Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Lai samazinātu enerģijas patēriņu centralizētās apkures sistēmās, sestdien, 24. septembrī, stājas spēkā grozījumi divos Ministru kabineta noteikumos, kas atļauj uz laiku pazemināt vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, kā arī gaisa temperatūra telpās būs jāieregulē, lai tā nepārsniegtu +19 °C.
Ierobežotas energoresursu pieejamības un augstas energoresursu cenas apstākļos nepieciešams nodrošināt enerģijas patēriņa samazināšanu centralizētās apkures sistēmās, samazinot dzīvojamo māju karstā ūdens temperatūru un pazeminot dzīvojamo māju telpu gaisa temperatūru, paskaidrots noteikumu projektu anotācijās.
Šie pasākumi tiek ieviesti uz laiku – no šīgada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi” 17. punkts līdz šim paredzēja, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par + 55°C.
Savukārt 18. punkts nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī izplatīt dzīvojamās mājas īpašniekiem un citām mājā dzīvojošajām personām Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē pieejamo informatīvo materiālu par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos Legionella spp. baktēriju izplatības ierobežošanai.
Ar grozījumiem ir noteikts, ka uz laiku dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir tiesības nepiemērot šo noteikumu 17. punktā minēto prasību par minimālo pastāvīgi nodrošināmo karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa, ja vismaz piecas darbdienas pirms ūdens temperatūras pazemināšanas dzīvojamās mājas pārvaldītājs papildus šo noteikumu 18. punktā minētajam pienākumam informē dzīvojamās mājas īpašniekus un citas mājā dzīvojošās personas par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos Legionella spp. baktēriju izplatības ierobežošanai.
Lēmums par minimālo pastāvīgi nodrošināmo karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa jāpieņem mājas pārvaldniekam vai dzīvojamās mājas īpašniekiem, ievērojot karstā ūdens sistēmas īpatnības un iedzīvotāju paradumus, skaidro Ekonomikas ministrija.
Ar skaidrojošo informāciju par legionelozes profilakses pasākumiem gan iedzīvotājiem, gan ēku apsaimniekotājiem var iepazīties Veselības inspekcijas mājaslapā šeit, kā arī Ekonomikas ministrijas vadlīnijās.
Savukārt ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” noteikts uz laiku pazemināt telpu gaisa temperatūru, to ieregulējot ne vairāk kā +19 °C, bet telpā ar viszemāko gaisa temperatūru tā nedrīkst būt zemāka par +18 °C.
Samazinot dzīvojamo telpu gaisa temperatūru par vienu grādu, tiek ietaupīti aptuveni 5% no apkures izmaksām, kas ilgtermiņā veido vērā ņemamu ietaupījumu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Vienlaikus ir saglabāta iespēja, ka dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašumu mājas dzīvokļu īpašnieki var lemt par augstāku telpu gaisa temperatūras nodrošināšanu dzīvojamajā mājā, ja to uzskata par nepieciešamu dzīvojamās mājas ekspluatācijai vai iedzīvotāju veselības un pašsajūtas nodrošināšanai.
