skaidro: virtuālā valūta ir neregulētas digitālas naudas veids, ko neemitē un negarantē centrālā banka un ko var izmantot kā maksāšanas līdzekli. Ir zināmi dažādi virtuālās valūtas veidi – no tiešsaistes datorspēļu vidē un sociālajos tīklos izmantojamās valūtas tā ir pārtapusi par maksāšanas līdzekli, kas tiek pieņemts arī "bezsaistē" jeb "reālajā dzīvē". Pašlaik virtuālo valūtu arvien biežāk var izmantot kā maksāšanas līdzekli, lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem mazumtirdzniecībā, restorānos un izklaides vietās. Par šiem darījumiem bieži netiek iekasēta komisijas maksa, un tajos nav iesaistītas bankas.

Salīdzinoši nesen virtuālā valūta bitcoin ir radījusi pamatu jaunas paaudzes decentralizētai, vienādranga virtuālajai valūtai, ko bieži sauc arī par kriptovalūtu. Pēc nesenā bitcoin popularitātes pieauguma šai valūtai ir sekojušas desmitiem citu virtuālās valūtas veidu.

Virtuālo valūtu, piemēram, bitcoin, var nopirkt valūtas maiņas platformās, izmantojot parasto valūtu. Pēc nopirkšanas virtuālā valūta tiek pārskaitīta uz personalizētu bitcoin kontu, ko sauc par "digitālo maku". Izmantojot šo maku, patērētāji tiešsaistē var sūtīt bitcoin valūtu ikvienam, kas ir ar mieru to pieņemt, vai atkal konvertēt uz parasto oficiālo valūtu (piemēram, eiro, mārciņām vai dolāriem).

Jaunas bitcoin valūtas vienības tiek radītas tiešsaistē, izmantojot skaitļošanas ziņā intensīvu programmatūru, kas pazīstama ar nosaukumu "Bitcoin miners" ("Bitcoin racēji"). Šī programmatūra, risinot apzināti sarežģītus algoritmus, ļauj patērētājiem nelielos daudzumos "rakt" valūtu. Taču naudas krājuma pieaugums ir fiksēts, tāpēc laika gaitā apgrozībā tiek laistas tikai nelielas summas.

KOMENTĀRI
2
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv