MINISTRU KABINETĀ

Jauni noteikumi māju renovācijai jaunajā plānošanas periodā

Jānis Kalns24.06.2014
"ĪSUMĀ"

Ekonomikas ministrija sagatavojusi MK noteikumu projektu valsts atbalstam dzīvojamo māju siltināšanai laikposmā no 2014. līdz 2020.gadam. Normatīvajā aktā noteikts šāds regulējums:

  • projekta iesniedzējam izvirzāmās prasības;
  • atbalstāmās darbības;
  • attiecināmās un neattiecināmās izmaksas;
  • projekta iesnieguma atlases organizēšanas, iesnieguma iesniegšanas, tā vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kārtība;
  • vērtēšanas kritēriji;
  • projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi;
  • atbildīgās un sadarbības iestādes funkcijas.
Latvijas daudzdzīvokļu dzīvojamo fondu veido 36,6 tūkstoši ēku, no kurām lielākā daļa ir uzbūvētas līdz 1993.gadam un to siltumnoturības līmenis ir zems. Pēc ekspertu vērtējuma, efektīvi var renovēt no 60 līdz 70% Latvijas ēku sektora. Piemēram, dzīvojamo māju segmentā tie būtu aptuveni 25 tūkstoši daudzdzīvokļu namu.
Daudzdzīvokļu ēku renovācija ievērojamā apjomā, izmantojot ES fondu līdzekļus, tika uzsākta 2009.gadā. Paredzams, ka 2007.-2013.gada valsts atbalsta programmas ietvaros kopumā renovēs vairāk nekā 850 ēku jeb 2,3% no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita. Taču šis finansējums ir beidzies, un jāiezīmē valsts atbalsta aprises turpmākajiem gadiem

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 1.atlases kārtu "Energoefektivitātes pasākumi dzīvojamās ēkās", kas noteiks ēku renovācijas pamatprincipus jaunajā Eiropas Savienības (ES) plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam. Noteikumu projekts izsludināts saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē 12.jūnijā.

Labos iepriekšējās aktivitātes laikā pieļautās nepilnības 

Normatīvā akta projekts, kam patiešām ir garš un sarežģīts nosaukums, nosaka projekta iesniedzējam izvirzāmās prasības, atbalstāmās darbības, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, projekta iesnieguma atlases organizēšanas, iesnieguma iesniegšanas, tā vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību, vērtēšanas kritērijus, projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumus, kā arī atbildīgās un sadarbības iestādes funkcijas.

Ekonomikas ministrija secinājusi, ka līdzšinējo atbalstu granta (valsts neatmaksājama atbalsta) programmas veidā ir nepieciešams mainīt atbalsta sistēmas nepilnību dēļ. Vispirms šeit jāmin smagnējs birokrātiskais slogs, kas mazināja iepirkuma procedūras un tās uzraudzības efektivitāti. Tāpat visai ierobežotas bija arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) uzraudzības tiesības. Piemēram, konstatējot pārkāpumus, netika maksāts par paveiktajiem darbiem, lai gan pasūtītājs tos jau bija pieņēmis un apmaksājis.

Neskaidrs bija arī investīciju atmaksāšanās termiņš. Pēc EM aprēķiniem, pie vidējiem rādītājiem energoefektivitātes projektos investīciju atmaksāšanās periods ir 22-23 gadi. Aizejošās atbalsta programmas ietvaros LIAA apstiprināja projektu, un tikai pēc tam komercbanka izskatīja aizdevuma piešķiršanas iespējas. Tā kā nebija zināma aizdevuma procentu likme, iepriekš arī nebija iespējams noteikt, vai un cik ilgā laikā projekts atmaksāsies..

Turklāt finansējuma pieejamība bija apgrūtināta ēkām, kas atradās tā dēvētajos neperspektīvajos reģionos, kaut gan renovācijas projekti bija ekonomiski pamatoti. Grantu bija grūti iegūt arī ēkām ar nelielu dzīvokļu skaitu.

Prasības projekta iesniedzējiem

Pretēji iepriekšējam ES plānošanas periodam turpmāk projektu iesniegumu atlase tiks organizēta vienā kārtā par visu aktivitātē pieejamo finansējumu. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējumu veidos 176 470 588 eiro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 150 000 000 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums – 26 470 588 eiro).

"Projekta īstenotājus galvenokārt skar divas šo noteikumu sadaļas - "Nosacījumi aizdevuma izsniegšanai" un "Aizdevumu pamatsummas samazināšana"," skaidro ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta vecākā eksperte Anda Lagzdiņa. "Pie tam MK noteikumu projekts ir veidots tā, lai procesa gaitā, atklājot nepilnības, šos noteikumus varētu labot.

