MINISTRU KABINETĀ

Minimālā ienākuma līmeni rosina attiecināt uz garantētajiem pabalstiem un nodokļa atbrīvojumiem

Lidija Dārziņa, LV portāls11.08.2014
"ĪSUMĀ"
Nosakot minimālā ienākuma līmeni 129 eiro apmērā, LM piedāvā:

  • palielināt GMI;
  • palielināt ar IIN neapliekamo minimumu;
  • palielināt sociālo pensiju.

Izvērtēt minimālā ienākuma līmeņa sasaisti ar:

  • bezdarbnieka minimālo pabalsta apmēru;
  • valsts sociālajiem pabalstiem.
Labklājības ministrija piedāvā noteikt valstī vienotu iedzīvotāju minimālā ienākuma līmeni 129 eiro (90,66 latu) apmērā, ko tad varētu izmantot gan atsevišķu pabalstu un pensijas minimālā apmēra noteikšanai, gan šādā apmērā piemērot algas nodokļa atbrīvojumu. Ierosināts arī atgriezties pie iztikas minimuma aprēķināšanas. Jaunās iniciatīvas mērķis ir mazināt nabadzību visnabadzīgāko iedzīvotāju grupās.

Labklājības ministrijas priekšlikumi un piedāvātie risinājumi analizēti Koncepcijā par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, ko ceturtdien, 7.augustā, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Par to vēl būs jālemj valdībai.

Koncepcijā ir paredzēts, ka vienotu minimālo ienākuma līmeni varētu ieviest 2017.gadā. Pie iztikas minimuma aprēķināšanas pēc jaunas metodoloģijas prognozēts atgriezties 2018.gadā.

Daudzu minimumu vietā – viens

  • Koncepcijā apkopots, ka līdz 2013.gadam Latvijā tika aprēķināti vai noteikti pieci minimālā ienākuma līmeņi/nabadzības riska sliekšņi.
  • Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtība vienam iedzīvotājam (iztikas minimums). Kopš šā gada to vairs nerēķina. 2013.gada decembrī CSP noteica iztikas minimumu - 252,19 eiro.
  • Trūcīgas personas statusam atbilstošs ienākumu līmenis. Ienākumi uz vienu ģimenes locekli 128,06 eiro.
  • Maznodrošinātās personas statusam atbilstošs ienākumu līmenis. To nosaka tikai ceturtā daļa pašvaldību, un šis līmenis ir atšķirīgs – no 142 līdz 356 eiro mēnesī.
  • Garantētā minimālā ienākuma līmenis (GMI līmenis) – 49,80 eiro.
  • ES līmenī noteiktais nabadzības riska slieksnis (2012.gadā Latvijā – 233 eiro, 19,4% iedzīvotāju).

Latvijas normatīvajos aktos definētie minimālie ienākumu līmeņi nav noteikti, pamatojoties uz konkrētu aprēķina metodoloģiju. Tie drīzāk noteikti, ņemot vērā valsts un pašvaldību finansiālās iespējas konkrētajā brīdī, secināts LM izstrādātajā dokumentā. Sociālās drošības sistēmā ne valsts, ne pašvaldību piešķīrumi nav pietiekami mērķēti, lai novērstu trūcīgajiem iedzīvotājiem nabadzības risku. Pēc pašvaldību sociālās palīdzības saņemšanas 97% gadījumu cilvēki aizvien atrodas uz nabadzības sliekšņa, ko var skaidrot ar to, ka tikai 12,5% no nabadzīgākajiem iedzīvotājiem (ar vidējiem ienākumiem 112 eiro mēnesī) saņem GMI (vidējais pabalsta apmērs vienai personai mēnesī ir 30,5 eiro) vai dzīvokļa pabalstu (vidējais pabalsta apmērs vienai personai mēnesī ir 12,2 eiro). Taču pašvaldību palīdzību saņem arī relatīvi turīgāki iedzīvotāji. Tāpēc, lai panāktu reālu ietekmi uz ienākumu atšķirību samazināšanos, minimālie ienākumi primāri ir jāpaaugstina un jānovirza nabadzīgākajiem valsts iedzīvotājiem.

129 eiro – kā atrasta šī summa?

Labklājības ministrija norāda, ka minimālā ienākuma līmenis tiek aprēķināts, pamatojoties uz kopējo sociālekonomisko situāciju valstī, t.i., tas ir pamatots un sasaistīts ar indivīda situāciju raksturojošiem rādītājiem – ienākumiem. Turklāt tas ir arī noteikts kā konkrēts ienākumu līmenis, kas cilvēkam ir jānodrošina pašam ar algotu darbu, un/vai to ir jāpalīdz sasniegt ar dažādu ienākumus ietekmējošu sistēmu (nodokļu, pabalstu) palīdzību.

