Balsojuma kvorums Saeimā

Latvijas parlamenta galvenās funkcijas ir:

• likumdošana – jaunu likumu izstrāde un pieņemšana, kā arī grozījumu izdarīšana spēkā esošajos likumos;
• Ministru kabineta darba uzraudzība jeb parlamentārā kontrole;
• valsts budžeta pieņemšana;
• valsts amatpersonu iecelšana un apstiprināšana;
• ārpolitiskā darbība.

Deputātu kvorums

Saskaņā ar Satversmes 5. pantu Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem jeb deputātiem. Savukārt atbilstoši Satversmes 23. pantam un Saeimas kārtības ruļļa 44. pantam Saeimas sēdes var notikt tikai tad, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu, t. i., piecdesmit deputātu, kas ir minimālais deputātu skaits jeb kvorums.

Saeimas sēde nevar notikt, ja tajā piedalās mazāk nekā puse no visiem Saeimas deputātiem, jo Saeimas sēde, kurai nav kvoruma, ir neleģitīma, tādēļ tajā nevar pieņemt lēmumus, noturēt debates un izskatīt citus Saeimas sēdē izlemjamos jautājumus.

Saeimas sēdēs kvorums vienmēr ir konstants skaits – piecdesmit deputāti –, tāpēc kvoruma aprēķinu neietekmē faktiskais mandātu skaits Saeimā. Piemēram, ja kāds no Saeimas deputātiem ir miris, kvorumu tāpat veido piecdesmit deputāti jeb puse no Satversmē noteiktā deputātu skaita.1

Kvoruma jēga parlamentā ir nodrošināt, ka parlamenta darbība attiecīgajā brīdi adekvāti atspoguļo parlamenta gribu.2

Kvoruma pārbaude

Lai nodrošinātu Satversmes 23. pantā noteiktās prasības izpildi, Saeimas kārtības rullis nosaka kārtību kvoruma pārbaudei.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 46., 47. un 48. pantu kvorumu obligāti konstatē Saeimas sēdes sākumā un balsojumā, bet fakultatīvi – jebkurā Saeimas sēdes brīdī pēc Saeimas sēdes vadītāja ieskata vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma.

Deputātu klātbūtne tiek pārbaudīta ar deputātu klātbūtnes reģistrāciju.

Ja deputāts atrodas Saeimas sēžu zālē, bet nav reģistrējies, viņš netiek ieskaitīts kvorumā.

Saeimas lēmumiem kvorumu veido tikai tie Saeimas deputāti, kuri piedalījušies balsojumā, līdz ar to, ja deputāts nav piedalījies balsojumā, viņu nevar ieskaitīt kvorumā.

Kvoruma neesamību konstatē Saeimas sēdes vadītājs, kurš saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 48. pantu arī ir tiesīgs izlemt, vai Saeimas sēde ir pārtraucama vai slēdzama.

Kvorums attiecas arī uz jaunievēlētās Saeimas pirmo sēdi, kas nozīmē, ka līdz mandātu apstiprināšanai kvorumā ir ieskaitāmi tie deputāti, kuri saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu ir ievēlēti Saeimā un piedalās sēdē.

Jāņem vērā, ka kvorumā ir ieskaitāmi tikai tie deputāti, kuri ir tiesīgi piedalīties Saeimas sēdē. Piemēram, kvorumā nav ieskaitāmi tie deputāti, kuriem saskaņā ar likumu vai uz likuma pamata noteikts aizliegums piedalīties Saeimas sēdē.3

Absolūtais klātesošo balsu vairākums

Katram deputātam ir viena balss, kas ir viena no galvenajām deputāta tiesiskā statusa tiesībām un ietverta Satversmes 5. pantā.4

Satversmes 24. pants noteic prasību pēc absolūta klātesošo balsu vairākuma Saeimas lēmumam, izņemot noteiktus Saeimas lēmumus, kuriem var tikt noteikas citādas balsu vairākuma prasības.

Absolūts balsu vairākums nozīmē, ka klātesošo nodoto “par” balsu skaits ir lielāks nekā nodoto “pret” un “atturas” balsu skaits. 

Balsis “atturas” nav balsis “par”, tāpēc tās pieskaitāmas pie “pret” balsīm.5

Saeimas kārtības ruļļa 141. pants nosaka, ja nodoto “par” balsu skaits ir vienāds ar nodoto “pret” un “atturas” balsu kopskaitu, tad ir jāveic pārbalsošana, bet, ja arī tad balsis sadalās līdzīgi, uzskatāms, ka lēmums ir noraidošs jeb nav sasniegts absolūtais balsu vairākums.

Tas nozīmē, ka Saeimas kārtības rullis nevienam Saeimas deputātam neparedz “izšķirošo balsi” gadījumos, ja balsis sadalās līdzīgi.

Balsošana

Saeimas sēdēs deputātu balsošanas notiek atklāti, tomēr Saeima var lemt par aizklātu balsojumu.

Balsošanu izdara ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm, un attiecīgi balsis skaita:

• elektroniskā balsošanas iekārta, ja balso, izmantojot šo iekārtu;
• no deputātu vidus ievēlēti balsu skaitītāji, ja balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm vai citos gadījumos. Piemēram, ja iekārta nedarbojas, bet nav nepieciešams balsot ar zīmēm, un deputāti balso, paceļot rokas.6

Balsojušo deputātu skaitu nosaka:

• elektroniskā balsošanas iekārta, saskaitot kopā balsojumā piedalījušos deputātus, kuri balsojuši “par”, “pret” vai “atturas”;
• balsu skaitītāji, ja balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm. Jāņem vērā, ja deputāts ir piedalījies balsojumā, bet nodevis nederīgu vēlēšanu zīmi, uzskatāms, ka viņš ir bijis klāt balsošanā.7

Balsojumā klāt neesošs Saeimas deputāts ir tāds, kurš:

• fiziski neatrodas Saeimas sēdē, tādēļ nepiedalās balsojumā;
• atrodas Saeimas sēdē, bet nav reģistrējies balsošanai elektroniskās balsošanas iekārtā;
• atrodas Saeimas sēdē, ir reģistrējies balsošanai elektroniskās balsošanas iekārtā, bet neizmanto balsošanas tiesības un nebalso;
• ir saņēmis, bet nav nodevis vēlēšanu zīmi, ja balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm.

Kvalificēts balsu vairākums jeb “Satversmes bruņas”

Lai lēmumam būtu paaugstināta leģitimitāte un tas iespējami tuvotos vienbalsīgumam, atsevišķu Saeimas lēmumu pieņemšanai Satversmē ir noteikti izņēmumi.

Lai gan likumprojektu, kas paredz Satversmes grozījumus, nodošanu komisijām un atbildīgās komisijas noteikšanu var pieņemt, ievērojot Satversmes 24. panta prasības par absolūto balsu vairākumu, izmaiņu veikšanai valsts pamatlikumā ir noteiktas stingrākas prasības kvorumam, turklāt šādus grozījumus nav paredzēts pieņemt steidzamības kārtībā.

Īpaša kārtība grozījumiem Satversmē noteikta Satversmes 76. pantā, kas paredz, ka Satversmes grozījumi vienmēr ir jāizskata trijos lasījumos un, izskatot Satversmes grozījumus, Saeimas sēdē jāpiedalās vismaz divām trešdaļām deputātu. Lai veiktu izmaiņas Satversmē, par tām jānobalso vismaz divām trešdaļām no klātesošo deputātu skaita.

Tātad, lai veiktu izmaiņas Satversmē, Saeimas sēdē katrā no trim lasījumiem ir jāpiedalās vismaz divām trešdaļām jeb 67 Saeimas deputātiem un par konkrēto grozījumu jānobalso divām trešdaļām klātesošo deputātu.

Tas nozīmē, ka teorētiski Satversmi var grozīt ar 45 deputātu balsīm, ja Saeimas sēdes kvorumu veido 67 deputāti (kvorumā tiek ieskaitīti deputāti, kuri balsojuši “par”, “pret”, “atturas”). 