"Noteikumu projekts izsludināts saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē 12.jūnijā."

Lai sāktu mājas renovācijas procesu, dzīvokļu īpašniekiem ir jāpieņem lēmums par mājas renovāciju, jāsagatavo energoaudits un, piemēram, vienkāršotās renovācijas projekts. Atšķirībā no iepriekšējās aktivitātes noteikumiem, kuros tehniskā dokumentācija bija iekļauta attiecināmās izmaksās, jaunajā plānošanas periodā, kad ir iespēja saņemt simtprocentīgu aizdevumu, šos izdevumus nāksies segt dzīvokļu īpašniekiem."

Ar sagatavoto dokumentāciju dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajam pārstāvim vajadzēs doties uz valsts akciju sabiedrību "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum"), kura šīs programmas ietvaros būs ES un valsts finansējuma saņēmēja.

Turklāt "Altum" sniegs arī konsultatīvu atbalstu, lai projekta iesniedzējs pareizi sagatavotu visus nepieciešamos dokumentus.

"Šāds risinājums ļaus sniegt lielāku palīdzību projekta īstenotājiem nekā iepriekš, kad dokumenti bez īpašiem paskaidrojumiem tika atdoti atpakaļ vai arī to iesniedzēji sodīti par neapzinātiem pārkāpumiem," uzsver A.Lagzdiņa. "Kad "Altum" būs akceptējis energoauditu un renovācijas projektu, pasūtītājs varēs izvēlēties būvnieku.

Šajā brīdī projekta virzītājam "Altum" ir jāiesniedz arī mājas kopsapulces lēmums, par kuru nobalsojušas vismaz divas trešdaļas no dzīvokļu īpašnieku kopības. Kad finanšu institūcija dokumentāciju akceptējusi, attiecīgais nams var pretendēt uz aizdevumu."

"Altum" segs arī projekta īstenošanas izmaksas (piemēram, būvniecības nozares speciālistu un konsultantu izmaksas, aizdevumu izvērtēšanas, izsniegšanas un uzraudzības izmaksas) atbilstoši EM kā atbildīgās iestādes saskaņotai metodikai.

Lai nodrošinātu izsniegto aizdevumu atmaksu un strādātu ar dzīvokļu īpašniekiem, kuri neveic savus maksājumus, "Altum" slēgs cesijas līgumus ar dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajām personām, tādējādi iegūstot tiesības parāda atmaksas saistības iestāšanās gadījumā vērst savus prasījumus pret konkrētajiem dzīvokļu īpašniekiem.

Sagatavotai dokumentācijai jāatbilst noteiktiem kritērijiem

"Lai nodrošinātu vienkāršāku un pieejamāku atbalsta sniegšanu, Ekonomikas ministrija ir rosinājusi mainīt esošo atbalsta sniegšanas veidu no granta uz aizdevumiem," uzsver EM ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis. "Paredzēts, ka dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem tiks nodrošināts aizdevums ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta izmaksu segšanai ar samazinātu procentu likmi."

Aizdevumu, kas nepieciešams daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas dzīvokļu īpašnieku kopībai energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, izsniedz tās pilnvarotajai personai, kuru apstiprina dzīvokļu īpašnieku kopība.

Aizdevumu iespējams saņemt:

  • lai nodrošinātu ēkas strukturālo daļu atjaunošanu un ēkas energoaudita pārskatā minēto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu darbu izpildi, nodrošinot tehniskajā projektā vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijā paredzēto;
  • projekta autoruzraudzību un būvuzraudzību;
  • projekta vadību.

Lēmumu par aizdevuma piešķiršanu pieņem, izvērtējot šādus kritērijus:

  • vai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai plānotais siltumenerģijas ietaupījums pēc renovācijas īstenošanas ir ne mazāks par 30% gadā (iepriekš bija noteikti 20%) no energoaudita pārskatā aprēķinātā energoefektivitātes novērtējuma;
  • plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas daudzdzīvokļu mājā nepārsniedz 90 kWh/m2 gadā;
  • daudzdzīvokļu māja ir sadalīta vismaz četros dzīvokļa īpašumos;
  • vienam īpašniekam pieder ne vairāk par 25% no kopējā dzīvokļa īpašumu skaita.

Aizdevuma pamatsummu iespējams samazināt par 35 procentiem

Programmas ietvaros aizdevumi tiks izsniegti visā Latvijas teritorijā, neskatoties uz teritoriju attīstības potenciālu, kas iepriekš kavēja saņemt atbalstu tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru mājas atrodas tādos apvidos, kuri nav atzīti par perspektīviem.

Galvenie nosacījumi atbalsta saņemšanai būs dzīvokļu īpašnieku lēmums par renovācijas veikšanu, projekta ekonomiskais pamatojums, kā arī ēku un pilnvaroto personu atbilstība noteikumu projektā minētajiem un "Altum" izstrādātajiem nosacījumiem.

"„Altum” sniegs arī konsultatīvu atbalstu."

Lai nodrošinātu kvalitatīvu energoefektivitātes projektu īstenošanu, plānots noteikt prasību, ka būvniecības uzņēmumiem vajadzēs iesniegt avansa maksājuma garantiju, kā arī darbu izpildes garantiju. Šādas garantijas saimnieciskās darbības veicējiem izsniedz arī SIA "Latvijas Garantiju aģentūra".

Jaunās aktivitātes ietvaros dzīvokļu īpašniekiem tiks nodrošināts simtprocentīgs aizdevums ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta izmaksu segšanai ar pazeminātu aizdevuma likmi (2%+EURIBOR) un iespēju samazināt aizdevuma pamatsummu par apjomu līdz 35%, ja pēc renovācijas projekta tiks sasniegts noteikts energoefektivitātes līmenis. Jāpiebilst, ka jaunajā ES plānošanas periodā atbalsta intensitāte gan būs par 15% mazāka nekā iepriekš.

Aizdevuma pamatsummas samazināšanai renovētā māja varēs pieteikties pēc vienas pilnas apkures sezonas. Pilnvarotajai personai "Altum" jāiesniedz:

  • aizdevuma pamatsummas samazināšanas pieteikums;
  • siltumenerģijas piegādātāja izziņa par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņu par vienu pilnu apkures sezonu pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas (ja ēkai siltumenerģija tiek piegādāta centralizēti);
  • pārskats par siltumenerģijas patēriņu par vienu pilnu apkures sezonu pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas (ja ēkai siltumenerģija netiek piegādāta centralizēti);
  • citu pieprasīto informāciju.

Pārējo aizdevuma pamatsummas daļu dzīvojamās ēkas dzīvokļu īpašnieku kopība atmaksā atbilstoši noslēgtā aizdevuma līguma nosacījumiem.

Ēku renovācijai gatavojas arī "Altum"

"Šobrīd "Altum" ciešā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju strādā pie jaunās valsts atbalsta programmas sagatavošanas," stāsta "Altum" valdes priekšsēdētāja vietnieks Jēkabs Krieviņš. "Tomēr līdz tam brīdim, kad mēs varēsim pieņemt pirmo mājokļa siltināšanas projekta pieteikumu, vēl ir veicams apjomīgs darbs.  Tas ietver gan juridisko dokumentu izstrādi un saskaņošanu, gan programmas tehniskās ieviešanas darbus.

Ēku energoefektivitātes programma Latvijā ir aktuāla un ļoti gaidīta. Mūsu skatījumā svarīgākais ir nodrošināt, lai valsts atbalsts mājokļu siltināšanai dotu iespējami lielāko siltumenerģijas patēriņa ietaupījumu un iedzīvotāju ieguvumi no ēkas siltināšanas būtu lielāki par projektā ieguldītajiem finanšu resursiem. Tāpēc programma fokusēta uz atbalstāmo projektu ekonomisko pamatojumu, lai valsts atbalsts efektīvi nonāk tieši līdz mājokļu iedzīvotājiem.

"Altum" (tolaik Hipotēku banka) jau ir pozitīva pieredze mājokļu renovācijas programmas īstenošanā, kurā lielākais īpatsvars bija tieši ēku siltināšanas projektiem. Jāuzsver, ka "Altum" visā Latvijā ir savs klientu apkalpošanas tīkls, kas palīdz nodrošināt valsts atbalstu iespējami tuvāk dzīvesvietai un viņiem vairs nevajadzēs doties uz Rīgu.

"Līdzšinējā 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai varēja pieteikties līdz pērnā gada 31.jūlijam," informē E.Valantis. "Tomēr īstenošanas stadijā joprojām ir vairāk nekā 500 renovācijas projektu, kurus paredzēts pabeigt šogad un daļēji arī 2015.gadā. Plānots, ka aizdevumu pieprasījumus saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem "Altum" varēs iesniegt jau šā gada nogalē."

Aplēses liecina, ka šajā ES plānošanas periodā pieejamie finanšu resursi dos iespēju aptuveni 1700 daudzdzīvokļu namu paaugstināt siltumnoturību.

Protams, MK noteikumu projekta saskaņošanas gaitā šajā dokumentā var tikt ieviestas kādas izmaiņas, taču pamatnostādnes paliks nemainīgas.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv