Saimnieciskās darbības vieta ir saimnieciskā vienība ārpus juridiskās vai deklarētās adreses – ēka, tās daļa vai inženierbūve, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība. Savukārt, ja saimnieciskā darbība ir plānota ārpus uzņēmuma juridiskās adreses, tad spēkā esošie nodokļu jomu regulējošie normatīvie akti nosaka pienākumu reģistrēt struktūrvienību saimnieciskās darbības veicējiem – komersantiem, kas ierakstīti Komercreģistrā, t. sk. individuālajiem komersantiem, citām juridiskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, kā arī fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Minēto kartību paredz Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumi Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” un likums “Par nodokļiem un nodevām”.

Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 876 “Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi”, kas reglamentē transportlīdzekļu tirdzniecības kārtību, 3. punkts nosaka: “Komersants ar transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecību nodarbojas īpaši ierīkotā vietā, kas paredzēta transportlīdzekļu un numurēto agregātu tirdzniecībai (turpmāk: tirdzniecības vieta). Tirdzniecības vietā iekārtotajā tirdzniecības teritorijā drīkst atrasties tikai tirdzniecībai nodotie transportlīdzekļi un to numurētie agregāti.”

Minēto noteikumu 10. punkts nosaka: lai reģistrētu tirdzniecības vietu, komersants iesniedz CSDD iesniegumu (1. pielikums). Iesniegumā komersants apliecina savas īpašuma vai lietošanas tiesības uz attiecīgo tirdzniecības vietu (..).