APRAKSTS

Darba tirgū trūkstošās un pieprasītās profesijas

Laura Studente, LV portāls17.06.2014
Straujiem soļiem tuvojas pieteikšanās gan augstskolās, gan profesionālajās izglītības iestādēs, un daudziem jauniešiem šajā vasarā būs jāizšķiras par to, kur iesniegt savus dokumentus. Lai gan primārajam jābūt savu spēju un nākotnes mērķu izvērtējumam, tomēr der zināt arī to, kādi speciālisti Latvijā ir pieprasīti šobrīd un kādi varētu būt akūti nepieciešami nākotnē.
LV portāls ir apkopojis investoru un darba devēju informāciju par situāciju Latvijas darba tirgū un nākotnes prognozēm.

Ārvalstu investoriem saistošākās profesijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Vineta Vilistere–Lāce informē: lai gan LIAA nevar precīzi prognozēt, kādas varētu būt nepieciešamās un pieprasītākās profesijas Latvijā nākotnē, taču var izdarīt secinājumus pēc esošajām tendencēm nozaru griezumā, ņemot vērā investoru interesi, izvērtējot Latviju kā potenciālo vietu investīciju piesaistei, kā arī kopējo darbu ar investīciju pieprasījumiem un projektiem.

Jāpiebilst, ka Latvijā atspoguļojas tendences pasaulē un palielinās investīciju projektu skaits pakalpojumu sektorā, tomēr vēl aizvien dominē investīciju projekti, kas ir koncentrēti tieši uz investīcijām ražošanā, šādai proporcijai saglabājoties arī pieņemtajos lēmumos.

LIAA klienti jau tagad ir konstatējuši šāda darbaspēka trūkumu, un tas norāda uz attiecīgu pieprasījumu arī nākotnē.

  • Speciālistu trūkums metālapstrādē, mašīnbūvē un elektronikā. Lai gan speciālistu kompetence ir viena no Latvijas spēcīgākajām priekšrocībām šajās nozarēs, to ierobežotais skaits ir arī viens no galvenajiem šķēršļiem. Pieredzējušu speciālistu emigrācija ir viens no galvenajiem draudiem nozares attīstībai, jo inženierzinātņu absolventi ir ļoti pieprasīti ārzemēs. Kā arī – tiem, kas vēlas specializēties noteiktās sfērās, piemēram, metāla liešanā, metāla virsmas apstrādē un siltumsaimniecībā, nav attiecīgu izglītības iegūšanas iespēju, tāpēc prasmes iespējams iegūt tikai praksē.
  • Speciālistu trūkums kokapstrādē. Piemēram, nav pietiekami daudz izglītotu CNC (ciparu programmas vadības) iekārtu operatoru.
  • Transporta un loģistikas darbaspēka trūkums, it īpaši sauszemes pārvadājumiem, jo iedzīvotāju skaits sarūk un darbs pārvadājumu nozarē netiek uzskatīts par prestižu. Ļoti trūkst kravas auto vadītāju ar atbilstošu zināšanu līmeni un iemaņām. Ir ierobežots skaits augsti kvalificētu loģistikas darbinieku, tāpēc notiek sacensības, lai piesaistītu labākos darbiniekus no citām kompānijām. Viens no iemesliem speciālistu trūkumam ir tas, ka lielāko daļu iemaņu, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi darbotos nozarē, var iegūt, tikai gūstot darba pieredzi. Tas nozīmē, ka, pabeidzot augstākās izglītības iestādes, kas gatavo transporta un loģistikas speciālistus, daudzos gadījumos iestāžu beidzējiem joprojām ir jāiziet apmācība, kas ir specifiska konkrētam amatam vai kompānijai.
  • IT un globālo biznesa pakalpojumu darbaspēka trūkums, it īpaši pieprasīti ir programmētāji, speciālisti ar svešvalodu (gan augsta līmeņa angļu, kā arī skandināvu, vācu, franču, itāļu, spāņu, nīderlandiešu u.c.) zināšanām. Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas aplēsēm, Latvijā līdz 2020.gadam būs pieprasījums pēc aptuveni 4500 IT jomas speciālistiem, bet demogrāfijas un emigrācijas rādītāji un studējošo skaita izmaiņas norāda, ka būs lielas grūtības šo pieprasījumu apmierināt. Pieprasījums pēc IT profesionāļiem palielinās visās Eiropas valstīs, tādēļ jārēķinās, ka vietējais darbaspēks var aizplūst uz ārvalstīm, bet vietējā darba tirgū jāalgo ārzemju speciālisti. Tāpat Latvijā strauji attīstās globālo biznesa pakalpojumu nozare, kur lielākais izaicinājums ir atrast dažādu jomu (IT, finanšu, personāla vadības, iepirkumu u.c) speciālistus ar labām svešvalodu prasmēm.  
  • Dzīvības zinātņu speciālistu novecošana un nepietiekamas zināšanas nozarē. Dzīvības zinātnes nozarei ir svarīga jauniešu piesaiste. Kopš tika samazinātas attiecīgās mācību programmas un atcelti obligātie fizikas un ķīmijas eksāmeni, vērojams studentu skaita trūkums un esošo studentu nepietiekams sagatavotības līmenis. Tās ir pamata problēmas, ar ko saskaras darba devēji.
  • Veselības aprūpes speciālistu trūkums un to novecošana. Tas jo sevišķi aktuāli ir reģionos, kur piesaistīt kvalificētus speciālistus ir ļoti grūti. Lielākā daļa jauno speciālistu savu karjeru izvēlas veidot galvaspilsētā vai arī ārpus Latvijas. Speciālistu trūkumu sekmē arī darbaspēka aizplūšana. Viskritiskākā situācija ir ar medmāsām, kuras tiek iesaistītas Norvēģijas un Vācijas darba tirgū. Milzīgs trūkums valstī ir ergoterapeiti. Nākotnē pieprasījums pēc veselības aprūpes speciālistiem turpinās augt, jo, par spīti iedzīvotāju skaita kritumam Latvijā, sabiedrība noveco, tai skaitā visā Eiropā, un nepieciešamība pēc kvalitatīviem medicīnas pakalpojumiem tikai pieaugs.
  • Nepietiekama zaļo tehnoloģiju darbaspēka kvalitāte. Uzņēmumi norāda, ka studentu iegūtās zināšanas Latvijas izglītības iestādēs enerģētikas jomā ir nepietiekamas darba uzsākšanai. Tādēļ uzņēmumiem nepieciešams ieguldīt līdzekļus jauno absolventu atkārtotās apmācībās.  Kā iemeslu problēmai gan uzņēmumi, gan akadēmisko iestāžu pārstāvji min nepietiekamu pieeju jaunajām tehnoloģijām dažādu praktisko darbu veikšanai un pieeju jauniem mācību materiāliem.
  • Kvalificētu un zinošu darbinieku, it sevišķi pārtikas tehnologu, trūkums pārtikas apstrādē. Nozarē pieprasīti ir gan kvalificēti, gan mazkvalificēti darbinieki, tāpēc nepietiekams darbaspēks tuvāko 2-3 gadu laikā būs viens no lielākajiem pārbaudījumiem pārtikas nozarei. Tiek norādīts uz problēmām, kas saistītas ar darbaspēka kvalifikāciju; ir pietiekamas teorētiskās zināšanas, taču ražošanai nepieciešamajā līmenī nav praktisko zināšanu, līdz ar to darba devēji ir spiesti nodrošināt praktiskas apmācības. Atsevišķās augošās apakšnozarēs (piemēram, zivju rūpniecībā) trūkst arī mazkvalificēts darbaspēks, tādēļ tiek nodarbināti viesstrādnieki.

Uz ko norāda darba devēji

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības nacionālā koordinatore Ruta Porniece informē, ka dzimstības samazinājuma ietekmē sākam izjust studēt gribētāju skaita mazināšanos izglītības iestādēs. Lai nozarēs tiktu nodrošināta darbinieku piesaiste un tādējādi nozares attīstība, nozares profesionālās organizācijas un darba devēji aktīvi sadarbojas ar skolām, veidojot darba tirgum atbilstošas izglītības programmas, piedaloties programmu reklamēšanā un popularizēšanā.

R.Porniece atzīst, ka nozarēm galvenokārt nepieciešami kvalificēti darbinieki. Kvalificēts darbinieks gan vienmēr nenozīmēs, ka tas ir speciālists ar augstāko izglītību. Vairums darba devēju norāda uz vidējā līmeņa speciālistu trūkumu, tādēļ tiek meklēti vidējās profesionālās izglītības un koledžas izglītības absolventi.

Ir vairākas profesijas, kuras iekļaujas dažādās nozarēs, piemēram, metinātāji, elektrotehniķi, ķīmiķi, datorsistēmu administratori, tādēļ pieprasījums pēc šiem speciālistiem vienmēr būs liels.

"Gandrīz jebkurā jomā atbilstoši kvalificēts un zinošs speciālists vienmēr būs pieprasīts un atbilstoši apmaksāts."

Pēc darba devēju sniegtās informācijas, tāpat darbinieki ir nepieciešami tekstilrūpniecībā. Aplūkojot pēdējos trīs gados Nodarbinātības valsts aģentūrā pieteiktās vakances, šuvēja specialitāte ir visvairāk meklēto darbinieku grupā (vispieprasītākās 10 profesijas), piemēram, 2013.gada 12 mēnešos - 5.vietā. Tāpat arī ilgstoši neaizpildīto brīvo darbavietu skaita ziņā šuvēja profesija ieņem 4.vietu. Nozares pētījums liecina, ka drēbnieka profesija nākotnē varētu būt pieprasīto profesiju skaitā. Pieprasīti ir arī augstāko kvalifikāciju speciālisti nozarē: apģērbu un tekstila ražošanas inženieri, kurus sagatavo RTU. Par speciālistu trūkumu liecina darbavietu nodrošinājums absolventiem – tie paliek strādāt uzņēmumos, kuros izgājuši praksi. Šobrīd arī Valmieras Stikla šķiedras uzņēmums lūko pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem tekstila tehnoloģijā.

