PROBLĒMA

Legionelozes ierobežošana – arī namu apsaimniekotāju atbildība

Lolita Lūse26.09.2011
Šogad legionelozes izraisītāja klātbūtne konstatēta desmit perēkļos slimnieku dzīvesvietās, tostarp astoņos gadījumos kopējās karstā ūdens apgādes sistēmās Rīgas dzīvojamās mājās. Lai ierobežotu legionelozes izplatību, Latvijas Infektoloģijas centrs aicina namu apsaimniekotājus un privātmāju īpašniekus apzināties problēmas nopietnību.

Legioneloze jeb leģionāru slimība ir infekcijas slimība – reta pneimonijas jeb plaušu karsoņa forma, kas zināma kopš divdesmitā gadsimta vidus. Slimību izraisošo baktēriju noteica 1976. gadā pēc liela uzliesmojuma Filadelfijā, ASV kara veterānu leģiona sanāksmē – no tā arī radies slimības nosaukums. Leģionāru slimībai raksturīgs straujš sākums, augsta temperatūra, ir vispārēja intoksikācija, klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, sirds un nieru mazspēja, caureja. Ja leģionāru slimību neārstē, 39% saslimušo nomirst. Arī ārstēšanas gadījumā mirstība ir augsta – nomirst 5–10% saslimušo. Legionelozes ārstēšanā lieto antibiotikas.

Latvijā saslimstība ar legionelozi ik gadu pieaug, un tas satrauc infektologus. Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) informācija liecina, ka šogad astoņos mēnešos Latvijā apstiprināti 23 legionelozes gadījumi un vēl astoņos gadījumos epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās. Diviem cilvēkiem slimība beigusies ar nāvi. 2010. gadā šai pašā laikā reģistrēti tikai divi legionelozes gadījumi. Epidemiologi norāda – kopš 2007. gada Latvijā apstiprināts 41 legionelozes gadījums, tostarp šogad divi gadījumi bērniem.

Legionelozes saslimšanas gadījumu skaita pieaugums vērojams no 2010. gada novembra. No 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. oktobrim Latvijā reģistrēti 14 saslimšanas gadījumi ar legionelozi (vidēji 0,3 gadījumi mēnesī), bet no 2010. gada 1. novembra līdz šim jau ir reģistrēti 27 gadījumi (vidēji 2,7 gadījumi mēnesī).

 

Baktērijas ieelpo, nevis iedzer

Dabā legionellas sastopamas dažādās saldūdens ūdenskrātuvēs – ezeros, upēs, bet no dabiskās vides tās var iekļūt ūdensapgādes sistēmās. Īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi izveidojas stāvošā ūdenī: jo ilgāk uz vietas stāv remdens ūdens (arī ūdenskrānos), jo vairāk tās savairojas.

Lai izraisītu slimību, legionellām jāiekļūst plaušās: cilvēka organismā slimības ierosinātājs nonāk, ūdeni nevis iedzerot, bet ieelpojot vissīkākās tā daļiņas, kas satur legionellas. Jo ūdens pilieniņi sīkāki (kā aerosols), jo inficēšanās risks lielāks. Ja baktērijas karstā vai aukstā ūdens apgādes sistēmā ir savairojušās, ieelpot legionellas var, piemēram, dušā, kur rodas sīkie ūdens pilieniņi, ūdenim atsitoties pret virsmām. Līdzīgi inficēties iespējams arī no citām ūdensapgādes sistēmām, kas rada ūdens aerosolu, – baseiniem, strūklakām u.c. Tomēr pasaulē zināmie lielākie slimības uzliesmojumi saistīti ar gaisa atvēsināšanas iekārtām (gaisa mitrinātājsistēmām), kā arī tādiem kondicionieriem, kuros gaisa atvēsināšanai lieto ūdeni.

"Ja leģionāru slimību neārstē, 39% saslimušo nomirst. Arī ārstēšanas gadījumā mirstība ir augsta – nomirst 5–10% saslimušo."

LIC norāda, ka legionellas īpaši vairojas ūdenī no +20 līdz +45 grādiem – karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas vai ūdeni atsāk lietot pēc ilgāka pārtraukuma), dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos utt.

 

Lielāka atbildība jāuzņemas namu apsaimniekotājiem

Kad infektologa redzeslokā nonāk kāds legionelozes pacients, ir svarīgi atklāt tā avotu. Infektologi noskaidro, ko saslimušais darījis pēdējā laikā: kur dzīvojis, ar kādiem ūdeņiem bijusi saskare, meklējot saikni starp atsevišķiem gadījumiem, infekcijas avota noskaidrošanai ņem ūdens paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai gan tieši pie patērētājiem, piemēram, slimnieku dzīvesvietās, gan arī kopējos ūdensvados. 2011. gadā legionelozes izraisītāja klātbūtne tika konstatēta desmit perēkļos slimnieku dzīvesvietās, tostarp astoņos gadījumos kopējās karstā ūdens apgādes sistēmās Rīgas dzīvojamās mājās.

Infektoloģijas centrs ir vērsies Veselības ministrijā, kā arī uzņēmumos " Rīgas ūdens" un "Rīgas siltums " ar lūgumu risināt problēmu. Tomēr abu uzņēmumu atbildes vedina domāt, ka lielāka atbildība būtu jāuzņemas nevis šiem uzņēmumiem, bet gan namu apsaimniekotājiem, gādājot par to, lai katrā mājā ūdens temperatūra būtu tāda, kas neļauj savairoties legionellām: aukstajam ūdenim jābūt vēsākam par +200C, bet karstajam – ne aukstākam par +500C. Turklāt visām ūdensapgādes sistēmām jābūt tīrām un drošām.  

