Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ģimenēs, kurās ir līdzvērtīgu attiecību modelis, abiem vecākiem ir vieglāk saskaņot ģimenes dzīvi un darba pienākumus.
FOTO: Freepik
Nākamā gada augustā Latvijai jāpārņem Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, kurā ir konkrēti noteikti vairāki atbalsta veidi.
Galvenās izmaiņas skar paternitātes un vecāku atvaļinājumu, aprūpētāja atvaļinājumu, kā arī elastīga darba režīmu vecākiem un aprūpētājiem, uzsvēra LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite Labklājības ministrijas (LM) sadarbībā ar sociālajiem partneriem rīkotajā diskusijā. Direktīvas galvenais mērķis ir sekmēt vienlīdzīgas iespējas darba tirgū gan sievietēm, gan vīriešiem, kā arī sekmēt līdzvērtīgu pieeju darba un privātās dzīves līdzsvaram, tajā skaitā abiem vecākiem rūpējoties par bērna audzināšanu.
Kur esam un kādi esam, arī salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm, pašreizējo situāciju Latvijā, sabiedrības un darba devēju attieksmi, arī grūti dzēšamos stereotipus no dažādiem skatpunktiem, vērtēja atšķirīgu jomu pārstāvji. Un viena no atziņām, kas izriet ne tikai no direktīvas, bet arī no dzīves, – jāpalielina vīrieša loma bērnu audzināšanā.
Var rasties jautājums, kāpēc gan būtu nepieciešama vēl kāda īpaša, no Eiropas augstākajām institūcijām noteikta, tātad piespiedu, kārtība it kā pašsaprotamām lietām? Pamatojums regulējumam meklējams situācijā un faktos, arī jau labi zināmos.
2020. gadā veiktās sociālās aptaujas dati rāda, ka tikai sešiem no 10 bērnu tēviem bija iespējams savā darbavietā izmantot atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu, tas ir, paternitātes atvaļinājumu. Šādu atvaļinājumu bērna tēvam paredz Darba likums. To apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Savukārt dažādu nozaru uzņēmumos 73% gadījumu bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto tikai sievietes.
Līdzvērtīgu izglītību Latvijā var iegūt abu dzimumu pārstāvji, arī iespējas strādāt un kopt bērnu abiem ir līdzvērtīgas. Tātad bāze dzimumu līdztiesībai ir. Taču, kāda ir realitāte? Personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas “Fontes” vecākā konsultante Kristiana Boša uzsver faktus: pēc jebkuriem kritērijiem salīdzinot vīriešu un sieviešu atalgojumu, tas ir atšķirīgs, vīrieši tiek atalgoti labāk. Tiesa, ja salīdzina tos, kuri veic vienādu darbu, atšķirība nav dramatiska, bet tomēr saglabājas.
Latvija vairākas labas lietas ir pārņēmusi no Eiropas – gan līdztiesības jomā, gan vardarbības mazināšanā, gan darba un ģimenes dzīves saskaņošanas jomā, uzskaita sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes pētniece Ilze Mileiko. Visas sistēmas, kas darbojas vienā valstī, nevar vienādi pārnest uz citām valstīm. Taču direktīvā iekļautie jautājumi ir svarīgi lielai daļai sabiedrības. Daudziem tas palīdzēs labāk salāgot darba un ģimenes dzīves vajadzības.
Latvijā sievietei iegūt darbu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma ir tikpat grūti kā cilvēkam, kurš tikko iznācis no cietuma.
Pētniece minēja piemērus. Ja divi jauni cilvēki, sieviete un vīrietis, sāk savu karjeru, bet sieviete aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā, tad viņa šo vīrieti karjerā var panākt pēc septiņiem gadiem. Bērna aprūpe un dažādie pienākumi viņas karjeru strauji nobremzē. Savukārt kādā 2008. gada pētījumā bijis minēts arī šāds secinājums: Latvijā sievietei iegūt darbu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma ir tikpat grūti kā cilvēkam, kurš tikko iznācis no cietuma.
