Foruma atklāšanā par Latvijas un ĶTR ekonomiskās sadarbības iespējām runāja vicepremjers Hui Ļanjui un Komercministrijas viceministrs Gao Hučengs, kā arī namatēvi - LR Ministru prezidenta vietas izpildītājs un finanšu ministrs Einars Repše un ekonomikas ministrs Artis Kampars.
No Ķīnas uz Latvijas ostām
Uzrunājot uzņēmējus, E. Repše uzsvēra: „Mēs tiekamies laikā, kad pasauli skārusi finanšu krīze, tas mums liek meklēt jaunus un radošus veidus, kā veicināt ražošanu un tirdzniecību. Mēs saredzam lielas iespējas tirdzniecības saišu stiprināšanai starp Latviju un Ķīnu uz savstarpēja izdevīguma pamata.”
Latvija sadarbības potenciāls ar Ķīnu ir ievērojams, it īpaši tādās nozarēs kā transports, tranzīts un loģistika, aviācija, farmaceitiskie produkti, biotehnoloģijas, informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un tūrisms. Perspektīvi ir arī enerģētikas un augstākās izglītības sektori.
„Latvijas spēcīgākās eksporta nozares ir savienojamas ar Ķīnas eksportētāju interesēm, sacīja E. Repše. „Vispirms šeit jāmin tranzīta iespējas. Latvijas un Ķīnas valdības šobrīd strādā pie dzelzceļa koridora jeb tā dēvētā jaunā Zīda ceļa izveidošanas no Ķīnas caur Kazahstānu un Krieviju uz Latvijas ostām. Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums kombinācijā ar mūsu dzelzceļu un ostu tīklu ir izdevīgs Ķīnas eksportētājiem, kas vēlas savas preces nogādāt Rietumu tirgū. Tādēļ, lai veicinātu šo sadarbību, Latvijas pilsētās un ostās ir iespējams izveidot Ķīnas kompāniju loģistikas un izplatīšanas centrus. Perspektīvs virziens ir saistīts ar Ķīnas izejvielu pārstrādāšanu ES standartiem atbilstošā produkcijā, kuru pēc tam realizētu starptautiskajā tirgū. Pirmie šāda veida projekti jau ir īstenoti. Šeit var minēt „Central Euro–Asia Gateway” loģistikas centru Latvijā, un šādi piemēri liecina, ka Latvijā pastāv laba un droša investīciju vide,” nobeigumā informēja finanšu ministrs.
Lai pārvarētu krīzi, stimulē ekonomiku
Savukārt ĶTR vicepremjers H. Ļanjui norādīja, ka pasaules ekonomiskā krīze ir skārusi arī Ķīnu. Lai mīkstinātu šo triecienu, Ķīnas valdība laikus sāka īstenot stingru makroekonomikas līdzsvarošanas politiku: rosināja iekšējo pieprasījumu un atbalstīja ekonomiku veicinošus soļus. Patlaban šie pasākumi dod pirmos rezultātus: valsts ekonomikā vērojama stabilizācija un situācijas uzlabošanās. Laikposmā no šā gada janvāra līdz jūnijam iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nedaudz pārsniedzis septiņus procentus.
"Latvijas spēcīgākās eksporta nozares ir savienojamas ar Ķīnas eksportētāju interesēm."
Sešdesmit gadu laikā, kopš dibināta ĶTR, valsts ir sasniegusi jaunu attīstības pakāpi. Pērn Ķīnas IKP bija 4300 miljardu dolāru, bet ārējās tirdzniecības apgrozījums pārkāpa 2560 miljardu dolāru robežu. Savukārt Latvijas un ĶTR tirdzniecības apjoms 2008. gadā sasniedza 865 miljonus dolāru. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas audzis par vairāk nekā 20 procentiem. „Šīs tendences liecina, ka sadarbības iespējas ne tuvu nav izsmeltas. Mēs vēlamies paplašināt sadarbību ar Latvijas firmām un importēt jūsu augstas kvalitātes produkciju,” tā runas nobeigumā uzsvēra ĶTR vicepremjers.
Pasākuma gaitā Latvijas un Ķīnas ekonomikas foruma rīkotāju – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ķīnas Tautas Republikas Komercministrijas Tirdzniecības attīstības biroja - vadītāji abu valstu uzņēmējus detalizēti iepazīstināja ar situāciju šo valstu ekonomikā, kā arī iezīmēja perspektīvākos sadarbības virzienus.
Būtiska vizītes sastāvdaļa – biznesa kontaktu dibināšana
Latvijā kopumā bija ieradušies vairāk nekā 60 Ķīnas uzņēmēju, kuri pārstāvēja tādas industrijas kā būvniecība, celtniecības materiāli, farmācija, metālapstrāde un mašīnbūve, konsultācijas, tekstils, inženierija, finanses, lauksaimniecība, telekomunikācijas, tirdzniecība. Latviju apmeklēja tādu lielu kompāniju kā „China International Water & Electric Corporation”, „China National Machinery Industry Corporation” un citu vadošie darbinieki.
„Mūsu kompānija ir viens no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Ķīnā, un tā ir iekļauta 500 pasaules lielāko korporāciju sarakstā,” portālam „LV.LV” pastāstīja „China Road and Bridge Corporation” viceprezidents Lu Šans. „Mēs galvenokārt specializējamies ceļu un tiltu celtniecībā. Šobrīd strādājam Āfrikā, Āzijā, Tuvajos Austrumos un citur. Taču mūs interesē biznesa iespējas arī Baltijas valstīs, it īpaši Latvijā, jo šeit ir vairākas ostas, kuras nākotnē noteikti vajadzēs paplašināt un modernizēt, kā arī būvēt jaunas. Tieši tāpēc mēs esam šeit, lai dibinātu kontaktus ar kolēģiem no Latvijas un rastu sadarbības iespējas.”
Savukārt no Latvijas puses biznesa forumā piedalījās vairāk nekā 120 Latvijas uzņēmēju, kas pārstāv medicīnas, finanšu, nekustamā īpašuma, IT, telekomunikāciju, elektronikas, kokapstrādes, dizaina, tekstilrūpniecības, tūrisma, metālapstrādes, mašīnbūves, pārtikas ražošanas, loģistikas un transporta, poligrāfijas u.c. industrijas. Pasākuma dalībnieku starpā redzējām Stendera ziepju fabrikas, „Ditton grupa”, „Elkor trade”, „Cēsu alus”, apdrošināšanas a/s „Balva”, Ventpils brīvostas pārvaldes un citu uzņēmumu vadītājus.
Vairākiem Latvijas uzņēmumiem ir izveidojušies cieši kontakti ar ĶTR, LV.LV pastāstīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Piemēram, Latvijā pazīstamais elektrobūvinstrumentu ražošanas uzņēmums SEZ a/s "REBIR" savu ražotni ir pārcēlusi uz Ķīnu. Taču produktu izstrādes un gala testēšanas laboratorijas tāpat kā iepriekš atrodas Rēzeknē. Vairāki Latvijas metālapstrādes uzņēmumi Ķīnā pasūta komplektējošās detaļas. Šādai sadarbībai ir visai plašas iespējas, jo šī valsts ražo produkciju par konkurētspējīgām cenām. Taču īpaša uzmanība jāpievērš produkcijas kvalitātei.
"Sešdesmit gadu laikā, kopš dibināta ĶTR, valsts ir sasniegusi jaunu attīstības pakāpi."
Savukārt SIA „Solsanno” ir izveidojusi interneta veikalu „Sapņu pasaule”, kas klientiem cita starpā piedāvā arī gultas veļu, kas ražota ĶTR. „Mēs Ķīnā atradām labu partneri, kas kļuva par „Solsanno” pārstāvi šajā zemē,” stāsta uzņēmuma direktors Jānis Sīklis. „Viņš palīdzēja mums atrast kvalitatīvas produkcijas piegādātāju par konkurētspējīgām cenām. Uz šīs bāzes izveidojām savu interneta veikalu. Dažkārt par šīs valsts ražojumiem nav visai labas atsauksmes. Mēs iegādājāmies paraugus un tos pusgadu pārbaudījām, arī neskaitāmas reizes mazgājot, līdz pārliecinājāmies, ka produkcijai ir teicama kvalitāte. Vēl gribu piebilst, ka mūsu firma sniedz konsultatīvos pakalpojumus, kas saistīti ar darbību ĶTR. Šajā tikšanās reizē meklējam jaunus kontaktus un iespējas.”
Jaunus sadarbības partnerus vēlējās atrast arī a/s „Liepājas papīrs”. „Mūsu uzņēmums ražo dažādu poligrāfijas produkciju, tostarp uzlīmes,” pastāstīja šīs a/s sagādes daļas vadītāja Aija Hovecka. „Vēlamies nodibināt jaunus kontaktus ar Ķīnas uzņēmējiem, pasūtīt izejmateriālus, kā arī pārrunāt savas produkcijas importa iespējas uz šo valsti.”
Sadarbība arvien stiprinās. Bet neesam vienīgie
Kā redzams, ekonomiskie sakari ar Ķīnu attīstās gan valstiskā mērogā, gan uzņēmēju līmenī. Vairāk nekā pirms pieciem gadiem Pekinā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības ekonomiskās sadarbības līgums, kas stājās spēkā 2004. gada 1. decembrī. Līguma sekmīgai īstenošanai tika izveidota Latvijas un Ķīnas Apvienotā komiteja, kas nodrošina minētā līguma īstenošanu un risina abu valstu ekonomiskās sadarbības aktualitātes.
ĶTR premjerministra vizītes laikā Latvijā tika parakstīti vairāki ekonomiskās sadarbības līgumi. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar ĶTR lauksaimniecības ministrijas viceministru Gao Hunbinu 31. augustā parakstīja abu ministriju sadarbības līgumu lauksaimniecībā.
Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars ar Ķīnas Komercministrijas viceministru Gao Hučenu parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību investīciju veicināšanas jomā starp Latvijas Ekonomikas ministriju (EM) un ĶTR Komercministriju.
Parakstīts arī Latvijas un ĶTR Apvienotās komitejas darba reglaments. No Latvijas puses līgumu parakstīja EM valsts sekretārs Anrijs Matīss, no Ķīnas puses - Ķīnas Komercministrijas Eiropas lietu ģenerāldirektora vietnieks Sju Sjaofens.
Vēl pirmdien parakstīts LIAA un ĶTR Komercministrijas Tirdzniecības attīstības biroja sadarbības saprašanās memorands.
Vizītes otrajā dienā ar ĶTR vicepremjeru tikās Valsts prezidents Valdis Zatlers un tika pārrunāta iespējamā abu valstu sadarbība tranzīta un farmācijas jomā.
ĶTR amatpersonu un komersantu vizīte ilga līdz 2. septembrim, un tās laikā notika vēl vairākas nozīmīgas tikšanās.
Protams, ĶTR ir liela valsts ar ārkārtīgi plašu tirgu, un loģiski, ka domājam par iespēju tajā iekļūt, sagaidīt Ķīnas investorus. Taču te vietā atcerēties arī LIAA direktora A. Ozola sacīto - nedomāsim, ka esam vienīgā valsts, kuru šāda Ķīnas delegācija apmeklē, vienīgie, kurus tā pamanījusi. Konkurence par Ķīnas uzmanību ir liela, un lai mazā Latvija tajā iegūtu savu vietu, būs gana daudz jāpacenšas.
