Kā rodas parādi par mājokli, un kā tos piedzīt (I)

Paši pārvaldnieki šos nemaksātājus, kuriem veidojas maksājumu parādi, iedala trijās grupās: vieni - maznodrošinātie jeb iedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni, otri – tie, kuriem samazinājušies ienākumi (bezdarbs, bērna kopšanas atvaļinājums, šodienas ienākumiem nesamērīgs kredīts), un trešie - tā dēvētie negodprātīgie maksātāji, kuri nevēlas laikus vai arī vispār norēķināties par saņemtajiem pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem.

Kādēļ rodas parādi

Senāk parādu piedziņa nebija tik aktuāla, jo maksājumi par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem kopumā nepārsniedza 25% no iedzīvotāju ienākumiem. To savukārt nevar apgalvot par šodienas apstākļiem.

Katram pārvaldniekam, nodrošinot mājas apsaimniekošanu, ir jāapzinās, ka iedzīvotāju maksājumu disciplīna ir viens no pirmajiem faktoriem, kam pastāvīgi būtu jāseko līdzi. Pasliktinoties mājas kopējai maksātspējai, cieš ne tikai pats pārvaldnieks, bet arī mājas iedzīvotāji jeb regulārie maksātāji, jo var pienākt brīdis, kad kādu no pakalpojumiem pārtrauks sniegt, jo nebūs finansiāla nodrošinājuma.

Iemesli, kādēļ šie parādi veidojas, ir dažādi. Ja raugāmies no ekonomiskā viedokļa, tad tie ir nodarbinātība, bezdarbs, zemā darba samaksa un līdz ar to iedzīvotāju zemie ieņēmumi un maksātspēja.

"Senāk maksājumi par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem kopumā nepārsniedza 25% no iedzīvotāju ienākumiem."

Kopš 2008.gada nogales, kad ekonomiskā lejupslīde sāka uzskatāmi atspoguļoties nodarbinātības rādītājos, darba tirgū notikušas ievērojamas pārmaiņas. Piemēram, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija, tad laikposmā no 2008.gada līdz 2011.gada beigām norisinājās vislielākās izmaiņas starp nodarbināto iedzīvotāju un darba meklētāju skaitu.

Visstraujāk bezdarbs audzis 2009.gadā, palielinoties par aptuveni 57% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Speciālisti to skaidroja ar ekonomisko krīzi, kura Latviju skāra smagāk nekā citas valstis. Turklāt tie ir tikai oficiālie dati par bezdarbniekiem, kuri ir reģistrējušies. Vēl bija neoficiālie bezdarbnieki, kuri nestrādāja gadiem ilgi, un arī nereģistrējās Nodarbinātības valsts aģentūrā. Līdz ar to šajā laika posmā sāka strauji uzbrieda parādnieku slānis, kas vairs neapmaksāja vai tikai daļēji apmaksāja mājas pārvaldīšanas un komunālos pakalpojumus. Lai gan turpmāk bija vērojams bezdarba līmeņa samazinājums (2010.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada nogali - par aptuveni 9% (162,5 tūkstoši oficiālo bezdarbnieku), bet 2011.gada beigās to skaits bija krities līdz 130,3 tūkstošiem parādnieku), problēma mazumā nav gājusi.

Vēl svarīgi šīs negatīvās tendences iemesli, kuri arī savstarpēji saistīti, ir komunālo maksājumu tarifu celšanās un iedzīvotāju ienākumu līmeņa krišanās. Lai labāk izprastu ekonomisko situāciju valstī, ir vērts ieskatīties CSP datos par naudas ieņēmumiem vidēji mēnesī (latos).

Iedzīvotāju naudas ieņēmumi (vidēji mēnesī, latos)

Visaugstākais atalgojums ir bijis 2008.gadā, kad iedzīvotāju vidējie ienākumi bija 479 lati pirms nodokļu nomaksas jeb 350 lati, kurus viņi varēja tērēt savām vajadzībām (arī samaksāt rēķinus par mājokli). Nākamajos divos gados ienākumi samazinās, kas ir saistāms arī ar bezdarba līmeņa celšanos. Kopš 2007.gada viszemākais atalgojums fiksēts 2010.gadā, kad vidējie ienākumi bija 316 latu pēc nodokļu nomaksas jeb aptuveni par 10% mazāk nekā 2008.gadā. Tad vienlaikus ar iedzīvotāju ienākumu kritumu cēlās preču un pakalpojumu cenas un sāka palielināties arī to iedzīvotāju skaits, kuri pārstāja maksāt par mājokli, par prioritāti izvirzot citus maksājumus.

Trūcīgajām personām pienākas sociālā palīdzība

Lai arī 2011.gads iezīmējās ar bezdarba līmeņa samazināšanos, kaut nedaudz paaugstinoties iedzīvotāju ienākumiem un maksātspējai, tas tomēr jau ir devis lielu triecienu namu pārvaldniekiem: viņiem ir jācīnās ar nemaksātājiem, kaut arī tiek sniegti mājokļa pārvaldīšanas pakalpojumi un iedzīvotājiem nodrošināti tādi pakalpojumi kā siltumapgāde, elektroenerģijas piegāde koplietošanas telpās, ūdens piegāde un kanalizācijas pakalpojumi, kā arī atkritumu izvešana.

Gan dzīvokļu īpašniekiem, gan pārvaldniekam būtu jāzina, ka personas, kas oficiāli atzītas par trūcīgām, var pretendēt uz pašvaldību sociālo palīdzību. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka sociālo palīdzību sniedz, pamatojoties uz personas materiālo resursu – ienākumu un īpašuma - novērtējumu. Sniedzot sociālo palīdzību, pašvaldības no pamatbudžeta prioritāri izmaksā pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu.

Samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, pieaug dzīvokļa pabalstu īpatsvars pašvaldības sociālajai palīdzībai izlietotajos līdzekļos. Dzīvokļa pabalstu daļa īpaši palielinās apkures sezonā. Nepieciešamība izmaksāt dzīvokļa pabalstus vēl lielākam iedzīvotāju skaitam un lielākā apjomā uzliks papildu slogu pašvaldību budžetam un prasīs lielāku valsts budžeta līdzfinansējumu Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros.

"Sāka strauji uzbriest parādnieku slānis, kas vairs neapmaksāja vai tikai daļēji apmaksāja mājas pārvaldīšanas un komunālos pakalpojumus."

Savukārt, ja personas ienākumu līmenis ir augstāks par normatīvajos aktos noteikto trūcīgas vai maznodrošinātas personas ienākumu līmeni, tā uz sociālo palīdzību pretendēt nevarēs (izņemot uz pabalstu, ko pašvaldības piešķir ārkārtas situācijā, neizvērtējot ienākumus), kaut arī tās izdevumi par siltumapgādi būs palielinājušies. Īpaši smagi šīs izmaiņas skars cilvēkus, kuru ienākumi normatīvajos aktos noteikto līmeni pārsniedz minimālā apmērā. Līdz ar to vēl vairāk pieaugs sociālā spriedze.

Pārvaldniekam ir jāseko savu klientu maksātspējai, kā arī maksājumu disciplīnai. Pasliktinoties maksātspējai, jāveic darbības, kas nodrošina pārvaldīšanas procesu nepasliktināšanos, lai tiktu nodrošināta šā pakalpojuma nepārtrauktība.

Par siltumu jāmaksā arvien vairāk

Visvairāk mājokļa vidē mēdz runāt par to, ka nepārtraukti paaugstinās maksa par siltumapgādi, kas sāk kļūt aizvien apgrūtinošāka lielai daļai šā pakalpojuma lietotāju. Vienlaikus siltumapgādes uzņēmumi uzskata, ka viņi no savas puses pakalpojumu nodrošina un līdz ar to vēlas par to savlaicīgi saņemt maksājumu.

AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifs (bez PVN)

Piemēram, Rīgā straujš siltumenerģijas tarifa cenu pieaugums (aptuveni par 69% salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu) bija 2007./2008.gadā. Bet nākamā apkures sezonā Rīgā tarifu kāpums bija vēl lielāks, sasniedzot visaugstāko līmeni – 41,88 Ls/MWh. Tarifu celšanās iemesli ir meklējami gan straujajā ekonomikas lejupslīdē, gan dabasgāzes sadārdzināšanās dēļ. Lai arī ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē sāka uzlaboties un 2009./2010.gadā maksa par siltumenerģiju kritās, tomēr 2010./2011.gada apkures sezonā siltumenerģijas tarifs Rīgā bija 35,49 Ls/MWh - otrais augstākais pēdējo piecu apkures sezonu laikā.

Par parādu problēmām aktīvāk sākuši runāt arī paši siltuma ražotāji un piegādātāji. Kā atzinis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis, tad Latvijas iedzīvotāju siltumapgādes rēķinu maksājumu disciplīna aizvadītajā apkures sezonā ir uzlabojusies, taču iepriekšējos gados iekrātie parādi gan netiek dzēsti.

"Maksa par siltumapgādi sāk kļūt aizvien apgrūtinošāka lielai daļai šā pakalpojuma lietotāju."

Protams, vēl viens no "smagiem" maksājumiem ir kredītsaistības, kuras lielākā daļa kredīta ņēmēju uzlūko par prioritāti, maksājumus par mājokli novirzot kā pēdējos. Bailes pazaudēt savu īpašumu liek cilvēkiem domāt, kā tikt galā ar maksājumu bankai, nedomājot par to, ka parādu slogs, kas sāk krāties no neapmaksātajiem mājokļa rēķiniem, arī varētu ietekmēt viņu kredītvēsturi. Kā viens no iemesliem tam ir minama arī pašreizējā banku politika, kā vienīgo prioritāti izvirzot maksājumus par īpašumu, un valdības nespēja pieņemt būtiskus lēmumus par grozījumiem Civilprocesa likumā, lai kaut nedaudz no parādu problēmām pasargātu nekustamā īpašuma pārvaldniekus un godprātīgos maksātājus.

Ministru kabinets 2010.gada 7.septembrī izskatīja un pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem. Izpētot parādu piedziņas dinamiku, tika secināts, ka viens no faktoriem, kas mazina maksājumu disciplīnu, ir kontroles un uzraudzības trūkums pār maksājumu apjomu (tiek pieļauta situācija, ka parāds veidojies vairāku gadu garumā).

Salīdzinoši maz celtas prasības par attiecīgo parādu piedziņu. Tika atklātas pašvaldības, kurās pret parādniekiem prasības tiesā vispār nav ierosinātas. Salīdzinot datus par parādnieku skaita un parādu apjoma izmaiņām, konstatēts, ka daļā pašvaldību, saglabājoties nemainīgam parādnieku skaitam vai arī šim skaitam samazinoties, parādu apjoms ir palielinājies. Tātad pieaudzis nevis nemaksātāju skaits, bet esošo nemaksātāju parādi.

No iepriekš minētā var secināt, ka parādu veidošanās iemesli ir gan iekšējie (pašu mājokļu lietotāju uzvedība, prioritātes, maksājumu disciplīna), gan arī ārējie faktori - ekonomiskā situācija valstī, bezdarbs, ienākumu līmenis, siltumenerģijas tarifa cenu pieaugums. Visi šie faktori ievērojami ietekmē pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesus.

(Turpmāk vēl)