Tāpat augsti kvalificēts darbaspēka trūkums novērojams poligrāfijā. Šādi speciālisti trūks arī nākotnē, jo mūsdienīgās tipogrāfijās praktiski visas iekārtas, ražošanas līnijas un darba plūsmas var apkalpot tikai cilvēki, kas spēj tās programmēt un vadīt automatizēto kvalitātes kontroli. Poligrāfijas nozares pārstāvji uzskata, ka tuvāko gadu laikā ievērojami jāuzlabo skolēnu zināšanas ķīmijā un fizikā gan pamatskolā, gan vidusskolā un eksāmens eksaktajos priekšmetos noteikti būtu solis vajadzīgajā virzienā. Poligrāfijas nozares pārstāvji prognozē, ka nākotnē nozarē trūks speciālisti ar speciālo augstāko izglītību, ko Latvijā nav iespējams apgūt. Gadā tie varētu būt trīs četri cilvēki, kuru studijām ārvalstīs ir nepieciešams valsts atbalsts.

 Tipogrāfijās samazināsies pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas darbaspēka, attiecīgi palielinoties augsti kvalificētu vidējā posma speciālistu - iespiedēju un iespieddarbu apstrādes speciālistu - deficītam. Jāņem vērā, ka šiem darbiniekiem jābūt ar ļoti labām valodu zināšanām un datorprasmēm, jo būs nepieciešama kvalifikācijas paaugstināšana, kas iespējama tikai iekārtu un materiālu ražotāju uzņēmumos ārpus Latvijas.

Speciālisti trūkst arī ķīmijas nozarē, visvairāk – farmaceita asistenti, ķīmiķi. 

Transporta nozarē joprojām pieprasīta profesija ir smago automašīnu un autobusu vadītājs, loģistikas darbinieks un noliktavas darbinieks. Ņemot vērā darba devēju pieprasījumu, trūkst arī darbinieki lielveikalos, kas strādā gan noliktavā, gan tirdzniecības zālē.

Labi speciālisti ir nepieciešami ikvienā nozarē

Ekonomikas ministrija (EM) norāda: vidējā termiņa un ilgtermiņa Latvijas ekonomikas pārstrukturizācijas iespaidā, sagaidāmas izmaiņas darbaspēka pieprasījumā pa profesiju grupām. Aizvien straujāk pieaugs pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem. To pamatā noteiks pieprasījuma pieaugums pēc darbaspēka apstrādes rūpniecībā un pakalpojumos, it īpaši komercpakalpojumos. Sagaidāms, ka profesiju griezumā vidējā termiņā palielināsies pieprasījums pēc inženierzinātņu speciālistiem, kā arī IKT jomas speciālistiem.

Tiks meklēti komercdarbības un pārvaldes speciālisti, kā arī juridisko un sociālo zinātņu speciālisti. Tomēr jāņem vērā, ka lielais studējošo skaits šajās zinātnēs radīs arī konkurenci darba tirgū.

"Kvalificēta darbaspēka pieejamība ir būtiskākais šķērslis investīciju piesaistē Latvijā."

Vidējā termiņā augs pieprasījums pēc vidējās kvalifikācijas profesiju speciālistiem, galvenokārt apstrādes rūpniecībā. Būtiskākās profesijas - elektrisko un elektronisko iekārtu strādnieki, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki, kā arī pārtikas produktu pārstrādes un kokapstrādes strādnieki. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, atbilstošās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājums nākotnē varētu krietni sarukt, līdz ar to pieaugs vidējās profesionālās izglītības loma.

EM gan norāda, ka jaunietim, izvēloties nākotnes profesiju, nevajadzētu vadīties tikai pēc skaitļiem par prognozēto darbaspēka pieprasījumu un sagaidāmo atalgojumu. Gandrīz jebkurā jomā atbilstoši kvalificēts un zinošs speciālists vienmēr būs pieprasīts un atbilstoši apmaksāts. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka mūsdienās ekonomikas struktūras izmaiņas ir ļoti cieši saistītas ar globāliem procesiem un var notikt salīdzinoši strauji. Tas nozīmē, ka arī darbaspēkam ir jābūt elastīgam un spējīgam pielāgoties apstākļiem. Tāpēc izšķiroša nozīme darba tirgū ir indivīda spējai ne tikai profesionāli pilnveidoties kādā konkrētā profesijā, bet arī spēt apgūt dažādas starpdisciplinārās prasmes, tādējādi iegūstot lielas priekšrocības konkurencei darba tirgū.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE

Kā aizsargāt demokrātiju

Globalizācija, tehnoloģiju attīstība un informācijas vides izmaiņas rosinājušas politikas ...

Norises/Apraksts
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv