Kad patērētājs var atteikties no preces, kas pirkta ar distances līgumu

Distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un komersantu, ko tie noslēguši, neatrodoties vienā un tajā pašā vietā: internetā, pa telefonu, elektronisko pastu, katalogu, reklāmu presē, kurai pievienots kupons u.c.

14. septembrī spēkā stājas grozījumi MK noteikumos Nr. 255 "Noteikumi par distances līgumu" un MK noteikumos Nr. 254 "Noteikumi par līgumu, kas noslēgts ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas". Abi normatīvie akti veidoti ar mērķi nodrošināt efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību, iepērkoties arī ārpus pastāvīgās tirdzniecības vietas.

Jau šobrīd pircējs no preces vai pakalpojuma, kas iegādāts ar distances līdzekļu palīdzību, var atteikties 14 dienu laikā. Taču grozījumi MK noteikumos nosaka, ka turpmāk komersantam, slēdzot līgumu, pircējs jāinformē, ja, sūtot preci atpakaļ, tam būs jāmaksā par pasta vai kurjera izdevumiem.

Vienlaicīgi precizēts, ka gadījumā, ja prece personalizēta vai veidota pēc patērētāja norādījumiem, atteikuma tiesības izmantot nevarēs. Pircējs varēs no preces atteikties vien tad, ja prece ir sagatavota jau iepriekš un salikta pēc tā norādījumiem, piemēram, mēbeles, saliekamā māja.

Noteikumos precizēts, ka, ja līguma priekšmets ietver gan preces pārdošanu, gan pakalpojuma sniegšanu, tad atteikuma tiesību termiņš jāskaita šādi:

• ja tiek iegādāta prece – no dienas, kad patērētājs preci ieguvis valdījumā;
• ja vienā pasūtījumā tiek pasūtītas vairākas preces, kuras piegādā atsevišķi, – no dienas, kad patērētāja valdījumā nonākusi pēdējā prece;
• ja tiek piegādāta prece, kas sastāv no vairākām partijām vai daļām, – no dienas, kad patērētāja valdījumā nonākusi preces pēdējā partija vai daļa;
• līgumiem par regulāru preču piegādi – no dienas, kad patērētājs ieguvis pirmo preci.

Papildus noteikumos precizēts, ka distances līguma noteikumi neattiecas uz šādiem pakalpojumiem: finanšu pakalpojumiem, līgumiem, ko sagatavojis notārs, tiesu izpildītājs vai tam pielīdzināma valsts amatpersona, kā arī azartspēlēm, izlozēm vai loterijām. Šos pakalpojumus jau regulē citi specializēti normatīvie akti.