“Mūsu galvenais uzdevums ir no jauna definēt organizācijas mērķus un reformēt to,” uzsver Latvijas vēstnieks BJVP Valdis Krastiņš. “Laika gaitā ikviena organizācija apaug ar “sūnu kārtu” un 1992.gadā, kad padomi dibināja, tās uzdevumi bija pavisam citi un arī situācija bija cita.”
16 gadus kopš BJVP izveidošanas Zviedrija, Somija, Baltijas valstis un Polija ir kļuvušas par Eiropas Savienības dalībvalstīm, bijušajās padomju bloka valstīs notikusi strauja ekonomiskā attīstība. Mainoties situācijai reģionā, jāmainās arī starpvaldību sadarbībai, lai tā atbilstu mūsdienu izaicinājumiem un vajadzībām. Tāpēc šobrīd norit organizācijas reforma, kurā lielu lomu spēlē Latvija kā tās prezidējošā valsts.
“Organizācijas vecāko amatpersonu komitejā esam jau apsprieduši organizācijas pamatprincipus un ilglaicīgās prioritātes,” atzīmē vēstnieks.
Latvija organizē arī projektu “Balticness” (Baltiskums) – gadu ilgu pasākumu sēriju BJVP valstu galvaspilsētās ar mērķi sekmēt reģiona identitātes un piederības veidošanos. Ceļojošas izstādes laikā katrā galvaspilsētā notiek semināri par problēmām, kas raksturīgas reģionam, piemēram, Baltijas jūras atveseļošana vai ekonomiskā sadarbība.
Pēc Ārlietu ministrijas informācijas, BJVP reforma tiek plānota trijās stadijās.
Pirmā stadija būs sadarbības prioritāšu pārdefinēšana. Līdz šim panākta vienošanās par piecām ilgtermiņa prioritātēm, tās ir: enerģētika, vide, izglītība, ekonomika un civilā drošība. To īstenošana sniegtos pāri prezidentūru termiņiem, taču katrai prezidentūrai būtu iespēja pievienot arī savas prioritātes uz prezidentūras laiku.
Vides jomā jāīsteno politiskais atbalsts Helcom rīcības plāna īstenošanai – šis ir plāns Baltijas jūras vides uzlabošanai. Padomes valstīm arī jāievieš ES direktīvas, kas attiecas uz Baltijas jūras vidi, kā arī jāīsteno ilgtspējīgas attīstības plāni. Enerģētikā uzmanība jāpievērš atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitātei, jāpielāgojas klimata izmaiņām.
Izglītības jomā jāveicina studentu mobilitāte, jāveido ciešāka sadarbība starp reģiona universitātēm, jāattīsta kopīgas programmas un kursi, jācenšas celt izglītības sektora konkurētspēja, jāīsteno pieaugušo un mūža izglītība, bet zinātne jātuvina privātā sektora vajadzībām..
Ekonomikas laukā galvenā ir reģiona konkurētspējas celšana, inovāciju attīstīšana un ieviešana, Lisabonas stratēģijas mērķu izpildīšana, brīvā tirgus reāla ieviešana. Savukārt civilajā drošībā galvenie aspekti ir organizētās noziedzības apkarošana, radiācijas un kodoldrošība, tiesībsargājošo institūciju sadarbība pārrobežu problēmu risināšanā.
Otrā reformas stadija būs strukturālā reforma. Plānots izveidot jaunu, efektīvāku mehānismu, kas darbotos ilgtermiņā. BJVP sekretariātā būtu viens vai vairāki cilvēki, kas atbildēs par konkrētas prioritātes īstenošanu, profesionāli un administratīvi palīdzēs izvirzīt īstermiņa mērķus, nodrošinātu pēctecīgumu starp prezidentūrām. Iespējams, prioritāšu īstenošanai tiks veidotas ekspertu grupas ar konkrētu mandātu un uzdevumu, kas jārisina noteiktā laika posmā ar BJVP vai ārēji piesaistītu finansējumu. Par jaunu projektu īstenošanu un jaunām iniciatīvām būs jāvienojas dalībvalstīm Vecāko amatpersonu komitejā.
Tāpat plānots stratēģiskos partnerus (strategic partners) apvienot ar īpašajiem dalībniekiem (special participants) zem viena jēdziena – stratēģiskie partneri –, kā arī intensificēt sadarbību ar tiem, koordinējot prioritātes, aktivitātes projektus, lai izvairītos no dublēšanas.
Ziemeļu dimensijas politikas īstenošanas ietvaros nepieciešama ciešāka koordinācija starp trim padomēm, kas darbojas Baltija jūras reģionā (Ziemeļu Ministru padome, Barenca jūras valstu padome, Arktikas padome – arī šīs organizācijas kaut kādā mērā skar ar Baltijas jūru saistītas jomas).
Trešā reformas stadija ir BJVP aktivitāšu finansēšana. Plānots daudz lielāku uzmanību pievērst ārējā finansējuma, investīciju piesaistīšanai reģiona aktivitātēm. Dalībvalstu iemaksu pieaugums varētu būt minimāls.
3. un 4.jūnijā Rīgā notiks BJVP sanāksme, kura pulcēs 11 padomes dalībvalstu vadītājus. Iespējams, ka tajā piedalīsies arī Krievijas premjerministrs.