K. Boša norāda uz trim dimensijām: sieviete, vecums, atalgojums. Vienāda izaugsme turpinās līdz 22—25 gadiem, kad daudziem ģimenē ienāk pirmais bērniņš. Tad sākas “šķēre”, un tā kļūs arvien plašāka. Sievietes un vīrieša atalgojums lielāko atšķirību (20%—23%) sasniedz 40—45 gadu vecumā. Pēc tam atalgojums abiem dzimumiem sāk samazināties, līdz pensionēšanās vecumā kļūst līdzvērtīgs, “tikai pensionēšanās vecumā atalgojumā mēs viens otru noķeram”.
Kāda ir darba devēju reakcija, ja runā par sociālo taisnīgumu, piemēram, ja būtu pārskatāms atalgojums mammai, kura ir atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma? Pirms došanās atvaļinājumā viņa ir bijusi laba, pat labākā speciāliste, bet tagad viņas atalgojums ir nesalīdzināmi mazāks, nekā vajadzētu būt. Vai darba devējs ir gatavs to pārskatīt līdz darba tirgū esošajam līmenim, kad pagājuši divi gadi? Nē! Sievietei atkal no jauna sevi jāpierāda, ka viņa arī pēc diviem gadiem joprojām būs laba darbiniece. Kad viņa to ir pierādījusi, tad seko atalgojuma pieaugums. “1,5—2 gadi tiek izrauti no karjeras, un viņa atgriežas darba tirgū ļoti neizdevīgā pozīcijā,” vērtē K. Boša.
I. Mileiko savukārt min paradoksu, ka cilvēki, kas formāli atbalsta līdztiesību, praktizē nevienlīdzību. Daudzi jauni pāri atzīst, ka tas ir labi, ja ir līdzvērtīgs atalgojums darba tirgū, tomēr vīrieši gribētu būt dominējošie ģimenes uzturētāji: “Šie domāšanas modeļi saglabājas. Nav tā, ka vīrietim ir viegli būt apgādniekam. Tas arī ir nemitīgs spiediens un grūtības.”
Līdzvērtīgas attiecības ir ieguvums abiem. Taču šo iesaisti nevar prasīt vienpusēji.
Mainīt domāšanu, viņasprāt, ir palīdzējusi iespēja tēviem piedalīties dzemdībās. Tas maina skatījumu uz bērnu, veido emocionālāku pieķeršanos un tēva iesaisti bērna audzināšanā. Ģimenēs, kurās ir līdzvērtīgu attiecību modelis, abiem vecākiem ir vieglāk saskaņot ģimenes dzīvi un darbu. Turklāt, ja ģimene izjūk, tad arī šķiroties, viņi abi turpina audzināt bērnu. Līdzvērtīgas attiecības ir ieguvums abiem. Taču šo iesaisti nevar prasīt vienpusēji. Tādā gadījumā arī sievietei ir aktīvāk jāiesaistās darba tirgū, kaut arī tas nav vienkārši, līdzatbildību raksturo sociālantropoloģe.
D. Jakaite norāda, ka Latvijā jau izveidotā vecāku atvaļinājumu un pabalstu sistēma ir diezgan veiksmīga, un, lai ieviestu direktīvu, kopumā nav jāveic daudz izmaiņu tiesību aktos. Būs jāmaina paternitātes atvaļinājuma regulējums, jo Latvijā tas ir 10 kalendārās dienas, direktīvā paredzētas 10 darba dienas.
Izmaiņas nepieciešamas arī bērna kopšanas atvaļinājumu regulējumā vecākiem. Direktīva paredz katram no vecākiem tiesības uz individuālu četru mēnešu atvaļinājumu, tostarp divi mēneši ir tādi, kurus nedrīkst nodot otram vecākam.
Trešā būtiskā izmaiņa ir apmaksāts aprūpētāja piecu dienu ikgadējs atvaļinājums. Tāda Latvijā pašlaik nav. Ir darbnespējas lapa slima bērna kopšanai, kas ir saistīta ar aprūpi, taču nav iespējas paņemt aprūpes atvaļinājumu, ja tas ir nepieciešama kādam citam piederīgajam.
Direktīva paredz nodrošināt vecākiem elastīga darba tiesības vismaz līdz bērna 8 gadu vecumam.
Latvijā šobrīd jau ir ļoti elastīga iespēja darbā noformēt gan bērna kopšanas atvaļinājumu, gan vecāku pabalstu, norāda D. Jakaite. Vecāki var mainīt pabalsta saņēmēju, piemēram, pirmos mēnešus to noformē mamma, pēc tam – tēvs. Tomēr iespēju saņemt vecāku pabalstu izmanto 82% sieviešu, un šī tendence ir nemainīga.
Tēva loma sabiedrībā pieaug, arī bērna audzināšanā. Aptaujās sabiedrība atzīst, ka tēvam ir nozīmīga loma bērna personības veidošanā. Vienlaikus sabiedrība uzskata, ka tēvs, kurš dzīvo viens, nespēj tik labi parūpēties par bērnu kā māte.
Neviens darba devējs apzināti nediskriminē sievieti, teic K. Boša. “Ja sieviete, tad maksāsim mazāk. Tā tas nav.” Viņasprāt, viss balstās stereotipos –, kā sievietes dzīvi ietekmēs bērns, kā bērns ietekmēs darba sniegumu. Likumdošanas iniciatīva ir piespiedu mehānisms, kā sākt domāt, kāda loma ir mātei, kāda loma ir tēvam, un kā tās mijiedarbojas, kā abi dzimumi var līdzvērtīgi iesaistīties darba tirgū un bērna aprūpē. Būtiska loma ir arī darba devējam un tam, kā tiesību aktu noteikumi tiks pielāgoti darba vidē. Taču izpratne ātri nemainīsies. Stereotipus nevar izskaust gada laikā un pat ne 10 gadu laikā.
Atis Dimants, divu bērnu tēvs, kurš dzīvojis Norvēģijā, var pamatoti spriest, kā direktīvas mērķi sasaucas ar situāciju Norvēģijā, kurā 90. gadu sākumā ieviesa bērna kopšanas atvaļinājumu arī tēvam. Latvijai direktīvas mērķus ir jāsāk ieviest likumos un arī dzīvē. “Arī tēviem ir jāpiedalās bērnu audzināšanā jau no mazotnes,” viņš uzsver.
Ienākot jaunam ģimenes loceklim, ienākumi ģimenē samazinās.Vecāki sāk izsvērt, kurā brīdī katram no abiem ir izdevīgi iet bērna kopšanas atvaļinājumā un saņemt pabalstu.
Norvēģijā, kur ir augsts ienākumu līmenis, tēvs, saņemot labu algu, izmantos iespēju būt kopā ar bērnu, pat ja viņa ienākumi par 20 procentiem samazināsies, vērtē A. Dimants. Latvijā tas būtu sāpīgāk.
Lielākoties tēvi ir tie, kuri bērnu 8—10 mēnešu vecumā ved uz baseinu, par Norvēģijā novēroto stāsta A. Dimants. Viņiem nav viegli, ar mazu bērnu ir jānopūlas, kamēr viņu saģērbj. Bet Latvijā ir sajūta, ka mammai ir īpašā loma. Šeit pat “WhatsApp” vecāku grupiņa ir tieši māmiņu grupiņa. Tiek uzskatīts, ka māmiņas ir tās, kurām ir galvenās rūpes.
Viņš arī prognozē, ka, ieviešot direktīvu, nevajag gaidīt, ka viss uzreiz mainīsies. Kad Norvēģijā 1993. gadā tika ieviests likums par bērna kopšanas atvaļinājumu tēvam, bija jāpaiet 15 gadiem, lai 60% tēvu ņemtu šo atvaļinājumu un vēl 10 gadiem, lai tie būtu 70% tēvu. Šobrīd 80% tēvu izmanto šādas tiesības.
Direktīvas pieņemšanā 2019. gada aprīlī Eiropas Parlamenta ziņotājs Deivids Kaza (ETP, Malta) uzsvēris: “Šī direktīva ir ieguldījums dzimumu līdztiesībā un labākā pienākumu sadalījumā. Sievietes līdz šim ir bijušas nevienlīdzīgā situācijā, un tas ir radījis algu un pensiju atšķirības. Tagad viņas saņems atbalstu, lai atgrieztos darba tirgū, bet tēviem būs lielāka loma bērnu audzināšanā. Tas ir ieguvums vīriešiem, sievietēm, ģimenēm un ekonomikai.”