Parasti ES dalībvalstīs atbalsts iedzīvotājiem tiek sniegts, ja iedzīvotāju ienākumi ir zemāki vai vienādi ar 30% no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem. Tāpēc tiek ierosināts izmantot to līmeni, kas ir līdzvērtīgs Pasaules Bankas piedāvājumam (106,72 eiro) un pašreizējam trūcīgās personas ienākumu līmenim (128,06 eiro). Attiecīgi 2014.gadā 40% veido 129 eiro pirmajam mājsaimniecības loceklim, minimālā ienākuma skaitli pamato Labklājības ministrija.

Minimuma nodrošināšana mājsaimniecībai/ģimenei

Ja tiek noteikts minimālais ienākumu līmenis, Labklājības ministrija ierosina to sasaistīt ar darbaspēka nodokļiem, lai palielinātu ienākumus strādājošajiem ar zemu darba atalgojumu; ar sociālo palīdzību, lai palielinātu atbalstu nabadzīgākajiem iedzīvotājiem; ar valsts sociālajiem pabalstiem, lai sniegtu atbalstu lielākiem sociālajiem riskiem pakļautajām iedzīvotāju grupām; ar minimālo valsts pensiju, lai uzlabotu pensionāru ar minimālajiem ienākumiem situāciju.

  • Koncepcijā ieteikts palielināt GMI līmeni līdz minimālajam ienākuma līmenim pirmajai personai mājsaimniecībā, pārējām – ar samazinātu koeficientu.

Tātad pašreizējā GMI (49,80 eiro) apmērs būtu jāpaaugstina līdz 129 eiro. Mājsaimniecību vajadzības palielinās, un tēriņi pieaug līdz ar katru nākamo mājsaimniecības locekli, taču patēriņš nepieaug proporcionāli cilvēku skaitam – vajadzības pēc mājokļa platības, elektrības u.c. nepalielinās trīs reizes vairāk, ja mājsaimniecībā dzīvo trīs cilvēki. Tāpēc tiek izmantots proporcionalitātes princips. Parasti tiek ņemti vērā divi faktori – mājsaimniecības lielums (cilvēku skaits ģimenē) un mājsaimniecības locekļu vecums (bērni un pieaugušie līdz un pēc darbspējas vecuma).

Ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, tiek piedāvāts piemērot OECD  metodiku, kur pirmajam pieaugušajam tiek piešķirta vērtība 1, mājsaimniecību locekļiem virs 14 gadu vecuma – 0,7 (patēriņš 70% apmērā no pirmā mājsaimniecības locekļa) un bērniem līdz 14 gadu vecumam – 0,5 (patēriņš 50% apmērā no pirmā mājsaimniecības locekļa). Līdzīgi Igaunijā tiek mērīts nabadzības slieksnis, lai noteiktu atbalstu ģimenēm ar bērniem.

"Minimālais ienākumu līmenis vai nu no pašvaldības, vai no valsts budžeta būs jānodrošina ikvienam iedzīvotājam. "

Tātad par katru nākamo mājsaimniecības locekli minimālā ienākuma līmenis būs mazāks. Otrajam un pārējiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem pieaugušajiem minimālā ienākuma līmenis būs 70% apmērā no 129 eiro, bērniem līdz 14 gadu vecumam - 50% apmērā no 129 eiro. Piemēram, divu cilvēku ģimenei ar vienu bērnu minimālo ienākumu līmenim būs jābūt 285 eiro, ar diviem bērniem - 349 eiro.

Koncepcijā paredzēts, ka šāds minimālais ienākumu līmenis vai nu no pašvaldības, vai no valsts budžeta būs jānodrošina ikvienam iedzīvotājam.

  • Minimālo pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru ierosināts palielināt līdz minimālā ienākuma līmenim.

Pašreiz minimālā valsts pensija tiek noteikta, pamatojoties uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (64,03 eiro) un koeficientiem, ņemot vērā cilvēka apdrošināšanas stāža ilgumu.

  • Iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksātāja neapliekamo minimumu ierosināts paaugstināt no 75 eiro (pašreiz) līdz piedāvātajam ienākumu minimumam.

Latvijā bezdarbnieka pabalstam nav noteikts minimālais un maksimālais apmēra ierobežojums, tādējādi sistēma mazāk aizsargā zemo algu saņēmējus, par ko liecina arī bezdarbnieku augstais nabadzības riska indekss. Tāpēc piedāvāts izvērtēt iespēju noteikt bezdarbnieka pabalsta minimālo un maksimālo apmēra ierobežojumu, sasaistot ar minimālā ienākuma līmeni, kā arī minimālā ienākuma līmeņa sasaisti ar sociālajiem pabalstiem.

