Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Normatīvajos aktos fiksētu garantiju skolotāju atalgojuma celšanai nākamgad joprojām nav. Tikmēr pieaugumu, ko paredz pašreizējais pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks, izdzēš inflācija.
FOTO: Freepik
Saņemot apstiprinājumu atalgojuma pieaugumam šogad, pedagogi atcēluši iepriekš solīto streiku septembrī, taču garantiju par darba samaksas palielinājumu nākamgad joprojām nav. Turklāt inflācijas iespaids liek runāt par līdzšinējā pedagogu atalgojuma pieauguma grafika pārskatīšanu.
Ministru kabinetā (MK) 2019. gada 18. jūnijā apstiprinātie grozījumi noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” paredz ar šā gada 1. septembri palielināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi no 710 uz 750 eiro. Tas nozīmē, ka iepriekš solītais skolotāju streiks septembrī nav gaidāms, skaidro Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Algu paaugstināšanai – atbilstoši pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikam – bija nepieciešami 7,7 miljoni eiro (plānoto 9,4 miljonu eiro vietā), bet turpmāk katru gadu šim mērķim būs nepieciešami 23 miljoni eiro, kuru novirzīšanu skolotāju algu celšanai valdība MK sēdē vēl nav apstiprinājusi normatīvajos aktos, lai gan par to bijusi panākta politiska vienošanās, norāda LIZDA. Tas nozīmē, ka par zemākās mēneša darba algas likmes (750 eiro) nodrošināšanu pedagogiem pēc 2019. gada 31. decembra vēl nav skaidrības.
“Pagaidām ir tikai mutiski solījumi neuztraukties, solot, ka algas pielikums būs arī 2020. gadā. Bet, ja nebūs, tad sanāks, ka pedagogiem algas tiks samazinātas,” pašreizējo situāciju skaidro I. Vanaga. Kā ticamu valdības soli, kas atturētu pedagogus no protesta akciju plānošanas, LIZDA vadītāja atzīst pedagogu darba samaksas grafikā paredzētā pieauguma iekļaušanu 2020. gada budžeta projektā, kad tas tiks iesniegts apstiprināšanai Saeimā. Ja tas netiks izdarīts, arodbiedrība sola atgriezties pie protesta akciju apsvēršanas.
2018. gada janvārī apstiprinātais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks paredz zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro paaugstināt līdz 750 eiro 2019. gada septembrī, līdz 790 eiro – 2020. gada septembrī, līdz 830 eiro – 2021. gada septembrī un līdz 900 eiro – 2022. gada septembrī. Tomēr, kā atzīst I. Vanaga, grafiks, kurš izstrādāts 2016. gadā un kurā paredzēts, ka pedagogu minimālā mēneša atalgojuma apmērs par likmi pēc nodokļu nomaksas palielināsies vidēji tikai par 23 eiro, vairs nespēj kompensēt inflācijas radīto iespaidu uz preču un pakalpojumu cenām.
“Apzināmies, ka ikvienam grafika solim ir miljonos mērāma ietekme uz valsts budžetu, un to respektējam,” skaidro LIZDA vadītāja. Vienlaikus viņa norāda, ka pedagogu vidējai darba samaksai, sekojot citu attīstīto valstu praksei, nāktos būt virs vidējās valstī un arodorganizācija centīsies panākt, lai topošajā Nacionālās attīstības plānā no 2021 līdz 2027. gadam tiktu iekļauts mērķis palielināt skolotāju darba samaksu līdz minētajam līmenim, nosakot koeficientu 1,2. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā darba samaksa par pilnu slodzi pirms nodokļu nomaksas Latvijā pērn bija 1004 eiro mēnesī, koeficienta 1,2 piemērošana nozīmētu ap 1200 eiro mēnesī lielu atalgojumu, kas, visticamāk, liktu atbilstoši pārskatīt pašreizējo pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku.
“Esam noteiktā fiskālā telpā, kurā principā pamatbudžetu nav iespējams palielināt,” taujāta, vai valdība rēķinās ar prognozējamu nepieciešamību pārskatīt pašreiz pedagogu atalgojuma pieauguma grafikā noteiktos skaitļus attiecībā uz nākamo gadu, skaidro izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