Piemēram, ja Saeimas locekļu kvorumu veido 68 vai 69 deputāti, grozījumi Satversmē ir pieņemti, ja “par” tiem nobalsojuši 46 deputāti. Ja kvorumu veido 70, tad “par” grozījumiem Satversmē jānobalso 47 deputātiem; no 71 līdz 72 “par” jānobalso 48; no 73 “par” jānobalso 49; no 74 līdz 75 “par” jānobalso 50; no 76 “par” jānobalso 51; no 77 līdz 78 “par” jānobalso 52 utt.

Stingrākas prasības kvorumam, grozot valsts pamatlikumu, Satversmes sapulcē tika nodēvētas par “Satversmes bruņām”, kas kopā ar 77. pantu (tas paredz, ka Satversmes kodols jeb 1., 2., 3., 4., 6. un pats 77. pants ir grozāms tikai referenduma ceļā) to aizsargā.

Satversme tās spēkā būšanas laikā ir tikusi grozīta 15 reižu. Mazākais balsu skaits, ar kādu ir pieņemti grozījumi Satversmē, ir 65 balsis “par” 1933. gada 21. martā, precizējot nepieciešamo kvorumu un balsu vairākumu tautas nobalsošanā, kā arī 2005. gada 15. decembra sēdē, precizējot pamatlikuma 110. pantu, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti.

Uzzini vairāk >>

• Kā mainījusies Satversme 100 gados – 15 grozījumi

Citi Satversmē paredzētie īpašie izņēmumi

Kvalificēts balsu vairākums ar divu trešdaļu klātesošo Saeimas deputātu balsu vairākumu nepieciešams:

• lēmumam par Saeimas sēdes noturēšanu aizklāti (22. pants);
• lēmumam par piekrišanu, ka Valsts prezidentu sauc pie kriminālatbildības (54. pants);
• lēmuma par starptautiskajiem līgumiem, kuros starptautiskajām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, apstiprināšanu (68. pants). Saeima var lemt par šādu jautājumu, ja sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas visu Saeimas locekļu (vismaz 67 deputāti);
• lēmumam par likuma steidzamības noteikšanu, kas liedz Valsts prezidentam prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu (75. pants).

51 Saeimas deputāta balsu vairākums nepieciešams:

• Valsts prezidenta ievēlēšanai (36. pants);
• Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanai (85. pants).

Divu trešdaļu visu Saeimas deputātu balsu vairākums nepieciešams:

• lēmumam par Valsts prezidenta atlaišanu (51. pants).

Trīs ceturtdaļas visu Saeimas deputātu balsu vairākums nepieciešams:

• lēmumam par likuma pieņemšanu, kura publicēšanu apturējis Valsts prezidents, lai novērstu likuma nodošanu tautas nobalsošanai (72. pants).

Nepiedalīšanās balsojumā kā politisks instruments

Kā redzams, balsojuma kvorums ir instruments, kā ietekmēt balsojuma rezultātu. “Nepiedalīšanās balsojumā ir leģitīms politisks manevrs, kuru nereti izmanto, lai ietekmētu balsojuma iznākumu,” iepriekš LV portālam ir paudis valststiesību eksperts Ringolds Balodis.

1 Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa. Saeima. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020, 379. lpp.

2Dišlers, K. Kvorums. Galv. red.: Švābe, A., Būmanis, A., Dišlers, K. Latviešu konversācijas vārdnīca. Desmitais sējums. Rīga: A. Gulbja apgādība [B. g.], 19356.–19358. sl.

3Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa. Saeima. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020, 380. lpp.

4 Satversmes tiesas 2019. gada 23. decembra spriedums lietā Nr. 2019-08-01.

5 Saeimas Juridiskā biroja viedoklis “Par lēmumu pieņemšanas un balsošanas kārtību Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē”. Saeimas Juridiskā biroja dokumenti 1993–2013. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013, 143.–145. lpp.

6 Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa. Saeima. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020, 386. lpp.

7 Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa. Saeima. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020, 384. lpp.