Ierosina atgriezties pie iztikas minimuma groza

Papildus tiek piedāvāts izstrādāt arī jaunu iztikas minimuma grozu. Ņemot vērā, ka iztikas minimuma groza saturs var atšķirties gan no mājsaimniecībā dzīvojošo personu vecuma un skaita, gan arī dzīvesvietas (pilsēta vai lauki), tiek piedāvāts izstrādāt iztikas minimuma grozus gan dažādiem mājsaimniecību veidiem, gan teritoriālajā griezumā.

Labklājības ministrija arī uzsver, ka jauna iztikas minimuma groza izstrāde un aprēķināšana paredzēta, nesasaistot to ar sociālās drošības vai citām sistēmām, bet būtu izmantojama, lai novērtētu minimālo ienākumu adekvātumu un pietiekamību.

Iztikas minimumu līdz pagājušā gada beigām rēķināja Centrālā statistikas pārvalde. Pērn decembrī tas bija noteikts 252,19 eiro apmērā.

Izdevumi pieaugs, un vienlaikus – budžetā naudas ienāks mazāk

Koncepcijā ir aplēses, kādu ietekmi jaunie piedāvājumi atstātu uz budžetu.

Palielinot IIN neapliekamo minimumu no 75 eiro līdz 129 eiro, ieņēmumi 2017.gada kopbudžetā var samazināties tuvu simts miljoniem eiro.

Palielinot esošo GMI līmeni no 50 eiro līdz 129 eiro pirmajai personai mājsaimniecībā, pārējiem piemērojot attiecīgos koeficientus, pašvaldību izdevumi pieaugtu par 37,9 milj. eiro gadā.

Palielinot valsts minimālās pensijas apmēru līdz 129 eiro, papildus nepieciešami 35,7 milj. eiro gadā. Ja tiek palielināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts no 64 līdz 129 eiro, tam 2017.gadā ir nepieciešami 91,3 milj. eiro.

Labklājības ministrija atzīst, ka pašreiz nav iespējams aprēķināt paredzamos izdevumus saistībā ar bezdarbnieka pabalstu un valsts sociālajiem pabalstiem, jo ir nepieciešams izvērtējums par valsts sociālo pabalstu sistēmu un bezdarbnieku apdrošināšanu kopumā, sasaistot ar plānotajām izmaiņām darbaspēka nodokļu, sociālās palīdzības un valsts minimālo pensiju jomās.

Izdevumi saistībā ar izmaiņām sociālajā palīdzībā, darbaspēku nodokļu un minimālo pensiju jomā 2017.gadā prognozēti 160,2 milj. eiro vai 215,8 milj. eiro, ja tiek palielināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs.

Minimālais ienākums jānosaka katru gadu

Labklājības ministrija uzsver, ka darbs pie minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanas notiks pakāpeniski. Sistēmas sakārtošanai būs nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, jānodrošina sekmīga sadarbība ar sociālajiem partneriem un pašvaldībām, kā arī sabiedrībai būs jāskaidro, kādi būs plānotie pasākumi, kāpēc tādi nepieciešami un ko piedāvātās izmaiņas dos ikvienam cilvēkam.

Minimālā ienākuma līmeni saskaņā ar koncepciju aprēķinās reizi gadā, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu izmaiņām.

Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver: "Līdz ar minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu tiktu  palielināta minimālā pensija, neapliekamais minimums un garantētā minimālā ienākuma pabalsts, tādējādi mērķtiecīgāk sniedzot atbalstu cilvēkiem ar vismazākajiem ienākumiem, kā arī strādājošajiem ar zemu algu, palielinot viņu reālos ienākumus uz rokas. Vienlaikus ir jāsaprot, ka mēs nedrīkstam audzināt sabiedrību, kura ir atkarīga tikai no pabalstiem. Cilvēkus darbspējīgā vecumā jāmotivē un jārada apstākļi, lai viņi strādātu, pelnītu un varētu paši nodrošināt sev iztiku."

Uzziņa. Latvijas nabadzības statistika

64,4 tūkstoši trūcīgo ienākumi ir līdz 49,80 eiro mēnesī (GMI līmenis).

48% trūcīgo saņem GMI pabalstu, vidēji 30,5 eiro mēnesī.

158,9 tūkstoši trūcīgo un maznodrošināto saņem dzīvokļa pabalstu.

12,3 eiro – dzīvokļa pabalsta vidējais apmērs mēnesī.

57,8 tūkst. ģimeņu ar bērniem ir trūcīgas.

70,5 tūkstošiem pensionāru pensijas apmērs ir līdz 129 eiro mēnesī.

20,1 tūkstotis strādājošo ir trūcīgi.

Avots: Labklājības ministrija

KOMENTĀRI
1

Stagnācijas slazds

“Kā tev iet?” – “normāli” ir ikdienišķs dialogs mūsu sabiedrībā. Gan tāpēc, ka ...

Komentārs
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv