Bērnunami nākotnē: mazāk, mazāki un mājīgāki

Bērnunami mūsu valstī ir ļoti dažādi: mazi un mājīgi - kā ģimenes namiņu puduri vai vairāku dzīvokļu kopums, bet ir arī daudzstāvu korpusi. Kā bērniem šeit justies bez tēva un mātes? Pat Grašu bērnu ciemata, kurā trijās labiekārtotās mājiņās mīt tikai 24 bērni un kur ir pat sava dzīvnieku ferma, vadība uzsver problēmas būtību: "Apzināmies, ka neviena bērnu aprūpes iestāde nevar aizstāt ģimeni, taču darām visu, lai bērni justos drošībā, iemācītos uzticēties apkārtējiem cilvēkiem, piedotu saviem tuvākajiem un vēlētos dzīvē kaut ko sasniegt."

Bērnu aprūpes iestādēs - ne vairāk par 24 bērniem

No visiem bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, 74 procenti tomēr dzīvo ģimeniskā vidē. Šajā ziņā Eiropas Savienībā esam pat ļoti vidusmēra situācijā. Atšķirības starp citām Eiropas valstīm un Latviju izpaužas tajā, cik lielas ir mūsu bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādes, norāda Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa.

Latvijā ir 12 iestādes (32,4% no kopskaita), kur aprūpējamo skaits ir līdz 24, no 25 līdz 50 bērniem mitinās 11 iestādēs (29,7%), bet vairāk nekā pussimts - 14 iestādēs (37,8%).

"Nesenā pagātnē ir bijuši saukļi likvidēt visus bērnunamus, taču tas nebūs iespējams. Es nezinu nevienu Eiropas valsti, kurā šādu iestāžu nebūtu," saka L.Liepiņa. "Svarīgākais aspekts ir, cik daudz bērnu uzturas šādās aprūpes iestādēs. Arī aprūpes iestādē ir iespējams radīt ģimeniskai videi pietuvinātus apstākļus, taču to nav iespējams izdarīt tur, kur ir daudz bērnu. Piemēram, par ģimeniskai videi pietuvinātu iestādes veidu uzskatāmi SOS bērnunami.

Nacionālajā attīstības plānā (NAP) paredzēts, ka līdz 2020.gadam ir jāsasniedz mērķis, ka ģimeniskā vidē aug līdz 85% bērnu, turklāt bērniem nav vēlams atrasties lielās iestādēs; maksimums būtu tādas, kur varētu dzīvot līdz 24 bērniem."

Nākamos Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus paredzēts ieguldīt arī jaunu bērnu aprūpes iestāžu izveidē. Taču LM vēlme un ieteikums ir šim nolūkam nevis piemērot bez izmantojuma palikušo pašvaldību nekustamo īpašumu - kādreizējās skolas, internātskolas vai administratīvās celtnes –, bet vairāk domāt par jaunu ēku būvniecību specifiski šīm vajadzībām. "Ja vienā stāvā ir bērnunams, citos - sociālā māja un vēl patversme, tad šādos apstākļos par ģimenisku vidi runāt, mūsuprāt, nav iespējams," spriež Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore. "Otrs virziens ir jauniešu māju izveide, jo nav noslēpums, ka lielākā daļa aprūpes iestādēs esošo bērnu ir pusaudži, kuriem ir diezgan grūti atrast audžuģimenes un aizbildņus. Jauniešu māja ir veids, kā bērnam varam mācīt patstāvīgas dzīves iemaņas, lai pēc 18 gadu vecuma viņš būtu apguvis vismaz pamatprasmes patstāvīgai dzīvei."

"Bērnunami mūsu valstī ir ļoti dažādi."

Protams, paliek jautājums – bet ko pašvaldībām darīt ar bijušajām skolām, no kurām daudzas kvalitatīvi izremontētas par to pašu Eiropas naudu un jau ir slēgtas vai šāds liktenis tās var piemeklēt pārskatāmā nākotnē, kā arī lielajiem bērnunamiem, kas vairs nebūs vajadzīgi?

Labklājības ministrijā domā, ka šādas iestāžu ēkas var izmantot sociālā darba vajadzībām, piemēram, organizējot dažādas preventīvās izglītošanas grupas vecākiem ar bērniem, atbalsta nodrošināšanai audžuģimenēm, sociālā riska ģimenēm un tamlīdzīgi – saskaņā ar iedzīvotāju kopienas vajadzībām. Jau šobrīd ir vietas, kur bērnunamu vietā iekārtoti izglītības centri, pašvaldībās izveidotas "bēbīšu skolas", tā ka tā nebūs jauna, unikāla pieredze, piebilst L.Liepiņa.

Dati par ārpusģimenes aprūpi citviet Eiropā

Labklājības ministrija centusies iegūt un apkopot datus par bērnu ārpusģimenes aprūpi citās ES dalībvalstīs, un šādu informāciju izdevies savākt par 10 valstīm. Šie skaitļi ir interesanti. 

Piemēram, Vācijā ārpusģimenes aprūpē ir vairāk nekā 185 tūkstoši bērnu; turklāt viņu skaits kaut arī samērā lēni, bet pēdējos gados arvien pieaug. Ģimeniska vide nodrošināta 58% bērnu, bet pārējie mājo bērnu aprūpes iestādēs.

Valstij aprūpējamo bērnu skaits palielinās arī Zviedrijā; pirms pāris gadiem to bija gandrīz 18 tūkstoši, no kuriem 69% ieguvuši audžuģimenes, bet pārējie ir aprūpes iestāžu audzēkņi.

Lietuvā ģimeniskā vidē aug 62% bērnu, un šeit izplatītākais veids ir aizbildnība (38%). Savukārt Slovākijā visvairāk aprūpējamo bērnu mitinās radinieku paspārnē (45%), tikai 16% un 4% attiecīgi atrodas audžuģimenēs un aizbildnībā.

"74% aprūpējamo bērnu tomēr dzīvo ģimeniskā vidē."

Toties Bulgārijā aizbildnībā ir 53% bērnu, audžuģimenēs – tikai 8%, bet pārējie mitinās aprūpes iestādēs.

Grieķijā audžuģimenēs aug puse, aizbildnībā - 1%, bet bērnu aprūpes iestādēs - 51% bērnu. Taču īstenībā ievērības cienīgs ir gluži cits skaitlis: šajā valstī ārpusģimenes aprūpē 2012.gadā kopumā bija tikai 163 bērni. Tātad ģimeniskās un savu bērnu apgādāšanas un audzināšanas tradīcijas šajā valstī ir stipras un bērnus tur nemēdz pamest likteņa ziņā.

Portugālē gan izskatās citādi: tur bez vecāku gādības ir ap sešiem tūkstošiem bērnu un 93% mīt bērnu aprūpes iestādēs.

Šie gan ir sausi skaitļi, bet tie vismaz ļauj spriest gan par tiesiskā regulējuma īpatnībām, gan ģimenes tradīcijām tuvākās un tālākās Eiropas valstīs.

"Tuvākais piemērs, uz ko raugāmies, ir Polija, jo dažādos ārpusģimenes aprūpes veidos nonākušo bērnu proporcija ir līdzīga kā mūsu valstī. Jau iepriekš ar struktūrfondu līdzekļu līdzfinansējumu bērnu aprūpes iestādes izveidotas tādas, kādas Latvijā plānojam jaunā perioda pasākumu ietvaros – tur dzīvo ne vairāk par 24 bērniem," informē L.Liepiņa. "Kā liecina neoficiāla informācija, poļi nolēmuši šajā jomā struktūrfondu līdzekļus ieguldīt arī turpmāk un bērnu skaitu aprūpes iestādēs mazināt līdz desmit. Protams, mēs arī tā gribētu, bet uzreiz tas, visticamāk, neizdosies, jo tautsaimniecībā ir ļoti daudz vajadzību." Polijā ārpusģimenes aprūpē kopumā atrodas vairāk nekā 76 tūkstoši bērnu un šis skaitlis pēdējos gados faktiski noturējies gandrīz nemainīgs.

Miljoni eiro aprūpes sistēmas uzlabošanai

Šajā ES struktūrfondu izmantošanas periodā uzmanība tiks pievērsta ne tikai bērnu skaita samazināšanai aprūpes iestādēs, bet arī grozījumiem normatīvajos aktos, lai rosinātu pašvaldības aktīvāk strādāt, meklējot aizbildņus un audžuģimenes bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

Pamatnostādnēs sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam saistībā ar bērnu ārpusģimenes aprūpi ir iekļauts plašs pasākumu plāns. Tā īstenošana ar Labklājības ministrijas atbalstu norisināsies valsts reģionos, tātad pašvaldību līmenī, kas, protams, vislabāk pārzina vietējās vajadzības, šajā darbā iesaistot arī nevalstiskās organizācijas.

Tātad NAP un pamatnostādnēs ir noteikti divi ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveides galvenie mērķi: iespējami plaša bērnu virzība prom no aprūpes iestādēm, maksimāli nodrošinot viņus ar zināšanām un sociālajām prasmēm un veidojot par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem ar stabilu un atbildīgu attieksmi pret dzīvi.

Lai to sasniegtu, nepieciešams īstenot šādus pamatprincipus:

• ģimeniska vide (aizbildnis, audžuģimene) prioritāri bērniem līdz trīs gadu vecumam;
• bērna nonākšana aprūpes iestādē – tikai izņēmuma gadījumā, ja nav aizbildņa vai audžuģimenes (bērni līdz trim gadiem tur drīkst uzturēties ne ilgāk par trim mēnešiem, galējā situācijā – ne ilgāk par sešiem mēnešiem; bērni no četriem gadiem – ne ilgāk par sešiem mēnešiem, galējā situācijā – ne ilgāk par gadu; ja tomēr paliek iestādē, tad 15-18 gadu veci jaunieši uzturas jauniešu mājā sabiedriskā vidē);
• aprūpes iestādē ne vairāk par trim audzēkņu grupām un ne vairāk par astoņiem bērniem grupā.

Pasākumu plānā vairākās sadaļās ir iekļauti vairāki galvenie pasākumi.

Lai paplašinātu sociālo pakalpojumu pieejamību bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, paredzēts

• pašvaldībām deleģēt atbildību par bērnu līdz divu gadu vecumam;
• izveidot jaunu vai paplašināt esošo sociālo pakalpojumu apjomu.

Lai nodrošinātu bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu pāreju uz pakalpojumu saņemšanu ārpus šīm institūcijām, paredzēts:

• jau no nākamā gada laikposmā līdz 2020.gadam izveidot un apmācīt 11 speciālistu komandas, kuras palīdzēs pašvaldībām izstrādāt šā procesa plānus un uzraudzīs to ieviešanu;
• sadarbībā ar bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem izvērtēt bērnu uzturēšanās pamatojumu sociālās aprūpes iestādē un nodrošināt aprūpi ģimeniskā vidē;
• ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.288 "Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība" noteikt uzturēšanās ilgumu aprūpes iestādē bērniem vecumā līdz trim gadiem un no četriem līdz 18 gadiem (šis uzdevums jāveic līdz 2018.gadam).

Lai atbalstītu pašreizējām aprūpes iestādēm alternatīvus ārpusģimenes aprūpes veidus un veicinātu to paplašināšanu, īstenojama virkne šādu pasākumu:

• jau izstrādāta koncepcija par audžuģimeņu attīstību un tām sniedzamo atbalstu;
• no 2015.gada izveidotas un darbojas pašpalīdzības grupas audžuģimenēm, aizbildņiem, kā arī psihologu konsultācijas;

• no 2016.gada ik gadu vidēji 56 bērniem bērnu sociālās aprūpes iestādēs nodrošināta ģimeniskai videi pietuvināta aprūpe, bet bērnunami pārveidoti par iestādēm alternatīvu sociālo pakalpojumu sniegšanai, galvenokārt bērnu vajadzību nodrošināšanai.

No nākamā gada paredzētas dažādas apmācības, pētījumi, informatīvās kampaņas, lai pilnveidotu preventīvos pasākumus nolūkā mazināt bērnu pamešanu novārtā un iespējamu vardarbīgu izturēšanos pret viņiem. Piemēram, speciālistus apmācīs darbam ar cietušajiem no vardarbības ģimenē, kā arī nodrošinās psihologu konsultācijas ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā.

Domāts arī par bērnu sagatavošanu patstāvīgai dzīvei pēc pilngadības sasniegšanas, no 2016.gada izveidojot tā dēvētās jauniešu mājas; savukārt sociālie dienesti jau no 2015.gada izstrādās sociālās rehabilitācijas plānus un nodrošinās atbalsta pasākumus vismaz divus gadus pēc ārpusģimenes aprūpes beigām.