"Ik nedēļu dažas minūtes jānotecina reti lietojamie ūdens krāni un dušas, un tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes."

AS "Rīgas siltums" informācijas daļas vadītāja Linda Rence skaidro, ka "Rīgas siltums" saskaņā ar līguma "Par siltumenerģijas piegādi un lietošanu" nosacījumiem siltumenerģiju lietotājiem piegādā līdz atbildības robežai, kas ir siltumapgādes sistēmas ievads mājā. Siltumenerģijas piegādei tiek izmantots īpaši ķīmiski apstrādāts un ar pārtikas krāsvielu iekrāsots ūdens (siltumnesējs). Ēkas siltumapgādes procesa nodrošinājums no atbildības robežas līdz katra dzīvokļa siltumatdeves ierīcēm un karstā ūdens noslēgarmatūrām (vai sajaucējiem, tos neieskaitot) jānodrošina ēkas īpašniekam vai pārvaldītājam.

Ar Rīgas domes 1999. gada 28. decembra lēmumu Nr. 7978 tika apstiprināti Rīgas domes noteikumi Nr. 41 "Individuālo siltummezglu (ISM) ierīkošanas un modernizācijas noteikumi", kas noteica pāreju uz neatkarīgu pieslēguma shēmu ēkas apkures sistēmā (caur siltummaini). Rīgā pilnībā automatizēti 99,9% ISM karstā ūdens sagatavošanai, tie ierīkoti atbilstoši būvnormatīvu un citu reglamentējošo dokumentu prasībām. ISM karstais ūdens tiek sagatavots, uzsildot auksto ūdeni līdz lietotāju izvēlētās temperatūras prasībām noteiktajā laika posmā. Siltummainī siltumnesējs nenonāk tiešajā kontaktā un nesajaucas ar auksto ūdeni. ISM, karstā un aukstā ūdens cauruļvadi ir ēkas īpašnieka īpašums.

"Epidemiologi norāda – kopš 2007. gada Latvijā apstiprināts 41 legionelozes gadījums, tostarp šogad divi gadījumi bērniem."

Ēkās, ar kuru īpašniekiem (apsaimniekotājiem) ir noslēgts līgums par ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu apkalpi, "Rīgas siltuma" darbinieki regulāri kontrolē ISM iekārtu darbību un, saņemot iedzīvotāju vai ēkas apsaimniekotāja pieteikumus par nepietiekamu karstā ūdens temperatūru vai traucējumiem ēku karstā ūdens apgādes sistēmu darbībā, operatīvi novērš visus konstatētos traucējumu cēloņus.

Savukārt "Rīgas ūdens" Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja Silvija Pastare skaidro, ka SIA "Rīgas ūdens" nodrošina dzeramā ūdens centralizēto padevi atbilstoši MK noteikumu Nr. 235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" prasībām. "Rīgas ūdens" pirms dzeramā ūdens padeves ūdensvada sadales sistēmā to dezinficē, dzeramā ūdens temperatūru ūdensvada sadales tīklā kontrolē, un tā nepārsniedz 180C, tāpat visus ūdens rezervuārus profilaktiski tīra un dezinficē. "Īpaši ārkārtas pasākumi tieši un vienīgi legionelozes profilaksei papildus netiek veikti, jo tas, kas tiek darīts ikdienas ražošanas procesa ietvaros, garantē nepieciešamās ūdens kvalitātes nodrošināšanu," saka S. Pastare.

 

Ko darīt, lai nesaslimtu

Uzņēmumam "Rīgas siltums" ir vairāki ieteikumi, kā izvairīties no legionellas baktērijām. Tā, piemēram, ēkās, kuru karstā ūdens sistēmas pēc projekta aprīkotas ar akumulējošām tvertnēm, ēkas īpašniekam jānodrošina karstā ūdens periodiska uzsildīšana virs 55oC, aktivizējot pretbakteriālo aizsardzību ar karstā ūdens automātiskā regulatora attiecīgajiem iestatījumiem. Tāpat ēku īpašniekiem vai apsaimniekotājiem būtu vēlams regulāri veikt dzeramā ūdens monitoringu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība". Ēkās uzstādītie siltummezgli var nodrošināt diennakts režīmā karstā ūdens uzsildīšanu līdz 55oC izejā no karstā ūdens siltummaiņa, ēku pārvaldnieku (apsaimniekotāju) atbildība ir noteikt atbilstošus karstā ūdens režīmus.

Vairāki ieteikumi, kas ikvienu pasargā no saslimšanas ar legionelozi, ir arī infektologiem. Vispirms jāraugās, lai no krāna tekošā aukstā ūdens temperatūra būtu zem 20, bet karstā – virs 50 grādiem. Aptuveni minūti pēc krāna atvēršanas būtu jātek šādam ūdenim – elektroenerģijas, ūdens vai gāzes taupīšana te ir nevietā. Dušu galviņas regulāri jātīra un jādezinficē vai jāpatur verdošā ūdenī. Ik nedēļu dažas minūtes jānotecina reti lietojamie ūdens krāni un dušas, un tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes. Laiku pa laikam jāskalo reti lietojamie krāni. Arī baseini regulāri jātīra, precīzi dozējot dezinfekcijas līdzekļu daudzumu, bet visas dzesēšanas sistēmas divreiz gadā jātīra un jādezinficē, tāpat pirms un pēc labošanas jātīra, jāskalo un jādezinficē ūdens sistēmas.
KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv